Kipra
, ofici?li
Kipras Republika
, ir salu valsts austrumu
Vidusj?r?
. Kipra atrodas uz austrumiem no
Grie?ijas
, uz dienvidiem no
Turcijas
un
S?rijas
, uz rietumiem no
Lib?nas
, uz zieme?rietumiem no
Gazas joslas
un
Izra?las
, uz zieme?iem no
??iptes
.
Kipra ir tre?? liel?k? un apdz?vot?k? sala
Vidusj?r?
p?c
Sic?lijas
un
Sard?nijas
.
Kipras zieme?u da?u kontrol? starptautiski neatz?t?
Zieme?kipras Turku Republika
, kas
1983
. gad? pasludin?ja neatkar?bu.
2004
. gada 1. maij? Kipra k?uva par
Eiropas Savien?bas
dal?bvalsti un 2008. gada 1. janv?r? Kipras Republika pievienoj?s
eirozonai
.
Kipras v?rds pirmoreiz zin?ms no 15. gadsimta p.m.?., kad k? kupirijoti ("
ku-pi-ri-jo
")
Mik?nu kult?ras
laika uzrakst? piemin?ti salas iedz?vot?ji.
[1]
Klasiskaj? grie?u valod? sala sauc?s Kiprosa (
Κ?προ?; Kypros
). Nosaukuma etimolo?ija nav zin?ma. Paz?stam?k?s versijas ir:
- grie?u v?rds, kas apz?m? Vidusj?ras
cipresi
(lat??u ?
Cupressus sempervirens
, grie?u ?
κυπ?ρισσο? (kyparissos)
)
- hennas koka (
Lawsonia alba
) grie?u nosaukums
κ?προ? (kypros)
- Pirmsgrie?u Kipras pamatiedz?vot?ju ? eteokiprie?u v?rds, kas apz?m?
varu
. Viena no versij?m uzskata, ka tas sak?ojas ?umeru valod?, kur? l?dz?gi apz?m?ja varu (
zubar
) un bronzu (
kubar
), un n?cis no lielaj?m vara r?das atradn?m, kas atrodamas sal?.
[2]
Pateicoties salas pla?ajai vara tirdzniec?bai, varu
senaj? Rom?
iesauca par "met?lu no Kipras" jeb
aes Cyprium
, v?l?k sa?sinot to l?dz
cuprum
, kas sagalb?jies k? met?la v?rds lat?niski.
Britu karav?rs pretojas Kipras grie?u protest?t?jiem (1956. gads)
Kipra bija pieder?jusi
Lielbrit?nijai
kop? 1878. gada, bet pirms tam bijusi
Osma?u imp?rijas
da?a. Kipras grie?i sen bija v?l?ju?ies savieno?anos ar
Grie?iju
, bet ?? pras?ba nebija nopietni izvirz?ta l?dz 1954. gadam. ?aj? gad? Lielbrit?nija izdeva Kiprai jaunu konstit?ciju, kas pie???ra kiprie?iem stipri ierobe?otu varu, jo bija paredz?ts, ka ?? sala paliks Lielbrit?nijas karab?ze
Vidusj?ras
austrumda??. Tad Kipras grie?i, ietekm?ju?ies no tuv?jo ar?bu valstu
nacion?lisma
, s?ka neatlaid?gi pras?t savieno?anos ar Grie?iju. Grie?ijas vald?ba galu gal? atbalst?ja ?o pras?bu. Turpret?
Turcijas
vald?ba atbalst?ja Kipras turkus, kuri atsac?j?s dz?vot grie?isk? vair?kuma pak?aut?b?. Turcija turkl?t iebilda pret to, ka sala, kas atrodas tik tuvu Turcijas dienvidu ost?m, non?ktu Grie?ijas var?. 1955. gad? Kipras grie?i s?ka r?kot demonstr?cijas, lai atbalst?tu savu pras?bu. Demonstr?cijas ?tri p?rg?ja nemieros, bumbu spridzin??an? un ?au?an?, ko galvenok?rt organiz?ja k?da partiz?nu grupa ≪Eoka≫, kuras l?deris bija ?ener?lis Grivass. Britu administr?cija ??r?s pie apspie?anas un uz salas izvietoja 35 000 karav?ru. 1956. gad? Kipras grie?u vadonis arhib?skaps Makarijs tika uz vienu gadu izs?t?ts uz
Sei?elu sal?m
. Tom?r vardarb?ba nemit?j?s un arvien vair?k pasliktin?ja attiec?bas starp Turciju un Grie?iju, kas abas bija
NATO
locekles. 1959. gad? pie??ma l?mumu pie??irt Kiprai neatkar?bu. Notika konferences
C?rih?
un
London?
