한국   대만   중국   일본 
Amerikas Savienot?s Valstis ? Vikip?dija P?riet uz saturu

Amerikas Savienot?s Valstis

Labot saites
Vērtīgs raksts
Vikip?dijas lapa
Amerikas Savienot?s Valstis
United States of America
ASV karogs ASV ģerbonis
Karogs ?erbonis
Dev?ze :  In God We Trust (ofici?l? kop? 1956.)
E pluribus unum ( lat??u valod? ; tradicion?l?)
Himna :  " Zvaig??otais karogs "
Location of United States of America
Location of United States of America
Galvaspils?ta Va?ingtona
38°53′N 77°2′W  /  38.883°N 77.033°W  / 38.883; -77.033
Liel?k? pils?ta ?ujorka
Valsts valodas nav (faktiski ang?u valoda )
Vald?ba Konstitucion?la feder?la prezident?la republika
 -  Prezidents D?o Baidens
 -  Viceprezidente Kamala Herisa
 -  P?rst?vju pal?tas priek?s?d?t?js Kevins Makartijs
 -  Augst?k?s tiesas priek?s?d?t?js D?ons Robertss
Neatkar?ba 1 no Apvienot?s Karalistes  
 -  Deklar?ta 1776 . gada 4. j?lij?  
Plat?ba
 -  Kop? 9 833 520 km²  ( 3. )
 -  ?dens  ( % ) 4,66
Iedz?vot?ji
 -  iedz?vot?ji  2020 . gad? 331 449 281 [1]  ( 3. )
 -  Bl?vums 34/km² 
IKP  ( PPP ) 2021. gada apr??ins
 -  Kop? $22 675 triljoni 
 -  Uz iedz?vot?ju $56 421 
D?ini koef.  (2015) 48.5 [2]  ( vid?js ) 
TAI  (2021) 0.926 ( ?oti augsts ) ( 10. )
Val?ta ASV dol?rs ($) ( USD )
Laika josla ( UTCno -5 l?dz -10)
 -  Vasar? ( DST )  ( UTCno -4 l?dz -10)
Interneta dom?ns .us , .gov , .mil , .edu
ISO 3166-1 kods 840 / USA / US
T?lsarunu kods +1

Amerikas Savienot?s Valstis ( ang?u : the United States of America ), ar? ASV ( United States, USA, US ), ir feder?la konstitucion?la republika , kas sast?v no 50 ?tatiem un no viena feder?l? apgabala . Valsts atrodas galvenok?rt Zieme?amerikas centr?laj? da??, kur t?s savstarp?ji saist?tie 48 ?tati un galvaspils?tas apgabals Va?ingtona ir izvietoti starp Atlantijas un Kluso oke?nu . Zieme?os t? robe?ojas ar Kan?du , bet dienvidos ar Meksiku . Kontinenta zieme?rietumos atrodas A?askas ?tats (austrumos robe?ojas ar Kan?du, savuk?rt rietumos ir j?ras robe?a ar Krievijas Feder?ciju , kas iet cauri Beringa ?aurumam ), un Klusaj? oke?n? salu ?tats Havajas . Amerikas Savienoto Valstu pak?aut?b? ir ar? teritorijas Kar?bu j?r? ( Puertoriko un ASV Vird??nas ) un Klusaj? oke?n? (noz?m?g?k?s no t?m ir ASV Samoa , Guama un Zieme?u Marianas Salas ).

Ar 9,83 miljoniem km² lielu plat?bu ASV ir tre?? [3] liel?k? valsts pasaul? p?c plat?bas, ar? p?c iedz?vot?ju skaita t? ir tre?? tre?? liel?k? valsts. Amerik??i ir viena no pasaules etniski daudzveid?g?kaj?m un daudzkultur?l?kaj?m n?cij?m . [4] ASV ir liel?k? tautsaimniec?ba pasaul? , 2008. gad? t?s iek?zemes kopprodukts bija 14,3 triljoni ASV dol?ru (23% no visas pasaules IKP un gandr?z 21% no pirktsp?jas parit?tes ). [5] [6] T? ir viena no tur?g?kaj?m valst?m pasaul? p?c IKP uz vienu iedz?vot?ju .

Pirms vair?ku Eiropas valstu ( Anglijas , Francijas , N?derlandes , Sp?nijas un Zviedrijas ) veikt?s koloniz?cijas 17. gadsimta s?kum? ASV teritoriju apdz?voja vien?gi Amerikas pamatiedz?vot?ji un Havaju polin?zie?i . 1776 . gada 4. j?lij? kolonisti no 13 Lielbrit?nijas Karalistes kolonij?m pie??ma Neatkar?bas deklar?ciju , pasludinot neatkar?bu no Britu Imp?rijas .

ASV austrumos atrodas Apala?u kalni , rietumos ? Klin?u kalni , bet vidusda?? liel?ko da?u no teritorijas aiz?em Lielie l?dzenumi . Lielie og?u , naftas un citu der?go izrakte?u kr?jumi, k? ar? pla?? imigr?cija 19. un 20. gadsimt? veicin?ja strauju r?pniec?bas un tirdzniec?bas uzplaukumu. M?sdien?s amerik??u ra?ot?s preces, k? ar? kult?ra ir atpaz?stamas vis? pasaul?.

Etimolo?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1507. gad? v?cu kartogr?fs Martins Valdz?millers izveidoja pasaules karti, kur? vi?? visas jaunatkl?t?s Rietumu puslodes zemes it?lie?u p?tnieka un kartogr?fa Amerigo Vespu?i v?rd? nod?v?ja par Ameriku ( America ). [7] K?dreiz?j?s britu kolonijas pirm?s izmantoja ?o valstu savien?bas nosaukumu Neatkar?bas deklar?cij? , kas bija "vienpr?t?ga tr?spadsmit Amerikas Savienoto Valstu Deklar?cija", un to 1776 . gada 4. j?lij? pie??ma "Amerikas Savienoto Valstu p?rst?vji" (" Representatives of the United States of America "). [8] Pa?reiz?jais nosaukums tika ofici?li noform?ts 1777 . gada 15. novembr? , kad Otrais Kontinent?lais Kongress ( Second Continental Congress ) pie??ma Konfeder?cijas stat?tus ( Articles of Confederation ). Visp?rpie?emta ir ar? ?s? forma ? ASV. Ir ar? citas izplat?tas valsts nosaukuma formas, piem?ram, Savienot?s Valstis vai vienk?r?i Amerika. Sarunvalod? da?reiz ?? valsts tiek saukta ar? par "?tatiem". L?dz 20. gadsimta otrajai pusei t?s latviski d?v?ja par Zieme?amerikas Savienotaj?m Valst?m jeb ZAS Valst?m. [9]

Savienoto Valstu pilso?us sauc par amerik??iem . Izplat?ti ?pa??bas v?rdi, kas tiek lietoti attiec?b? uz valsti, ir ar? "amerik??u" un "ASV", piem?ram, "amerik??u v?rt?bas", "ASV bru?otie sp?ki" u.t.t.

S?kotn?ji ang?u valod? fr?zi "Savienot?s Valstis" lietoja daudzskaitl?  ? piem?ram, " the United States are " ("Savienot?s Valstis ir") ? taj? skait? ar? Savienoto Valstu Konstit?cijas tr?spadsmitaj? groz?jum? , kas ratific?ts 1865. gad?. K? vienskait?a formu ? tas ir, " the United States is " ? s?ka lietot p?c Pilso?u kara beig?m. ?obr?d ??s fr?zes standarta forma ir vienskaitlis; daudzskait?a forma ir saglab?ta idiom? " these United States " ("??s Savienot?s Valstis"). [10]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: ASV v?sture

Pamatiedz?vot?ji un eiropie?u kolonisti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Amerikas pamatiedz?vot?ji m?sdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorij? iece?oja no ?zijas . Vi?i aptuveni pirms 10?15 t?ksto? gadiem ???rsoja Beringa ?aurumu un non?ca m?sdienu A?askas teritorij?. Laikam ritot, ciltis izkl?da pa visu Zieme?ameriku .

1492 . gad? Kristofors Kolumbs atkl?ja Kar?bu j?ras salas, bet pirmais eiropietis, kas taj? laik? piest?ja m?sdienu ASV krastos, bija sp?nis Huans Ponse de Leons , [11] kur? 1513 . gada 2. apr?l? izk?pa zem?, kuru nosauca par La Florida ("Ziedo??"). P?c eiropie?u kolonistu iera?an?s ASV Austrumu krast? daudzi miljoni Amerikas pamatiedz?vot?ju mira no infekcijas slim?b?m , piem?ram, no bak?m . [12]

Ku?is " Mayflower " 1620. gad?, kur? ar sv?tce?ot?jiem dev?s uz Ameriku

1606 . gad? London? un Plimut? izveidoja vair?kas komp?nijas, kas nodarboj?s ar Amerikas zieme?austrumu krasta izp?ti un apguvi. Pirmo ang?u apmetni 1607 . gad? uzc?la m?sdienu Vird??nijas ?tat? un nosauca par D?eimstaunu . 1609 . gad? D?eimstaun? izveidoja pirmo tabakas plant?ciju, ap 1620 . gadu ciemat? dz?voja vair?k nek? 1000 iedz?vot?ju. Par sp?ti Jaun?s pasaules vilin?jumam, daudzi sask?r?s ar p?rtikas tr?kumu, kuru nesp?ja dot jaunatkl?t? zeme. 1619 . gad? no ?frikas uz D?eimstaunu atveda pirmos vergus .

1620 . gada decembr? Masa??setsas krastos piest?ja ku?is " Mayflower " ar 109 ang?u purit??iem , un s?k?s Jaunanglija koloniz?cija. ?ie iece?ot?ji nosl?dza savstarp?ju vieno?anos par demokr?tiju , pa?p?rvaldi un pilso?u ties?b?m. V?l?k l?dz?gas vieno?an?s nosl?dza Konektikutas , ??hemp??ras un Rodailendas kolonisti. L?dz 1630 . gadam Plimutas kolonij? izveidoj?s vair?kas pils?tas, no 1630. l?dz 1643 . gadam Jaunanglij? no Eiropas ierad?s vair?k nek? 20 t?ksto?i cilv?ku. Amerikas dienvidu kolonij?s apmet?s uz dz?vi vair?k nek? 45 t?ksto?i cilv?ku.

75 gadu laik? rad?s 13 kolonijas ? ??hemp??ra , Masa??setsa , Rodailenda , Konektikuta , ?ujorka , ??d?ersija , Pensilv?nija , Delav?ra , Vird??nija , M?rilenda , Zieme?karol?na , Dienvidkarol?na un D?ord?ija .

Neatkar?ba un papla?in??an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts un citi raksti: Amerikas Savienoto Valstu Neatkar?bas kar? , Britu?amerik??u kar? un ASV?Meksikas kar?
D?ona Trambella glezna "Neatkar?bas deklar?cija"

P?c Septi?gadu kara 18. gadsimta vid? Apvienot? Karaliste no Francijas ieguva Kan?du un Luizi?nas austrumu da?u. P?c kara Lielbrit?nijas valsts kase bija lielos par?dos, un t? k? nodok?i pa?? Lielbrit?nij? jau bija augsti, tika nolemts ieviest tie?os nodok?us Amerikas kolonij?s. Tas noveda pie koloniju iedz?vot?ju neapmierin?t?bas, s?k?s masu kust?ba. 1770. gados masu nemieri p?rauga Neatkar?bas kar? , kur? ilga no 1775 . l?dz 1783 . gadam.

ASV pasludin?ja savu neatkar?bu 1776 . gada 4. j?lij? , kad t?s ar Francijas pal?dz?bu sak?va Lielbrit?nijas koloni?lo armiju. ASV Neatkar?bas deklar?cija k?uva par politisku un filozofisku izaicin?jumu Eiropai, jo satur?ja fundament?lus apgaism?bas principus. T?, at??ir?b? no Eirop? domin?jo??m monarhisma attiec?b?m, ietv?ra D?ona Loka l?gumattiec?bu nost?dnes, Monteskj? idejas par varas dal??anu valst?, ?ana ?aka Ruso sabiedrisk? l?guma principus, kaut ar? virkne deklar?cijas autoru, tai skait? Tomass D?efersons un D?ord?s Va?ingtons , bija vergturi.

