L??a kar? Persijas L??a kar?
Pulkste?r?d?t?ja virzien? no aug?as: ASV izn?cin?t?ji lido p?ri dego?ajiem Kuveitas naftas laukiem; Britu karav?ri oper?cijas "Grandby" laik?; Satel?tvad?m?s ra?etes video ieraksta fragments; "N?ves ?oseja"; M728 kaujas in?eniertehniskais transports
S?kums : 1990 . gada 2. augusts
Vieta : Persijas l??a re?ions , Ar?bijas pussala
Puses
Kuveita   ASV   Sa?da Ar?bija   Apvienot? Karaliste   Francija ASV vad?t? koal?cija:   ??ipte   S?rija   Maroka   Om?na   Pakist?na   Kan?da   AAE   Katara   Banglade?a   It?lija   Austr?lija   N?derlande   Nig?ra   Filip?nas   Zviedrija   Argent?na   Seneg?la   Sp?nija   Bahreina   Be??ija   Polija   Dienvidkoreja   Singap?ra   Norv??ija   ?ehoslov?kija   Grie?ija   D?nija   Jaunz?lande   Ung?rija Atbalsts:   PSRS	/ Ir?ka Atbalsts:   Jemena
L?deri
D?ord?s Herberts Volkers Bu?s Normans ?varckopfs Volters E. B?mers Roberts B. D?onstons Halids bin Sultans	Sadams Huseins
Zaud?jumi
2358 kritu?i, 776 ievainoti, 41 sa?emti g?st?, (Kuveitas sp?ku zaud?jumi okup?cijas s?kum? nav zin?mi)	20 000-200 000 kritu?i, 80 000 sa?emti g?st?, nezin?ms skaits ievainoti
Galven?s sadursmes
Kauja par Med?nas kalnu gr?du Kauja par Kuveitu Kauja par Rumailu
Beigas
Beigas : 1991 . gada 28. febru?ris
L?gums : ?
Izn?kums : Kuveitas atbr?vo?ana ANO sankciju ievie?ana pret Ir?ku palest?nie?u izve?ana no Kuveitas lieli zaud?jumi Ir?kai un Kuveitai, k? ar? smagi iedrag?ta abu valstu infrastrukt?ra ASV milit?r?s kl?tb?tnes nostiprin??an?s Sa?da Ar?bij? ekolo?iska dabas katastrofa rodas pretest?bas kust?ba pret Huseinu , ta?u ?rvalstu atbalsta tr?kuma d?? pretest?ba dr?z tiek apspiesta

L??a kar? jeb Persijas l??a kar? ( 1990 . gada 2. augusts ? 1991 . gada 28. febru?ris ) ^[1] bija milit?rs konflikts starp Ir?ku un ANO koal?cijas sp?kiem, ^[2] kurus vad?ja Amerikas Savienot?s Valstis , lai atbr?votu Kuveitu no Ir?kas okup?cijas .

Kar? s?k?s p?c Ir?kas iebrukuma Kuveit? 1990 . gada 2. august? . Ir?kas agresijas d?? ANO ieviesa ekonomisk?s sankcijas pret Ir?ku , bet starptautiska milit?ra intervence s?k?s 1991 . gada janv?r? un beidz?s ar sabiedroto karasp?ka uzvaru, kuri ar minim?liem zaud?jumiem atkaroja Kuveitas teritoriju. Karadarb?bas teritorija bija Ir?ka , Kuveita un Sa?da Ar?bijas robe?teritorijas ar Ir?ku un Kuveitu . Ir?ka kar? laik? ar? raid?ja ra?etes pret m?r?iem Sa?da Ar?bij? un Izra?l? . Liel?k?s koal?cijas dal?bvalstis sav?m darb?b?m L??a kar? pie???ra atsevi??us nosaukumus, ASV ? oper?cijas "Tuksne?a vairogs" un "Tuksne?a v?tra", Lielbrit?nija ? oper?cija "Grandby", Kan?da ? oper?cija "Friction" un Francija ? oper?cija "Daguet".

Iemesli [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Par galveno iemeslu iebrukumam Kuveit? Ir?ka izmantoja Ir?kas ? Kuveitas nesaska?as par bag?t?giem naftas laukiem abu valstu pierobe?? . Lai gan Kuveita bija Ir?kas sabiedrot? Ir?nas?Ir?kas kara laik? (Kuveita ??va izmantot savas ostas, kam?r uzbrukuma d?? bija sl?gta Ir?kas liel?k? ostas pils?ta Basra ), tom?r p?c ?? kara beig?m da??du ekonomisku un diplom?tisku nesaska?u d?? attiec?bas strauji pasliktin?j?s. Str?dus pastiprin?ja ar? Ir?kas 14 miljardus dol?rus lielais par?ds Kuveitai, kas bija radies, Kuveitai finansi?li atbalstot Ir?ku kar? pret Ir?nu . Ir?ka uzskat?ja, ka sakar? ar Ir?nas ietekmes aptur??anu ar?bu pasaul? par?ds b?tu j?dz??, tom?r Kuveitas vad?ba negras?j?s pie?emt ??du l?mumu. 1989. gada beig?s notika vair?kas abu valstu diplom?tu sarunas, ta?u taj?s neizdev?s atrisin?t nesaska?as. Beigu beig?s Ir?ka izl?ma palielin?t naftas p?rdo?anas cenas, cerot, ka naftas p?rdo?anas ien?kumi pal?dz?s kara nomoc?tajai valstij. Kuveita, rea??jot uz Ir?kas naftas cenas pacel?anu, palielin?ja savas naftas apjoma ieg??anu un rezult?t? naftas cenas krit?s. Liel?k? da?a ir?kie?u ??du r?c?bu uzskat?ja par tie?u agresiju, kas v?rsta pret Ir?kas ekonomiku . P?c FIB a?ent?ras a?enta zi??m, k?d? tik?an?s reiz? Kuveitas em?rs Al-Sabahs Ir?kas ?rlietu ministram pazi?ojis, ka konflikts starp ab?m valst?m beigsies tikl?dz em?rs ar savu r?c?bu neb?s pan?cis to, ka "katra Ir?kas sieviete ir spiesta str?d?t par 10 dol?rus v?rtu prostit?tu". Visdr?z?k tie?i ?is izteikums kalpoja k? p?d?jais piliens Huseina paciet?bas kaus? un vi?? izl?ma iebrukt Kuveit?.

