Verdz?ba

Labot saites
Vikip?dijas lapa
Vergu tirgus. ?ana-Leona ?eroma glezna (1884)

Verdz?ba ir soci?li un juridiski beztiesisku cilv?ku ( vergu ) atra?an?s cita cilv?ka ?pa?um? (k? kustamais ?pa?ums ), kur? tos izmanto darb? k?d? tautsaimniec?bas nozar? vai atsevi??u darbu veik?anai. K? jebkuru ?pa?umu, vergus var?ja pirkt un p?rdot. M?sdien?s verdz?ba juridiski vairs nepast?v, bet ja sastopama, tad ir neleg?la.

V?sturiski past?v?jusi virkne verdz?bas tipu:

  • patriarh?l? verdz?ba ? kad cilv?ks nav br?vs sav? izv?l?, ta?u dz?vo ?pa?nieka ?imen? k? melnstr?dnieks;
  • klasisk? verdz?ba ? kur cilv?ks ir absol?ti beztiesisks, vi?u var pirkt, p?rdot, nogalin?t;
  • dzimtb??ana ? no zemes ?pa?nieka atkar?gais zemnieks, kur? pilda klau?as un da?u savas ra?as bez maksas atdod zemes ?pa?niekam, kuru nevar pamest;
  • seksu?l? verdz?ba ? cilv?ks ir beztiesisks, un vi?a vien?g? funkcija ir apmierin?t sava ?pa?nieka vai t? klientu seksu?l?s v?lmes.

Pirm? starptautisk? konvencija, kas bija v?rsta pret verdz?bu, tika nosl?gta Tautu Savien?bas ietvaros 1926 . gad?. 1756. gad? aptuveni 450 litrus ruma var?ja apmain?t pret sp?ka gados eso?u v?rie?u k?rtas vergu. [ nepiecie?ama atsauce ]

M?sdien?s cilv?ku tur??ana verdz?b? un piespiedu darbs ir aizliegts liel?kaj? da?? valstu, k? ar? saska?? ar starptautiskaj?m ties?b?m . T? k? re?li verdz?ba neleg?li joproj?m past?v (tiek uzskat?ts, ka vis? pasaul? verdz?b? tiek tur?ti 27 miljoni cilv?ku), [1] p?d?j? laik? izveidojusies akt?va starptautiska abolicionisma kust?ba par verdz?bas likvid??anu.

Verdz?bas atcel?anas hronolo?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Verdz?bas instit?cijas tika atceltas ??d?s valst?s ??dos gados:

