Ung?rija

Ung?rija
Ung?rija Magyarorszag
Karogs	?erbonis
	Himna : Himnusz ;
	Location of Ung?rija Ung?rija ( za?a )
Galvaspils?ta ; (un liel?k? pils?ta)	Budape?ta ; 47°26′N 19°15′E / 47.433°N 19.250°E
Valsts valodas	Ung?ru
Etnisk?s grupas	92,3% ung?ri , ; 1,9% ?ig?ni , ; 5,8% citi
Vald?ba	Parlament?ra republika
Dibin??ana
Iest??an?s ES	2004. gada 1. maijs
Plat?ba
Iedz?vot?ji
IKP ( PPP )	2010. gada apr??ins
IKP (nomin?lais)	2010. gada apr??ins
D?ini koef. (2008)	24.96 ( zems ) ( 3. )
TAI (2010)	▲ 0,805 ( ?oti augsts ) ( 36. )
Val?ta	Ung?rijas forints ( HUF )
Laika josla	CET ( UTC +1)
Interneta dom?ns	.hu 1
ISO 3166-1 kods	348 / HUN / HU
T?lsarunu kods	+36
1	Ar? .eu , kop? ar cit?m Eiropas Savien?bas dal?bvalst?m.

Ung?rija ( ung?ru : Magyarorszag ) ir valsts Centr?leiropas vidien? bez pieejas pie j?ras. ^[5] Rietumos t? robe?ojas ar Austriju , zieme?os ar Slov?kiju , zieme?austrumos ar Ukrainu , bet dienvidaustrumos ar Rum?niju , dienvidos ar Serbiju , bet dienvidrietumos ar Horv?tiju un Slov?niju . Ung?rija ir Eiropas Savien?bas , NATO , OECD un ?engenas zonas dal?bniece. Valsts ofici?l? valoda ir ung?ru , kura ir vispla??k izplat?t?k? ne indoeiropie?u valoda Eirop? un izplat?t?k? ur?lie?u valoda pasaul?. ^[6] Valsts galvaspils?ta, liel?k? pils?ta un iev?rojams ekonomiskais centrs ir Budape?ta . Citas iev?rojamas pils?tas Ung?rij? ir Debrecena , Segeda , Mi?kolca , P??a un ??ra .

Ung?rija pievienoj?s Eiropas Savien?bai 2004. gad? un ir ?engenas zonas sast?vda?a kop? 2007. gada. Ung?rija ir labi paz?stama ar savu bag?to kult?ru un ieguld?jumiem m?ksl? , m?zik? , literat?r? , sport? un zin?tn? . Ung?rija ir popul?rs t?risma galam?r?is, piesaistot 10,7 miljonus t?ristu gad? ( 2013 ). ^[7] Ung?rij? atrodas liel?k? term?lo ?de?u alu sist?ma, ^[8] otrs liel?kais term?lais ezers pasaul? ( H?vizas ezers ), liel?kais ezers Centr?leirop? ( Balatons ) un liel?k? dabas p?ava Eirop? ( Hortob?gas nacion?lais parks ).

Ung?rijas v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Ung?rijas v?sture

No 35. l?dz 9. gadam p. m. ?. Donavas lab? krasta zemes iekaroja romie?i un izveidoja Romas imp?rijas Panonijas provinci. Liel?s tautu staig??anas laik? Panonijas l?dzenumu ie??ma hu??i un gepidi , v?l?k av?ri un sl?vi . 9. gadsimt? to pak??va ung?ru ??ni?? ?rp?ds , 1000. gad? vi?a mazmazd?ls I?tv?ns I k?uva par pirmo krist?to Ung?rijas karali . 12. gadsimta vid? Ung?rija k?uva par lielvalsti, kas sasniedza savu uzplaukumu 15. gadsimt?. ^[9] P?c Moh??as kaujas 1526 . gad? to pak??va Osma?u imp?rija ( 1541 ? 1699 ). P?c tam Ung?riju pak??va H?bsburgu monarhija , p?c ung?ru sacel?an?s izveidoj?s Austroung?rijas dubultmonarhija ( 1867 ? 1918 ).