Kuveitas okup?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Iebrukums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1990 . gada 2. august? ap pulksten 2:00 nakt? ?etras Ir?kas regul?r?s armijas elites div?zijas ( 1. Hamurapi bru?transporta div?zija, 2. Al-Medinas Al-Munavera bru?utransporta div?zija, 3. Tavalkala ala-Allah mehaniz?t? k?jinieku div?zija un 6. Nebukandecara motoriz?t? k?jnieku div?zija ), k? ar? Ir?kas armijas speci?lo uzdevumu vien?ba iebruka Kuveit? . Specvien?bu uzdevums bija ie?emt Kuveitas galvaspils?tu, kam?r p?r?j? armija ie?em lidostu un divas gaisa sp?ku karab?zes. Neskatoties uz to, ka Ir?kas armijai bija skaitlisks p?rsvars, Kuveitas armija izr?d?ja s?vu pretest?bu, ta?u tai n?c?s atk?pties uz Sa?da Ar?bijas teritoriju un ar? liel?k? da?a Kuveitas gaisa sp?ku pasp?ja p?rb?z?ties uz Sa?da Ar?bijas aviob?z?m . L?dz dienas beig?m Kuveitas galvaspils?ta bija non?kusi Ir?kas armijas rok?s.

K? galvo iemeslu ?trajai Kuveitas okup?cijai min faktu par nesam?rojamajiem sp?kiem starp Ir?ku un Kuveitu . Tom?r Ir?kas veikt? Kuveitas okup?cija nerit?ja k? s?kum? cer?ts, jo Sadamam Huseinam bija pl?ns sag?st?t ar? Kuveitas em?ru Al-Sabahu . Ir?kas armija nos?t?ja uz Kuveitas galvaspils?tu gaisa desantniekus , ta?u vi?u oper?cija izr?d?j?s neveiksm?ga. Ir?kas gaisa desantniekiem ne tikai neizdev?s sag?st?t Kuveitas em?ru , bet vi?i cieta lielus zaud?jumus, jo negaid?ti s?vu pretest?bu izr?d?ja Kuveitas gaisa sp?ki , kas izn?cin?ja lielu da?u no oper?cij? eso?ajiem Ir?kas gaisa desanta helikopteriem. Pateicoties tie?i Kuveitas gaisa sp?kiem Kuveitas em?ram izdev?s neskartam nok??t Sa?da Ar?bij? . Ir?kas armija sag?st?ja em?ra jaun?ko pusbr?li ?eihu Fahadu Al-Ahmadu Al-Sabahu, kas bija palicis aizst?v?t Kuveitu. V?l?k ?eihs tika no?auts un vi?a l??i sadrag?ja ir?kie?u tanki. P?c Kuveitas ie?em?anas par marione?u vald?bas vad?t?ju Ir?kas armija iec?la Al? Huseinu Al?.

Pasaules valstu reakcija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jau 2. august? ANO pie??ma rezol?ciju ar numuru 660, ^[3] kur? bija nosod?ts Ir?kas iebrukums Kuveit? k? ar? piepras?ts Ir?kai nekav?joties izvest savu karasp?ku no okup?taj?m Kuveitas teritorij?m. 6. august? ANO pie??ma rezol?ciju ar numuru 661, ^[4] kas noteica ekonomisk?s sankcijas pret Ir?ku. Kuveit? tika izveidota pagaidu vald?ba , kas l?dza Ir?ku, lai t? uz?em Kuveitu sav? sast?v?. 8. august? tika pazi?ots par Kuveitas piln?gu aneksiju . Da?a no Kuveitas teritorijas tika pievienota Ir?kas Basras provincei , bet no otras da?as izveidoja jaunu provinci. Sa?da Ar?bij? s?ka ierasties b?g?i no Kuveitas.

ANO Dro??bas padome regul?ri piev?rs?s Kuveitas jaut?jumam, tika pie?emta rezol?cija . Pret Ir?ku tika noteiktas da??das sankcijas un tika veikta ar? j?ras blok?de . K? atbildes reakcija tam no Ir?kas puses sekoja ?rvalstnieku sag?st??ana no t?m valst?m, kas bija ieviesu?as sankcijas pret Ir?ku. ?ie cilv?ki faktiski atrad?s Ir?kas g?st?, kas ar tiem veica politiskas manipul?cijas. Situ?cija ar g?st? sa?emtajiem ?rzemniekiem piln?b? tika atrisin?ta 1990 . gada decembr?.

