Sud?na

Labot saites
Vikip?dijas lapa
Sud?nas Republika
??????? ???????
Jumh?r?yat as-S?d?n
Sudānas karogs Sudānas ģerbonis
Karogs ?erbonis
Dev?ze :  ????? ???    (ar?biski)
"Uzvara ir m?su"
Himna :  ??? ??? ??? ??? ????? (ar?biski)
M?s esam Dieva un savas zemes armija
Location of Sudāna
Location of Sud?na
Sud?nas atra?an?s vieta (tum?i zil? kr?sa), gai?i za?? kr?s? apstr?d?t? teritorija
Galvaspils?ta Hart?ma
15°38′N 32°32′E  /  15.633°N 32.533°E  / 15.633; 32.533
Liel?k? pils?ta Omdurm?na [1] [2]
Valsts valodas ar?bu valoda
ang?u valoda [3]
Vernakul?r?s valodas Dinka , Nuer , Nuba un Bari
Vald?ba Feder?la prezident?la demokr?tiska republika
 -  Prezidents Abdel Fattah al-Burhan
 -  Premjerministrs Abdalla Hamdok
Izveide
 -  N?bijas karalistes 3500. gads p.m.?. 
 -  Sennaru sultan?ts 1504 [4]  
 -  Apvieno?an?s ar E?ipti 1820 
 -  Ang?u-??iptie?u Sud?na 1899 
 -  Neatkar?ba (no Apvienot?s Karalistes un ??iptes ) 1956 . gada 1. janv?ris  
 -  Pa?reiz?j? konstit?cija 2005 . gada 9. janv?ris  
Plat?ba
 -  Kop? 1 886 068 km²  ( 16. )
Iedz?vot?ji
 -  iedz?vot?ji 2023. gad? 49 197 555 
 -  Bl?vums 16,4/km² 
IKP  ( PPP ) 2014. gada apr??ins
 -  Kop? $94 miljardi [5]  
 -  Uz iedz?vot?ju $2673 [5]  
IKP (nomin?lais) 2014. gada apr??ins
 -  Kop? $63 miljardi [6]  
 -  Uz iedz?vot?ju $1793 [6]  
D?ini koef.  (2009) 35,3 [7]  
TAI  (2013) ? 0,473 [8]  ( vid?js ) ( 166. )
Val?ta Sud?nas m?rci?a ( SDG )
Laika josla Austrum?frikas laiks ( UTC +3)
 -  Vasar? ( DST ) neiev?ro ( UTC +3)
Interneta dom?ns .sd , ?????.
ISO 3166-1 kods 736 / SDN / SD
T?lsarunu kods +249

Sud?na ( ar?bu : ??????? , as-S?d?n ), ofici?li Sud?nas Republika ( ar?bu : ??????? ??????? , Jumh?r?yat as-S?d?n ) ir valsts Zieme?austrum?frik?. Sud?na robe?ojas ar ??ipti zieme?os, Sarkano j?ru zieme?austrumos, Eritreju un Etiopiju dienvidaustrumos, Dienvidsud?nu dienvidos, Centr?l?frikas Republiku dienvidrietumos, ?adu rietumos un L?biju zieme?rietumos. Sud?na ir 16. liel?k? valsts pasaul? p?c plat?bas un 3. liel?k? ?frik?. N?las upe sadala valsti austrumu un rietumu da??s. [9] T?s domin?jo?? reli?ija ir isl?ms. [10]

Sud?na ir Apvienoto N?ciju Organiz?cijas , ?frikas Savien?bas , Ar?bu valstu l?gas locekle, k? ar? Pasaules Tirdzniec?bas organiz?cijas nov?rot?jvalsts. [11] [12] T?s galvaspils?ta ir Hart?ma , politiskais, kult?ras un tirdzniec?bas centrs. T? ir feder?la, prezident?la, demokr?tiska republika. Sud?nas politiku regul? parlament?ra organiz?cija, kuru sauc par nacion?lo asambleju. [13] Sud?nas tiesu sist?ma ir balst?ta uz isl?ma likumiem.

Sud?na cie? no vair?k?m probl?m?m. Sud?nas v?stures liel?ko da?u tauta ir cietusi no nikn?m etnisk?m nesaska??m un to moca iek??jie konflikti: 2 pilso?u kari un kar? D?rf?r? . Sud?n? ir ar? probl?mas ar cilv?kties?bu iev?ro?anu, ?pa?i jaut?jumos par etnisko t?r??anu un tautas verdz?bu. [14]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ku?as valdnieku piram?das Mero?