Ung?rijas pa?reiz?j?s robe?as tika noteiktas ar Trianonas l?gumu (1920) p?c Pirm? pasaules kara , kad valsts zaud?ja 71% savas teritorijas, 58% iedz?vot?ju un 32% etnisko ung?ru. Otr? pasaules kara s?kum? Ung?rija pievienoj?s Ass valst?m , kara laik? cie?ot nopietnus zaud?jumus. P?c kara t? non?ca Padomju Savien?bas ietekmes zon? un k?uva par PSRS satel?tvalsti Ung?rijas Tautas Republiku ( 1947 ? 1989 ). Valsts ieguva pla?u starptautisko uzman?bu p?c 1956. gada Ung?rijas revol?cijas un robe?as atv?r?anas ar Austriju 1989. gad?, pa?trinot Austrumu bloka sabrukumu.

1989. gada 23. oktobr? Ung?rija k?uva par demokr?tisku, parlament?ru republiku, un m?sdien?s ir valsts ar ?oti augstu tautas att?st?bas indeksu. ^[10]^[11]

Administrat?vais iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Ung?rijas administrat?vais iedal?jums

Valsts ir sadal?ta 19 me??s ( ung?ru : megye ), Budape?ta ir atsevi??a galvaspils?tas municipalit?te, kura s?k?k iedal?s 23 rajonos. Me?es veido ES NUTS 3. l?me?a apgabalus. Papildus ir 23 pils?tas ar me?es ties?b?m. Me?es s?k?k iedal?s 173 apak?re?ionos. Valst? ir piecas pils?tas, kuras ir pils?tas ar me?es ties?b?m, bet kuras pa?as nav me?es centri ? ?rda (Pe?tas me??), Duna?jv?ro?a (Fej?ras me??), Hodmezev???rh?ja (?ongr?das me??), Na?kani?a (Zalas me??) un ?oprona (??ras-Mo?onas-?opronas me??).

Kop? 1999 . gada me?es ir apvienotas re?ionos, kuri veido ES NUTS 2. l?me?a apgabalus.

Pils?tas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Ung?rijas pils?tu uzskait?jums

Ung?rij? ir 346 pils?tas un 2806 lauku apdz?vot?s vietas, kop? 3152 apdz?vot?s vietas. Galvaspils?tai Budape?tai ir ?pa?s statuss un t? nav iek?auta nevien? me??, savuk?rt 23 pils?tas ir ar me?u (novadu) ties?b?m (centri).

?etras pils?tas ? Budape?ta , Mi?kolca , ??ra un P??a ? ir izveidoju?as savas aglomer?cijas . Ung?rijas liel?k? pils?ta ir Budape?ta, savuk?rt maz?k? ir P?lh?za .

Etniskais sast?vs [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gads	1920 ^[a]	%	1930 ^[a]	%	1941	%	1949	%	1960	%	1970	%	1980	%	1990	%	2001	%
iedz?vot?ji kop?	7990202	100	8688319	100	9316074	100	9204799	100	9961044	100	10322099	100	10709463	100	10374823	100	10198315	100
ung?ri	7147053	89,45	8001112	92,09	8918868	95,74	9104640	98,91	9837275	98,76	10166237	98,49	10638974	99,34	10142072	97,76	9416045	92,33
v?cie?i	551211	6,90	478630	5,51	302198	3,24	2617	0,03	8640	0,09	35594	0,34	11310	0,11	30824	0,30	62105	0,61
slov?ki	141882	1,78	104819	1,21	16677	0,18	7808	0,08	14340	0,14	21176	0.21	9101	0,08	10459	0,10	17693	0,17
rum??i	23760	0,30	16221	0,19	7565	0,08	8500	0,09	12326	0,12	12624	0,12	8874	0,08	10740	0,10	7995	0,08
horv?ti	36858	0,46	27683	0,32	4177	0,04	4106	0,04	14710	0,15	17609	0,17	13895	0,13	13570	0,13	15597	0,15
serbi	17131	0,21	7031	0,08	3629	0,04	4190	0,05	3888	0,04	12235	0,12	2805	0,03	2905	0,03	3816	0,04
slov??i	6087	0,08	5464	0,06	2058	0,02	666	0,01	nez.		4205	0,04	1731	0,02	1930	0,02	3025	0,03
?ig?ni	6989	0,09	7841	0,09	27033	0,29	37598	0,41	56121	0,56	34957	0,34	6404	0,06	142683	1,37	189984	1,86
p?r?jie	59231	0,73	39518	0,45	33869	0,37	34674	0,38	13744	0,14	17462	0,17	16369	0,15	19640	0,19	584154	4,73

Piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ ^1,0 ^1,1 Dati par dzimto valodu