Iesp?jamais uzbrukums Sa?da Ar?bijai un oper?cija "Tuksne?a vairogs" [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gan ASV, gan t?s sabiedroto ?tr? reakcija uz Ir?kas agresiju, bija saist?ta ar varb?t?bu, ka Ir?kas armija var?tu iebrukt Sa?da Ar?bij? , kas bija strat??iski svar?gs ASV sabiedrotais re?ion?. Ir?kas armijas straujie pan?kumi Kuveitas okup?cij? noz?m?ja, ka Ir?kas sp?ki atrodas net?lu no Hamas ? Sa?da Ar?bijas liel?kajiem naftas laukiem. Ja Ir?kas sp?ki p?r?emtu sav? kontrol? ?os naftas laukus, tad kop? ar jau okup?t?s Kuveitas naftas rezerv?m Ir?kas var? atrastos liel?k? da?a pasaules naftas rezervju. Tom?r uzbrukuma gad?jum?, gan uzbr?ko?? Ir?kas armija, gan aizst?v?b? eso?ie Sa?da Ar?bijas sp?ki b?tu spiesti c?n?ties tuksnes? , kas rad?tu taktiskas probl?mas karasp?kiem. Ir?kas un Sa?da Ar?bijas starp? vald?ja v?r? ?emamas nesaska?as ? Sa?da Ar?bija bija aizdevusi Ir?kai 26 miljardus dol?ru, lai Sadams Huseins iebruktu Ir?n? . Ar? robe?as starp ab?m valst?m bija noteiktas, vadoties p?c naftas atradn?m. P?c Kuveitas okup?cijas, Huseins savos izteikumos uzbruka Sa?da Ar?bijas kara?namam, apsauk?jot tos par neleg?liem ar?bu sv?to pils?tu Mekas un Med?nas sargiem. Baidoties, ka Ir?kas sp?ki iebruks Sa?da Ar?bij?, ASV prezidents D?ord?s Herberts Volkers Bu?s pazi?oja, ka ASV uzs?ks aizst?v?bas oper?ciju, lai nov?rstu iebrukumu Sa?da Ar?bij?. Oper?cijai tika dots nosaukums "Tuksne?a vairogs" un 1990 . gada 7. august? ^[5] ASV karasp?ks ieg?ja Sa?da Ar?bijas teritorij?. Vieni no pirmajiem ASV armijas elementiem, kas rea??ja uz Kuveitas okup?ciju, bija ASV krasta apsardzes lidma??nas "P-3 Orions", kuras tobr?d atrad?s izm??in?juma lidojumos Klusaj? oke?n? . P-3 lidma??nas bija bru?otas ar augsta l?me?a t?m??anas iek?rt?m, kuras, izmantojot infrasarkan?s nov?ro?anas sist?mas, sp?ja at??irt Ir?kas bru?utehnikas vien?bas, kuras, lai maldin?tu pretinieku, bija nokr?sotas k? ??iptes armijas vien?bas. ASV J?ras sp?ki mobiliz?ja divas kaujas grupas ? avi?cijas b?zesku?us "Dwight D. Eisenhower" k? ar? "Independance" , un nepiecie?amos eskortku?us. 48 F-15 lidma??nas no Lenglijas gaisa b?zes tika p?rdisloc?tas uz Sa?da Ar?biju, kur t?s uzs?ka nep?rtrauktu Sa?da Ar?bijas ? Ir?kas ? Kuveitas robe?u gaisa patru?as. J?ras sp?ki uz re?ionu izs?t?ja ar? divus kara ku?us ? "Missouri" un "Wisconsin" . Milit?r?s p?rdislok?cijas rezult?t?, Sa?da Ar?bijas teritorij? atrad?s apm?ram 500 000 karav?ru.

Koal?cijas izveide [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atbildot uz okup?ciju, gan ANO , gan Ar?bu l?ga pie??ma vair?kas rezol?cijas, ta?u viena no svar?g?kaj?m rezol?cij?m ? 678. ^[6]  ? tika pie?emta 1990 . gada 29. novembr? , kur? tika noteikts, ka Ir?kai tiek dots laiks l?dz 1991. gada 15. janv?rim, lai pamestu Kuveitu, ja Ir?ka neizpild?s rezol?ciju, tad ANO at?auj izmantot jebk?dus l?dzek?us, lai tiktu izpild?ta 660. rezol?cija ? b?t?b? 678. rezol?cija bija ultim?ts. ASV kopum? izveidoja koal?ciju, kur? ietilpa 34 valstis. Lai gan Jap?na un Rietumv?cija nepie???ra milit?ro person?lu vai tehniku, tom?r abas valstis kop? koal?cijai pie???ra 10 miljardus dol?ru. 47% no 2 660 000 liel?s koal?cijas armijas sast?d?ja ASV sp?ki. Daudzas valstis koal?cija iest?j?s diezgan negrib?gi, jo uzskat?ja, ka past?vo?? situ?cija ir ar?bu valstu iek??j? lieta, citas valstis nev?l?j?s atbalst?t ASV centienus nostiprin?t savu kl?tb?tni re?ion?, ta?u beigu beig?s da??du iemeslu d?? koal?cij? iest?j?s.

Iebrukuma iemesli un p?d?jie centieni atrisin?t konfliktu mier?g? ce?? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gan ASV, gan ANO r?p?gi cent?s attaisnot iebrukuma nepiecie?am?bu. K? galvenais iebrukuma iemesls tika min?ts fakts, ka Ir?ka p?rk?pusi Kuveitas teritori?lo integrit?ti. ASV sp?c?gi atbalst?ja savu galveno sabiedroto re?ion? ? Sa?da Ar?biju, kas bija galvenais naftas pieg?d?t?js ASV. 1990 . gada 11. septembr? ASV prezidents D?ord?s Bu?s uzst?j?s ar runu, kur? apkopoja visus faktus ar ??du cit?tu: "Triju dienu laik?, 120 000 Ir?kas karav?ru un 850 tanku iebruka Kuveit? un p?rvietoj?s uz dienvidiem, apdraudot Sa?da Ar?biju, tad es nol?mu apskat?ties, kas notiek ar ?o agresijas izpausmi." Runas laik? tika demonstr?tas ar izl?ksatel?tiem ieg?tas Kuveitas teritorijas fotogr?fijas, kur?s bija redzamas Ir?kas kaujas vien?bas. V?l viens iebrukuma attaisnojums bija Ir?kas ??miskie un biolo?iskie iero?i, kurus Ir?ka bija izmantojusi gan kar? pret Ir?nu, gan ar? pret Ir?n? dz?vojo?ajiem kurdiem  ? t? sauktaj? Anfalas kampa?? . Ir?ka ar? str?d?ja pie kodoliero?u izveides. ASV ofici?li pazi?oja, ka vien?gais veids, k? Ir?ka var?tu izvair?ties no milit?ra uzbrukuma, ir piln?ga pak?au?an?s ANO 660. rezol?cijai. Uz to Ir?kas vald?ba atbild?ja, ka t?d? gad?juma ar? S?rijai j?atk?pjas no Lib?nas un Izra?lai j?atk?pjas no iekarotaj?m teritorij?m Rietumkrast? , Gazas josl? , Gol?nas augstien? , k? ar? Lib?nas dienvidos. S?rija pievienoj?s koal?cijai, bet Izra?la turpin?ja iev?rot neitralit?ti, lai gan Ir?ka ap?aud?ja Izra?lu ar ra?et?m. Prezidenta Bu?a administr?cija mierin?ja Izra?las vald?bu, pazi?ojot, ka britu specvien?ba " Special Air Service " darbojas Ir?kas teritorij?, lai slepenas oper?cijas ietvaros izn?cin?tu ra?e?iek?rtas, kuras apdraud Izra?las teritoriju. 1991 . gada 12. janv?r? ASV Kongress pie??ma l?mumu izmantot milit?ru sp?ku,, lai atbr?votu Kuveitu no Ir?kas karasp?ka kl?tb?tnes. Dr?z p?c tam ar? p?r?j?s koal?cijas valstis pie??ma t?du pa?u l?mumu.

