A?aska

Vikip?dijas lapa
A?aska
Alaska

Karogs Z?mogs
Visp?r?ja inform?cija
Ofici?l? valoda: ang?u valoda
P?rvaldes centrs:
Galvas pils?ta: D??no
Liel?k? pils?ta:
Kad iest?j?s ASV: 1959 . gada 3. janv?ris
Laika josla: A?aska ? UTC -9
Aleutu salas ? UTC -10
Sa?sin?jumi: AK US-AK
T?mek?a vietne: www.alaska.gov
Iedz?vot?ji
Iedz?vot?ju skaits (2009): 698 473  (47. vieta ASV)
Iedz?vot?ju bl?vums: 0,42/km²  (50. vieta ASV)
Vid?jie ie??mumi uz saimniec?bu: 64 333 $  (4. vieta ASV)
Rasu sast?vs: balt?dainie ? 74,71%
indi??i un eskimosi ? 18,77%
?zijas iedz?vot?ji ? 5,90%
meln?dainie ? 4,72%
Reli?ijas: protestanti ? 62%
pareiztic?gie ? 8%
kato?i ? 7%
nereli?iozi ? 17%
?eogr?fija
Plat?ba: 1 717 855 km²  (1. vieta ASV)
Garums: 2380 km
Platums: 1300 km
?dens plat?ba: 13,77 %
Augst?kais punkts: Denali , 6194 m
Vid?jais augstums: 580 m
Zem?kais punkts: 0 m

A?aska ( ang?u : Alaska , izrun?: /??læsk?/ ) ir p?c plat?bas liel?kais Amerikas Savienoto Valstu ?tats . Tas atrodas Zieme?amerikas zieme?rietumos. Pateicoties dabas resursiem , tas ir viens no tur?g?kajiem ASV ?tatiem. A?askas administrat?vais centrs ir D??no .

A?askai ir sauszemes robe?a ar Kan?das Britu Kolumbijas provinci un Jukonas teritoriju. A?aska ir vien?gais ASV ?tats, kam ir robe?a ar Krievijas feder?ciju . T? ir j?ras robe?a, kas novilkta caur Beringa ?aurumu .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Krievijas Amerika

1799. gad? Krievijas Imp?rijas ?eizars P?vils I lika izveidot Krievijas-Amerikas komp?niju, kas kontrol?ja piekrasti un iestiep?s A?askas vidien? pa Jukonas upi. Tika izveidoti 23 tirdzniec?bas forti, kuru skaits v?l?k pieauga l?dz 60. Baranovs dibin?ja jaunus fortus aizvien t?l?k uz dienvidiem, iestiepjoties Meksikas kontrol?taj? Kalifornij?, kur 1812. gada 2. febru?r? nodibin?ja Rosa fortu. No 1815. l?dz 1818. gadam Oto fon Koceb? vad?t? eksped?cija neveiksm?gi cent?s atrast Zieme?u j?ras ce?u cauri Beringa ?aurumam, no 1818. gada par komp?nijas vad?t?jiem un Krievijas Amerikas gubernatoriem uz piecu gadu termi?u iec?la karaflotes virsniekus. Komp?nijas apmetnes bija sadal?tas piec?s teritorij?s: Novoarhange?skas, Kodiakas, Unalaskas, Rosa forta un Zieme?u salu. 1824. gad? Krievijas Imp?rija atteic?s no pretenzij?m Oregonas piekrast? un 1844. gad? p?rdeva Rosa fortu.

Krievijas Amerika bija tirdzniec?bas kolonija, liel?k? kolonistu da?a p?c 7 gadus ilga kontrakta beig?m atgriez?s Krievijas Imp?rij?. 1835. gad? ap 100 komp?nijas darbiniekiem, kas bija nostr?d?ju?i vair?k par 15 gadiem, ??va palikt uz patst?v?gu dz?vi. 1818. gad? Sitk? dz?voja 190 krievi, 72 kreoli un 173 aleuti, 1821. gad? ap 320 krievi, 130 kreoli un 240 aleuti, bet 1863. gad? dz?voja 978 krievi un kreoli.

1867. gad? Krievijas Imp?rija A?asku p?rdeva ASV par 7,2 miljoniem ASV dol?ru. Vairums amerik??u ?o pirkumu v?rt?ja k? naudas iz???rd??anu, l?dz 1896. gad? A?ask? tika atkl?ts zelts. Daudzi cilv?ki dev?s uz A?asku cer?b? k??t bag?ti. Naftas atrad?u atkl??ana 1968. gad? papildin?ja ??s pavalsts bag?t?bu.

Liel?k?s pils?tas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vieta Pils?ta Iedz?vot?ju skaits [1]
1 Ankorid?a 291 247
2 F?rbenksa 32 515
3 D??no 32 255
4 Vasilla 9 054
5 Sitka 8 458
6 Ket?ikana 8 192
7 Kenai 7 424
8 Betele 6 325
9 P?lmera 5 888
10 Kodiaka 5 581

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ≪2020 Census Data | Department of Labor Research and Analysis≫ . live.laborstats.alaska.gov . Skat?ts: 2022-03-15 .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]