, un tapa samierino?a konstit?cija. Parlament? septi?desmit procenti vietu bija paredz?ti grie?iski run?jo?iem un 30 procenti ? turkiem. Katrai kopienai bija veto ties?bas likumdo?an?. T?d? pa?? proporcij? bija veidojams ministru kabinets, civilie dienesti un policija. Jaun?s Kipras republikas prezidentam bija j?b?t grie?iski run?jo?am un viceprezidentam ? turciski run?jo?am. Lielbrit?nijas pak?aut?b? palika divi nelieli apgabali. Teritorijas dal??anu un savieno?anos ar Grie?iju aizliedza, un Lielbrit?nija, Turcija un Grie?ija garant?ja Kipras neatkar?bu.
[3]
1960. gad? Kipra k?uva par neatkar?gu republiku
Britu Sadraudz?b?
, pirmais prezidents bija arhib?skaps Makarijs, viceprezidents ? Fazils Ku?uks, turku kopienas vadonis. Tom?r ??da konstit?cija grie?iem lik?s ne?stenojama un turkiem, kuru intere?u aizst?v?bai t? bija sast?d?ta, ??ita nepiem?rota. P?c trim gadiem ?is noregul?jums izjuka abu kopienu savstarp?jas neuztic??an?s d??. Makarijs v?l?j?s p?rskat?t konstit?ciju un iz?emt da?as turkiem pie??irt?s garantijas, kuras, vi?apr?t, trauc?ja p?rvald??anu. 1963. gada decembr? izc?l?s c?ni?i grie?u un turku kopienu starp?, un 1964. gada s?kum?
Apvienot?s N?cijas
ies?t?ja karasp?ku, lai nodibin?tu k?rt?bu. N?kamajos ?etros gados notika ?slaic?gas sadursmes, kas da?reiz izv?rt?s atkl?t?s kauj?s. Kipras turki bija visum? koncentr?ju?ies atsevi???s, savstarp?ji nesaist?t?s teritorij?s (ankl?vos), kuru saimniecisko dz?vi stipri ierobe?oja viet?jo grie?u organiz?ta blok?de. Grie?ijas un Turcijas vald?bas tika arvien vair?k iesaist?tas un vilin?tas iejaukties str?d?. T? k? Kiprai bija svar?gs strat??isks st?voklis Vidusj?ras austrumda?? un gan Grie?ija, gan Turcija bija NATO locekles, tad draud?ja izveidoties ??des reakcija, kur? b?tu iesaist?tas v?l citas valstis un kas nov?jin?tu NATO dienvidu sp?rnu. Apvienoto N?ciju karasp?kam bija ?oti ierobe?otas pilnvaras. Tas dr?kst?ja lietot sp?ku vien?gi pa?aizsardz?bai, un, lai gan tam bija nep?rv?rt?jama loma, ierobe?ojot karadarb?bu un ne?aujot s?k?m sadursm?m izaugt par liel?k?m, ANO nebija dotas ties?bas atrisin?t ?o str?du. Kr?ze iest?j?s 1967. gada novembr?, kad izrais?j?s niknas kaujas abu kopienu starp?. Turcijas vald?ba piedraud?ja, ka iebruks Kipr?, un Turcijas dienvidos tika izveidots liels, iebrukumam paredz?ts karasp?ks. Sasp?l?jums mazin?j?s decembr?, kad 12 000 grie?u karav?ru atst?ja Kipru. ??da r?c?ba noz?m?ja, ka Grie?ijas vald?ba un t?s atbalst?t?ji Kipr? bija atteiku?ies no savieno?an?s politikas. 1968. gada laik? sasp?l?jums mazin?j?s un tika sperti pirmie so?i, lai st?vokli normaliz?tu. Kipras grie?u vald?ba atc?la pret turku minorit?ti v?rstos saimnieciskos ierobe?ojumus un no??ma aizsprostojumus no ce?iem. S?k?s sarunas grie?u un turku kopienu v?rd?. ??s kopienu sarunas turpin?j?s n?kamos se?us gadus ar m?r?i atrast ≪modus vivendi≫ (dz?ves veidu) ab?m Kipras taut?m. Sarunas veic?s l?ni. Pa to laiku Makarijs palika prezidenta amat?, ko labpr?t pie??ma lielais vair?kums Kipras grie?u. Dz?ve uz salas atkal bija sal?dzino?i mier?ga. Kop? neatkar?bas ieg??anas 1960. gad?, neraugoties uz vair?ku gadu nesaska??m un c?ni?iem, salas saimniec?ba uzlaboj?s, sa?emdama iev?rojamu pal?dz?bu no ANO att?st?bas programmas.