Gaisa kampa?a [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L??a kar? s?k?s ar masveid?gu bombard??anu izmantojot lidma??nas. Kopum? koal?cijas sp?ki nometa 88 500 tonnas bumbu nogalinot gan civiliedz?vot?jus, gan izn?cinot milit?ro un civilo infrastrukt?ru ^[7]

Galven?s gaisa uzbrukumu kampa?as s?kums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dienu p?c noteikt? termi?a beig?m, koal?cija uzs?ka mas?vu gaisa kampa?u ar nosaukumu "Oper?cija Tuksne?a v?tra", kuras laik? katru dienu tika veikti ap 1000 kaujas lidojumiem.

Oper?cija "Tuksne?a v?tra" s?k?s 1991 . gada 17. janv?r? pulksten 2:38 nakt? p?c Bagd?des laika, kad asto?i ASV AH-64 Apache kaujas helikopteri un divi MH-53 Pave Low triecienhelikopteri izn?cin?ja Ir?kas radarstacijas pie Ir?kas ? Sa?da Ar?bijas robe?as. Gaisa uzbrukuma gad?jum? ??s radarstacijas pirm?s re?istr?tu uzbrukumu un br?din?tu Ir?kas karasp?ku. P?ris min?tes v?l?k divas EF-111 Ravens izl?klidma??nas, kuras bija apr?kotas ar ?pa?iem radariem, kas ?auj lidot ?oti zemos augstumos, ieveda Ir?kas teritorij? 22 F-15E Strike Eagle izn?cin?t?jus, kuri uzbruka diviem lidlaukiem Ir?kas rietumos.

Trijos nakt?, apm?ram 20 min?tes p?c uzbrukuma s?kuma, 10 F-117 Nighthawk , (pla??kai publikai lab?k paz?stami k? "Stealth") tipa bumbved?ji, kop? ar trij?m EF-111 lidma??n?m uzs?ka Ir?kas galvaspils?tas Bagd?des bombard??anu. Pateicoties "P-3 Orions" modernajai nov?ro?anas sist?mai, koal?cijas sp?kiem izdev?s izn?cin?t 11 ku?us un v?l vair?kiem nodar?t boj?jumus. Papildus Bagd?des bombard??anai, ASV j?ras sp?ku karaku?i uzs?ka BGM-19 Tomahawk ra?e?u palai?anu uz m?r?iem Bagd?d?. Piecas stundas p?c uzbrukuma s?kuma Bagd?des galvenais radio p?rraid?ja Sadama Huseina pazi?ojuma, kur? tika teikts, ka "di??k? kauja ir s?kusies un uzvaras r?tausma ir tuvu." Izmantoto iero?u d?? L??a karu dr?z vien iesauca par datorkaru, jo tehnikas att?st?ba ??va vad?t l?zervad?m?s bumbas uz prec?ziem m?r?iem. Tom?r tikai 7,4% no vis?m nomestaj?m bumb?m bija apr?kotas ar modern?m t?m??anas iek?rt?m. Ir?ka uz triecienu atbild?ja turpinot ap?aud?t Izra?lu ar " SCUD " tipa ra?et?m. Uzbrukuma pirmo dienu m?r?is bija piln?b? izn?cin?t Ir?kas pretgaisa aizsardz?bas l?nijas un tas, izmantojot EF-111 radarsl?p?t?jus un F-117A radariem neredzamos bumbved?jus, izdev?s gandr?z piln?b?. Tom?r liel?kas probl?mas koal?cijas lidot?jiem sag?d?ja individu?l?s, rokas vad?bas pretgaisa ra?etes. Ir?kas karasp?ks ?pa?i nepa??v?s uz radariem, t? viet? karav?ri izmantoja pretgaisa ra?e?iek?rtas, ap?audot pretinieka lidma??nas, kuras, lai izvair?tos no Ir?kas gaisa sp?ku lidma??n?m un radariem, lidoja zemu un l?nu. Kopum? Ir?kas karav?ri izmantojot individu?l?s pretgaisa ra?e?u sist?mas notrieca 75 koal?cijas lidma??nas. P?c pretgaisa aizsardz?bas sist?mu izn?cin??anas, koal?cijas gaisa sp?ki uzs?ka Ir?kas armijas komandstrukt?ru bombard??anu. Koal?cijas sp?ki cer?ja, ka komandstrukt?ras izn?cin??ana un p?rsp?ks gaisa telp? sagraus Ir?kas armijas mor?li un karav?ri vai nu padosies, vai dezert?s.

Ir?kas gaisa sp?ku b?g?ana uz Ir?nu [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirmaj?s uzbrukuma ned???s koal?cijas sp?ki reti kad iesaist?j?s kauj?s ar Ir?kas gaisa sp?ku izn?cin?t?jiem. Kopum? koal?cijas gaisa sp?ki notrieca 38 Ir?kas gaisa sp?ku MIG lidma??nas. Dr?z p?c tam apm?ram 120 Ir?kas gaisa sp?ku ^[8] lidma??nas, p?rsteidzot sabiedroto koal?ciju, aizb?ga uz Ir?nu, lai gan koal?cijas komandieri bija paredz?ju?i ??du b?g?anu, tie uzskat?ja, ka ir?kie?i b?gs uz Jord?nu , kas ir daudz draudz?g?k noska?ota pret Ir?ku, nek? Ir?na. Steig? tika izveidota ?pa?a gaisa patru?as "siena", kas aiztur?ja b?go?os ir?kie?u pilotus, ta?u daudziem lidot?jiem b?g?ana izdev?s. P?c kara beig?m Ir?na t? ar? neatdeva Ir?kai lidma??nas un piloti tika atbr?voti tikai p?c vair?kiem gadiem. Atliku?ie Ir?kas gaisa sp?ki izmis?gi cent?s aizst?v?t Ir?kas gaisa telpu, ta?u tiem izdev?s notriekt tikai 17 koal?cijas lidma??nas, tai pat laik? Ir?kas gaisa sp?ki zaud?ja vair?kus simtus lidma??nu.