Sud?nas teritorija bijusi apdz?vota jau akmens laikmet? .

Aptuveni 2500. gad? pirms m?su ?ras N?bijas teritorij? izveidoj?s Kermas kult?ra , kas ar laiku k?uva par varenu imp?riju. Ap 1500. gadu p.m.?. Kermas valsts non?ca ??iptes ietekm?. Vair?kus gadsimtus t? pretoj?s ??iptei. Pamaz?m ?o teritoriju, sauktu par Ku?u , p?r??ma ??iptie?u kult?ra.

P?c ??iptie?u Jaun?s valsts sabrukuma 1070. gad? p.m.?. Ku?a k?uva par patst?v?gu valsti ar galvaspils?tu Napatu . 8. gadsimt? p.m.?. Ku?as valdnieks Pianhi pak??va visu ??ipti. 671. gad? p.m.?. ??ipt? iebruka as?rie?i , un Ku?a zaud?ja kontroli p?r to. 591. gad? p.m.?. ??iptie?i iebruka Ku?? un nopost?ja Napatu.

Aptuveni 300. gad? p.m.?. par Ku?as galvaspils?tu k?uva Meroe . 23. gad? p.m.?. romie?i iebruka N?bij? un izlaup?ja Napatu. 350. gad? Ku?u iekaroja Aksumas valsts .

19. gadsimta s?kum? Sud?nas zieme?da?u, kas tolaik bija sadrumstalot? st?vokl?, iekaroja ??ipte , kas tolaik bija faktiski autonoma Osma?u imp?rijas province. 1880.-1890. gados liel?ko da?u Sud?nas kontrol?ja Mahdistu valsts , kuru 1898.-1899. gad? likvid?ja ang?u un ??iptie?u karasp?ks un ieviesa Sud?n? abu okup?cijas sp?ku kop?gu p?rvaldi aptuveni m?sdienu Sud?nas un Dienvidsud?nas robe??s. [15]

20. gadsimta s?kum? Lielbrit?nija s?ka veidot Sud?nu k? kokvilnas audz??anas re?ionu, vienlaikus atbalstot pretrunas starp nosac?ti baltajiem un musulmaniskajiem valsts zieme?iem un tikpat nosac?ti melnajiem un da??ji krist?gajiem, da??ji pag?niskajiem dienvidiem.

Otr? pasaules kara laik? da?u Sud?nas ?slaic?gi ie??ma It?lijas karasp?ks. P?c t? izspie?anas Sud?n? tika izvietota ang?u b?ze. Aktiviz?j?s politisk? dz?ve.

1951. gad? ??ipte atteic?s no kop?gas p?rvaldes ar ang?iem un ??iptes karalis pazi?oja sevi par ??iptes un Sud?nas valdnieku. Ta?u 1952. gad? ??ipt? notika revol?cija, p?c kuras t? atzina Sud?nas ties?bas uz pa?noteik?anos. Pak?peniski tas tika realiz?ts, un 1956. gad? Sud?na k?uva neatkar?ga valsts.

Jaunaj? valst? turpin?j?s pretrunas starp zieme?u un dienvidu da?u, izc?l?s Pirmais Sud?nas pilso?u kar? (1955-1972), p?c tam Otrais Sud?nas pilso?u kar? (1983-2005). P?c miera p?rrun?m 2003.-2005. gad? un p?rejas perioda, Dienvidsud?na 2011. gad? k?uva par neatkar?gu valsti. Vienlaikus valst?, ?pa?i D?rf?r?, notika citi konflikti, kurus ar? izsauca galvenok?rt viet?jo iedz?vot?ju neapmierin?t?ba ar ien?kumu sadali, radik?l? ar?biz?cija un isl?miz?cija.