[3]
Famagustas piepils?ta, kas tika pamesta 1974. gad?
1974. gad? miers un progress tika satricin?ti. lepriek??jos ?etros gados savu darb?bu bija atjaunoju?i kareiv?gi savieno?an?s atbalst?t?ji Kipr? un Grie?ij?. 1970. gad? vi?i m??in?ja nogalin?t Makariju, kur?, vi?upr?t, bija vi?us nodevis. Pasliktin?j?s attiec?bas ar
Nikosiju
un
At?n?m
. 1974. gada j?lij? notikumi bija nobriedu?i tikt?l, ka kiprie?u nacion?l? gvarde jaunu grie?u virsnieku vad?b? uzbruka prezidenta pilij un iec?la par prezidentu k?du biju?o organiz?cijas ≪Eoka≫ kareivi. Tom?r Makarijs pagl?b?s un aizlidoja uz Lielbrit?niju. Da?as dienas v?l?k Klerids st?j?s prezidenta amat?. Pa to laiku Turcijas vald?ba bija aizs?t?jusi karasp?ku iebrukumam Kipras zieme?u piekrast?. Turki piepras?ja Kipras probl?mas feder?lu risin?jumu. Sa??mu?i atteikumu, vi?i okup?ja apm?ram divas piektda?as no salas plat?bas (zieme?os un austrumos). No okup?tajiem apgabaliem tika p?rvietoti ap 200 000 Kipras grie?u. 1975. gad?, lai gan bija atgriezies Makarijs, attiec?bas saasin?j?s un iedz?vot?ju p?rvieto?an?s tika pak?rtota t?, ka turki bija zieme?os un grie?i dienvidos. Zieme?u da?a tika pasludin?ta par
Kipras turku valsti
, un uz turieni s?ka p?rv?kties ar? turki no kontinenta. Salas p?r?jai da?ai bija j?risina milz?gas p?rvieto?an?s un piem?ro?an?s probl?mas. 1977. gada august?, kad Makarijs mira, Kipras probl?ma v?l nebija noregul?ta un joproj?m bija bezizejas st?voklis.
[3]
Kipras pa?reiz?jais dal?jums
1974. gada notikumiem v?l joproj?m ir liela ietekme gan salas politik?, gan Grie?ijas un Turcijas attiec?b?s. Ir biju?i m??in?jumi veicin?t br?vu p?rvieto?anos starp ab?m pus?m. 2003. gada apr?l? Zieme?kipra m?kstin?ja robe?kontroli, ?aujot kiprie?iem ???rsot to pirmo reizi 30 gadu laik?.
[4]
2008. gada siena starp zieme?u un dienvidu da?u ANO buferzon? tika nojaukta.
[5]
Apvieno?an?s sarunas tika uzs?ktas 2015. gad?,
[6]
bet t?s sabruka 2017. gad?,
[7]
Kipras satel?tatt?ls
Kipra ir tre?? liel?k? sala
Vidusj?r?
gan p?c plat?bas, gan iedz?vot?ju skaita. Liel?kas par Kipru ir
It?lijai
piedero??s salas
Sic?lija
un
Sard?nija
. T? ir ar? 81. liel?k? salu valsts p?c plat?bas pasaul? un 49. p?c iedz?vot?ju skaita. Valsts izm?ri ir 240 kilometri garum? un l?dz 100 kilometriem platum?.