Infrastrukt?ras bombard??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tre?ais gaisa kampa?as m?r?is bija izn?cin?t jebk?du milit?ro infrastrukt?ru ? "SCUD" ra?e?palai?anas vien?bas, ??misko un biolo?isko iero?u r?pn?cas, mun?cijas ra?otnes un karab?zes. Apm?ram tre?da?a gaisa sp?ku mekl?ja mobil?s "SCUD" palai?anas vien?bas, ta?u t?s atrast bija gr?ti. ASV un britu specvien?bas, kuras slepeni desant?j?s Ir?kas rietumos visai neveiksm?gi c?n?j?s pret "SCUD" vien?b?m, jo tuksne?ain? apvidus d?? karav?riem bija ierobe?otas mask??an?s iesp?jas. Sabiedrotie bombard?ja ar? civil?s infrastrukt?ras vien?bas ? 11 no 20 elektrostacij?m, k? ar? 119 apak?stacijas tika piln?b? izn?cin?tas. V?l se?as sp?kstacijas tika smagi boj?tas. Kara beig?s Ir?ka ra?oja tikai 4% elektr?bas no t? daudzuma, ko ra?oja pirms uzbrukuma. Bombard??anas izn?cin?ja ar? liel?kos aizsprostus, ?dens apg?des sist?mas un kanaliz?cijas stacijas. Bombard??anas rezult?t? Ir?ka, kas pirms L??a kara tam bija viena no att?st?t?kaj?m ar?bu valst?m, tika atmesta vair?kus desmitus gadu sen? v?stur?. Koal?cijas sp?ki bombard?ja ar? tiltus, ?osejas, ostas, naftas p?rstr?des r?pn?cas, dzelzce?us un sakaru l?nijas. M?r?u noteik?anai tika izmantotas satel?tu un lidma??nu ieg?tas fotogr?fijas, kuras p?c tam tika sal?dzin?tas ar GPS m?r?jumiem. 1990. gada august?, ASV gaisa sp?ku virsnieks ierad?s Bagd?d? un dev?s uz ASV v?stniec?bu, v?stniec?bas pagalm? virsnieks ierakst?ja GPS koordin?tas, kuras p?c tam tika nodotas izl?kdienestiem. Izmantojot fotogr?fijas un ASV v?stniec?bas GPS koordin?tas k? atskaites punktu, koal?cijas sp?ki koordin?ja bombard??anas.

Uzlidojumu laik? b?tiski cieta 2100. gada p.m.?. celtais ?ras zikur?ts, izn?cin?ti tika ar? vair?kus t?ksto?us gadu veci tilti Bagd?d?, un da??ji sagrauta bija k?da X gs. celta bazn?ca Mosul?. Izpost?tas bija ar? XIII gs. celt?s Mustans?rijas un Kaplanjas masd?idas Bagd?d? un k?da 4500 gadu veca kaps?ta. Iev?rojami izpost?ta Ir?kas Nacion?l? bibliot?ka, izn?cinot nenov?rt?jamus v?sturiskus dokumentus, nopost?ta Ir?kas galveno Isl?ma bibliot?ka, kur glab?j?s sen?kie Kor?na eksempl?ri. Izn?cin?ja vai nozaga daudzus nenov?rt?jamus Nacion?l? Muzeja artefaktus.

Ir?kas ra?e?triecieni [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Viens no galvenajiem iero?iem, ko Ir?kas armija izmantoja L??a kar?, bija "SCUD" tipa ra?etes. Pirms "Tuksne?a v?tras" s?kuma, Ir?ka ap?aud?ja Izra?las teritoriju. Ir?kie?i cer?ja, ka uzbrukumi Izra?lai izprovoc?s Izra?las atbildes reakciju un t? iest?sies koal?cij? pie cit?m ar?bu valst?m, kuras tad vairs negrib?tu c?n?ties pret Ir?ku l?dz?s ar valsti kas apspie? un iebr?k palest?nie?u zem?s, ta?u Izra?la saglab?ja neitralit?ti visa kara laik?. Lai gan "SCUD" ra?etes nebija ?pa?i efekt?vas, da?i uzbrukumi izdev?s veiksm?gi ? liel?kais boj?g?ju?o skaits no "SCUD" tipa ra?etes bija p?c 25. febru?ra uzbrukuma ASV armijas kazarm?m, kad ra?etes spr?dzien? boj? g?ja 28 ASV karav?ri. ^[9] Uzbrukumi Izra?lai neizdev?s liel? att?luma d??, jo "SCUD" ra?etes p?c ilg?ka lidojuma zaud?ja precizit?ti un da?reiz lidojuma laik? s?ka sadal?ties fragmentos. ASV armijas vidu pat izplat?j?s zin?ms joks ? "Cik ir?kie?i nepiecie?ami SCUD palai?anai?", "Divi ? viens, kas lai? ra?eti un otrs, kas pa CNN skat?s, kur t? nokritusi." ASV sp?ki Izra?l? izvietoja ?pa?as pretra?e?u vien?bas "Patriot", lai atvair?tu "SCUD" ra?e?u uzbrukumus, ta?u 44 "SCUD" ra?etes nokrita Izra?las teritorij?, nogalinot divus cilv?kus un iev?rojami kait?jot apb?vei.

Sauszemes kampa?a [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kad koal?cijas sp?ki bija sasniegu?i p?rsp?ku gaisa telp?, tika uzs?kta p?rvieto?an?s pa zemi. Ja pirms kara tika prognoz?ts, ka gaisa telp? koal?cija sp?ki ir tehnolo?iski sp?j?g?ki un tiem nevajadz?tu saskarties ar lielu pretest?bu, tad koal?cijas tanku div?zijas tika uzskat?tas par galveno uzvaras nodro?in?t?ju. Ir?kas r?c?b? bija tikai Padomju Savien?bas laikmeta T-72 eksporta versijas un tiem pret? st?j?s ASV ''M1 Abrams'' un britu Challenger 1 .