ASV s?ka veidoties kapit?lisma iek?rtas elementi. Dienvidu ?tatos p?rsvar? bija lieli zemes ?pa?umi ? plant?cijas , kuras apstr?d?ja no ?frikas ievestie vergi .

1845. gad? ASV pievienoj?s Teksasa , kas izrais?ja karu ar Meksiku . 1847. gada septembr? krita Meksikas galvaspis?ta Mehiko un n?kam? gada 2. febru?r? Meksika bija spiesta nosl?gt miera l?gumu, atdodot ASV pla?as teritorijas (ar? m?sdienu Kaliforniju , Nevadu , J?tu , Arizonu , ??meksiku , k? ar? da?u Kolor?do un Vaiomingas ). 1867 . gad? ASV ieg?d?j?s no Krievijas Imp?rijas A?asku .

Pilso?u kar?, industrializ?cija un imperi?lisms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Amerikas pilso?u kar?
Getisburgas kauja, Currier and Ives litogr?fija ap 1863. gadu

Amerikas pilso?u kara c?lo?i bija domstarp?bas ?tatu un feder?l?s vald?bas attiec?b?s, k? ar? konflikti saist?b? ar vergtur?bas izplat??anos jaunajos ?tatos. Abrahams Linkolns , kur? bija pret verdz?bu noska?ot?s Republik??u partijas kandid?ts, 1860 . gad? tika iev?l?ts par prezidentu . Pirms vi?a st??an?s ?aj? amat? septi?i vergu ?tati pazi?oja par at??el?anos ? ko feder?l? vald?ba uzskat?ja par neleg?lu r?c?bu ? un izveidoja Amerikas Konfeder?cijas Valstis (" Confederate States of America "). Ar Konfeder?cijas uzbrukumu Samteras fortam ( Fort Sumter ) s?k?s Amerikas pilso?u kar? . Linkolna emancip?cijas proklam??ana ( Emancipation Proclamation ) izrais?ja verdz?bas beigas zieme?u ?tatu savien?b?. P?c Savien?bas uzvaras 1865 . gad?, tr?s veiktie groz?jumi ASV Konstit?cij? nodro?in?ja br?v?bu gandr?z ?etriem miljoniem afroamerik??u , kuri iepriek? bija vergi, [13] k? ar? padar?ja vi?us par pilso?iem un pie???ra balssties?bas . Kar? un t? izn?kums izrais?ja b?tisku feder?l?s varas palielin??anos. [14]

Imigrantu iera?an?s ?ujork? 1902. gad?

P?c kara un Linkolna slepkav?bas radik?lie republik??i pielietoja Rekonstrukcijas politiku , kas bija v?rsta uz Dienvidu ?tatu reintegr?ciju un p?rveido?anu, vienlaikus nodro?inot tikko atbr?voto vergu ties?bas. 1876 . gada apstr?d?to prezidenta v?l??anu risin?jums, ko pan?ca 1877. gada kompromiss , nosl?dza Rekonstrukcijas periodu; D?ima Krova likumi dr?z vien at??ma v?l??anu ties?bas daudziem afroamerik??iem. Zieme?u ?tatos urbaniz?cija un v?l nebijis imigrantu piepl?dums no Dienvideiropas un Austrumeiropas pa?trin?ja industrializ?ciju . Imigr?cijas vilnis, kas ilga l?dz pat 1929 . gadam, nodro?in?ja valsti ar darbasp?ku un p?rveidoja amerik??u kult?ru. Valsts att?st?bu veicin?ja augstu tarifu aizsardz?ba, nacion?l?s infrastrukt?ras veido?ana un jauni banku noteikumi. 1867 . gad? ASV no Krievijas Imp?rijas nopirka A?asku . 1890 . gada slakti?? pie Vundedn? strauta ( Wounded Knee Massacre ) bija p?d?jais bru?otais konflikts ar indi??iem .

1893. gad? Havaju sal?s dz?vojo?i amerik??u uz??m?ji g?za Havajas Karalistes viet?jo iedz?vot?ju monarhiju un 1898. gad? Savienot?s Valstis anekt?ja Havaju arhipel?gu. Uzvara Sp?nijas-Amerikas kar? taj? pa?? gad? par?d?ja, ka ASV k?uvusi par vienu no pasaules lielvar?m. Kara rezult?t? ASV ieguva Puertoriko , Guamu un Filip?nas .

Pasaules kari un Liel? depresija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts un citi raksti: Pirmais pasaules kar? , Liel? depresija un Otrais pasaules kar?
Izput?jusi saimniec?ba Dienviddakot? the Dust Bowl laik? 1936. gad?

P?c Pirm? pasaules kara s?kuma ASV saglab?ja neitr?lu poz?ciju. Vairums amerik??u juta l?dzi britiem un fran?iem , tom?r daudzi bija noska?oti pret iejauk?anos. [15] Tikai 1917 . gad? Savienot?s Valstis pievienoj?s Antantes valst?m , pav?r?ot notikumu gaitu pret Centr?lajiem Sp?kiem . Karam beidzoties, ASV Sen?ts nev?l?j?s ratific?t un neapstiprin?ja Versa?as l?gumu , kas izveidoja Tautu Savien?bu . Valsts r?koj?s saska?? ar unilater?lisma politiku, kas robe?oj?s ar izolacionismu . [16] 1920 . gad? kust?ba par sievie?u l?dzties?b?m guva pan?kumus ar konstitucion?lajiem groz?jumiem , kas sieviet?m pie???ra balsties?bas . Labkl?j?ba 1920. gados (" the Roaring Twenties ") beidz?s ar Volstr?tas sabrukumu un bankrotu vilni 1929 . gad?, kas izrais?ja Lielo depresiju . P?c Franklina D. R?zvelta iev?l??anas prezidenta amat? 1932 . gad? s?k?s Jaunais kurss (" the New Deal "), kas palielin?ja vald?bas iejauk?anos ekonomik?.

D-diena : ASV kareivji izs??as Normandijas krastos Otr? pasaules kara laik? 1944 . gada 6. j?nij?

Amerikas Savienot?s Valstis pasludin?ja neitralit?ti ar? Otr? pasaules kara s?kuma posm?, kad nacistisk? V?cija un PSRS 1939 . gada septembr? okup?ja Poliju . 1941 . gada mart? ASV s?ka materi?li atbalst?t Antantes valstis saska?? ar Lendl?zes programmu. 1941 . gada 7. decembr? ASV pievienoj?s Sabiedrotajiem p?c Jap?nas Imp?rijas uzbrukuma P?rlh?rborai . Iesaist??an?s ?aj? kar? veicin?ja ASV saimniec?bas att?st?bu, sekm?jot kapit?lieguld?jumus un darbavietu izveidi. ASV bija vien?g? valsts, kas Otr? pasaules kara d?? k?uva bag?t?ka. [17] Sabiedroto valstu konferences Bretonvuds? ( Bretton Woods ) un Jalt? lika pamatus jaunai starptautisko organiz?ciju sist?mai , kas nost?d?ja ASV un Padomju Savien?bu pasaules notikumu centr?. P?c uzvaras Eirop? 1945 . gad? notika starptautiska konference Sanfrancisko , kuras laik? pie??ma Apvienoto N?ciju Hartu . [18] Savienot?s Valstis rad?ja pirmos kodoliero?us un kara beig?s 1945 . gada august? uzmeta divas atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki , 2. septembr? Jap?na kapitul?ja. [19]

Aukst? kara periods [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts un citi raksti: Aukstais kar?  un Vjetnamas kar?
M?rtins Luters Kings 1963. gad? runas I Have a Dream laik?

P?c Otr? pasaules kara ASV un PSRS visiem l?dzek?iem tiec?s p?c pasaules varas. Aukst? kara laik? pasaul? domin?ja milit?risms , izveidoj?s NATO un Var?avas pakts . ASV atbalst?ja br?vo tirgu un demokr?tiju, turpretim PSRS veicin?ja pl?nveida ekonomiku un autorit?rismu. Amerik??u karasp?ks karoja ar ?TR bru?otajiem sp?kiem Korejas kar? , kas ilga no 1950 . l?dz 1953 . gadam. P?rst?vju pal?tas Pretamerik??u darb?bas izmekl??anas komiteja ierosin?ja vair?kas izmekl??anas pret kreiso partiju biedriem; senators D?ozefs Mak?rtijs k?uva par komunistiski un kreisi noska?oto amerik??u vaj??anu galveno iniciatoru.

P?c tam, kad 1961 . gad? Padomju Savien?ba veica pirmo cilv?ka lidojumu kosmos? , prezidents D?ons Kenedijs izteica v?lmi, lai Amerikas Savienot?s Valstis aizvestu " cilv?ku uz M?nesi ". Kenedijs un Hru??ovs nov?rsa Kubas ra?e?u kr?zes p?raug?anu kodolkar?. Taj? pa?? laik? ASV piedz?voja ilgsto?u saimniec?bas uzplaukumu. Pastiprin?j?s afroamerik??u kust?ba pret segreg?ciju un diskrimin?ciju , ko vad?ja Roza P?rksa un M?rtins Luters Kings . P?c D?ona Kenedija slepkav?bas 1963 . gad? prezidents Lindons D?onsons pie??ma Pilso?u Ties?bu aktu (1964) un Aktu par balssties?b?m (1965). D?onsons un vi?a amata p?ctecis Ri?ards Niksons izv?rsa Vjetnamas karu . Pieauga kontrkult?ru kust?ba, kuru sekm?ja protesti pret Vjetnamas karu, tum??daino nacion?lisms un seksu?l? revol?cija .

Votergeitas skand?la rezult?t? 1974 . gad? Niksons k?uva par pirmo ASV prezidentu, kur? izv?l?j?s atk?pties no amata, nevis tikt aps?dz?ts valsts noziegum? ar t?diem spriedumiem k? taisn?guma kav??ana un varas ?aunpr?t?ga izmanto?ana. Vi?a viet? par prezidentu k?uva viceprezidents D?eralds Fords . D?imija K?rtera administr?cija 1970. gadu beig?s iez?m?j?s ar stagfl?ciju un Ir?nas ??lnieku kr?zi . Ronalda Reigana iev?l??ana prezidenta amat? 1980 . gad? veicin?ja izmai?as nodok?u iekas??an? un izdevumu priorit??u zi??. Vi?a otrais termi?? ?aj? amat? izrais?ja gan Ir?nas-Kontru skand?lu ( Iran-Contra scandal ), gan ar? attiec?bu uzlabo?anos ar Padomju Savien?bu. Aukstais kar? nosl?dz?s ar Padomju Savien?bas sabrukumu .

M?sdienas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pasaules tirdzniec?bas centrs 2001 . gada 11. septembra r?t?

P?c PSRS sabrukuma ASV k?uva par domin?jo?o pasaules lielvaru, 1990. gados t?s piedal?j?s L??a kar? prezidenta D?ord?a H. V. Bu?a vad?b? un Dienvidsl?vijas karos prezidenta Billa Klintona vad?b?. L?dz 2001. gadam ASV piedz?voja ilgsto??ko ekonomisko izaugsmi valsts v?stur?. [20] 2000. gada ASV prezidenta v?l??anas nosl?dz?s ar D?ord?a V. Bu?a uzvaru.

2001 . gada 11. septembr? Al-Qaida teroristi uzbruka Pasaules tirdzniec?bas centram ?ujork? un Pentagonam , un ASV uzs?ka Karu pret terorismu . 2001. gada beig?s ASV Bru?otie sp?ki iebruka Afganist?n? , g?za talibu vald?bu un izn?cin?ja Al-Qaida m?c?bu nometnes. 2002. gad? prezidenta Bu?a administr?cija s?ka piepras?t izmai?as Ir?kas past?vo?aj? re??m? un valsts iek?rt?. [21] 2003 . gad? koal?cijas bru?otie sp?ki iebruka Ir?k?, g??ot t?s diktatoru Sadamu Huseinu . Starptautisk? cilv?kties?bu aizst?v?bas organiz?cija " Amnesty International " aps?dz?ja Savienot?s Valstis cilv?kties?bu p?rk?pumos saist?b? ar Karu pret terorismu un Ir?kas karu . [22]

2005 . gad? viesu?v?tra "Katr?na" izpost?ja ??orle?nu . Glob?l?s ekonomikas kr?zes laik? par ASV prezidentu iev?l?ja Baraku Obamu , pirmo afroamerik?ni ASV prezidenta amat?, kur? beidza Ir?kas karu.