Kipra atrodas 75 kilometrus no
Turcijas
, 105 kilometrus no
S?rijas
, 108 kilometrus no
Lib?nas
, 200 kilometrus no
Izra?las
, 380 kilometrus no
??iptes
, 280 kilometrus no
Grie?ijai
piedero??s Dodekanesas salas, 400 kilometrus no Rodas salas un 800 kilometru att?lum? no
Grie?ijas
.
Salas centr?l? da?a ir l?dzena, kalni atrodas salas zieme?os un dienvidos. Liel?k?s kalnu gr?das ir
Pentadaktila kalni
zieme?os un
Trodosa kalni
Kipras centr?laj? un dienvidrietuma da??. Trodosa kalni ap?em liel?ko da?u salas dienvidu un rietumu da?u. Augst?kais punkts Kipr? ir
Olimps
, kura augstums sasniedz 1952 metrus, atrodas Trodosa kalnu centr?laj? da??. Pentadaktila kalni ir iev?rojami maz?ki, tie ir izvietoju?ies gar zieme?u piekrasti un to augst?kais punkts sasniedz 1024 metru augstumu. Starp kalnu gr?d?m atrodas augl?gais
Mesaorijas
l?dzenums.
Kipr? ir izteikts
vidusj?ras klimats
ar sausu, karstu vasaru un m?reni mitru, siltu ziemu. Lietus m?dz b?t period? no novembra l?dz martam, tom?r vid?ji 330 dienas gad? ir saulainas. Sniegs ir iesp?jams tikai Trodosa kalnos, centr?laj? Kipras da??.
Vasaras Kipr? ir karstas, it ?pa?i j?lij? un august?, kad gaisa temperat?ra sasniedz 33 °C dienas laik? un 23 °C nakt?, bet j?nij? un septembr? vid?j? gaisa temperat?ra sasniedz ap 30 °C dien? un ap 20 °C nakt?.
Gada vid?j? temperat?ra j?r? ir no 22 °C l?dz 23 °C augsta. No 17 °C febru?r? l?dz 27 °C l?dz 28 °C august?.
Salas parlaments konstit?ciju pie??ma 1960. gada 16. august?. Politisk? sist?ma veidota p?c t?du Rietumu demokr?tiju parauga, kur?s tiek cien?tas pilso?u individu?l?s ties?bas un priv?tuz??m?jiem tiek rad?ti att?st?bai nepiecie?amie apst?k?i.
[8]
Kipras Republikas vald?ba ir vien?g? starptautiski atz?t? instit?cija sal?. Pa?pasludin?tajai
Kipras Turku republikai
, ko ir atzinusi vien?gi
Turcija
, ir sava konstit?cija, demokr?tiski v?l?tas instit?cijas un vald?ba. Ofici?l? Kipras valsts p?rvalde ir prezident?la demokr?tija. Prezidents ir gan valsts, gan vald?bas galva un iece? Ministru padomi, kas izpildvaru dala ar prezidentu. Valst? nav viceprezidenta un premjerministra, jo saska?? ar p?cneatkar?bas Konstit?ciju ?ie amati paredz?ti turku taut?bas kiprie?iem. Kam?r tiek mekl?ts risin?jums salas ??ietami bezcer?gajai situ?cijai, sp?k? ir 1960. gada Konstit?cija. Vienpal?tas P?rst?vju pal?ta ierosina un pie?em ties?bu aktus, lai gan prezidents var uzlikt veto likumprojektiem, kas attiecas uz ?rliet?m, dro??bu un aizsardz?bu. Konstit?cija atz?st likumdev?ja neatkar?bu, un prezidentam nav pilnvaru to atlaist. Zv?rin?to tiesas izskata krimin?llietas, bet apgabaltiesas ? gan krimin?llietas, gan civillietas. Augst?k? tiesa ir apel?cijas tiesa gan krimin?lliet?s, gan civilliet?s un iz??ir visus str?dus par atbilst?bu Konstit?cijai.