Pirm?s p?rvieto?an?s Ir?kas teritorij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Jau janv?ra beig?s aiz ienaidnieka l?nijas tika desant?tas ?pa?as britu Special Air Service vien?bas, kuru uzdevums bija nov?rot "SCUD" ra?e?u p?rvieto?anos un sabot?t sakaru l?nijas. 9. un 20. febru?r?, koal?cijas motoriz?t?s vien?bas veica slepenus uzbrukuma reidus Ir?kas teritorij?. 1991 . gada 22. febru?r? Ir?ka piekrita Padomju Savien?bas pied?v?tajam pamieram, kas noteica, ka Ir?kas karasp?kam se?u ned??u laik? j?atgrie?as pirmsokup?cijas poz?cij?s un ANO Dro??bas komitejas uzraudz?bai. Ta?u koal?cijas sp?ki nepiekrita ??diem noteikumiem, ta?u pazi?oja, ka ne?aus uz tiem ir?kie?iem, kas atk?psies, k? ar? deva 24 stundas, lai karasp?ks s?ktu atk?pties.

Koal?cijas sp?ki ieiet Ir?k? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

24. febru?r?, Kuveitas rietumos, koal?cijas sp?ki ieg?ja Ir?kas teritorij?, taj? pat br?d? koal?cijas da?as ???rsoja Sa?da Ar?bijas un Ir?kas robe?u, cen?oties non?kt frontes aizmugur?, nogrie?ot atk?p?an?s ce?u ir?kie?u armijas da??m. Tikl?dz koal?cijas sp?ki bija nostiprin?ju?i poz?cijas, tie s?ka uzbrukumus Ir?kas Republikas gvardei . S?kas ap?aude, ta?u Republikas gvarde, kuru jau ned???m ilgi bija bombard?ju?i gaisa sp?ki, nesp?ja izr?d?t v?r? ?emamu pretest?bu. Koal?cijas sp?ki p?rvietoj?s ?tr?k nek? cer?ts un 26. febru?r? Ir?kas armija s?ka atk?pties no Kuveitas un s?ka aizdedzin?t Kuveitas naftas laukus. Ir?kas karasp?ka atk?p?an?s izrais?ja lielu sastr?gumu uz galven?s Ir?kas ? Kuveitas ?osejas, ?oseja tika smagi bombard?ta un koal?cijas karav?ri to s?ka saukt par "N?ves ?oseju".

B?go?o ir?kie?u bombard??ana gan izpeln?j?s zin?mu kritiku, jo past?v?ja iesp?jam?ba, ka ne visi b?g?i ir milit?rperson?ls. 100 stundas p?c zemes kampa?as s?k?anas, prezidents Bu?s izsludin?ja pamieru un 27. febru?r? tika zi?ots, ka Kuveita ir atbr?vota.

Akt?v?s karadarb?bas beigas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c karadarb?bas beig?m Ir?kas teritorij? notika miera konference. Ir?kas amatpersonas pan?ca at?auju izmantot armijas helikopterus, jo koal?cijas uzbrukuma d?? Ir?kas transporta sist?ma bija smagi cietusi. Dr?z vien ?ie helikopteri tika izmantoti ?i?tu sacel?an?s apspie?anai Ir?kas dienvidos. Jau 2. febru?r? CIP atbalst?t?s radiostacijas p?rraid?ja aicin?jumu Ir?kas iedz?vot?jiem sacelties pret past?vo?o iek?rtu, solot ka t?d? veid? tiks g?zts Huseins . Ir?kas zieme?os, kurdu l?deri s?ka gatavoties pretest?bai un cer?ja izc?n?t autonomijas statusu. Tom?r kad sol?t? ASV pal?dz?ba neierad?s, Ir?kas armija veica sp?c?gus triecienus pret kurdu kopienu, kuras rezult?t? daudzi kurdi b?ga uz kaimi?valst?m Turciju un Ir?nu . ??das r?c?bas d?? dr?z vien Ir?kas zieme?os un dienvidos tika noteiktas lidojumu aizlieguma zonas, kuru gaisa telp? dr?kst?ja atrasties tikai sabiedroto lidma??nas. Kuveit?, p?c em?ra atgrie?an?s pie varas, tika uzs?ktas izmekl??anas, lai atrastu Ir?kas atbalst?t?jus, kopum? no valsts tika padz?ti 400 000 cilv?ki, ieskaitot lielu palest?nie?u kopienu, jo tie bija atkl?ti atbalst?ju?i Huseinu. P?c kara beig?m, Bu?a administr?cija izpeln?j?s lielu kritiku par l?mumu neturpin?t karadarb?bu un nem??in?t g?zt Huseina re??mu, tom?r v?l?kos gados administr?cijas darbinieki atkl?ja, ka t?da veida darb?bas sa??eltu koal?cijas sp?kus, kas bija veidota tikai Kuveitas atbr?vo?anai. 1992. gad?, ASV dro??bas ministrs Diks ?einijs atzina, ka ja ASV armija b?tu g?jusi l?dz Bagd?dei, tad armija v?l aizvien atrastos tur un amerik??i piedz?votu smagus zaud?jumus cen?oties main?t past?vo?o re??mu. ^[10]

Boj?g?ju?ie [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirms kara veiktaj?s simul?cijas un apr??inos, boj?g?ju?o skaits tika l?sts ap 30 000. ASV Aizsardz?bas ministrijas zi?ojum? min?ts, ka akt?vaj? karadarb?b? boj? g?ju?i 148 karav?ri un 1 pilots ? Skots ?peihers ? pazudis bez v?sts (v?l 145 amerik??i g?ja boj? ar tie?u karadarb?bu nesaist?tos apst?k?os ^[11] ). 2009. gada 2. august? tika apstiprin?ts, ka ?peihera mirst?g?s atliekas atrastas Ir?k?, bedu?nu izveidot? apbed?jum?, kas liecina ka pilots g?jis boj? avar?jot un nav kritis g?st?, l?dz ar to visi ASV kritu?ie karav?ri ir apzin?ti. ^[12] Kopum? koal?cijas karasp?ka sast?v? dz?v?bu zaud?ja 569 cilv?ki ? 190 krita kauj?s, 379 ? "draudz?g?s uguns" vai cita veida negad?jumos:

• ASV  ? 294 kritu?ie (114 kauj?, 145 negad?jumos, 35 ? "draudz?g? uguns")
• Apvienot? Karaliste  ? 47 (38 kauj?, 9 ? "draudz?g? uguns")
• Sa?da Ar?bija  ? 18 ^[13]
• ??ipte  ? 11
• AAE  ? 6 ^[14]
• S?rija  ? 2
• Francija  ? 2
• Kuveita  ? 1 (oper?cijas "Tuksne?a v?tra" laik?)