2016. gada prezidenta v?l??anas uzvar?ja uz??m?js Donalds Tramps , kur? ?stenoja populistisku politiku, s?ka celt ?ogu uz ASV un Meksikas robe?as un ?rpolitik? ?stenoja "Amerika pirmaj? viet?" principu. Demokr?tu partijas kontrol?t? ASV Kongresa P?rst?vju pal?ta atk?rtoti nobalsoja par imp??menta proced?ras s?k?anu pret Trampu, tom?r to noraid?ja Sen?ts. 2020. gada prezidenta v?l??an?s uzvar?ja D?o Baidens , kura laik? notika COVID-19 pand?mija un Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrain? , k? ar? saasin?j?s Trampa s?ktais tirdzniec?bas kar? ar ??nas Tautas Republiku.

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ASV centr?l?s da?as topogr?fisk? karte

Amerikas Savienoto Valstu plat?ba ir gandr?z 9,83 miljoni km² , bet kontinent?l?s da?as plat?ba (bez kontinent?l?s, bet Kan?das atdal?t?s A?askas un Havaju sal?m ) ir aptuveni 7,8 miljoni km². A?askas plat?ba ir aptuveni 1,48 miljoni km², savuk?rt Havaju salu plat?ba, kuras atrodas Klus? oke?na zieme?u da?as centr?, ir tikai 16,2 t?ksto?i km². ASV ir tre?? liel?k? valsts pasaul? p?c plat?bas. Pirm?s divas vietas ie?em Krievijas Feder?cija un Kan?da .

ASV p?rvalda ar? teritorijas Kar?bu j?r? ( Puertoriko un ASV Vird??nas ), bet Klusaj? oke?n? t?s p?rvald? ir ASV Samoa , Guama un Zieme?u Marianas Salas .

Valsts austrumu krastu apskalo Atlantijas oke?ns , rietumu krastu Klusais oke?ns , bet dienvidaustrumus Atlantijas oke?na Meksikas l?cis . Zieme?os t? robe?ojas ar Kan?du , bet dienvidos ? ar Meksiku . ASV ir j?ras robe?a ar? ar Krievijas Feder?ciju . T? iet cauri Beringa ?aurumam pie A?askas krastiem. A?askas zieme?u krastu apskalo Zieme?u Ledus oke?ns .

Reljefs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ASV teritorij? ir vair?ki lieli ?eogr?fiski objekti. Austrumos pie Atlantijas oke?na krastiem atrodas Apala?u kalnu sist?ma. Rietumos un dienvidos no t?s atrodas zemienes , pa kur?m pl?st liel?k?s upes , piem?ram, Misisipi un Mis?ri . V?l uz rietumiem apvidus p?rv?r?as l?dzenumos un pr?rij?s , kurus sauc par Lielajiem l?dzenumiem , bet aiz tiem s?kas Klin?u kalni un Kordiljeru kalnu sist?ma. Kordiljeru kalnu sist?ma aiz?em gandr?z visus rietumus.

Ar? A?ask? atrodas Kordiljeru kalnu sist?ma. Tie?i ?eit atrodas ar? valsts augst?kais punkts, tas ir Denali (6193 m). Savuk?rt Havaju salas ir vulk?niskas salas, kuru augst?kais punkts ir 4205 metrus virs j?ras l?me?a, tas ir Maunakea .

Klimats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Virpu?viesulis Teksas?

Valsts liel? izm?ra d?? taj? ir praktiski ?oti pla?a spektra klimats . Liel?k? da?a no valsts atrodas m?renaj? josl? , bet Havajas un Floridas dienvidu da?a atrodas tropu josl? , savuk?rt A?aska atrodas arktiskaj? josl? . No Lielo l?dzenumu 100. meridi?na uz rietumiem ir sastopami ar? pustuksne?i .

ASV klimatu sp?c?gi ietekm? gaisa masas, kas n?k no Klus? oke?na zieme?u da?as. Savuk?rt ASV dienvidu ?tatus regul?ri apdraud viesu?v?tras jeb ork?ni. 2005 . gad? viena no t?m, viesu?v?tra "Katr?na" , nopost?ja ??orle?nu , savuk?rt ASV vidien? regul?ri plos?s virpu?viesu?i .

Zem?k? gaisa temperat?ra ir re?istr?ta A?ask? . T? sasniedza ?62 °C. [23] Savuk?rt augst?k? temperat?ra ir re?istr?ta N?ves ielej? , Kalifornij? , kur termometra stabi?? sasniedza +56,7 °C atz?mi. [24] ?? temperat?ra ir par gr?du zem?ka, nek? pasaul? re?istr?t? augst?k? temperat?ra.

Administrat?vais iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: ASV administrat?vais iedal?jums

Amerikas Savienot?s Valstis ir feder?la savien?ba , kas administrat?vi iedal?ta 50 ?tatos. S?kotn?ji past?vo?ie tr?spadsmit ?tati bija tr?spadsmit koloniju p?cte?i, kuri pretoj?s britu likumiem. Liel?k? da?a p?r?jo ?tatu tika pievienoti no teritorij?m, kas tika ieg?tas kara laik? vai ar? t?s ieg?d?j?s ASV vald?ba. K? da?i iz??mumi ir V?rmonta , Teksasa un Havajas : katrs no ?iem ?tatiem, pirms tie pievienoj?s valstu savien?bai, bija neatkar?ga republika. V?l citi iz??mumi ir tie ?tati, kurus veidoju?i s?kotn?jo tr?spadsmit ?tatu teritorij? dz?vojo?ie. Valsts v?stures pa?? s?kum? ??di tika izveidoti tr?s ?tati: Kentuki no Vird??nijas ; Tenes? no Zieme?karol?nas ; Meina no Masa??setsas . Amerikas pilso?u kara laik? Zieme?vird??nija atdal?j?s no Vird??nijas. Visjaun?kais ?tats ? Havajas ? ieguva ?tata statusu 1959 . gada 21. august? . ?tatiem nav ties?bu atdal?ties no savien?bas.

?tati kop? veido gandr?z ASV teritoriju; v?l divas citas teritorijas, kas uzskat?mas par neat?emamu ASV valsts da?u, ir Kolumbijas apgabals , feder?lais apgabals, kur atrodas galvaspils?ta Va?ingtona , un Palmiras atols , kas ir neapdz?vots, bet ietilpst valsts teritorij? Klusaj? oke?n?. ASV pieder ar? piecas lielas aizj?ras teritorijas: Puertoriko un ASV Vird??nas Kar?bu j?r? un ASV Samoa , Guama un Zieme?u Marianas Salas Klusaj? oke?n?. ?aj?s vis?s iepriek? min?taj?s teritorij?s dzimu?iem ir ASV pilson?ba (iz?emot tikai Amerik??u Samoa teritorij? dzimu?os).

Nacion?lie parki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ASV daba ir ?oti da??da, t?d?? valst? ir daudzas aizsarg?jamas dabas teritorijas. Vec?kais dabas parks ne tikai ASV, bet ar? pasaul? ir Jeloustonas nacion?lais parks . Tas tika nodibin?ts jau 1872. gad?. Pa?laik ASV ir 35 nacion?lie parki. T?s ir pla?as teritorijas, kur?s ir gan vietas, kur apmekl?t?jus neielai?, gan ar? speci?li t?ristiem iek?rtotas vietas. Visvair?k apmekl?tais ir Greitsmokimauntinsu nacion?lais parks Dienvidapala?os, ko gad? apskata 9 miljoni t?ristu. Valsts rietumda?? paz?stam?kie ir Jeloustonas geizeru parks, Lielais Kolor?do kanjons, k? ar? Josemitu ieleja .

Vald?ba un v?l??anas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ASV Kapitolijs  ? ASV Kongresa darba vieta

Amerikas Savienot?s Valstis ir pasaul? vec?k? joproj?m eksist?jo?? feder?cija . ASV ir konstitucion?la republika , "kur? vair?kuma likumi nosaka minorit??u ties?bas, kas tiek aizsarg?tas ar likumu." [25] T? b?t?b? ir veidota k? reprezentat?v? demokr?tija , lai gan ASV pilso?i, kuri dz?vo ??s valsts teritorij?, netiek pielaisti pie tie?as balso?anas feder?lo amatpersonu v?l??an?s. [26] Vald?bas darb?bu regul? pilnvaru nodal??ana , ko paredz Konstit?cija , kas kalpo par valsts galveno juridisko dokumentu. Amerik??u feder?laj? sist?m? past?v tr?s l?me?u vald?ba ? feder?l?, ?tata un viet?j?; viet?j?s vald?bas pien?kumi tiek visp?r?ji iedal?ti starp apgabalu vald?bu un pa?vald?b?m. Gandr?z visos gad?jumos izpildvaras un likumdo?anas amatpersonas tiek iev?l?tas p?c apgabala pilso?u balsu vair?kuma . Nepast?v proporcion?l? p?rst?vniec?ba feder?l? l?men?, un tas ir ?oti rets gad?jums ar? zem?kos vald?bas l?me?os. Feder?l?s un valsts juridisk?s un ministru kabineta amatpersonas parasti iece? izpildvara un apstiprina likumdev?ja vara, lai gan da?i valsts tiesne?i un amatpersonas tiek ieceltas p?c tautas balsojuma.

Balt? nama dienvidu fas?de ? ASV prezidenta darba vieta

Feder?l? vald?ba sast?v no trim nozar?m:

ASV Augst?k?s tiesas ?kas rietumu ieeja

P?rst?vju pal?ta ietver 435 biedrus, no kuriem ikviens p?rst?v kongresa apgabalu termi?? uz diviem gadiem. P?rst?vju pal?tas amati ir proporcion?li iedal?ti starp ?tatiem , vadoties p?c iedz?vot?ju skaita katros desmit gados. T?, piem?ram, p?c 2000 . gad? veikt?s tautas skait??anas , septi?iem ?tatiem pieder k? minimums vismaz viens p?rst?vis, turpretim Kalifornijai , kas ir visliel?kais ?tats p?c iedz?vot?ju skaita, pieder piecdesmit tr?s amata vietas. Sen?t? ir 100 biedri, kur? katru ?tatu p?rst?v divi senatori , kas vairum? gad?jumu tiek iev?l?ti uz se?u gadu termi?u; viena tre?da?a no Sen?ta amata poste?iem tiek iev?l?ti katru otro gadu. Prezidents tiek iev?l?ts uz ?etru gadu termi?u un var tikt iev?l?ts amat? ne vair?k k? uz diviem termi?iem. Prezidentu neiev?l p?c tie?? balsojuma, bet p?c netie??s v?l??anu kol??ijas sist?mas, kur? iz??iro??s balsis sadala ?tati. Augst?kaj? ties? , ko vada ASV galvenais tiesnesis , ir devi?i biedri, kas atrodas ?ajos amatos uz m??u. Valstu jeb ?tatu vald?bas ir veidotas p?c aptuveni l?dz?ga parauga; Nebraskas ?tatam vien?gajam ir vienkameras likumdo?anas vara. Katra ?tata gubernatori tiek iev?l?ti tie?? veid?.

Visi likumi un proced?ras gan ?tatos, gan feder?laj?s vald?b?s ir priek?mets, kuru iesp?jams p?rskat?t, un jebkur? likums, kas nav saska?? ar Konstit?ciju , ir atce?ams. Konstit?cijas ori?in?lteksts paredz feder?l?s vald?bas strukt?ru un pien?kumus, k? ar? t?s saikni ar katru ?tatu individu?li. Konstit?cijas pirmais pants aizsarg? ties?bas izmantot habeas corpus principu, kas saist?ts ar aizsardz?bu pret iesp?jami nelikum?gu apcietin?jumu (ieslodz?tajiem nodro?ina ties?bas apstr?d?t vi?u aiztur??anu, kas uzliek pien?kumu varas iest?d?m pier?d?t aiztur??anas pamatot?bu), bet tre?ais pants garant? ties?bas uz tiesas procesu un likum?gu izties??anu vis?s krimin?lliet?s . Ja Konstit?cij? tiek veikti groz?jumi, tiem j?g?st atbalsts vismaz no tr?s ceturtda??m ?tatu. Konstit?cij? ir veikti groz?jumi divdesmit septi?as reizes; pirmie desmit groz?jumi, kas sast?d?ja Ties?bu bilu , un ?etrpadsmitais groz?jums paredz galveno pamatu amerik??u individu?laj?m ties?b?m.