2019. gad? ekonomisk? kr?ze noveda pie masu protestiem un veiksm?ga milit?ra apv?rsuma pret autorit?ro prezidentu Om?ru al-Ba?iru (amat? 1993-2019), [16] kas noveda pie huntas tipa valsts p?rvaldes iedibin??anas. 2021. gada beig?s, kad vald?bas pl?ns paredz?ja nodot lielu da?u varu civilajiem, al-Ba?ira l?dzgaitnieki savuk?rt veica sekm?gu milit?ru apv?rsumu, pret ko ilgsto?i turpin?j?s masu protesti un armijas m??in?jumi tos apspiest. Liel?s ar?bu valstis , ??na un Krievija to laik? aicin?ja puses iet uz kompromisiem, neizsakot iebildumus pret pa?u apv?rsumu, Rietumpasaule , ANO un ?frikas savien?ba apv?rsumu kritiz?ja un aicin?ja atjaunot iepriek??jo st?vokli.

2023. gad? izc?l?s Tre?ais Sud?nas pilso?u kar? starp armijas un faktiski valsts vad?bu no vienas puses un speci?laj?m kaujinieku vien?b?m (RSF), kas bija veidotas no ar?bu paramilit?raj?m grup?m konfliktu zon?s, no otras. P?c armijas m??in?juma administrat?vi pak?aut specvien?bas t?s 2023. gada 15. apr?l? uzs?ka sacel?anos. [17] C??? pret vald?bu ?tr?s rea???anas sp?kiem (RSF) pal?dz?ja V?gnera grupas kaujinieki. [18]

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sud?na ir valsts Zieme?austrum?frik?. T?s plat?ba ir 1 886 068 km 2 . T? robe?ojas ar ?gipti zieme?os, Sarkano j?ru zieme?austrumos, Eritreju un Etiopiju dienvidaustrumos, Dienvidsud?nu dienvidos, Centr?l?frikas Republiku dienvidrietumos, ?adu rietumos un L?biju zieme?rietumos. T? ir 3. liel?k? valsts ?frik? un 16. liel?k? pasaul?. Pirms Dienvidsud?nas atdal??an?s ar 2 505 813 km 2 lielu plat?bu, Sud?na bija visliel?k? valsts ?frik?.

Sud?nu zieme?austrumos apskalo Sarkan? j?ra . Tai ir 853 km gara krasta l?nija gar Sarkano j?ru. Caur Sud?nu tek Balt? N?la un Zil? N?la , kuras t?s galvaspils?t? Hart?m? sapl?st kop?, lai veidotu N?lu . N?la t?l?k tek uz zieme?iem caur ??ipti un beig?s iepl?st Vidusj?r? .

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Isl?ms Sud?n? ir vair?kuma reli?ija . Musulma?i sunn?ti veido 97 % no iedz?vot?ju skaita. Ir da?as nelielas ?i?tu kopienas.

Apm?ram divi miljoni Sud?nas iedz?vot?ju iztiku pelna, nodarbojoties ar lopkop?bu , audz?jot liellopus , kazas un aitas . Valst? ir vair?k nek? 38 miljoni liellopu, kuru bariem l?dzi p?rvietojas ar? to gani ? nomadi.

Izgl?t?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1902. gad? dibin?t? Hart?mas Universit?te

Sud?n? past?v bezmaksas oblig?t? izgl?t?ba b?rniem no 6 l?dz 13 gadu vecumam. Pamatizgl?t?ba tiek apg?ta asto?u gadu garum?, kam seko triju gadu vidusskolas posms. L?dz 1990. gadam past?v?ja sist?ma 6 + 3 + 3 gadi. Visos izgl?t?bas l?me?os pamatvaloda ir ar?bu . Skolas ir koncentr?tas pils?t?s, daudzas no t?m valsts rietumda?? ir izn?cin?tas vai boj?tas ilgsto?? pilso?u kara rezult?t?. 2001. gad? Pasaules Banka v?rt?ja, ka pamatizgl?t?bu uzs?k 46% skol?nu, bet vid?jo izgl?t?bu ? 21%. Skolu apmekl??ana krasi at??iras da??d?s provinc?s, da??s pat zem 20%. Sud?n? ir 19 universit?tes; pamat? izgl?t?bu pied?v?jot ar?bu valod?. Vidusskolas un universit?tes apmekl?jumu nopietni ietekm? pras?ba vairumam v?rie?u veikt milit?ro dienestu pirms m?c?bu pabeig?anas. [19]

Iedz?vot?ju las?tprasme ir 70,2%, v?rie?iem 79,6%, sieviet?m 60,8%. [11]

Sports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Popul?r?kie sporta veidi Sud?n? ir vieglatl?tika un futbols . Popul?ra ir ar? rokasbumba , basketbols un volejbols .

