?is raksts ir par Tropisko ciklonu. Par cit?m j?dziena Ciklons noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .

Viesu?v?tra ir ?rk?rt?gi sp?c?ga, posto?a virpu?kust?bas v?tra , kuras centr? ir ?oti zems atmosf?ras spiediens , bet t?s ?r?j? mal? plos?s negaiss ar sp?c?gu v?ju un lietusg?z?m . Ar? tropiskais ciklons ir viesu?v?tra, bet prec?z?ka tropisk? ciklona defin?cija b?tu ??da: tropiskais ciklons ir ciklons starp 10° un 20° paral?li ab?s puslod?s, pas?tu josl?, virs oke?niem . ^[1] Sal?dzin?jum? ar m?reno joslu cikloniem, tropiskie cikloni ir maz?ki p?c apjoma, bet ar daudz liel?ku posto?o sp?ku. Indijas oke?na re?ion?, Dienvidaustrum?zij? , tropiskos ciklonus d?v? par taif?niem . Amerik? ?oti sp?c?gus tropiskos ciklonus sauc par harikeniem ( hurricane ). ^[2]

Viesu?v?tras veidojas tikai virs oke?niem, kur ir silts ?dens . ??ds ?dens galvenok?rt ir tikai tropu josl? , t?d?? ??s v?tras ar? d?v? par tropiskajiem cikloniem. Siltais ?dens past?v?gi iztvaiko , rezult?t? veidojot lielas gaisa masas ar augstu gaisa mitrumu . ?denim kondens?joties , veidojas m?ko?i , kuri sav?rpjas virpul?.

Viesu?v?tru veido?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Viesu?v?tra atg?dina milz?gu ri??ojo?u ska?u plati , kuras diametrs var sasniegt l?dz 500, 600, bet retos gad?jumos ? l?dz 1000 kilometriem vai pat vair?k.

Viesu?v?tras nekad neveidojas virs sauszemes , bet parasti j?r? , ar noteikumu, ka temperat?ra j?ras virs?jos sl??os ir vismaz 27° C. L?dz ar to viesu?v?tras var rasties tikai tropos , kur saule sasilda j?ras aug??jos sl??us. T?p?c t?s ar? sauc par tropiskajiem cikloniem, lai gan bie?i vien tie plos?s ar? ?rpus tropu zon?m.

Karst?s tropisk?s saules ietekm? iztvaiko liels daudzums ?dens. 1 000 000 km² j?ras zonas dien? iztvaiko no pieciem l?dz septi?iem miljardiem kubikmetru ?dens . ??di tiek pat?r?ts se?as reizes vair?k ener?ijas nek? t?da pa?a ?dens daudzuma sakars??anai no 0 l?dz 100 gr?diem. Virs silt? ?dens sasilst ar? gaiss . Tas sasilst un pace?as virspus?, taj? pa?? laik? no aug?as nolai?as atdzisu?ais gaiss. T? tiek izveidota milz?ga transportsist?ma, kas spie? ener?iju uz aug?u. Saule sakars? arvien jaunas gaisa masas, kuras ce?oties uz aug??jiem sl??iem sajaucas ar ?dens tvaikiem . Tur tie veido gubu m?ko?us . ?ie m?ko?i izveidojas tropu josl? 500?700 metru augstum? un izaug par milz?giem negaisa m?ko?iem. Kad iztvaikoju?ais ?dens uzkr?jas, atbr?vojas t?ds pat ener?ijas daudzums, k?ds bija pirms ?dens iztvaiko?anas . Ar ener?ijas daudzumu, kas atbr?vo vienu gramu tvaika, pietiek, lai sasild?tu 1000 gramus gaisa par 2,5 gr?diem, un tas v?l vair?k pastiprina gaisa masu p?rvieto?anos uz aug??jiem sl??iem. Aug??jos m?ko?u sl??os tvaiki kondens?jas t?d? daudzum?, ka tie sp?c?gu lietu veid? nol?st zem?. T? virs milz?gas teritorijas silt? gaisa masa, mitrais un siltais gaiss pace?as k? pa skursteni 12?15 kilometru augstum?. ?aj? "skursten?" valda zem?ks gaisa spiediens nek? apk?rtn?. Arvien jaunas un jaunas gaisa masas iepl?st ?aj? viet? un virz?s uz aug?u, tas izraisa sp?c?gu turbulentu pl?smu. Bet ?o faktoru ietekm? v?l neveidojas viesu?v?tra, talk? j?n?k v?l Zemes grie?an?s sp?kam. Zemeslode grie?as no rietumiem uz austrumiem. Grie?an?s ?trums visliel?kais ir uz ekvatora ? 463 metri sekund? (apm?ram 1670 kilometri stund?), bet polos ? nulle. 30. platuma gr?dos grie?an?s ?trums sasniedz 398 metrus sekund? ? par 65 metriem sekund? maz?k nek? uz ekvatora. Gaisa masu, kas virz?s uz zema spiediena joslu, lai to piepild?tu, ietekm? tie pa?i faktori, tikai liel?kos apjomos.

No ekvatora uz polu pusi gaisa masas parasti p?rvietojas Zemes grie?an?s virzien? uz austrumiem. No poliem uz ekvatoru virzo??s gaisa masas p?rvietojas uz rietumiem. L?dz ar to ??s gaisa masas cen?as novirz?ties viena no otras, t? radot zema gaisa spiediena zonu. Lai gan ekvators termiskaj? zi?? ir izdev?gs, ciklons nekad nesasniedz Zemes maksim?lo grie?an?s ?truma l?niju. C?lonis ?ai par?d?bai ir t?ds, ka kust?bas sp?ks, kas rada gaisa masas rot?ciju , uz ekvatora p?rv?r?as par nulli. Bet, ja k?da iemesla d?? k?dam ciklonam ar p?l?m izdotos nok??t l?dz ekvatoram, tad, ar p?l?m non?kot puslodes otr? pus?, tas uzs?ktu ce?u atpaka? un beigtu past?v?t iek?ien? radu?os sp?ku iedarb?bas d??, jo tie v?rsti pret?ji ciklona meh?nismam.