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ ≪Population Census 2001 ? National and county data ? Summary Data≫ . Nepszamlalas.hu. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 17. janv?r? . Skat?ts: 2011. gada 13. j?lij? .
↑ Hungarian Central Statistical Office . Retrieved 25 July 2010.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 ≪Ung?rija≫ . International Monetary Fund . Skat?ts: 2011. gada 21. apr?lis .
↑ ≪Human Development Report 2010≫ . United Nations. 2010. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 21. novembr? . Skat?ts: 2010. gada 5. novembris .
↑ ≪Geography ::Hungary≫ . cia.gov. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 10. j?nij? . Skat?ts: 2011. gada 31. augusts .
↑ Globally speaking: motives for adopting English vocabulary in other languages ? Google Books . Google Books . Skat?ts: 2010. gada 20. septembris .
↑ ≪UNWTO World Tourism Barometer≫ . World Tourism Organization. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2015. gada 12. janv?r? . Skat?ts: 2014. gada 20. augusts .
↑ ≪Search ? Global Edition ? The New York Times≫ . International Herald Tribune . 2009. gada 29. marts . Skat?ts: 2009. gada 20. septembris .
↑ Kristo Gyula ? Barta Janos ? Gergely Jen?: Magyarorszag tortenete el?id?kt?l 2000-ig (History of Hungary from the prehistory to 2000). Budapest: Pannonica Kiado, 2002, ISBN 963-9252-56-5 , p. 687, pp. 37, pp. 113 ("Magyarorszag a 12. szazad masodik felere jelent?s europai tenyez?ve, kozephatalomma valt."/"By the 12th century Hungary became an important European constituent, became a middle power.", "A Nyugat reszeve valt Magyarorszag.../Hungary became part of the West"), pp. 616?644
↑ Country and Lending Groups | Data . Data.worldbank.org. Retrieved on 2014-08-11.
↑ United Nations Development Programme: Human Development Report, 2014

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Ung?rija .

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
Ukrainas Interneta enciklop?dijas raksts (angliski)
Ukrainas v?stures enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Kato?u enciklop?dijas raksts (angliski)
Pareiztic?go enciklop?dijas raksts (krieviski)
Ebreju enciklop?dijas Austrumeirop? raksts (angliski)
Austrumeiropas enciklop?dijas raksts (v?ciski)
Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)
Die Hungarologie - Teilgebiet der Finnougristik und umfasst das Studium der ungarischen Sprache und Kultur.
Hungarian Foreign Ministers from 7 April 1848 to Our Days Arhiv?ts 2006. gada 21. j?nij?, Wayback Machine vietn?.

[val-12] 1,0 ^1,1 Dati par dzimto valodu

[1] ≪Population Census 2001 ? National and county data ? Summary Data≫ . Nepszamlalas.hu. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 17. janv?r? . Skat?ts: 2011. gada 13. j?lij? .

[KSH-2] Hungarian Central Statistical Office . Retrieved 25 July 2010.

[imf2-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 ≪Ung?rija≫ . International Monetary Fund . Skat?ts: 2011. gada 21. apr?lis .

[HDI-4] ≪Human Development Report 2010≫ . United Nations. 2010. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 21. novembr? . Skat?ts: 2010. gada 5. novembris .

[5] ≪Geography ::Hungary≫ . cia.gov. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2009. gada 10. j?nij? . Skat?ts: 2011. gada 31. augusts .

[6] Globally speaking: motives for adopting English vocabulary in other languages ? Google Books . Google Books . Skat?ts: 2010. gada 20. septembris .

[7] ≪UNWTO World Tourism Barometer≫ . World Tourism Organization. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2015. gada 12. janv?r? . Skat?ts: 2014. gada 20. augusts .

[8] ≪Search ? Global Edition ? The New York Times≫ . International Herald Tribune . 2009. gada 29. marts . Skat?ts: 2009. gada 20. septembris .

[9] Kristo Gyula ? Barta Janos ? Gergely Jen?: Magyarorszag tortenete el?id?kt?l 2000-ig (History of Hungary from the prehistory to 2000). Budapest: Pannonica Kiado, 2002, ISBN 963-9252-56-5 , p. 687, pp. 37, pp. 113 ("Magyarorszag a 12. szazad masodik felere jelent?s europai tenyez?ve, kozephatalomma valt."/"By the 12th century Hungary became an important European constituent, became a middle power.", "A Nyugat reszeve valt Magyarorszag.../Hungary became part of the West"), pp. 616?644

[HighOECD-10] Country and Lending Groups | Data . Data.worldbank.org. Retrieved on 2014-08-11.

[qq-11] United Nations Development Programme: Human Development Report, 2014

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[a]