Virpu?viesulis

Virpu?viesulis , torn?do ^[1] jeb virpu?v?tra ir gaisa masu sp?c?ga virpu?veida kust?ba ap izteiktu vertik?lu asi. Virpu?viesulis parasti veidojas zema spiediena apgabala mal? ( aukst?s atmosf?ras frontes priek?pus?), auksto un silto gaisa masu saskares josl?. Tas ir sp?c?gs un posto?s piltuvveid?gs vai stabveid?gs atmosf?ras virpulis, kas veidojas no Gubu lietusm?ko?a l?dz zemes vai ?dens virsai un ies?c sev? da??dus priek?metus, ?deni. ^[2] Liel?kajai da?ai virpu?viesu?u v?ja ?trums ir no 60 l?dz 180 km/h, bet t? diametrs p?rsvar? ir ap 75 metriem . Parasti virpu?viesu?i ir ?slaic?gi, cik p?k??i tie uzrodas, tikpat ?tri tie beidzas. ?aj? laik? tie veic tikai da?us kilometrus.

V?rds "torn?do", kas ir virpu?viesu?a sinon?ms, ir c?lies no sp??u vai portug??u valodas darb?bas v?rda tornar , kas noz?m? "griezties". Krievij? to sauc par trombu ( krievu : тромб ) vai smer?u ( смерч ). Savuk?rt virpu?viesuli, kas rodas virs ?dens, sauc ar? par ?dens stabu.

Virpu?viesulis var rasties jebkur? pasaules viet?, iz?emot Antarkt?du . Visbie??k tie ir nov?roti ASV centr?laj? un dienvidu da??, kas paz?stama k? " Torn?do aleja ".

Virpu?viesu?a ra?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Virpu?viesulis rodas p?rkona negaisa laik?, parasti ? no sp?c?giem p?rkona negaisiem, lai gan tie da?reiz var notikt ar? viesu?v?tras laik?. Uzskata, ka tie rodas tad, kad v?s?s, saus?s gaisa straumes satiekas ar siltaj?m, mitraj?m gaisa straum?m, piespie?ot siltajam gaisam p?k??i celties uz aug?u. Virpu?viesulis, zibens un da?reiz ar? krusa tiek saist?ta ar p?rkona negaisu. Vair?kums virpu?viesu?u rodas mezociklona ast?. Doplera radara ekr?n? virpu?viesuli ir iesp?jams paman?t k? "??a atbalsi ".

Virpu?viesu?u izrais?tie post?jumi ir saist?ti ar lielo v?ja ?trumu un v?ja nestaj?m atl?z?m. Ir izm?r?ts, ka v?ja ?trums virpu?viesu?a iek?ien? var b?t l?dz pat 480 km/h. Torn?do sezona Zieme?amerik? parasti ir no marta l?dz oktobrim, lai gan torn?do var izveidoties jebkur? laik?. Tie parasti rodas p?cpusdien? vai vakar?: apm?ram 80% no visiem virpu?viesu?iem rodas starp p?cpusdienu un pusnakti.

Virpu?viesu?i var ar? b?t gandr?z vai neredzami, tos var paman?t tikai p?c atl?z?m pie piltuves pamatnes. Nakt? virpu?viesuli ir ?oti gr?ti paman?t, lai gan ir nov?rots, ka da?reiz virpu?viesu?i it k? sp?d tad, kad ir zibens aktivit?te. Hola nov?rojumi liecina, ka virpu?viesu?a iek?ien? ir celul?rs veidojums. Da?i virpu?viesu?i sast?v no vair?k?m mini piltuv?m. Par virpu?viesu?iem uzskata tikai t?s piltuves, kur?m ir kontakts starp zemi un m?ko?iem.

Virpu?viesu?a raksturojums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Re?ioni pasaul?, kur virpu?viesu?i ir sastopami visbie??k.

Forma [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liel?k? da?a no virpu?viesu?iem p?c ?r?j? izskata atg?dina piltuvi , kura savieno debesis ar zemi. T? diametrs ir att?lums starp v?ja ?truma maksimumiem virpu?a iek?ien?. Piltuve parasti ir ?aura, reti t?s diametrs ir liel?ks par 100 metriem. Liel?k? izm?r?t? virpu?viesu?a diametrs ir bijis 1600 metri, kas 1999. gada 3. maij? tika re?istr?ts ASV Oklahomas ?tat? ar speci?las iek?rtas pal?dz?bu. Katrs virpu?viesuis p?c formas, izm?riem un uzved?bas ir unik?ls.

Pat neliels putek?u virpulis, kur? ir izveidojies pie pa?as zemes virsk?rtas, var b?t virpu?viesulis. ??da virpu?a post?jumi nem?dz b?t posto?i. Zin?tniski par virpu?viesuli uzskata tikai tos gaisa virpu?us, kuru v?ja ?trums t? ?r?j? mal? sasniedz 60 km/h. ^[3]

Ne katrs p?rkona negaiss vai viesu?v?tra izraisa torn?do. Lai rastos pat neliels virpu?viesulis, tam ir vajadz?gi vair?ki komponenti ? noteikt? kombin?cij? v?j? , temperat?ra , spiediens , mitrums u.c. ??di apst?k?i rodas reti, bet tom?r katru gadu ASV tiek nov?roti apm?ram 1000 torn?do.

Ir gad?jumi, kad virpu?viesulis ir izpost?jis vienu un to pa?u pils?tu vair?kus gadus p?c k?rtas. Prognoz?t, uz kurieni tas p?rvietosies ilg?k? laika posm? ir praktiski neiesp?jami. V?l jo vair?k, par virpu?viesu?u ra?anos nav iesp?jams laikus br?din?t ? to var noteikt tikai p?ris min?tes pirms t? ra?an?s.

No visiem torn?do, kas rodas ASV, liel?k? da?a ir EF0 un EF1 torn?do. Pa?i sp?c?g?kie un izn?cino??kie torn?do ir EF5 (p?c Fud?itas-P?rsona torn?do skalas ), ta?u tie notiek ?oti reti. Kop? 2007 . gada 1. febru?ra ASV tiek izmantota jauna tipa skala ( ang?u : Enhanced Fujita Scale ), kuru, t?pat k? Fud?itas?P?rsona torn?do skalu, iedala EF0 ? EF5. P?d?jo 10 gadu laik? ASV ir re?istr?ti tikai divi EF5 torn?do: 1999 . gad? 3. maij? Oklahomasitij? un 2007 . gada 22. j?nij? Gr?nsburg?, Kanzasas ?tat?.

?dens stabs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?dens stabs ir virpu?viesulis, kur? rodas virs ?dens virsmas, parasti tie nav saist?ti ar p?rkona negaisu. Lai gan ?dens stabi ir k? nelieli virpu?viesu?i, tos nesauc par virpu?viesu?iem, ja vien tie nenok??st l?dz sauszemei. Tie ir maz?ki un v?j?ki nek? Torn?do alej? nov?rotie, tom?r tie var b?t diezgan b?stami. ?dens stabs var apg?zt nelielas laivas, saboj?t ku?us vai ar? nodar?t boj?jumus, ja sasniedz sauszemi.