Lai gan boj?g?ju?o koal?cijas karav?ru skaits ir mazs, sal?dzino?i iev?rojamu da?u no boj?ejas iemesliem sast?d?ja t? saukt? "draudz?g? uguns", kad koal?cijas sp?ki da??du k??mju d?? ap?aud?ja savus sp?kus. 9 britu karav?ri g?ja boj?, kad ASV bumbved?ji par pretinieka auto kolonnu notur?ja Lielbrit?nijas sp?ku p?rvieto?anos.

P?c karadarb?bas beig?m Ir?kas armijas kritu?o skaits tika v?rt?ts 100 000 karav?ru robe??s, ta?u da??dos apr??inos un da??dos avotos ?is skaitlis sv?rst?s no 20 000 l?dz pat 200 000 kritu?o. Koal?cijas bombard??anas laik? boj? g?ja ap 2 300 Ir?kas civiliedz?vot?ju, lai gan da?i apr??ini ?o skaitli v?rt? l?dz pat 200 000 kritu?o civiliedz?vot?ju. Civiliedz?vot?ju boj?eju izrais?ja ar? tas, ka Bagd?des bombard??anas laik?, kad bumbas tika mestas uz armijas bunkuriem , koal?cijas sp?ki nezin?ja, ka da?i bunkuri tika izmantoti k? bumbu patvertnes, kur?s sl?p?s civiliedz?vot?ji. 1991 . gada 13. febru?r? divas l?zervad?m?s bumbas tika uzmestas bumbu patversmei Bagd?des Amirijas rajon? ? spr?dzien? boj? g?ja 314 civiliedz?vot?ji, ieskaitot 130 b?rnus, ^[15]  ? ASV sp?ki pazi?oja, ka ?ka izmantota ar? k? komandpunkts. P?c nep?rbaud?t?m zi??m zin?ms, ka Ir?kas sp?ki esot it k? speci?li izvietoju?i civiliedz?vot?jus viet?s, kur atrad?s milit?ras noz?mes objekti, lai bombard??anas gad?juma ciestu ar? mier?gie iedz?vot?ji. At??ir?b? no citiem kariem, tie?a karadarb?ba un bombard??ana tika m?r??ta uz milit?riem objektiem, cen?oties izvair?ties no bl?vi apdz?votiem rajoniem. Kara laik? Ir?kas vald?ba pla?i zi?oja par boj?g?ju?ajiem civiliedz?vot?jiem. ASV vald?ba pazi?oja, ka Ir?kas amatpersonas p?rsp?l? kritu?o skaitu, lai pan?ktu ar?bu pasaules reakciju pret ASV un t?s sabiedrotajiem.

Civilpersonu boj?eja "SCUD" ra?e?uzbrukumu rezult?t? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kopum? Ir?ka uz Izra?lu raid?ja 42 ra?etes. ^[9] Divi Izra?las iedz?vot?ji g?ja boj? un apm?ram 230 tika ievainoti, vair?ki iedz?vot?ji g?ja boj? no sirdstriekas uzbrukuma rad?t? stresa d??. Lai gan Izra?la v?l?j?s dot prettriecienu, t? tom?r nol?ma neuzs?kt darb?bu p?c ASV l?guma, kas uztrauc?s par Izra?las iesaist??anos vien? koal?cij? kop? ar ar?bu valst?m. Lai nov?rstu uzbrukumu draudus, ASV Izra?l? izlietoja "Patriot" pretra?e?u sist?mas. ^[16] N?derlandes Gaisa sp?ki izvietoja "Patriot" sist?mas ar? Turcij? . V?l 44 ra?etes tika iz?autas pret Sa?da Ar?biju, viena uz Bahreinu un v?l viena uz Kataru. Ra?etes tika t?m?tas gan pret milit?riem, gan civiliem m?r?iem. Sa?da Ar?bij? no ra?e?uzbrukumiem 1 iedz?vot?js g?ja boj? un 65 tika ievainoti. Bahrein? un Katar? civiliedz?vot?ji necieta.

Sabiedrotie sp?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kopum? koal?cijas sast?v? ietilpa 36 valstis ? ASV , Sa?da Ar?bija , Lielbrit?nija , ??ipte , Francija , S?rija , Maroka , Kuveita , Om?na , Pakist?na , AAE , Katara , Banglade?a , Kan?da , Austr?lija , It?lija , N?derlande , Nig?ra , Seneg?la , Sp?nija , Bahreina , Be??ija , Afganist?na , Argent?na , Norv??ija , ?ehoslov?kija , Grie?ija , Polija , Dienvidkoreja , D?nija , Ung?rija , V?cija , Hondurasa , Jaunz?lande , Portug?le , Rum?nija , Singap?ra , Sjeraleone , Turcija , Filip?nas , Zviedrija , Jap?na . V?cija un Jap?na karadarb?bu atbalst?ja gan finansi?li, gan ar milit?ro tehniku, bet Indija ??va koal?cijas j?ras sp?kiem uzpild?ties Indijai piedero?aj?s naftas ost?s Ar?bijas j?ras krast?.