Partijas, ideolo?ija un politika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Baraks Obama  ? pirmais afroamerik??u izcelsmes ASV prezidents

Liel?kaj? da?? savas v?stures ASV politika darbojusies p?c saska?? ar divpartiju sist?mas . V?l?tiem amatiem visos l?me?os ?tata administr?t?s prim?r?s v?l??an?s tiek izv?l?ti galvenie partiju kandid?ti, kas piedal?sies turpm?kaj?s visp?r?j?s v?l??an?s . Kop? 1856. gada visp?r?j?m v?l??an?m galven?s partijas ir biju?as Demokr?tisk? partija ( the Democratic Party ), kura dibin?ta 1824 . gad?, un Republik?nisk? partija ( the Republican Party ), kura dibin?ta 1854 . gad?. Kop? Pilso?u kara laikiem tikai viens tre??s partijas prezidenta kandid?ts ? biju?ais prezidents Teodors R?zvelts , kur? darboj?s k? Progresa aizst?vis jeb Progresists 1912 . gad? ? ir ieguvis 20% tautas balso?an?.

Amerik??u politiskaj? kult?r? Republik??u partija tiek uzskat?ta par centr?li lab?jo jeb "konservat?vo" partiju, savuk?rt Demokr?tu partija uzskat?ma par centr?li kreiso jeb "liber?lo" partiju. Zieme?austrumu un Rietumu krasta ?tati, k? ar? da?i no Lielo ezeru ?tatiem, kuri tiek d?v?ti ar? par "zilajiem ?tatiem" ( blue states ), ir relat?vi liber?li. T? sauktie "sarkanie ?tati" ( red states ) ASV dienvidos un liel?k? da?a Liel? l?dzenuma un Klin?u kalnu ?tati ir relat?vi konservat?vi.

2008. gada v?l??an?s prezidenta amatu ieguva demokr?ts Baraks Obama , kur? bija 44. prezidents ASV un pirmais afroamerik?nis , kur? iev?l?ts ?aj? amat?. Visi iepriek??jie prezidenti biju?i tikai eiropie?u izcelsmes p?rst?vji. 2008. gada prezidenta v?l??anas ar? par?d?ja, ka Demokr?tu partija nostiprina savu ietekmi un kontroli gan P?rst?vju pal?t? , gan Sen?t? . 111. Savienoto Valstu Kongres? Sen?ts ietv?ra 57 demokr?tus, divus neatkar?gos p?rst?vjus, kuri sl?gt? pirmsv?l??anu kampa?? piedal?j?s kop? ar demokr?tiem, un 40 republik??i (tika diskut?ts par v?l vienu amata posteni); P?rst?vju pal?ta ietver 256 demokr?tus un 178 republik??us (viens amata postenis ir vakants). P?c demokr?tu posma tauta 2016. gad? atkal izv?l?j?s republik??us, tad 2020. gad? atkal demokr?tus, visos gad?jumos ar nelielu un reiz?m zaud?t?ju apstr?d?tu starp?bu.

?rpolitika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Biju?ais ASV prezidents D?ord?s V. Bu?s un Krievijas prezidents Vladimirs Putins 33. G8 sammita laik? 2007. gad?

Amerikas Savienotaj?m Valst?m pieder glob?la ietekme ekonomikas, politikas un milit?r? jom?. ASV ir past?v?gs biedrs Apvienoto N?ciju Organiz?cijas (ANO) Dro??bas Padom? , un ?ujork? atrodas ANO galven? m?tne jeb centr?l? p?rvalde. Gandr?z vis?m valst?m ir savas v?stniec?bas , kuras atrodas Va?ington? , k? ar? daudzi konsul?ti vis? valsts teritorij?. Turkl?t gandr?z visas valstis uz?em sav?s valst?s amerik??u diplom?tisk?s p?rst?vniec?bas. Tom?r Kubai , Ir?nai , Zieme?korejai , But?nai , Sud?nai un ??nas Republikai (Taiv?nai) da??du iemeslu d?? nepast?v ofici?las diplom?tiskas attiec?bas ar Savienotaj?m Valst?m.

ASV ir ?pa?as attiec?bas ar Apvienoto Karalisti , k? ar? sp?c?ga saikne ar Austr?liju , Jaunz?landi , Jap?nu , Izra?lu un NATO dal?bvalst?m. Notiek cie?a sadarb?ba ar? ar valst?m, kas atrodas Amerikas valstu organiz?cij? (AVO) (" Organization of American States ", OAS), k? ar? ar valst?m, ar kur?m nosl?gti l?gumi par br?vo tirdzniec?bu k?, piem?ram, tr?spus?gais Zieme?amerikas Br?v?s tirdzniec?bas l?gums (" North American Free Trade Agreement ", NAFTA) ar Kan?du un Meksiku . 2005. gad? ASV ieguld?ja $27 miljardus ofici?l?s att?st?bas atbalstam , kas bija vair?k k? jebkur citur pasaul?. Tom?r, kas attiecas uz valsts bruto ien?kuma da?u (GNI ? gross national income ), ASV ar tikai 0,22% devumu ierindoj?s divdesmitaj? viet? divdesmit divu donorvalstu vid?, tas ir, valstu vid?, kas sniedz ekonomisku pal?dz?bu. Nevalstiskie jeb ar vald?bu nesaist?tie avoti k?, piem?ram, priv?ti dibin?ti uz??mumi, korpor?cijas jeb akciju sabiedr?bas, izgl?t?bas un reli?isk?s iest?des ?im m?r?im ziedoja $96 miljardus. Kop?j? summa ? $123 miljardi ? ir liel?ka nek? jebkur citur pasaul? un sept?taj? viet? p?c valsts bruto ien?kuma procentu?l?s attiec?bas. [27]

P?c PSRS sabrukuma ASV k?uva par vien?go glob?la m?roga lielvalsti pasaul?, nenoliedzamu l?deri ekonomiskaj?, politiskaj? un milit?raj? zi??. ?rpolitik? uzs?ka akt?vu t.s. karsto punktu nomierin??anas strat??iju, Rietumu demokr?tij?m naid?gu politisku re??mu iegro?o?anu vai pat likvid??anu t.s. tre??s pasaules valst?s un biju?aj?s PSRS satel?tvalst?s.

Liel?k?s probl?mas ir re?lpolitikas r?c?bas saska?o?ana ar starptautiskaj?m ties?b?m, un saskar?an?s ar kardin?li jaunu probl?mu: politisko terorismu , kas v?rsts konkr?ti pret ASV un to sabiedroto ?stenoto politiku, piem?ram, 2001. gada 11. septembra uzbrukums , kur? vaino teroristu organiz?ciju Al-Qaida .

Bru?otie sp?ki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ASV lidma??nu b?zes ku?is USS Abraham Lincoln

Prezidentam pieder valsts bru?oto sp?ku virspav?lnieka tituls, un tie?i prezidents iece? ?o bru?oto sp?ku vad?t?jus, k? ar? aizsardz?bas ministru ( secretary of defence ) un apvienot? milit?r? ?t?ba priek?niekus jeb vad?t?jus ( Joint Chiefs of the Staff ). ASV Aizsardz?bas departaments p?rvalda bru?otos sp?kus, tai skait? armiju, j?ras kara floti , j?ras k?jniekus un gaisa karasp?kus . ASV krasta apsardzi miera laikos vada Dzimtenes dro??bas departaments, bet kara laik? ? J?ras kara flotes departaments. 2005. gad? milit?raj? nozar? ASV akt?v? dienest? bija nodarbin?ti 1,38 miljoni darbinieku, [28] k? ar? ir vair?ki simti t?ksto?u gan Milit?raj?s rezerv?s, gan Nacion?laj? gvard? ( National Guard ); kopum? iesaist?ti vair?k nek? 2,3 miljoni cilv?ku. Ar? Aizsardz?bas departament? kopum? nodarbin?ti gandr?z 700 000 civilpersonu, neskaitot darba izpild?t?jus. Milit?rais dienests ASV ir br?vpr?t?gs, ta?u karaklaus?ba, tas ir, oblig?tais milit?rais dienests iesp?jams karalaik? ar Oblig?t? kara dienesta sist?mas starpniec?bu ( Selective Service System ). Amerikas bru?otie sp?ki var tikt strauji p?rvietoti ar liel?s gaisa sp?ku flotes pal?dz?bu, kas sast?v no lidapar?tu transporta un gaisa tankeriem degvielas kr?jumu papildin??anai, k? ar?, izmantojot J?ras kara floti ar vienpadsmit akt?viem avi?cijas b?zesku?iem , J?ras flotes eksped?cijas vien?bas gan Atlantijas , gan Klus? oke?na kara flot?s. ?rpus Savienoto Valstu robe??m ASV milit?ri sp?ki 2005. gad? bija izvietoti 770 b?z?s un iest?d?s ikvien? kontinent? iz?emot Antarkt?du . [29] ASV glob?l?s milit?r?s kl?tb?tnes (ar savu karasp?ku citu valstu teritorij?s) pak?pe ir iedvesmojusi da?us zin?tniekus un izgl?tot?s personas raksturot Savienot?s Valstis k? "(milit?ro) b?zu imp?riju". [30]

Kop?jie ASV milit?rie izdevumi 2006. gad? bija 528 miljardus dol?ru, kas bija 46% no pasaules milit?ro izdevumu apjoma un p?rsniedza p?r?jo turpm?ko ?etrpadsmit liel?ko nacion?lo milit?ro izdevumu kopskaitu. (Analo?iski run?jot par pirktsp?jas parit?ti , tas bija vair?k nek? turpm?kie se?i pirktsp?jas nacion?lie izdevumi kop?). Iedz?vot?ju vid?jie izdevumi $1,756 dol?ru apm?r? bija aptuveni desmit reizes vair?k nek? ??ds vid?jais r?d?t?js pasaul?. [31] Run?jot par IKP , ASV milit?rie izdevumi 4,06% apm?r? 2006. gad? ierindoj?s 27. viet? starp 172 valst?m. [32] Ierosin?tais Aizsardz?bas departamenta bud?ets 2009. gadam ? t.i., $515,4 miljardi dol?ru ? ir pieaugums par 7% p?c 2008. gada un gandr?z 74% pieaugums p?c 2001. gada. [33] Ir apr??in?ts, ka Ir?kas kar? Amerikas Savienotaj?m Valst?m izmaks?jis $2,7 triljonus dol?ru. [34] Uz 2009. gada 3. maiju, ASV bija zaud?ju?as 4 284 kar? kritu?os un vair?k nek? 31 000 karav?ru ir tiku?i ievainoti. [35]

Saimniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ekonomiskie r?d?t?ji
Bezdarbs 8,9% 2009. gada apr?l? [36]
IKP pieaugums ?5,7% 2009. gada 1. ceturksn? [1,1% 2008. gad? ] [37]
Infl?cija ?0,7% no 2008. gada apr??a l?dz 2009. gada apr?lim [38]
Valsts bud?ets $11,383 triljoni 2009. gad? 2. j?nij? [39]
Nabadz?ba 12,5% 2007. gad? [40]

ASV ir jaukta kapit?listisk? ekonomika, ko sekm? bag?t?gi dabas resursi , labi att?st?ta infrastrukt?ra un augsts produktivit?tes l?menis. [41] Saska?? ar Starptautisk? Val?tas fonda sniegto inform?ciju, ASV iek?zemes kopprodukts (IKP) 14,3 triljonu apm?r? veido 23% no pasaules kop?j? bruto produkta ? tirgus val?tas kursu l?me?os ? un gandr?z 21% no kop?j? pasaules bruto produkta ? pirktsp?jas parit?tes l?men?. [5] K? liel?kais nacion?lais IKP l?menis pasaul? tas bija par 4% maz?k nek? Eiropas Savien?bas kop?jais IKP pirktsp?jas parit?tes l?men? 2007. gad?. [42] ASV ierindojas septi?padsmitaj? viet? pasaul? p?c IKP nomin?lv?rt?bas uz vienu cilv?ku un sestaj? viet? p?c IKP uz vienu cilv?ku p?c pirktsp?jas parit?tes. [5] Savienot?s Valstis ir liel?kais pre?u import?t?js un tre?ais liel?kais eksport?t?js pasaul?, lai gan eksporta l?menis uz vienu cilv?ku ir relat?vi zems. ASV galvenie tirdzniec?bas partneri ir Kan?da , ??na , Meksika , Jap?na un V?cija . [43] Eksporta pamatpreces ir elektroier?ces , tai pat laik? transportl?dzek?i ir ASV galvenie importa produkti. [44] Glob?l?s konkur?tsp?jas p?rskat? ( Global Competitiveness Report ) ASV atrodas visp?r?ji valstu sarakstu aug??j?s poz?cij?s. [45] P?c papla?in??anas un att?st?bas perioda, kas ilga tikai se?us gadus, ASV kop? 2007. gada decembra nok?uva saimniec?bas lejupsl?des f?z?, [46] kop? ar lielu da?u p?r?j?s pasaules.

