Ronalds Vilsons Reigans
(trimdas publik?cij?s atveidots k?
Ronalds R?gens
,
ang?u
:
Ronald Wilson Reagan
; dzimis
1911
. gada
6. febru?r?
, miris
2004
. gada
5. j?nij?
) bija ?etrdesmitais
ASV prezidents
(1981?1989), k? ar? tr?sdesmit tre?ais
Kalifornijas
gubernators
(1967?1975).
Dzimis
Ilinoisas
?tat?, Reigans 1930. gados p?rc?l?s uz
Losand?elosu
,
Kalifornijas
?tat?, kur vi?? bija
aktieris
, aktieru ?ildes (SAD,
Screen Actors Guild
) prezidents, k? ar?
General Electric
(GE) p?rst?vis. Savu politisko karjeru vi?? s?ka tie?i laik?, kad str?d?ja GE. S?kotn?ji Reigans bija
Demokr?tisk?s partijas
biedrs, bet 1962. gad?, kad vi?am bija 51 gads, pievienoj?s
Republik?niskajai partijai
. 1964. gad?, p?c savi??ojo?as runas, kur? tika sniegts atbalsts
Berija Goldvotera
(
Barry Goldwater
) kandidat?rai uz ASV prezidenta kr?slu, Reigans tika p?rliecin?ts pieteikt savu kandidat?ru uz Kalifornijas gubernatora amatu. Divus gadus v?l?k vi?? to ieguva, k? ar? 1970. gad? atk?rtoti tika iev?l?ts ?aj? amat?. 1968. gad? Reigans pirmo reizi pieteica savu kandidat?ru uz ASV prezidenta kr?slu, bet priek?v?l??an?s zaud?ja. Ar? 1976. gad? vi?? zaud?ja jau priek?v?l??an?s, bet 1980. gad? vi?? ne tikai uzvar?ja priek?v?l??an?s, bet ar? prezidenta v?l??an?s, k??stot par ASV prezidentu.
Reigans aizst?v?ja konservat?vus uzskatus politik? un ekonomik?. Veicin?ja
Padomju Savien?bas sagr?vi
.
Reigana vec?ki bija
?ru
izcelsmes. Vi?? m?c?j?s
Diksonas skol?
, p?c tam stud?ja ekonomiku un sociolo?iju
Eurekas koled??
(1928 ? 1932). P?c koled?as absolv??anas vi?? s?ka str?d?t radio par sporta zi?u diktoru. Tie bija gadi, kad Reigans apguva saskarsmes prasmi; v?l?k vi?u m?dza d?v?t par "lielo komunikatoru".
1937. gad? Reigans ieguva l?gumu
Holivud?
, un t? s?k?s vi?a aktiera karjera, kas ilga turpm?kos 30 gadus. N?kamais
ASV
prezidents ir film?jies 53 film?s. Film??an?s laukum? ieg?t? pieredze Reiganam lieti noder?ja, kad vi?am bija j?uzrun? amerik??u tauta - b?dams profesion?ls aktieris, Reigans lieliski tika gal? ar sava t?la veido?anu.
1964. gad? telev?zij? transl?ja Reigana runu prezidenta amata kandid?ta Berija Goldvotera atbalstam un to var pamatoti uzskat?t par vi?a pirmo politisko pan?kumu.
1966. gad? Reiganu pirmo reizi iev?l?ja par Kalifornijas ?tata gubernatoru. Atk?rtoti vi?u iev?l?ja ?aj? amat? 1970. gad? un t?d?j?di vi?? saglab?ja ?o amatu l?dz 1975. gadam.
1980. gad? Ronalds Reigans spraig? c??? par ASV prezidenta amatu uzvar?ja demokr?tu kandid?tu
D?imiju K?rteru
. Par Reiganu nobalsoja 50,7 % iedz?vot?ju, un vi?? ieguva 489 elektoru balsis. Reiganam bija jau 69 gadi un 349 dienas ? vi?? k?uva par vec?ko prezidentu ASV v?stur? (l?dz 2017. gadam, kad
Donalds Tramps
k?uva par ASV prezidentu 70 gadu, 220 dienu vecum?). Reigans tika iev?l?ts atk?rtoti ASV prezidenta amat? 1984. gad?, kad vi?am bija 73 gadi, 349 dienas (kas tom?r ir liel?kais vecums ASV prezidentam uz iev?l??anas br?di). Otraj? reiz? Reigana pretinieks bija biju?ais viceprezidents
Volters Mondeils
. Par Reiganu tika atdotas 525 elektoru balsis, kas bija 97,6%. T?d?j?di Reigans atk?rtoti k?uva par prezidentu ar v?sturiski otro lab?ko rezult?tu (aiz
Franklina R?zvelta
, kas 1936. gad? sa??ma 98,5% balsis).
Prezidenta Ronalda Reigana neizs?ksto?ais optimisms un sp?ja izcelt amerik??u pan?kumus un centienus nodro?in?ja vi?a popularit?ti visu prezident?ras laiku.
Reigana vald??anas s?kuma periodu raksturo depresija, kas sk?ra gandr?z visas dz?ves sf?ras. 1982. gad? re?lais nacion?lais kopprodukts samazin?j?s par 2,5 %, bezdarbs pieauga l?dz 10,7% un gandr?z viena tre?da?a Amerikas r?pn?cu p?rtrauca darb?bu.