Koal?cijas sp?ku karav?ru sadal?jums [17]
Valsts	Karav?ru skaits
ASV	575,000 ? 697,000
Sa?da Ar?bija	52,000 ? 100,000
Lielbrit?nija	43,000 ? 45,400
??ipte	33,600 ? 35,000
Francija	18,000
S?rija	14,500
Maroka	13,000
Kuveita	9,900
Om?na	6,300
Pakist?na	4,900 ? 5,500
AAE	4,300
Katara	2,600
Banglade?a	2,200
Kan?da	2,000
Austr?lija	1,800
It?lija	1,200
N?derlande	600
Nig?ra	600
Seneg?la	500
Sp?nija	500
Bahreina	400
Be??ija	400
Afganist?na	300
Argent?na	300
Norv??ija	280
?ehoslov?kija	200
Grie?ija	200
Polija	200
Dienvidkoreja	200
D?nija	100
Ung?rija	50

L??a kara hronolo?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1990. gads [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• 28 . ? 30. maijs : Ir?kas prezidents Sadams Huseins pazi?o, ka apjom?g? naftas ieguve Kuveit? un Apvienotajos Ar?bu Emir?tos ir "ekonomisks kar?" pret Ir?ku
• 15. j?lijs : Ir?ka aps?dz Kuveitu naftas z?dz?b? no Rumailas naftas laukiem ^[18] un piedraud ar milit?ru r?c?bu
• 22. j?lijs : Ir?ka uzs?k mas?vu karasp?ka grup??anu pie Ir?kas ? Kuveitas robe?as
• 2. augusts : Apm?ram 100 000 Ir?kas karav?ru iebr?k Kuveit?, dienas beig?s Kuveita ir okup?ta
• 6. augusts : ANO Dro??bas komiteja Ir?kai uzliek tirdzniec?bas embargo
• 7. augusts : ASV uzs?k oper?ciju "Tuksne?a vairogs". Sa?da Ar?bij? ierodas pirmie ASV karav?ri
• 8. augusts : Sadams Huseins pazi?o par Kuveitas aneksiju
• 12. augusts : S?kas Ir?kas j?ras teritorijas blok?de
• 28. augusts : Ir?ka pasludina Kuveitu par 19. provinci un p?rsauc Kuveitas galvaspils?tu Kuveitu par Al-Kadimu
• 14. septembris : Lielbrit?nija un Francija pazi?o par savu karasp?ku izvieto?anu Sa?da Ar?bij?
• 29. novembris : ANO pazi?o Ir?kai par termi?u, l?dz kurai tai j?izv?c karasp?ks no Kuveitas ? 1991 . gada 15. janv?ris  ? vai ar? ANO rea??s ar milit?riem l?dzek?iem

1991. gads [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• 9. janv?ris : ASV valsts sekret?ra D?eimsa Beikera un Ir?kas ?rlietu ministra Tarika Aziza sarunas ?en?v?, ?veic? beidzas bez rezult?tiem
• 17. janv?ris : Pulksten 2:38 nakt? p?c Bagd?des laika s?kas akt?va karadarb?ba ? ASV kaujas helikopteri izn?cina Ir?kas pretgaisa sist?mas radarstacijas, uzs?kot gaisa kampa?u pret Ir?ku
• 18. janv?ris : Ir?ka ap?auda Izra?lu ar "SCUD" ra?et?m. ASV Izra?l? un Sa?da Ar?bij? izvieto pretra?e?u sist?mas "Patriot"
• 22. janv?ris : Ir?kas armija s?k dedzin?t Kuveitas naftas atradnes
• 25. janv?ris : Ir?kas armija Persijas l?c? izg?? miljoniem tonnu naftas
• 29. janv?ris : Ir?kas armija iebr?k Sa?da Ar?bijas pils?t? Had?if? , tiem pret? st?j?s Sa?da Ar?bijas un Kataras armijas, kuras ar artil?riju atbalsta ASV karasp?ks
• 1. febru?ris : Koal?cijas sp?ki izc?na uzvaru kauj? par Had?ifu, Ir?kas armija tiek padz?ta no Sa?da Ar?bijas teritorijas
• 13. febru?ris : ASV bombard??anas laik? boj? iet ap 400 ir?kie?u civiliedz?vot?ju, kas par patv?rumu izmanto armijas bunkuru
• 22. febru?ris : ASV prezidents D?ord?s Bu?s izvirza Ir?kai 24 stundu ultim?tu ? ja netiek izv?kta armija no Kuveitas, tiks uzs?kts sauszemes karasp?ku uzbrukums
• 24. febru?ris : Pulksten 4:00 nakt? p?c Bagd?des laika, koal?cijas sauszemes karasp?ks iebr?k Kuveit? un Ir?k?
• 25. febru?ris : Ir?kie?u iz?aut? "SCUD" ra?ete tr?pa ASV sp?ku armijas kazarmai. Boj? iet 28 ASV karav?ri
• 26. febru?ris : Sadams Huseins pav?l Ir?kas armijai pamest Kuveitu. Apm?ram 10 000 b?go?o ir?kie?u karav?ru iet boj? uz t? saukt?s "N?ves ?osejas"
• 27. febru?ris : Sa?da Ar?bijas armija un ASV j?ras k?jnieki sasniedz Kuveitas galvaspils?tu
• 28. febru?ris : Beidzas L??a kar?
• 1. marts : Ir?kas pils?t? Safan? notiek vieno?an?s par karadarb?bas ofici?lu p?rtrauk?anu
• 17. marts : Koal?cijas karav?ri s?k atgriezties m?j?s

Piez?mes un atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: L??a kar? .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Smits F. L??a kar? starptautisko cilv?kties?bu skatijum?. (latviski)
• Interakt?vs fotogr?fiju arh?vs velt?ts oper?cij?m "Tuksne?a vairogs" un "Tuksne?a v?tra" (angliski)
• CIP bibliot?kas ??irklis par izl?kdienesta atbalstu L??a kar? Arhiv?ts 2020. gada 12. novembr?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
• ANO Dro??bas Padomes rezol?cijas par Ir?ku Arhiv?ts 2011. gada 9. j?nij?, Wayback Machine vietn?. (latviski)

Autoritat?v? vad?ba WorldCat LCCN : sh91001459 GND: 4243780-5 BNF: cb12181105h (data) NDL: 00966493 NKC: ph127339 BNE: XX532993