  • Ung?rijas karalist? - ap 1000. gadu pirmais krist?gais Ung?rijas karalis Stefans I pa?a veidotajos likumos pav?l?ja, ka ikviens krist?gais vergs, kas dz?vo vai non?k Ung?rijas karalistes teritorij?, nekav?joties k??st par br?vu cilv?ku.
  • Zviedrijas karalist? - 1335. gad? karalis Magnuss IV pasludin?ja verdz?bas atcel?anu, ja vergs ir krist?ts: "ikvienam, drellim (no zviedru : tral ), kas dzimis krist?giem vec?kiem Vestergotlandes ( Vastergotland ) un V?rendas ( Varend ) tingu p?rvald?tajos apgabalos". [2]
  • Jap?nas Imp?rij? - 1587. gad? sjoguns Tojotomi Hidejo?i ( Toyotomi Hideyoshi ) pav?l?ja p?rtraukt jebk?du vergu tirdzniec?bu.
  • Portug?les karalist? - 1761. gad? Portug?l? un Portug??u Indij? ( ?frikas kolonijas - 1836. gad?) tika aizliegta vergu tirdzniec?ba.
  • Lielbrit?nijas Karalist? - 1772. gad? pavalstnieku atra?an?s verdz?b? karalist? tika atz?ta par neleg?lu (sekas paz?stamajai Somersetsas pr?vai ( Somersett's case )).
  • Skotij? - 1776. gad? pavalstnieku atra?an?s verdz?b? tika atz?ta par neleg?lu (k? sekas Vederb?rnsas pr?vai ( Wedderburne's case )). [3] [4]
  • V?rmontas Republika - 1777. gad? tika aizliegta verdz?ba (neatkar?g? V?rmontas republika, kas tika izveidota p?c Neatkar?bas kara 1777. gada 8. j?lij?, un 1791. gad? pievienoj?s Amerikas Savienotaj?m Valst?m ).
  • Bukov?na : 1783. gad? ?ernovic? Sv?t?s Romas imp?rijas imperators Jozefs II izsludin?ja verdz?bas atcel?anu. [5]
  • ASV Lielo ezeru apgabal? - 1787. gad? tika pie?emts t.s. Zieme?rietumu dekr?ts ( Northwest Ordinance ), kas pasludin?ja verdz?bas aizliegumu, ta?u 1789. gad? to atc?la.
  • Haiti - 1794. gad? Francijas pilnvarotais kolonij? atc?la verdz?bu.
  • Aug?kan?da ( Upper Canada ) - 1793. gad? tika izdots r?kojums par verdz?bas atcel?anu (tas neatbr?voja vergus, bet pasludin?ja, ka eso?o vergu p?cn?c?ji k??s br?vi 25 gadu vecum?).
  • Francija (pirmo reizi) -1794. gad? verdz?ba tika atcelta gan Republik?, gan kolonij?s (kaut ar? atsevi???s kolonij?s viet?j?s varas preto?an?s d?? vai t?p?c, ka briti bija okup?ju?i ??s kolonijas, verdz?bas atcel?ana tom?r nenotika).
  • Apak?kan?da ( Lower Canada ) - 1803. gad?. Viljams Osguds ( William Osgoode ) un p?c tam Apak?kan?das augst?kais tiesnesis pazi?oja, ka verdz?ba nav sader?ga ar britu likumiem; t? rezult?t? tika atbr?voti daudzi vergi, tom?r da?i palika verdz?b? l?dz pat t?s likvid??anai vis? Britu imp?rij? 1833. gad?.
  • ??le - s?kot ar 1811. gadu, tika likvid?ta verdz?ba k? t?da, un beidzot ar 1823. gadu visi atliku?ie vergi k? ar? tie, kuri "sp?ra k?ju uz ??les zemes", tika atbr?voti.
  • Argent?na - 1813. gad? atcelta verdz?ba
  • Zviedrijas karalist? - 1847. gad? verdz?ba tika likvid?ta p?c l?muma, kas tika pie?emts 1846. gad?. [6] (p?d?jos likum?gi tur?tos vergus Zviedrijas kolonij? Senbartelm? sal? atpirka valsts un atbr?voja 1847. gada 9. oktobr?.) [7]
  • Liel? Kolumbija (ofici?lais nosaukums Kolumbijas Republika ) - 1821. gad? pie??ma likumu par pak?penisku verdz?bas atcel?anu (Kolumbij? 1853. gad?, Venecu?l? 1854. gad?).
  • Centr?lamerikas Federat?v? Republika (tagad?j?s Gvatemala , Salvadora , Hondurasa , Nikaragva un Kostarika ) - 1824. gad? atcelta verdz?ba.
  • Meksika - 1829. gad? atcelta verdz?ba.
  • Lielbrit?nijas imp?rija : 1807. gad? tika aizliegta vergu tirdzniec?ba. 1833. gad? verdz?ba atcelta vis?s kolonij?s un dom?nij?s (st?j?s sp?k? 1834. gada 1. august?; Austrumindij? no 1838. gada 1. augusta).
  • Maur?cija - 1835. gada 1. febru?r? atcelta verdz?ba.
  • Sp?nijas karalist? - 1837. gad? atcelta verdz?ba karalist?, bet ne kolonij?s.
  • D?nijas karaliste - 1848. gad? atcelta verdz?ba, ieskaitot visas kolonijas (D??u Vestindij? - 3. j?lij?).
  • Francijas Republik? 1848. gad? atcelta verdz?ba (otro reizi), ieskaitot visas kolonijas.
  • Peru - 1821. gad? p?c ?ener??a Sanm?rtina ( San Martin ) r?kojuma tika atbr?voti ?frikas izcelsmes vergi, ta?u juridisks akts bija Ramona Kastiljas ( Ramon Castilla ) izdotais dekr?ts 1851. gad?. Kop? t? laika afrik??u vergus aizvietoja ??nie?u str?dnieki, str?d?jot da??jas verdz?bas apst?k?os, l?dz tos atbr?voja ??lie?u milit?risti 1880. gad? Klus? oke?na kar? . Peru pamatiedz?vot?ji atsevi???s valsts da??s str?d?ja verdz?bas tipa re?im?, l?dz tos 1969. gad? atbr?voja ?ener?lis Huans Velasko , kad beidzot verdz?ba Peru tika p?rtraukta.
  • Mold?vija - 1855. gad? atcelta verdz?ba.
  • Valahijas k?azist? - 1856. gad? atcelta verdz?ba.
  • Krievijas Imp?rij? - 1861. gad? cara Aleksandra II vald??an?s laik? zemnieku br?vlai?ana, likvid?jot dzimtb??anu .
  • N?derlande - 1863. gad? atc?la verdz?bu, ieskaitot visas kolonijas.
  • Savienot?s Valstis - 1865. gad? atc?la verdz?bu p?c ASV pilso?u kara (da??dos ?tatos verdz?ba tika atcelta da??dos laikos no 1777. l?dz 1864. gadam).
  • Puertoriko - 1873. gad? atc?la verdz?bu; Kuba - 1886. gad? atc?la verdz?bu (abas tolaik bija Sp?nijas kolonijas).
"Negro atbr?vo?anas draugiem" (grav?ra, kura slavin?ta verdz?bas likvid??ana Britu imp?rij?).

