Aleksandrs Greiems Bells

Vikip?dijas lapa
?is raksts ir par amerik??u izgudrot?ju. Par cit?m j?dziena Bells noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .
Aleksandrs Greiems Bells
Alexander Graham Bell
Aleksandrs Greiems Bells
Person?g? inform?cija
Dzimis 1847 . gada 3. mart?
Edinburga , Karogs: Apvienotā Karaliste  Apvienot? Karaliste
Miris 1922 . gada 2. august? (75 gadi)
Banvr?ta ( Beinn Bhreagh ), Jaunskotija , Karogs: Kanāda  Kan?da
Nodarbo?an?s izgudrot?js, zin?tnieks, uz??m?js
Paraksts

Aleksandrs Greiems Bells ( ang?u : Alexander Graham Bell ; dzimis 1847 . gada 3. mart? , miris 1922 . gada 2. august? ) bija skotu izcelsmes amerik??u/kan?die?u izgudrot?js, fiziologs un fizi?is, telefona izgudrot?js un viens no modern?s surdopedago?ijas pamatlic?jiem. Devis ieguld?jumu ar? optisko sakaru p?tniec?b? un aeroin?enierij? . Viens no ku?a uz zem?dens sp?rniem izgudrot?jiem.

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Aleksandrs Bells dzimis 1847. gada 3. mart? Edinburg? . [1] P?c Edinburgas Universit?tes beig?anas vi?? k?du laiku str?d?ja par pedagogu, ta?u p?c tam nol?ma turpin?t studijas un iest?j?s Londonas Universit?tes Medic?nas fakult?t?. Divus gadus Bells m?c?j?s pie Herma?a Helmholca , kur? ieteica vi?am nodarboties ar cilv?ka balss apar?ta p?t??anu. 1871. gad? Bells aizbrauca no Anglijas , s?kum? uz Kan?du , p?c tam uz ASV . 1872. gad? Boston? vi?? atv?ra skolu skolot?jiem, kuriem bija j?str?d? ar nedzird?gajiem. [1] Pamaz?m Bells non?ca pie secin?juma, ka iesp?jams iem?c?t run?t pat pavisam nedzird?gu cilv?ku. Nov?rodams tos, vi?? saprata, ka nedzird?gs cilv?ks nesp?j patst?v?gi iem?c?ties run?t tikai t?p?c, ka nedzird savu balsi. T?tad vi?am ir j?pal?dz izmantot balss apar?ts un j?iem?ca pareizi izrun?t ska?as.

Bells s?ka pilnveidot aparat?ru nedzird?go apm?c??anai, un vi?a darbs vainagoj?s ar telefona izgudro?anu. ?etrus gadus vi?? str?d?ja pie sava izgudrojuma, cenzdamies apsteigt konkurentus, kuri darboj?s taj? pa?? jom?. Tas vi?am ar? izdev?s, tikai par da??m dien?m apsteidzot s?ncen?us.

Bells run? pa telefona prototipu.

S?kum? zin?tnieks eksperiment?ja ar mikrofonu , kura darb?bas pamat? bija pl?na met?la membr?na un elektromagn?ts . Kop? ar in?enieri Tomasu Votsonu vi?? patent?ja mikrofona konstrukt?vo sh?mu; ar ?? mikrofona pal?dz?bu var?ja p?rraid?t cilv?ka balsi.

1875. gad? Bells rad?ja pirmo eksperiment?lo telefonu. 1876 . gada 10. mart? notika pirm? telefonsaruna ? savam blakus istab? eso?ajam pal?gam Bells teica: "Mister Votson, atn?ciet pie manis, j?s man esat vajadz?gs." [1] S?kotn?ji ?is izgudrojums nek?uva pla?i paz?stams, ta?u Bells ar sev piem?to?o ener?iju s?ka to reklam?t. Vi?? ce?oja pa ASV, dev?s ar? uz cit?m valst?m, un visur uzst?j?s ar lekcij?m, kur?s demonstr?ja savu atkl?jumu. Pamaz?m ?aud?s mod?s interese, izdev?s piesaist?t ar? r?pnieku uzman?bu.

Bells nodibin?ja uz??mumu izgudrojuma ievie?anai un t? masveida ra?o?anas uzs?k?anai. Uz??mums s?ka darbu 1878. gad?, un ilgu laiku t? tika uzskat?ta par vienu no lab?kaj?m sav? jom?. Pirmie jauno izgudrojumu atzin?gi nov?rt?ja av??nieki , kuriem rad?s iesp?ja savus zi?ojumus ?tri nos?t?t tie?i uz redakciju. Viena no pirmaj?m report???m pa telefonu 1877. gada febru?r? tika nodota no Seilemas ( Masa??setsas ?tat? ) av?zei Boston Globe , kuras redakcija atrad?s 33 j?d?u att?lum?.

P?c tam, kad 1892. gad? tika atkl?ta telefona sakaru l?nija starp ?ujorku un ?ik?gu , Bells izmantoja savu kapit?lu, lai izveidotu laboratorijas, kur?s att?st?ja citas zin?tniskas idejas. Bells devis lielu ieguld?jumu galvenok?rt div?s jom?s: telegr?fa apar?ta pilnveido?an? un jauna veida fonogr?fa izstr?d?. Balstoties uz Edisona atkl?jumu, vi?? rad?ja savu ska?u ieraksta ier?ces variantu, kur? m?kst? vaska rull?tis aizst?ts ar ciet?ku ? paraf?na rull?ti.

1898. gad? Bells k?uva par Nacion?l?s ?eogr?fijas biedr?bas prezidentu. K? biju?ais pedagogs vi?? par vienu no lab?kaj?m apm?c?bas metod?m uzskat?ja vizu?lo, t?p?c s?ka izdot ilustr?tu ?urn?lu National Geographic .

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]