[9]
Kipra iest?j?s Eiropas Savien?b? 2004. gada 1. maij?. Lai gan Kipra pievienoj?s ES k?
de facto
sadal?ta sala, visa Kipra skait?s ES teritorija. Kipras turki, kuriem ir ES ce?o?anas dokumenti (vai kuri atbilst noteikumiem, lai t?dus sa?emtu), ir ES pilso?i. ES ties?bas netiek ?stenotas apgabalos, kas neatrodas Kipras Republikas vald?bas faktiskaj? kontrol?. Kipr? ir divas valsts valodas: grie?u un turku, ta?u tikai grie?u valoda ir ES ofici?l? valoda.
[10]
Kipras ekonomikas svar?g?k?s nozares 2020. gad? bija vairumtirdzniec?ba un mazumtirdzniec?ba, transports, izmitin??anas un ?din??anas pakalpojumi (21,4 %), valsts p?rvalde, aizsardz?ba, izgl?t?ba, vesel?ba un soci?l? apr?pe (20,8 %) un profesion?l?, zin?tnisk? un tehnisk? darb?ba, administrat?vo un apkalpojo?o dienestu darb?ba (11,3 %). 34 % no Kipras eksporta nok??st ES iek??j? tirdzniec?b? (9 %
Grie?ij?
un 5 %
N?derland?
), bet ?rpus ES galvenie eksporta partneri ir
Lib?rija
(8 %) un
Apvienot? Karaliste
(9 %). 59 % importa ir no ES dal?bvalst?m (22 % no Grie?ijas, 8 % no
It?lijas
), bet ?rpus ES galvenie importa partneri ir Apvienot? Karaliste (8 %) un
??na
(6 %).
[10]
- ↑
John Strange.
Caphtor/Keftiu: A New Investigation
. Brill Archive, 1980. 167. lpp.
ISBN
978-90-04-06256-6
.
- ↑
R. S. P. Beekes,
Etymological Dictionary of Greek
, Brill, 2009, p. 805 (s.v. "Κ?προ?").
- ↑
3,0
3,1
3,2
R. D. Cornwell.
World history in the twentieth century
(New edition izd.). Harlow, 1980.
ISBN
0-582-33075-0
.
OCLC
8389916
.
- ↑
≪BBC NEWS | Europe | Emotion as Cyprus border opens≫
.
web.archive.org
. 2016-03-04. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2016-03-04
. Skat?ts:
2022-09-05
.
- ↑
≪BBC NEWS | Europe | Greek Cypriots dismantle barrier≫
.
web.archive.org
. 2008-03-07. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2008-03-07
. Skat?ts:
2022-09-05
.
- ↑
≪UN envoy says Cyprus reunification talks to resume May 15≫
.
web.archive.org
. 2015-05-24. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015-05-24
. Skat?ts:
2022-09-05
.
- ↑
≪Cyprus reunification talks collapse amid angry scenes≫
.
the Guardian
(ang?u). 2017-07-07
. Skat?ts:
2022-09-05
.
- ↑
Val?rijs Roldugins.
Pasaules valstu ekonomikas v?rdn?ca
. R?g? : Jumava, 2006.
ISBN
9984-38-145-5
.
OCLC
191044745
.
- ↑
The book of rule : how the world is governed
(1st American ed izd.). London : DK. 2004.
ISBN
0-7894-9354-3
.
OCLC
52601448
.
- ↑
10,0
10,1
≪Kipra≫
.
european-union.europa.eu
(latvie?u). Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2022-09-05
. Skat?ts:
2022-09-05
.
|
|---|
| | Valstis
| |
|---|
| | Teritorijas
| |
|---|
| | Pa?pasludin?t?s valstis
| |
|---|
|
- †
Eir?zijas
valstis, kas ?eopolitiski tiek pieskait?tas Eiropai
|
|
|
|---|
| | | | Pa?pasludin?t?s valstis
| |
|---|
| | Atkar?g?s teritorijas
| |
|---|
| | Teritorijas ar nenoregul?tu statusu
| |
|---|
| |
|