Zemes grie?an?s rad?tais sp?ks rada apbr?nojamu efektu: viesu?v?tras atsevi???s da??s ?trums ir at??ir?gs. Zieme?os no ekvatora ork?na v?ju ?trumi ir at??ir?gi. Zieme?os no ekvatora ork?na v?ja ?trumi uz dienvidiem no v?tras acs ir par 100 kilometriem liel?ks nek? uz zieme?iem, jo dienvidos v?jiem papildus pa?trin?jumu pie??ir Zemes rot?cijas sp?ks. Ork?na aug??j? da?? 12?15 kilometru augstum? v?ji virz?s pret?j? virzien?. Bez ?? pret?j? virpu?a aug?up virzo??s gaisa masas apst?tos v?tras acs robe??s, zema spiediena josla l?ni piepild?tos, un viesu?v?tra norimtu.

Tropisk? ciklona ra?an?s priek?noteikumi ir trauc?k?i atmosf?r?. Par ??du trauc?kli var b?t zema spiediena posms, kur? b?risk?s depresijas sarindojas pa platuma gr?diem no zieme?iem uz ekvatoru. T?s nes uz priek?u atmosf?ras vi??i, kas tiek d?v?ti par austrumpuses vi??iem un kas virz?s p?c iepriek? aprakst?tajiem noteikumiem apk?rt augsta spiediena zonai: ?zij? apk?rt Klus? oke?na lielajam anticiklonam, kas veido gandr?z past?v?gu augsta spiediena zonu, un tropiskajiem cikloniem pret?j? pus? ? Zieme?atlantij? apk?rt Azoru lielajam anticiklonam. ??da situ?cija Dienvidatlantij? neveidojas, ar to ar? ir izskaidrojams tropisko ciklonu piln?gs iztr?kums ?aj? pla?aj? oke?na da??, kur cit?di to ra?an?s priek?noteikumi ir diezgan re?li.

Viesu?v?tras ra?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tikai tad, kad v?ja ?trums ir sasniedzis 120 kilometrus stund?, var teikt, ka ir radies taif?ns, ork?ns vai ciklons. Ir konstat?ts v?ja ?trums pat l?dz 300 km stund?. Da?reiz m?rinstrumenti neiztur un saboj?jas, un l?dz ar to p?tniekiem nekas cits neatliek k? noteikt ?trumu tikai aptuveni. V?l simtiem kilometru no ork?na centra p?? 12 balles stipri v?ji.

S?kuma gaisa virpulis virz?s uz rietumiem ar k?j?mg?j?ja ?trumu, pamaz?m kust?bas ?trumam pieaugot l?dz 25 kilometriem stund?. Tad viesu?v?tra novirz?s s??us ? zieme?os no ekvatora zieme?austrumiem un dienvidos no ekvatora uz dienvidaustrumiem. Non?kusi tropos, viesu?v?tra v?lreiz maina virzienu. Zieme?u puslod? t? virz?s uz zieme?rietumiem, dienvidu puslod? dienvidaustrumu virzien?. T?s p?rvieto?an?s ?trums palielin?s l?dz 45 kilometriem stund?.

Ork?ns oke?n? rada milz?gus vi??us ? Atlantijas oke?n? l?dz 15 metrus augstus, Klusaj? ? 25 metrus augstus. Viesu?v?tra sev? uzs?c ?dens tvaikus un t? ork?ns ieg?st papildus ener?iju. Vienlaikus lietus g?? k? ar spai?iem. Ork?na laik? vien? diennakt? nol?st vid?ji 500 milimetri nokri??u.

Viesu?v?tras centr? bie?i valda neparasti zems gaisa spiediens. Ar zemu gaisa spiedienu un augstu temperat?ru ork?na centr? izskaidrojams viesu?v?tras milz?gais sp?ks. Meteorologiem pamat? zin?ms viesu?v?tras darb?bas meh?nisms, bet tom?r v?l l?dz galam nav skaidrs, k?d? veid? viesu?v?tras ener?ija koncentr?jas. Ork?na pavado?i ir augstie vi??i, kas non?kot cietzemes krast?, sp?j appludin?t lielu teritoriju. ?dens l?meni savuk?rt v?l paaugstina viesu?v?trai sekojo??s lietusg?zes. Tropisk?s viesu?v?tras galvenok?rt jaunatt?st?bas valst?s prasa lielus cilv?ku upurus.

Br?din??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lai laikus br?din?tu cilv?kus par tuvojo?os v?tru, nepiecie?ams t?s p?c iesp?jas agr?k konstat?t, sekot to ce?am un paredz?t turpm?kos mar?rutus. Ta?u viesu?v?tras ce?u iepriek? paredz?t ir ?oti gr?ti. Da?k?rt viesu?v?tra k?du laiku uzturas uz vienas vietas, virz?s atpaka? vai veic negaid?tu ??veid?gu kust?bu. ASV meteorolo?isk?s stacijas ir iem?c?ju??s jau laikus br?din?t par ork?niem, jo ?ie milz?gie gaisa virpu?i n?k p?ri oke?nam t?lu ce?u.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Viesu?v?tra "Katr?na"
• Viesu?v?tra "Aivens"

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Viesu?v?tra .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)