Monako

Monako Firstiste
Monako Firstiste Principaute de Monaco ; Principatu de Munegu
Karogs	?erbonis
	Himna : Hymne Monegasque ;
	Location of Monaco Monako atra?an?s vieta Eirop?
Galvaspils?ta ; (un liel?k? pils?ta)	Monako ; 43°43′N 7°25′E / 43.717°N 7.417°E
Valsts valodas	fran?u valoda
Vald?ba	Konstitucion?l? monarhija un firstiste
Atdal??an?s no D?enovas
Plat?ba
Iedz?vot?ji
IKP ( PPP )	2009. gada apr??ins
TAI (2015)	▲ (1,000 ?oti augsts )
Val?ta	Eiro ( EUR )
Laika josla	CET ( UTC +1)
Interneta dom?ns	.mc
ISO 3166-1 kods	492 / MCO / MC
T?lsarunu kods	+377

Monako ( fran?u : Monaco , monegasku : Munegu ), ofici?li Monako Firstiste ( Principaute de Monaco , Principatu de Munegu ) ir valsts Rietumeirop? , Fran?u Rivj?r? , da?us kilometrus no It?lijas robe?as. Monako no rietumu, austrumu un zieme?u puses ieskauj Francija , bet dienvidos to apskalo Vidusj?ra . Monako sauszemes robe?a ir 4,4 km gara, bet krasta l?nija ir 4,1 km gara. Monako kop?j? plat?ba ir 2,02 km² , un p?c teritorijas lieluma t? ir otr? maz?k? valsts pasaul? aiz Vatik?na . P?c 2013. gada datiem, Monako dz?vo 36 950 iedz?vot?ji un t? ir visbl?v?k apdz?vot? valsts pasaul?. P?c 2014. gada datiem, vair?k nek? 30% valsts iedz?vot?ju ir miljon?ri. ^[1]

Monako ir konstitucion?l? monarhija un firstiste, kas tiek iedal?ta ?etr?s da??s. Valsts vara pieder Monako princim Alb?ram II . Kop? 1993. gada Monako ir pilnties?ga ANO dal?bvalsts. Form?li Monako nav Eiropas Savien?bas da?a, bet tai ir sadarb?ba vair?k?s jom?s. 2002. gad? par Monako ofici?lo val?tu k?uva eiro . 2004. gad? Monako k?uva par Eiropas Padomes dal?bvalsti. T? ir ar? Frankofonijas dal?bvalsts.

Strauja valsts ekonomisk? att?st?ba s?k?s 19. gadsimt?, kad tika atv?rts valsts pirmais kazino, Montekarlo un izveidots dzelzce?a savienojums ar Par?zi . ^[2] Kop? t? laika Monako ir k?uvis par popul?ru t?risma galam?r?i. Monako ir slavena ar? ar savu Pirm?s formulas Monako Grand Prix izc??u, kas katru gadu tiek uzskat?ta par vienu no presti??kaj?m sac?kst?m F1 kalend?r?. P?d?jo gadu laik? Monako ir k?uvusi paz?stama ar? ar savu banku sist?mu un maziem uz??mumiem ar augstu pievienoto v?rt?bu. Monako nav ien?kuma nodok?a un ir zemi nodok?i, t?p?c t? bie?i tiek d?v?ta par "nodok?u parad?zi".

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Monako v?sture

Monako nosaukums radies no sengrie?u kolonijas Monoikas ( Monoikos ) v?rda, kuru dibin?ja feni?ie?i VI gadsimt? p.m.?.

Monako atkal tika dibin?ta 1215 . gad? k? D?enovas kolonija. 1247 . gad? Fransu? Grimaldi ie??ma Monako pili, valst? s?ka vald?t Grimaldi dinastija , kura valda firstist? ar? m?sdien?s. No 1793 . l?dz 1814 . gadam Monako bija Francijas vald?jum?, bet no 1815 . l?dz 1860 . gadam Monako bija Sard?nijas Karalistes protektor?ts. 1861. gad? Monako nosl?dza l?gumu ar Franciju, kas atzina t?s suverenit?ti.