1983. gad? s?k?s ekonomikas uzplaukums atsevi???s sf?r?s un ekonomika veiksm?gi atvese?oj?s visu gadu.
1984. gad? ekonomika jau bija atguvusies un ASV iest?j?s viens no gar?kajiem
ekonomikas
aug?upejas periodiem kop?
Otr? pasaules kara
. ?o izaugsmi sauc par "reiganomiku". Prezidenta Reigana ekonomisk? programma sak?oj?s p?rliec?b?, ka valsts uzplauks, ja priv?tajam ekonomikas sektoram dos br?vu va?u. Vi?? cent?s iev?rojami samazin?t nodok?us (par 25% tr?s gados), lai veicin?tu pat?ri?a pre?u pieaugumu, uzkr?jumus un invest?cijas. Vi?a vald?ba uzskat?ja, ka konkurence veicina saimniecisk?s dz?ves att?st?bu. Reigans c?la god? tradicion?lo liber?lo atzi?u, saska?? ar kuru tirgus likumi darboj?s bez valsts iejauk?anas. Tom?r bija ar? probl?mas ? milz?gs bud?eta defic?ts, daudz cilv?ku, kas nebija labi kvalific?ti, zaud?ja darbu.
No 7,4 miljardiem dol?ru 1980. gad? defic?ts pieauga l?dz 22,1 miljardam dol?ru 1987. gad? un
1987. gada 19. oktobra bir?as kr?ze
lika ap?aub?t Reigana ekonomisk?s politikas pareiz?bu. Tom?r valsts ?tri atguv?s un turpin?j?s ekonomisk? aug?upeja, k? piem?ru var min?t, ka 1988. gad? bezdarba l?menis samazin?j?s l?dz 5,2 %, kas bija zem?kais r?d?t?js p?d?jos 14 gados.
Reigana administr?cija akt?vi darboj?s Centr?lamerik?.
Nikaragv?
c?n?j?s, sniedzot milit?ro un hum?no atbalstu sandinistu pretiniekiem c??? pret tiem, kas 1979. gad? bija g?zu?i repres?vo lab?jo Somosas re??mu. Vi?a laik? ASV ar? iebruka
Gren?d?
un bombard?ja
L?biju
. 1983. gada 23. mart? Reigans ierosin?ja realiz?t Strat??isk?s Aizsardz?bas iniciat?vas (SAI) programmu, paz?stamu ar? ar nosaukumu ?zvaig??u kari”, kuras m?r?is bija izmantot m?sdienu tehnikas sasniegumus, k? l?zeru un superener??tiskos l?di?us, aizsardz?bai pret Padomju Savien?bas starpkontinent?l?m ballistiskaj?m ra?et?m. ?? programma paredz?ja, ka tiks rad?ta jauna pretra?e?u aizsardz?bas sist?ma. Reigana administr?cija bija spiesta iev?rojami palielin?t izdevumus aizsardz?bai, lai realiz?tu ?o it k? ?oti daudzsolo?o projektu. 1981. gad? milit?raj?m vajadz?b?m t?r?ja 22,6 % no valsts bud?eta, savuk?rt jau 1984. milit?raj?m vajadz?b?m izt?r?ja 26,8 % no bud?eta l?dzek?iem.
1983. gad? Reigans Padomju Savien?bu nosauca par ??aunuma imp?riju”. Tik tie?u mor?lu izaicin?jumu nebija iedro?in?jies mest neviens no vi?a priek?te?iem. 1985. gad? s?ku??s p?rmai?as Padomju Savien?b?, kuru rezult?t? pie varas n?ca
Mihails Gorba?ovs
, kur? pazi?oja, ka tiek pasludin?ta p?rb?ve un atkl?t?ba
PSRS
, lika main?t Reigana domas un tas mazin?ja sasp?l?jumu, kas vald?ja starp ab?m lielvar?m. L?deri bija gatavi s?kt sarunas, lai mazin?tu sasp?l?jumu. Pirm? ASV un PSRS l?deru tik?an?s notika 1985. gada 19. ? 20. novembr?
?en?v?
. Zin?m? m?r? par sarunu iniciatoru var?ja uzskat?t t? laika Padomju Savien?bas l?deri Mihailu Gorba?ovu. Abu lielvalstu un nesamierin?mu pretinieku tik?an?s ievad?ja
Aukst? kara
beigas. Amerika dom?ja, ka s?ksies jauns konfliktu laikmets, bet p?c
Padomju Savien?bas sabrukuma
s?kuma s?k?s strauja attiec?bu uzlabo?an?s. 1987. gad? PSRS un ASV parakst?ja vieno?anos par vid?j? un maz? darb?bas r?diusa ra?e?u likvid??anu.
1989. gad? Reigans atst?ja prezidenta amatu, ko p?r??ma vi?a biju?ais viceprezidents D?. Bu?s (vec?kais). 1994. gad? Reigans dar?ja zin?mu, ka ir slims ar
Alcheimera slim?bu
un 10 gadus v?l?k, devi?desmit triju gadu vecum? mira ar
plau?u karsoni
.
[1]