?ujorkas fondu bir?a Volstr?t?

Ir apr??in?ts, ka 2009. gad? priv?tais sektors veido 55,3% no ASV ekonomikas, un feder?lo vald?bu darb?ba veido 24,1%, bet valsts un viet?j?s pa?vald?bas darb?bas (ieskaitot p?rvedumus feder?laj? l?men?) ? atliku?os 20,6%. [47] ASV saimniec?ba ir postindustri?la, kur? apkalpojo?? jeb pakalpojumu nozare veido 67,8% IKP. [48] Ie??mumu zi?? vado??s uz??m?jdarb?bas nozares ir vairumtirdzniec?ba un mazumtirdzniec?ba ; neto ien?kumu zi?? vado??s ir finan?u un apdro?in??anas nozares. [49] ASV joproj?m paliek r?pnieciska valsts, kur? vado?? ra?o?anas joma ir ??miskie produkti . [50] Valsts ir tre?? liel?k? naftas ra?ot?jvalsts pasaul? un vienlaikus liel?k? naftas import?t?ja. [51] ASV ir pasaul? galven? elektroener?ijas un atomener?ijas , k? ar? ??idr?s dabasg?zes , s?ra , fosf?tu un s??u ra?ot?ja. Lai ar? lauksaimniec?bas nozare veido tikai nepilnu 1% no IKP, [48] Savienot?s Valstis ir pasaul? liel?k? kukur?zas [52] un sojas pupi?u ra?ot?ja. [53] ?ujorkas fondu bir?a ( the New York Stock Exchange ) ir pasaul? liel?k? bir?a p?c dol?ru apgroz?juma. [54] " Coca-Cola " un " McDonald's " ir divi visatpaz?stam?kie z?moli pasaul?. [55]

2005. gad? 155 miljoni personu bija nodarbin?tas, sa?emot ien?kumus, un 80% ?o cilv?ku str?d?ja pilna laika ?tata amatos. [56] Vair?kums personu, t.i. 79%, bija nodarbin?ti apkalpojo?? jeb pakalpojumu nozar?. [57] Vesel?bas apr?pe un soci?l? pal?dz?ba ir vado??s nozares iedz?vot?ju nodarbin?t?b?, kur?s str?d? aptuveni 15,5 miljoni cilv?ku. [58] Apm?ram 12% str?dnieku un darbinieku ir iek?auti da??d?s apvien?b?s un biedr?b?s, sal?dzinot ar 30% Rietumeirop? . [59] Pasaules Banka ierindo ASV pirmaj? viet? p?c darbinieku un str?d?jo?o pie?em?anas un atlai?anas. [60] Laik? no 1973. l?dz 2003. gadam vidusm?ra amerik??a darba stundu skaits ir pieaudzis par 199 stund?m gad?. [61] Da??ji ?? iemesla d?? Amerikas Savienot?s Valstis joproj?m saglab? augst?kos darba ra??guma r?d?t?jus pasaul?. Tom?r ASV vairs nav t?d? vado?aj? poz?cij? vienas stundas darba ra??guma zi??, k? t? bija 1950. gados l?dz 1990. gadu s?kumam; str?d?jo?ie Norv??ij? , Francij? , Be??ij? un Luksemburg? ?obr?d uzr?da daudz produkt?v?ku darbu vienas stundas vien?b?s. [62] Sal?dzinot ar Eiropu, ASV mantas jeb ?pa?uma nodok?a un uz??mumu ien?kuma nodok?a likme ir kopum? augst?ka, bet ar darbasp?ku saist?t?s, it ?pa?i pat?ri?a nodok?u likmes ir zem?kas. [63]

Ien?kumi un tautas att?st?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Cilv?ki, kuri paliku?i bez m?j?m, padara nabadz?bu ASV arvien redzam?ku

Saska?? ar ASV Statistikas Biroja ( United States Census Bureau ) datiem, vid?jie m?jsaimniec?bas ien?kumi pirms nodok?u nomaksas 2007. gad? veidoja $50 233 dol?rus. ??di vid?jie ien?kumi M?rilend? veidoja $68 080 dol?rus, bet Misisipi ?tat? tie bija $36 338 dol?ri. [40] Izmantojot pirktsp?jas parit?tes val?tas kursus, visp?r?jie vid?jie r?d?t?ji ir l?dz?gi tiem, kas rakstur?gi att?st?to n?ciju visp?rtiku??kaj?m ?au?u ??ir?m. P?c straujas pazemin??an?s 20. gadsimta vid? nabadz?bas l?menis atrodas nemain?g? l?men? kop? 1970. gadu s?kuma, un aptuveni 11?15% amerik??u ik gadu atrodas zem nabadz?bas l?me?a, savuk?rt 58,5% cilv?ku pavada vismaz gadu nabadz?b?, b?dami vecum? no 25 l?dz 75 gadiem. [64] [65] 2007. gad? 37,3 miljoni amerik??u dz?voja nabadz?b?. [40] Tom?r ASV labkl?j?bas l?menis ir viens no augst?kajiem pasaul?, kas samazina gan relat?vo nabadz?bu, gan absol?to nabadz?bas l?meni. [66] [67] Kam?r amerik??u labkl?j?bas l?menis veiksm?gi ?auj samazin?t nabadz?bu gados vec?ko cilv?ku vid?, [68] gados jaun?ki cilv?ki sa?em tikai relat?vi nelielu pal?dz?bu. [69] 2007. gad? UNICEF (Apvienoto N?ciju Starptautisk? b?rnu fonda) veiktais p?t?jums par b?rnu labkl?j?bu divdesmit vien? industrializ?t? valst? ierindoja Savienot?s Valstis pirmsp?d?j? viet?. [70]

Neskatoties uz produktivit?tes strauju pieaugumu, k? ar? zemu bezdarba un infl?cijas l?meni, ien?kumu pe??a kop? 1980. gada ir bijusi daudz pal?lin?t?ka nek? iepriek??j?s desmitgad?s; ien?kumu palielin??an?s ir vairs ne tik pla?i izplat?ta iez?me, bez tam to pavada palielin?ts ekonomisk? nedro??bas situ?cija. Laika posm? no 1947. l?dz 1979. gadam patiesais vidusm?ra ien?kumu l?menis palielin?j?s par 80% vis?s ?au?u ??ir?s ? nabadz?g?ko amerik??u ien?kumi pieauga pat strauj?k nek? bag?to ien?kumi. [71] [72] Vidusm?ra m?jsaimniec?bas ien?kumi visu ?au?u ??iru gad?jumos ir augu?i kop? 1980. gada, [73] liel?koties pateicoties tam, ka vair?k bija m?jsaimniec?bu, kur peln?ja abi pieaugu?ie, k? ar? dzimumu nevienl?dz?ba tika izskausta, darba stundas pagarin?tas, ta?u att?st?ba un izaugsme ir bijusi l?n?g?ka un liel? m?r? bijusi v?rsta tikai uz pa?u ?aug?galu”. [66] [71] [74] T?d?j?di ien?kumu da?a pa?? aug?gal? 1% visbag?t?ko cilv?ku bija 21,8% no kop?j? zi?ot? ien?kumu daudzuma 2005. gad?, un kop? 1980. gada ?? ien?kumu procentu?l? likme ir vair?k nek? dubult?gi palielin?jusies, [75] kas ASV padar?ja par valsti ar liel?ko ien?kumu nevienl?dz?bu att?st?to n?ciju vid?. [66] [76] 1% ien?kumu nodro?ina 27,6% visu veidu feder?lo nodok?u ie??mumus; 10% ? 54,7% feder?lo nodok?u ie??mumus. [77] Labums, kas tiek g?ts no ien?kumiem, tiek liel? m?r? koncentr?ts: bag?t?kie 10% cilv?ku no pieaugu?o iedz?vot?ju vidus pieder 69,8% no valsts saimniec?bas bag?t?bas, kas ir otra liel?k? ??da da?a att?st?to valstu vid?. [78] 1% personu pieder 33,4% no valsts neto bag?t?bas. [79]

Transports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ASV starp?tatu ce?u sist?ma

Kas attiecas uz 2003. gadu, uz 1 000 amerik??iem bija 759 automa??nas , sal?dzinot ar n?kam? gada r?d?t?jiem Eiropas Savien?b? , kur uz 1 000 iedz?vot?jiem bija tikai 472 automa??nas. [80] Aptuveni 40% no person?gajiem transportl?dzek?iem ir busi?i, sporta ma??nas un viegl?s kravas automa??nas. [81] Vidusm?ra pieaugu?ais amerik?nis (uzskaitot visus ? gan tos, kuri pa?i vada un nevada automa??nas) katru dienu ce?? pavada 55 min?tes , nobraucot 47 kilometrus . [82] ASV starppils?tu pasa?ieru dzelzce?a sist?ma ir relat?vi v?ja. [83] Tikai 9% no kop?jiem braucieniem, kas tiek m?roti ce?? uz/no darbu, ASV tiek pavad?ti sabiedriskaj? transport? , sal?dzinot ar Eiropu, kur tie ir 38,8%. [84] Velosip?di tiek lietoti minim?li, iev?rojami maz?k nek? Eirop?. [85] Civil?s avi?cijas nozare ir piln?b? privatiz?ta, tom?r vairums liel?ko lidostu pieder valstij. Piecas pasaul? liel?k?s aviol?nijas p?c p?rvad?to pasa?ieru skaita ir amerik??u: pirmaj? viet? ierindojas lidsabiedr?ba " American Airlines ". [86] No pasaules tr?sdesmit visnodarbin?t?kaj?m un visros?g?kaj?m pasa?ieru lidost?m se?padsmit atrodas ASV, ieskaitot ?? saraksta pa?? aug?gal? eso?o un vado?o Atlantas Starptautisko lidostu . [87]

Ener?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ASV ener?ijas tirgus apjoms ir 29 000 teravatstundas elektroener?ijas gad?. Ener?ijas pat?ri?? uz vienu cilv?ku ir ekvivalents 7,8 tonnasu naftas pat?ri?am gad?, sal?dzinot, piem?ram, ar V?ciju , kur tas ir 4,2 tonnas, bet toties Kan?d? ?is lielums sasniedz 8,3 tonnas. 2005. gad? 40% no ??s ener?ijas tika ieg?tas no naftas, 23% no akme?ogl?m un 22% no dabasg?zes . Atliku?o procentu?l? da?u apg?d?ja ar atomener?ijas un atjaunojam?s ener?ijas resursu pal?dz?bu. [88] Savienot?s Valstis ir liel?kais naftas pat?r?t?js pasaul?. [89] Desmitgad?m ilgi atomener?ijai bijusi relat?vi ierobe?ota loma sal?dzinot ar daudz?m cit?m att?st?t?m valst?m. 2007. gad? tika aizpild?ti vair?ki pieteikumi jaun?m atomelektrostacij?m . [90]

Demogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Etnisko grupu sadal?jums ASV teritorij?