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ "Slavery in the Twenty-First Century" , UN Chronicle , 2005, Issue 3. (angliski)
  2. ↑ Traldom . Nordisk familjebok / Uggleupplagan. 30. Tromsdalstind - Urakami /159-160, 1920. (zviedriski)
  3. ↑ No Slavery in Scotland - CS235/K/2/2 Arhiv?ts 2008. gada 12. oktobr?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
  4. ↑ Scotland and the Abolition of the Slave Trade Arhiv?ts 2012. gada 3. janv?r?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
  5. ↑ Viorel Achim, The Roma in Romanian History, Central European University Press, Budapest, 2004. ISBN 963-9241-84-9 , p.128. (angliski)
  6. ↑ Cobb, Thomas Read Rootes. An Inquiry Into the Law of Negro Slavery in the United States of America: To which is Prefixed An Historical Sketch of Slavery , 1858. Page cxcii. (angliski)
  7. ↑ St. Barthelemy Arhiv?ts 2008. gada 7. oktobr?, Wayback Machine vietn?.. Maritime Museum, Stockholm. (zviedriski).
  8. ↑ "Brazil's Prized Exports Rely on Slaves and Scorched Land" Arhiv?ts 2007. gada 13. decembr?, Wayback Machine vietn?. Larry Rohter (2002) New York Times , March 25. (angliski)
  9. ↑ The Tai Kingdom of Ayutthaya Arhiv?ts 2008. gada 21. j?lij?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
  10. ↑ Historical survey > Ways of ending slavery (angliski)
  11. ↑ talk.politics.tibet: FAQ Arhiv?ts 2008. gada 7. oktobr?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
  12. ↑ Digil and Rahanwayn (angliski)
  13. ↑ Afghan Constitution: 1923
  14. ↑ John Eibner My Career Redeeming Slaves Arhiv?ts 2008. gada 5. j?lij?, Wayback Machine vietn?., Middle East Quarterly December 1999. (angliski)
  15. ↑ United Nations Action against Slavery: A Critical Evaluation (angliski)
  16. ↑ Backward Society Education Arhiv?ts 2008. gada 20. j?lij?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
  17. ↑ Garti-Khamendeu Arhiv?ts 2011. gada 19. j?lij?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
  18. ↑ Amazigh Arts in Morocco Arhiv?ts 2008. gada 7. oktobr?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
  19. ↑ The End of Slavery (angliski)
  20. ↑ Born to be a slave in Niger , BBC (angliski)

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Valsts un ties?bu v?sture j?dzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - R?ga: Divergens, 2001., 29. lpp.
  • Говард Зинн. Создание межрасовых барьеров (история рабства в Америке) Arhiv?ts 2008. gada 11. j?lij?, Wayback Machine vietn?. // Зинн Говард. Народная история США: с 1492 года до наших дней. ? М., 2006, с. 37-55
  • Fernand Braudel, Civilization and Capitalism , vol. III: The Perspective of the World (1984, originally published in French, 1979.)
  • Davis, David Brion. The Problem of Slavery in the Age of Revolution, 1770-1823 (1999)
  • Davis, David Brion. The Problem of Slavery in Western Culture (1988)
  • Finkelman, Paul. Encyclopedia of Slavery (1999)
  • Lal, K. S. Muslim Slave System in Medieval India (1994) [1] ISBN 81-85689-67-9
  • Gordon, M. Slavery in the Arab World (1989)
  • Jacqueline Dembar Greene, Slavery in Ancient Egypt and Mesopotamia , (2001), ISBN 0-531-16538-8
  • Nieboer, H. J. Slavery as an Industrial System (1910)
  • Postma, Johannes. The Atlantic Slave Trade , (2003)
  • Rodriguez, Junius P., ed., The Historical Encyclopedia of World Slavery (1997)
  • Rodriguez, Junius P., ed. Slavery in the United States: A Social, Political, and Historical Encyclopedia (2007)
  • Shell, Robert Carl-Heinz. Children Of Bondage: A Social History Of The Slave Society At The Cape Of Good Hope, 1652-1813 (1994)
  • William Linn Westermann, The Slave Systems of Greek and Roman Antiquity (1955), ISBN 0-87169-040-3

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Slavery

Latviski

Krieviski:

Angliski:

Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Verdz?ba&oldid=4022194 "