Sud?nas futbola trad?cij?m ir sena v?sture. Sud?na bija viena no ?etr?m ?frikas valst?m (kop? ar ??ipti, Etiopiju un Dienvid?friku), kuras pirm?s ?frik? ieviesa futbolu. Sud?n? 1956. gad? notika pirmais ?frikas N?ciju kauss , vienu reizi Sud?na ?aj? turn?r? ir triumf?jusi, tas notika 1970. gad?. P?c diviem gadiem Sud?nas izlase piedal?j?s 1972. gada olimpiskaj?s sp?l?s Minhen? . Valsts galvaspils?t? notiek Hart?mas l?ga futbol?, kura tiek uzskat?ta par vec?ko futbola l?gu ?frik?.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ ≪Population of capital cities and cities of 100 000 or more inhabitants: latest available year, 1990?2009≫ . Demographic Yearbook 2009 ? 2010 . United Nations. 2011. 288?289. lpp . Skat?ts: 2012. gada 12. maijs . ( Table 8 Arhiv?ts 2012. gada 10. j?lij?, Wayback Machine vietn?.)
  2. ↑ ≪Sudan: States, Major Cities, Towns & Agglomeration ? Statistics & Maps on City Population≫ . City Population . 2011 . Skat?ts: 2012. gada 12. maijs .
  3. ↑ ≪2005 constitution in English≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2013. gada 30. maij? . Skat?ts: 2013. gada 31. maijs .
  4. ↑ Mubarak B. Rayah. Sudan civilization . Democratic Republic of the Sudan, Ministry of Culture and Information, 1978. 64. lpp.
  5. ↑ 5,0 5,1 ≪Sudan≫ . International Monetary Fund . Skat?ts: 2014. gada 1. oktobris .
  6. ↑ 6,0 6,1 ≪Sudan≫ . International Monetary Fund . Skat?ts: 2014. gada 1. oktobris .
  7. ↑ ≪Gini Index≫ . World Bank . Skat?ts: 2011. gada 2. marts .
  8. ↑ ≪2014 Human Development Report Summary≫ . United Nations Development Programme. 2014. 21?25. lpp . Skat?ts: 2014. gada 27. j?lijs .
  9. ↑ Collins, Robert O. (2008). A History of Modern Sudan . Cambridge University Press . ISBN 978-0-521-85820-5 .
  10. ↑ Davison, Roderic H. (1960). "Where is the Middle East?" . Foreign Affairs 38 (4): 665?675. doi : 10.2307/20029452 .
  11. ↑ 11,0 11,1 ≪The World Factbook: Sudan≫ . U.S. Central Intelligence Agency. ISSN   1553-8133 . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2019. gada 5. febru?r? . Skat?ts: 2011. gada 10. j?lijs .
  12. ↑ ≪WTO ? Understanding the WTO ? members≫ . Skat?ts: 2015. gada 15. febru?ris .
  13. ↑ ≪?????? ???? ???????≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2014. gada 31. decembr? . Skat?ts: 2015. gada 15. febru?ris .
  14. ↑ , 2009 U.S Dept of State Human Rights Report: Sudan
  15. ↑ Судан (государство) // Большая советская энциклопедия : [в 30 т.] / гл. ред. А. М. Прохоров. ? 3-е изд. ? М. : Советская энциклопедия, 1969?1978.
  16. ↑ Delfi. ≪Kauj?s Sud?n? dz?v?bu zaud?ju?i 83 cilv?ki≫ . www.delfi.lv (latvie?u) . Skat?ts: 2023-04-17 .
  17. ↑ ≪Война силовиков в Судане: кто с кем воюет и кто из них больше связан с Россией≫ . BBC News Русская служба (krievu) . Skat?ts: 2023-04-17 .
  18. ↑ Eksperti: Putina re??ms dr?zum? var?tu p?r?emt ≪Vagner≫ funkcijas un biznesu ?frik? lsm.lv 2023. gada 10. septembr?
  19. ↑ ≪Sudan country profile≫ (PDF). Library of Congress Federal Research Division. December 2004 . Skat?ts: 2013. gada 31. maijs .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dal?bvalstis
Nov?rot?ji
Valstis
Atkar?g?s teritorijas
Valstu da?as un
neatz?t?s valstis
Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Sud?na&oldid=4054877 "