Tiek uzskat?ts, ka ASV iedz?vot?ju kopskaits p?c ASV Statistikas biroja datiem ir 306 507 000 iedz?vot?ji, [91] ieskaitot apl?ses par 11,2 miljoniem neleg?lo imigrantu . [92] Valsts ir tre?? visapdz?vot?k? pasaul? p?c ??nas un Indijas . ASV popul?cijas pieauguma l?menis ir 0,89%, [57] sal?dzin?jum? ar 0,16% Eiropas Savien?b?. [93] Dzimst?bas l?menis ASV ir 14,16% uz 1000 iedz?vot?jiem, kas ir 30% zem vid?j? r?d?t?ja pasaul? un vair?k nek? jebkur? Eiropas valst?, iz?emot Alb?niju un ?riju . [94] 2008. finan?u gad? 1,1 miljonam imigrantu tika pie??irta likum?ga dz?vesvieta. [95] Meksika ir bijusi galvenais jaunu rezidentu jeb iedz?vot?ju avots vair?k nek? divas desmitgades; kop? 1998. gada ??na, Indija un Filip?nas ir biju?as valstu pirmaj? ?etriniek?, no kur?m ik gadu uz ASV dodas visvair?k imigrantu. [96] Savienot?s Valstis ir vien?g? industrializ?t? valsts, kur? joproj?m tiek paredz?ts liels popul?cijas pieaugums. [97]

ASV iedz?vot?ju izcelsme ir ?oti da??da ? tr?sdesmit vien? izcelsmes grup? ir vair?k nek? miljons biedru. [98] Balt?dainie amerik??i ir liel?k? rasu grupa, kas no v?cu amerik??iem, ?ru amerik??iem un ang?u amerik??iem veido tr?s no ASV ?etr?m liel?kaj?m iedz?vot?ju izcelsmju grup?m. [98] Afroamerik??i ir n?cijas liel?k? rasu minorit?te un tre?? liel?k? no izcelsmju grup?m. [98] [99] Azi?ti ir ASV valsts otra liel?k? rasu minorit?te; divas liel?k?s ?zijas amerik??u izcelsmju grupas ir ??nie?i un filip?nie?i . [98] 2007. gad? ASV popul?cija ietv?ra p?c apr??iniem 4,5 miljonus cilv?ku ar Amerikas indi??u vai A?askas viet?j?s izcelsmes iedz?vot?ju (2,9 miljoni tikai ??das izcelsmes iedz?vot?ju) un vair?k nek? 1 miljons da?u viet?jo havajie?u vai Klus? Oke?na salu izcelsmes iedz?vot?ju (0,5 miljoni). [99] [100]

Sp??u un lat??amerik??u popul?cijas pieaugums ir galven? iedz?vot?ju procesu jeb demogr?fijas ievirze. 45,4 miljoni sp??u amerik??u izcelsmes iedz?vot?ju tiek identific?ti k? ar at??ir?gu "etniskumu" saska?? ar Statistikas biroju ( Census Bureau ); 64% sp??u amerik??u ir meksik??u izcelsmes. [101] Laik? no 2000. l?dz 2007. gadam, valsts sp??u popul?cija pieauga par 27%, tai pat laik? ne-sp?niskas izcelsmes popul?cija palielin?j?s tikai par 3,6%. [99] Liel?k? da?a no ?? pieauguma ir imigr?cijas d??; kas attiecas uz 2007. gadu, 12,4% ASV iedz?vot?ju bija ?rvalst?s dzimu?ie, no kuriem 54% bija dzimu?i un n?ku?i no Lat??amerikas . [102] Dzimst?ba ar? ir viens no noteico?ajiem faktoriem; vidusm?ra sp??u izcelsmes sieviete savas dz?ves laik? pasaul? lai? tr?s b?rnus. Sal?dzin?jumam ? dzimst?bas l?menis nesp?niskas izcelsmes tum??daino sievie?u vid? ir 2,2% un ne-sp?niskas izcelsmes balt?daino sievie?u vid? ? 1,8% (zem 2,1% l?me?a). [97] Minorit?tes (k? defin?ts p?c ASV Statistikas biroja datiem, v?l bez ne-sp?niskas izcelsmes un vair?ku rasu balt?dainajiem cilv?kiem) veido 34% no popul?cijas; 2008. gad? tika prognoz?ts, ka ?ie cilv?ki b?s minorit?te tikai l?dz 2024. gadam. [103]

Aptuveni 79% amerik??u dz?vo pils?tu teritorij?s (saska?? ar Statistikas biroja datiem ??das teritorijas ietver ar? piepils?tas); aptuveni puse no ?iem iedz?vot?jiem m?jo pils?t?s, kuru iedz?vot?ju skaits p?rsniedz 50 000. [104] 2006. gad? 254 ??d?s pils?t?s bija vair?k nek? 100 000 un devi??s pils?t?s bija vair?k nek? 1 miljons iedz?vot?ju, un ?etr?s pasaules m?roga pils?t?s popul?cija p?rsniedza 2 miljonus ( ?ujork? , Losand?elos? , ?ik?g? un Hj?ston? ). [105] ASV ir piecdesmit metropoles jeb lielpils?tu teritorijas, kur?s iedz?vot?ju skaits ir liel?ks par 1 miljonu. [106] No piecdesmit metropo?u teritorij?m, kas visstrauj?k att?st?s, divdesmit tr?s atrodas ASV rietumos un divdesmit piecas ? dienvidos. Atlantas , Dalasas , Hj?stonas , F?niksas un Kalifornijas metropo?u teritorijas visas ir augu?as par vair?k nek? tr?s ceturtda??m miljona iedz?vot?ju laika posm? no 2000. l?dz 2006. gadam. [107]

Liel?k?s ASV pils?tas
Vieta Pils?ta ?tats Iedz. [108] [109] Vieta p?c metropoles Metropoles iedz. [110] Re?ions [111]

Ņujorka
?ujorka
Losandželosa
Losand?elosa

1 ?ujorka ?ujorka 8 250 567 1 18 818 536 Zieme?austrumi
2 Losand?elosa Kalifornija 3 849 378 2 12 950 129 Rietumi
3 ?ik?ga Ilinoisa 2 833 321 3 9 505 748 Vid?jie rietumi
4 Hj?stona Teksasa 2 169 248 6 5 539 949 Dienvidi
5 F?niksa Arizona 1 512 986 13 4 039 182 Rietumi
6 Filadelfija Pensilv?nija 1 448 394 5 5 826 742 Zieme?austrumi
7 Sanantonio Teksasa 1 296 682 29 1 942 217 Dienvidi
8 Sandjego Kalifornija 1 256 951 17 2 941 454 Rietumi
9 Dalasa Teksasa 1 232 940 4 6 003 967 Dienvidi
10 Sanhos? Kalifornija 929 936 30 1 787 123 Rietumi
2006. gada ASV tautas skait??anas biroja dati

Zin?tne un tehnolo?ijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Astronoms Edvins ("Bazs") Oldrins uz M?ness virsmas 1969. gad?

ASV ir biju?as starp l?deriem zin?tnisko p?t?jumu un tehnolo?isko inov?ciju zi?? kop? 19. gadsimta beig?m. 1876. gad? Aleksandrs Greiems Bells sa??ma pirmo ASV patentu telefonam . Tomasa Edisona laboratorij? tika izveidots ska?u pla?u atska?ot?js ( fonogr?fs ), k? ar? pirm? ilg?ku laiku darbojo??s gaismas spuldze un pirm? kinokamera . Nikola Tesla bija mai?str?vas , ?eneratora un radio atkl?j?js. 20. gadsimta s?kum? Ransoma E. Oldsa ( Ransom E. Olds ) un Henrija Forda automa??nu ra?o?anas komp?nijas ieviesa mont??as konveijeri . Br??i Raiti 1903. gad? veica pirmo ilgsto?o un vad?to lidojumu. [112] Nacisma uzplaukums 1930. gados piespieda daudzus Eiropas zin?tniekus, ieskaitot Albertu Ein?teinu un Enriko Fermi imigr?t uz Amerikas Savienotaj?m Valst?m. Otr? pasaules kara laik? Manhetenas projekta ietvaros tika izveidoti kodoliero?i , t?d?j?di piesakot Atomener?ijas laikmetu ( Atomic Age ). Lidojumi kosmos? rad?ja strauju ra?e?b?ves , materi?lu zin?tnes un datoru att?st?bu. ASV liel? m?r? att?st?ja ARPANET Perspekt?vo p?t?jumu p?rvaldes t?klu un t? "p?cteci" ? Internetu . M?sdien?s liel?k? da?a finans?juma zin?tnei un att?st?bai ? tas ir, 64% ? tiek g?ti no priv?t? sektora . [113] ASV ir l?deris zin?tnisko p?t?jumu rakstu kr?jumu un ietekm?guma faktora zi??. [114] Amerik??iem pieder augsta l?me?a tehnolo?isk?s pat?ri?a preces, [115] un gandr?z pusei ASV m?jsaimniec?bu jau 2006. gad? bija platjoslas pieeja Internetam. [116] ?? valsts ir galven? ?en?tiski modific?tas p?rtikas izveidot?ja un audz?t?ja; vair?k k? puse no pasaules zemes, kas apst?d?ta ar biotehnolo?isko lab?bu, atrodas Savienotaj?s Valst?s. [117]

Kult?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Amerik??i ir daudzkultur?la n?cija. Savienotaj?s Valst?s dz?vo da??das etnisk?s grupas , kur?m ir at??ir?gas trad?cijas un v?rt?bas. [4] [118] Savienotaj?s Valst?s galvenok?rt nedz?vo "t?rie" amerik??i, iz?emot indi??us un havajie?us . Gandr?z visu amerik??u sen?i ir iece?oju?i ?aj? valst? p?d?jo piecu simtu gadu laik?. [119] L?dz ar to ar? pa?reiz?j? domin?jo?? kult?ra ir iece?ojusi Amerik? reiz? ar imigrantiem. ASV domin? galvenok?rt Rietumu kult?ra , kuru sp?c?gi ietekm? citas kult?ras, piem?ram, Afroamerik??u kult?ra . [4] [120] P?d?j? laik? ?o sajaukumu sp?c?gi ietekm? ar? imigranti no ?zijas un Lat??amerikas .

M?sdien?s amerik??u kult?ra ir j?tama vis? pasaul?. Nu jau vis? pasaul? ir pla?i izplat?ti t?di neat?emami ASV kult?ras elementi k? ?tr?s ?din??anas produkti, piem?ram, hotdogi , hamburgeri , atspirdzino?ie dz?rieni un citi. Ar? amerik??u kinofilmas ir izplat?tas vis? pasaul?. [121]

Sports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Amerik??u futbola koled?u l?gas sp?l?t?js gras?s dot piesp?li

Kop? 19. gadsimta par ASV nacion?lo sporta veidu ir atz?ts beisbols . Pirm? organiz?t? beisbola sp?le starp div?m komand?m 1816 . gad? notika ??d?ersij? . Augst?ko beisbola l?gu gan dibin?ja tikai 1876 . gad?. Katru gadu, s?koties jaunai beisbola sezonai, pirmo simbolisko metienu veic ASV prezidents . [121]

Bez beisbola amerik??i ir iecien?ju?i ar? amerik??u futbolu , basketbolu un hokeju . Ar? koled?u futbols un basketbols piesaista lielu skat?t?ju daudzumu. Nacion?l? futbola l?ga (NFL) ir vid?ji visvair?k apmekl?t?k? sporta l?ga pasaul?. No individu?lajiem sporta veidiem popularit?ti ir ieguvu?i bokss un zirgu skrie?an?s sac?kstes . Klasiskais futbols gan Amerik? nav augst? cie??.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Amerikas Savienot?s Valstis

Latviski:

Angliski:

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ ≪Census Bureau's 2020 Population Count≫ . United States Census . Skat?ts: 2021. gada 26. apr?lis . The 2020 census is as of April 1, 2020.
  2. ↑ ≪OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts≫ . Organisation for Economic Co-operation and Development (angliski) . Skat?ts: 2018. gada 17. j?nijs .
  3. ↑ Ja pie ??nas plat?bas pieskaita Taiv?nu , t? pace?as uz tre?o vietu
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 Adams, J.Q., and Pearlie Strother-Adams (2001). Dealing with Diversity . Chicago: Kendall/Hunt. ISBN 0-7872-8145-X .
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 ≪World Economic Outlook Database≫ . International Monetary Fund. October 2008 . Skat?ts: 2008-10-27 .
  6. ↑ Eiropas Savien?bai ir liel?ka kop?j? ekonomika, bet t? nav viena valsts.
  7. ↑ ≪Cartographer Put 'America' on the Map 500 years Ago≫ . USA Today . 2007-04-24 . Skat?ts: 2008-11-30 .
  8. ↑ ≪The Charters of Freedom≫ . National Archives . Skat?ts: 2007-06-20 .
  9. ↑ Latvie?u konvers?cijas v?rdn?ca . I. s?jums . R?ga : An?a Gulbja izdevniec?ba. 423. sleja.
  10. ↑ Zimmer, Benjamin. ≪Life in These, Uh, This United States≫ . University of Pennsylvania?Language Log, 2005-11-24 . Skat?ts: 2008-02-22 .
  11. ↑ Iesp?jams nepareizi transliter?ts v?rds
  12. ↑ Meltzer, D.J. (1992), "How Columbus Sickened the New World: Why Were Native Americans So Vulnerable to the Diseases European Settlers Brought With Them?" , New Scientist : 38?38
  13. ↑ ≪1860 Census≫ . U.S. Census Bureau . Skat?ts: 2007-06-10 . Page 7 lists a total slave population of 3,953,760.
  14. ↑ De Rosa, Marshall L. (1997). The Politics of Dissolution: The Quest for a National Identity and the American Civil War . Edison, NJ: Transaction, p. 266. ISBN 1-56000-349-9 .
  15. ↑ Foner, Eric, and John A. Garraty (1991). The Reader's Companion to American History. New York: Houghton Mifflin, p. 576. ISBN 0-395-51372-3 .
  16. ↑ McDuffie, Jerome, Gary Wayne Piggrem, and Steven E. Woodworth (2005). U.S. History Super Review . Piscataway, NJ: Research & Education Association, p. 418. ISBN 0-7386-0070-9 .
  17. ↑ Kennedy, Paul (1989). The Rise and Fall of the Great Powers . New York: Vintage, p. 358. ISBN 0670728197   Nepareizs ISBN .
  18. ↑ ≪The United States and the Founding of the United Nations, August 1941?October 1945≫ . U.S. Dept. of State, Bureau of Public Affairs, Office of the Historian. October 2005 . Skat?ts: 2007-06-11 .
  19. ↑ Pacific War Research Society (2006). Japan's Longest Day . New York: Oxford University Press. ISBN 4-7700-2887-3 .
  20. ↑ Voyce, Bill. ≪Why the Expansion of the 1990s Lasted So Long≫ . Iowa Workforce Information Network, 2006-08-21. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2006-10-06 . Skat?ts: 2007-08-16 .
  21. ↑ ≪Many Europeans Oppose War in Iraq≫ . USA Today . 2003-02-14 . Skat?ts: 2008-09-01 . Springford, John. ≪ ' Old’ and ‘New’ Europeans United: Public Attitudes Towards the Iraq War and US Foreign Policy≫ . Centre for European Reform, December 2003. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2004-03-28 . Skat?ts: 2008-09-01 .
  22. ↑ ≪Amnesty International Report 2007≫ . Amnesty International. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-01-11 . Skat?ts: 2008-01-18 .
  23. ↑ (angliski) Williams, Jack Each state’s low temperature record USA today , URL accessed 13 June, 2006.
  24. ↑ (angliski) ≪Weather and Climate≫ (PDF). Official website for Death Valley National Park . National Park Service U. S. Department of the Interior. January 2002. 1?2. lpp.
  25. ↑ Scheb, John M., and John M. Scheb II (2002). An Introduction to the American Legal System . Florence, KY: Delmar, p. 6. ISBN 0-7668-2759-3 .
  26. ↑ Raskin, James B. (2003). Overruling Democracy: The Supreme Court Vs. the American People . London and New York: Routledge, pp. 36?38. ISBN 0-415-93439-7 .
  27. ↑ ≪Americans Favor Private Giving, People-to-People Contacts≫ . U.S. Dept. of State, International Information Programs. 2007-05-24. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-06-13 . Skat?ts: 2007-06-17 .
  28. ↑ ≪Department of Defense Active Duty Military Personnel Strengths by Regional Area and by Country (309A)≫ . Global Policy Forum. 2005-12-31. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-11-12 . Skat?ts: 2007-06-21 .
  29. ↑ ≪Department of Defense Base Structure Report, Fiscal Year 2005 Baseline≫ . Global Policy Forum. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-06-21 . Skat?ts: 2007-06-21 .
  30. ↑ Ikenberry, G. John. ≪Illusions of Empire: Defining the New American Order≫ . Foreign Affairs , March/April 2004. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 13. j?nij? . Skat?ts: 2010. gada 27. j?nij? . Kreisler, Harry, and Chalmers Johnson. ≪Conversations with History≫ . University of California at Berkeley, 2004-01-29. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-06-10 . Skat?ts: 2007-06-21 .
  31. ↑ ≪The Fifteen Major Spender Countries in 2006≫ . Stockholm International Peace Research Institute. 2007. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-08-14 . Skat?ts: 2007-06-20 .
  32. ↑ ≪Rank Order?Military Expenditures?Percent of GDP≫ . The World Factbook . CIA. 2007-05-31. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2018-01-20 . Skat?ts: 2007-06-13 .
  33. ↑ ≪Department of Defense≫ . Budget of the United States Government, FY 2009 . Office of Management and Budget. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-03-06 . Skat?ts: 2008-03-02 .
  34. ↑ Goldman, David. ≪Iraq War Could Cost Taxpayers $2.7 Trillion≫ . CNNMoney, 2008-06-12 . Skat?ts: 2009-03-10 .
  35. ↑ ≪Iraq Coalition Casualties≫ . Iraq Coalition Casualty Count. 2009-05-03. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011-03-21 . Skat?ts: 2009-05-03 .
  36. ↑ ≪Employment Situation Summary≫ . U.S. Dept. of Labor. 2009-04-03 . Skat?ts: 2009-04-04 .
  37. ↑ ≪Gross Domestic Product≫ . Bureau of Economic Analysis. 2009-05-29. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009-08-26 . Skat?ts: 2009-06-03 . Change is based on chained 2000 dollars . Quarterly growth is expressed as an annualized rate.
  38. ↑ ≪Consumer Price Index: April 2009≫ . Bureau of Labor Statistics. 2009-05-15 . Skat?ts: 2009-05-26 .
  39. ↑ ≪Debt Statistics≫ . U.S. Dept. of the Treasury. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011-04-18 . Skat?ts: 2009-06-03 .
  40. ↑ 40,0 40,1 40,2 ≪Household Income Rises, Poverty Rate Unchanged, Number of Uninsured Down≫ . U.S. Census Bureau. 2008-08-26. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-09-05 . Skat?ts: 2008-09-06 .
  41. ↑ Lederman, Daniel, and William Maloney. Natural Resources: Neither Curse Nor Destiny . World Bank, 2007. 185 . lpp. ISBN   0821365452 .
  42. ↑ ≪Rank Order?GDP (Purchasing Power Parity)≫ . World Factbook . CIA. 2008-10-09. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011-06-04 . Skat?ts: 2008-10-21 .
  43. ↑ ≪U.S. Top Trading Partners, 2006≫ . U.S. Census Bureau. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010-02-09 . Skat?ts: 2007-03-26 .
  44. ↑ ≪Table 1289. U.S. Exports and General Imports by Selected SITC Commodity Groups: 2002 to 2005≫ . Statistical Abstract of the United States 2007 . U.S. Census Bureau. October 2006 . Skat?ts: 2007-08-26 .
  45. ↑ ≪Rankings: Global Competitiveness Report 2008-2009≫ . World Economic Forum . Skat?ts: 2008-10-12 . Click the link "Rankings" to access the entire list.
  46. ↑ Grynbaum, Michael A. ≪Dow Plunges 680 Points as Recession Is Declared≫ . The New York Times , 2008-12-01 . Skat?ts: 2008-12-01 .
  47. ↑ ≪Government Spending Overview≫ . usgovernmentspending.com . Skat?ts: 2009-05-09 .
  48. ↑ 48,0 48,1 ≪USA Economy in Brief≫ . U.S. Dept. of State, International Information Programs. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-03-12 . Skat?ts: 2008-03-12 .
  49. ↑ ≪Table 726. Number of Returns, Receipts, and Net Income by Type of Business and Industry: 2003≫ . Statistical Abstract of the United States 2007 . U.S. Census Bureau. October 2006 . Skat?ts: 2007-08-26 .
  50. ↑ ≪Table 971. Gross Domestic Product in Manufacturing in Current and Real (2000) Dollars by Industry: 2000 to 2005 (2004)≫ . Statistical Abstract of the United States 2007 . U.S. Census Bureau. October 2006 . Skat?ts: 2007-08-26 .
  51. ↑ ≪Rank Order?Oil (Production)≫ . The World Factbook . CIA. 2007-09-06. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012-05-12 . Skat?ts: 2007-09-14 . ≪Rank Order?Oil (Consumption)≫ . The World Factbook . CIA. 2007-09-06. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2018-12-26 . Skat?ts: 2007-09-14 . ≪Crude Oil and Total Petroleum Imports Top 15 Countries≫ . U.S. Energy Information Administration. 2008-08-26 . Skat?ts: 2008-09-10 .
  52. ↑ ≪Corn≫ . U.S. Grains Council. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-01-12 . Skat?ts: 2008-03-13 .
  53. ↑ ≪Soybean Demand Continues to Drive Production≫ . Worldwatch Institute. 2007-11-06. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-03-16 . Skat?ts: 2008-03-13 .
  54. ↑ ≪New Release/Ultra Petroleum Corp.,≫ . NYSE Euronext. 2007-07-03 . Skat?ts: 2007-08-03 .
  55. ↑ ≪Sony, LG, Wal-Mart among Most Extendible Brands≫ . Cheskin. 2005-06-06. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012-03-12 . Skat?ts: 2007-06-19 .
  56. ↑ ≪Labor Force and Earnings, 2005≫ . U.S. Census Bureau. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012-02-05 . Skat?ts: 2007-05-29 .
  57. ↑ 57,0 57,1 ≪United States≫ . The World Factbook . CIA. 2007-05-31. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2018-12-25 . Skat?ts: 2008-10-14 .
  58. ↑ ≪Table 739. Establishments, Employees, and Payroll by Employment-Size Class and Industry: 2000 to 2003≫ . Statistical Abstract of the United States 2007 . U.S. Census Bureau. October 2006 . Skat?ts: 2007-08-26 .
  59. ↑ Fuller, Thomas. ≪In the East, Many EU Work Rules Don't Apply≫ . International Herald Tribune , 2005-06-15 . Skat?ts: 2007-06-28 .
  60. ↑ ≪Doing Business in the United States (2006)≫ . World Bank . Skat?ts: 2007-06-28 .
  61. ↑ Dobbs, Lou. ≪The Perils of Productivity≫ . U.S. News & World Report , 2003-11-02. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011-04-11 . Skat?ts: 2007-06-30 .
  62. ↑ ≪Highlights of Current Labour Market trends≫ . Key Indicators of the Labour Market Programme . International Labour Organization. 2005-12-09. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-02-16 . Skat?ts: 2007-12-20 .
  63. ↑ Gumbel, Peter. ≪Escape from Tax Hell≫ . Time , 2004-07-11. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010-01-07 . Skat?ts: 2007-06-28 .
  64. ↑ DeNavas-Walt, Carmen, Bernadette D. Proctor, and Jessica Smith. ≪Income, Poverty, and Health Insurance Coverage in the United States: 2007≫ (PDF). U.S. Census Bureau, August 2008 . Skat?ts: 2008-11-13 .
  65. ↑ Jacob S. Hacker. The Great Risk Shift: The New Economic Insecurity and the Decline of the American Dream . New York : Oxford University Press, 2006.
  66. ↑ 66,0 66,1 66,2 Smeeding, T. M. (2005). "Public Policy: Economic Inequality and Poverty: The United States in Comparative Perspective." Social Science Quarterly 86, 955?983.