L?dz 1911 . gadam Monako bija absol?ta monarhija . 1962 . gada konstit?cija atc?la n?vessodu un pie???ra v?l??anu ties?bas sieviet?m. 1993 . gad? Monako iest?j?s ANO . Kop? 2005 . gada valsts galva ir princis Alb?rs II .

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c 2014. gada datiem Monako dz?vo 36 950 iedz?vot?ji. Monako ir pirmaj? viet? pasaul? p?c iedz?vot?ju vid?j? dz?ves ilguma, kas ir ap 90 gadiem. ^[3] Visi valsts iedz?vot?ji, kas dzimu?i vai naturaliz?ju?ies Monako, tiek saukti par monegaskiem .

Monako pamattauta ir monegaski, kas veido 21,6% no kop?j? valsts iedz?vot?ju skaita un ir maz?kumtaut?ba. Liel?k? da?a no valsts iedz?vot?jiem jeb 28,4% ir fran?i , tad ar 21,6% seko monegaski, tad ar 18,7% it?lie?i , ar 7,5% briti , ar 2,8% be??i, ar 2,5% v?cie?i un ?veicie?i, ar 1,2% ASV pilso?i, bet 14,8% veido citu taut?bu iedz?vot?ji.

Politika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Monako ir konstitucion?l? monarhija. Valsts pieder princim. Galvenais valsts likums Satversme tika pie?emts 1962 . gad?. Izpildvara ir Ministru kabinets ar ?etriem ministriem Ministru prezidenta vad?b?. Kandidat?ru Monako princis apstiprina vai noraida 3 gadu period?.

Ik p?c pieciem gadiem parlament? tautas balsojum? iev?l 24 deput?tus. Parlamentam l?dz XXI gadsimtam piln?gi nebija likumdo?anas pilnvaru, kuras pieder?ja princim. Kop? 2002. gada parlamentam dotas da?as ties?bas, k? izvirz?t likumus, ratific?t starptautiskus l?gumus un lemt par nodok?u iev?k?anu. Tom?r princis saglab? veto ties?bas. Ar? tiesu vara ir atkar?ga no prin?a, kur? ir t?s galva.

Sports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Formula 1 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Monako Grand Prix

Motoru sports , it ?pa?i Formula 1 r?kot?s autosac?kstes , ir viens no vispopul?r?kajiem sporta pas?kumiem, kas ik gadu maija beig?s norisin?s Monako iel?s. Lai gan ofici?li autosporta sac?kstes Monako iel?s ir tiku?as r?kotas jau kop? 1929. gada, tikai 20. gadsimta 50. gadu vid? Monako Grand Prix izc??a k?uva par past?v?gu Pirm?s formulas sac?k?u posmu. ^[4]^[5]

Ofici?li Monako Grand Prix izc??a F1 kalend?r? tiek aizvad?ta kop? 1950. gada, kur pati sac?kste regul?ri tiek r?kota ?auraj?s Monako trases iel?s Montekarlo apgabal?, kas stiepjas gar Monako ostas rajonu un t?s pils?tas v?sturisko centru. ^[4]^[6] Monako Grand Prix izc??a tiek uzskat?ta par vienu no vispresti??kaj?m sac?kst?m Pirm?s formulas kalend?r?, jo trases daudzo l?kumu un ?auro ielu d?? taj? ir teju vai neiesp?jami k?du apdz?t. ^[4]^[6]

T?pat Monako savu relat?vi zemo nodok?u d?? parasti kalpo par m?jvietu daudziem akt?vajiem Pirm?s formulas pilotiem, kuriem pret?j? gad?jum?, dz?vojot sav?s valst?s , no savas algas b?tu j?maks? liel?ki nodok?i. ^[7]