  67. ↑ Kenworthy, L. (1999). "Do Social-Welfare Policies Reduce Poverty? A Cross-National Assessment" Social Forces 77(3), 1119?1139. Bradley, D., E. Huber, S. Moller, F. Nielsen, and J. D. Stephens (2003). "Determinants of Relative Poverty in Advanced Capitalist Democracies" American Sociological Review 68(1), 22?51.
  68. ↑ Orr, D. (November?December, 2004). "Social Security Isn't Broken: So Why the Rush to 'Fix' It?" In C. Sturr and R. Vasudevan, eds. (2007). Current Economic Issues . Boston: Economic Affairs Bureau.
  69. ↑ Starr, Paul. ≪A New Deal of Their Own≫ . American Prospect , 2008-02-25. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-05-05 . Skat?ts: 2008-07-24 .
  70. ↑ UNICEF. ≪Child Poverty in Perspective: An Overview of Child Well-Being in Rich Countries≫ . BBC , 2007 . Skat?ts: 2007-09-10 .
  71. ↑ 71,0 71,1 Bartels, L. M. (2008). Unequal Democracy: The Political Economy of the New Gilded Age . Princeton, NJ: Princeton University Press.
  72. ↑ Hartman, C. ≪By the Numbers: Income≫ , 2008. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011-09-29 . Skat?ts: 2008-07-24 .
  73. ↑ Henderson, David R. ≪The Rich?and Poor?Are Getting Richer≫ . Hoover Digest , 1998 . Skat?ts: 2007-06-19 .
  74. ↑ Yellen, J. ≪Speech to the Center for the Study of Democracy 2006?2007 Economics of Governance Lecture University of California, Irvine≫ . San Francisco : Federal Reserve Board, 2006. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010-12-05 . Skat?ts: 2008-07-24 . Shapiro, Isaac. ≪New IRS Data Show Income Inequality Is Again on the Rise≫ . Center on Budget and Policy Priorities, 2005-10-17 . Skat?ts: 2007-05-16 . Gilbert, D. (1998). The American Class Structure . Belmont, CA: Wadsworth. ISBN 0-534-50520-1 .
  75. ↑ Johnston, David Cay. ≪Income Gap Is Widening, Data Shows≫ . The New York Times , 2007-03-29 . Skat?ts: 2007-05-16 .
  76. ↑ Saez, E. ≪Table A1: Top Fractiles Income Shares (Excluding Capital Gains) in the U.S., 1913?2005≫ . UC Berkeley, October 2007 . Skat?ts: 2008-07-24 . ≪Field Listing?Distribution of Family Income?Gini Index≫ . The World Factbook . CIA. 2007-06-14. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-06-13 . Skat?ts: 2007-06-17 .
  77. ↑ ≪Shares of Federal Tax Liabilities, 2004 and 2005≫ . Congressional Budget Office . Skat?ts: 2008-11-02 .
  78. ↑ Domhoff, G. William. ≪Table 4: Percentage of Wealth Held by the Top 10% of the Adult Population in Various Western Countries≫ . Power in America . University of California at Santa Cruz, Sociology Dept., December 2006 . Skat?ts: 2006-08-21 .
  79. ↑ Kennickell, Arthur B. ≪Table11a: Amounts (Billions of 2004 Dollars) and Shares of Net Worth and Components Distributed by Net Worth Groups, 2004≫ . Currents and Undercurrents: Changes in the Distribution of Wealth, 1989?2004 . Federal Reserve Board, 2006-08-02 . Skat?ts: 2007-06-24 .
  80. ↑ ≪Car Free Day 2006: Nearly One Car per Two Inhabitants in the EU25 in 2004≫ . Europa, Eurostat Press Office. 2006-09-19 . Skat?ts: 2007-08-15 .
  81. ↑ ≪Household, Individual, and Vehicle Characteristics≫ . 2001 National Household Travel Survey . U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-09-29 . Skat?ts: 2007-08-15 .
  82. ↑ ≪Daily Passenger Travel≫ . 2001 National Household Travel Survey . U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-09-29 . Skat?ts: 2007-08-15 .
  83. ↑ ≪Intercity Passenger Rail: National Policy and Strategies Needed to Maximize Public Benefits from Federal Expenditures≫ . U.S. Government Accountability Office. 2006-11-13 . Skat?ts: 2007-06-20 .
  84. ↑ Renne, John L., and Jan S. Wells. ≪Emerging European-Style Planning in the United States: Transit-Oriented Development (p. 2)≫ (PDF). Rutgers, The State University of New Jersey, 2003. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2014-09-12 . Skat?ts: 2007-06-11 .
  85. ↑ Pucher, John, and Lewis Dijkstra. ≪Making Walking and Cycling Safer: Lessons from Europe≫ . Transportation Quarterly . Transportation Alternatives, February 2000. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-02-16 . Skat?ts: 2007-08-15 .
  86. ↑ ≪Scheduled Passengers Carried≫ . International Air Transport Association (IATA). 2006. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010-03-23 . Skat?ts: 2007-08-15 .
  87. ↑ ≪Passenger Traffic 2006 Final≫ . Airports Council International. 2007-07-18. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012-04-29 . Skat?ts: 2007-08-15 .
  88. ↑ ≪Diagram 1: Energy Flow, 2007≫ . EIA Annual Energy Review 2007 . U.S. Dept. of Energy, Energy Information Administration . Skat?ts: 2008-06-25 .
  89. ↑ ≪Rank Order?Oil (Consumption)≫ . The World Factbook . CIA. 2007-09-06. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2018-12-26 . Skat?ts: 2007-09-14 .
  90. ↑ ≪Atomic Renaissance≫ . Economist . Skat?ts: 2007-09-06 .
  91. ↑ ≪U.S. POPClock Projection≫ . U.S. Census Bureau.
  92. ↑ Camarota, Steven A., and Karen Jensenius. ≪Homeward Bound: Recent Immigration Enforcement and the Decline in the Illegal Alien Population≫ . Center for Immigration Studies, July 2008. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013-04-19 . Skat?ts: 2008-08-06 .
  93. ↑ ≪European Union≫ . The World Factbook . CIA. 2007-05-31. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020-06-15 . Skat?ts: 2007-06-15 .
  94. ↑ ≪Rank Order?Birth Rate≫ . The World Factbook . CIA. 2007-05-31. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013-03-10 . Skat?ts: 2007-06-13 .
  95. ↑ “U.S. Legal Permanent Residents: 2008” . Office of Immigration Statistics Annual Flow Report.
  96. ↑ ≪Persons Obtaining Legal Permanent Resident Status by Region and Country of Birth: Fiscal Years 1998 to 2007 (Table 3)≫ . U.S. Dept. of Homeland Security. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-09-06 . Skat?ts: 2008-09-06 .
  97. ↑ 97,0 97,1 ≪Executive Summary: A Population Perspective of the United States≫ . Population Resource Center. May 2000. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-06-04 . Skat?ts: 2007-12-20 .
  98. ↑ 98,0 98,1 98,2 98,3 ≪Ancestry 2000≫ . U.S.Census Bureau. June 2004 . Skat?ts: 2007-06-13 .
  99. ↑ 99,0 99,1 99,2 ≪Annual Estimates of the Population by Sex, Race, and Hispanic or Latino Origin for the United States: April 1, 2000 to July 1, 2007 (NC-EST2006-03)≫ . U.S. Census Bureau, Population Division. 2008-05-01. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-12-19 . Skat?ts: 2008-09-05 .
  100. ↑ Friedman, Michael Jay. ≪Minority Groups Now One-Third of U.S. Population≫ . U.S. Dept. of State, Bureau of International Information Programs, 2006-07-14. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-06-13 . Skat?ts: 2007-06-13 .
  101. ↑ ≪B03001. Hispanic or Latino Origin by Specific Origin≫ . 2007 American Community Survey . U.S. Census Bureau. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020-02-12 . Skat?ts: 2008-09-26 .
  102. ↑ ≪Population: Native and Foreign-born Populations (Tables 42 and 43)≫ . 2009 Statistical Abstract . U.S. Census Bureau. 2008-12-23. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-12-25 . Skat?ts: 2009-01-21 .
  103. ↑ ≪An Older and More Diverse Nation by Midcentury≫ . U.S. Census Bureau. 2008-08-14. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-08-22 . Skat?ts: 2008-09-06 .
  104. ↑ ≪United States?Urban/Rural and Inside/Outside Metropolitan Area (GCT-P1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000)≫ . U.S. Census Bureau. 2000-04-01. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2020-02-12 . Skat?ts: 2008-09-23 .
  105. ↑ ≪Table 1: Population Estimates for the 25 Largest U.S. Cities Based on July 1, 2006, Population Estimates: April 1, 2000 to July 1, 2006≫ (PDF). 2006 Population Estimates . U.S. Census Bureau, Population Division. 2007-06-28. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-04-05 . Skat?ts: 2007-09-08 .
  106. ↑ ≪Table 2. Population Estimates for the 100 Most Populous Metropolitan Statistical Areas Based on July 1, 2006, Population Estimates≫ (PDF). 2006 Population Estimates . U.S. Census Bureau. 2007-04-05. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009-03-15 . Skat?ts: 2007-06-17 .
  107. ↑ ≪50 Fastest-Growing Metro Areas Concentrated in West and South≫ . U.S. Census Bureau. 2007-04-05. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-05-16 . Skat?ts: 2007-01-26 .
  108. ↑ ≪Table 1: Annual Estimates of the Population for Incorporated Places Over 100,000, Ranked by July 1, 2006 Population: April 1, 2000 to July 1, 2006≫ (CSV). 2006 Population Estimates . United States Census Bureau, Population Division. 2007-06-28 . Skat?ts: 2007-06-28 .
  109. ↑ ≪Accepted Challenges to Vintage 2006 Population Estimates≫ . United States Census Bureau . Skat?ts: 2008-05-07 .
  110. ↑ ≪Table 2. Population Estimates for the 100 Most Populous Metropolitan Statistical Areas Based on July 1, 2006, Population Estimates≫ . 2005 Population Estimates . U.S. Census Bureau. 2007-04-05 . Skat?ts: 2007-06-17 . Teksts "PDF" ignor?ts
  111. ↑ ≪Figure A?3. Census Regions, Census Divisions, and Their Constituent States≫ (PDF). U.S. Census Bureau . Skat?ts: 2007-06-17 .
  112. ↑ Benedetti, Francois. ≪100 Years Ago, the Dream of Icarus Became Reality≫ . Federation Aeronautique Internationale (FAI), 2003-12-17. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007-09-12 . Skat?ts: 2007-08-15 .
  113. ↑ ≪Research and Development (R&D) Expenditures by Source and Objective: 1970 to 2004≫ . U.S. Census Bureau. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-10-31 . Skat?ts: 2007-06-19 .
  114. ↑ MacLeod, Donald. ≪Britain Second in World Research Rankings≫ . Guardian , 2006-03-21 . Skat?ts: 2006-05-14 .
  115. ↑ ≪Media Statistics > Televisions (per capita) by Country≫ . NationMaster. December 2003. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2007. gada 17. mart? . Skat?ts: 2009. gada 6. j?nij? . ≪Media Statistics > Personal Computers (per capita) by Country≫ . NationMaster. December 2003. ≪Media Statistics > Radios (per capita) by Country≫ . NationMaster. December 2003. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2006-12-22 . Skat?ts: 2007-06-03 .
  116. ↑ ≪Download 2007 Digital Fact Pack≫ . Advertising Age . 2007-04-23 . Skat?ts: 2007-06-10 .
  117. ↑ ≪ISAAA Brief 35-2006: Executive Summary?Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2006≫ . International Service for the Acquisition of Agri-Biotech Applications . Skat?ts: 2007-06-19 .
  118. ↑ Thompson, William, and Joseph Hickey (2005). Society in Focus . Boston: Pearson. ISBN 0-205-41365-X .
  119. ↑ Fiorina, Morris P., and Paul E. Peterson (2000). The New American Democracy . London: Longman, p. 97. ISBN 0-321-07058-5 .
  120. ↑ Holloway, Joseph E. (2005). Africanisms in American Culture , 2d ed. Bloomington: Indiana University Press, pp. 18?38. ISBN 0-253-34479-4 . Johnson, Fern L. (1999). Speaking Culturally: Language Diversity in the United States . Thousand Oaks, Calif., London, and New Delhi: Sage, p. 116. ISBN 0-8039-5912-5 .
  121. ↑ 121,0 121,1 (latviski) ≪ASV≫ . IEC . Skat?ts: 2009. gada 28. maij? .
G7 valstis (Lielais sept?tnieks)
Valstis un teritorijas , kas tiek pieskait?tas ar? citiem kontinentiem, dotas sl?prakst?
Neatkar?g?s valstis
Atkar?g?s teritorijas
ASV ?tati
ASV ģerbonis
Feder?lais apgabals
Salu teritorijas
Maz?s salas
Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Amerikas_Savienot?s_Valstis&oldid=4064639 "