- ?is raksts ir par valsti Vidusj?ras centr?laj? da??. Par cit?m j?dziena
Malta
noz?m?m skat?t
noz?mju atdal??anas lapu
.
Malta
(
maltie?u
:
Malta
,
ang?u
:
Malta
), ofici?li
Maltas Republika
(
Repubblika ta' Malta
,
Republic of Malta
), ir neliela
salu valsts
Dienvideirop?
. Malta atrodas
Vidusj?ras
centr?laj? da??
arhipel?g?
, kuru veido piecas salas. Valsts galvaspils?ta ir
Valleta
, bet liel?k? pils?ta ir
Birkirkara
. Malta aiz?em 316 km² lielu teritoriju, t?d?? t? ir viena no maz?kaj?m
Eiropas
valst?m.
1964
. gada
21. septembr?
Malta ieguva neatkar?bu no
Apvienot?s Karalistes
. Taj? pa?? gad? Malta k?uva par
ANO
dal?bvalsti, bet
2004
. gad? k?uva par
Eiropas Savien?bas
dal?bvalsti.
Malta atrodas
Vidusj?ras
centr?laj? da??
arhipel?g?
, kuru veido piecas salas. Tr?s no t?m ir apdz?votas. T?s ir
Malta
(liel?k? sala),
Aude?a
jeb Goco un
Kemnuna
jeb Komino. Atliku??s divas salas
Kemnuneta
un
Filfla
ir neapdz?votas. Arhipel?gam vistuv?k atrodas
It?lijai
piedero??
Sic?lija
(93 km uz zieme?iem no arhipel?ga). 300 km uz dienvidiem atrodas
?frikas
valsts
L?bija
, un aptuveni 288 km uz rietumiem atrodas
Tunisija
.
Malt? ir subtropu-
Vidusj?ras klimats
ar silt?m ziem?m un karst?m vasar?m. Lietus visbie??k iesp?jams ziem?, vasaras liel?koties ir sausas.
[3]
Gada vid?j? temperat?ra ir 22?23 °C dien? un 15 °C nakt?. Gada aukst?kais m?nesis ir janv?ris, temperat?ra sv?rst?s no 12 l?dz 20 °C dien? un no 7 l?dz 12 °C nakt?. Silt?kais m?nesis ir augusts, taj? temperat?ra sv?rst?s no 28 l?dz 34 °C dien? un no 19 l?dz 24 °C nakt?.
[4]
Sal?dzin?jum? ar citu Eiropas valstu galvaspils?t?m Maltas galvaspils?t? Vallet? ir silt?k?s ziemas. Vid?j? gaisa temperat?ra laik? no janv?ra l?dz febru?rim sv?rst?s no 15 l?dz 16 °C dien? un no 9 l?dz 10 °C nakt?.
[5]
Lielas gaisa temperat?ras sv?rst?bas Malt? ir retas. Malta ir viena no retaj?m viet?m Eirop?, kas visu gadu ir za?as. Malt? saule sp?d ap 3000 stund?m gad?, vid?ji dien? vismaz 5 saulainas stundas decembr? un vismaz 12 saulainas stundas dien? j?lij?.
[6]
Malta jau 1400. gad? pirms m?su ?ras bija
feni?ie?u
kolonija. Senajos laikos Malta daudz reizes main?jusi saimniekus. Feni?ie?i, grie?i, kart?gie?i, romie?i, vanda?i, goti, bizantie?i (no 533. g.).
Romie?u vald??anas laik? Malta bija slavena ar saviem audumiem. Tiek uzskat?ts, ka pirmie maltie?i tika piev?rsti kristiet?bai p?c tam, kad ku?is, uz kura atrad?s apustulis P?vils, avar?ja pie Maltas krastiem 58. gad?.
Viduslaikos Malta nok?uva ar?bu rok?s, Maltas tirdzniec?ba tika izn?cin?ta, Malta k?uva par pir?tu b?zi.
1090. gad? Maltu iekaroja Sic?lijas
Ro??rs I
. ?etru gadsimtu laik? Maltas liktenis bija saist?ts ar
Sic?lijas karalistes
v?sturi.
1530. gad? imperators
K?rlis V
pie???ra Maltu bru?otajam joan?tu ordenim, kas kop? t? laika pie??ma Maltas orde?a v?rdu. 1565. gad? joan?ti sp?ja nov?rst turku uzbrukumu. Bru?inieku sp?ks gadu gait? v?jin?j?s.
1798. gad? Malt? ierad?s Napoleona flote, kas bija ce?? uz ??ipti. Napoleons l?dza dro?u l?ci, lai papildin?tu sald?dens kr?jumus. P?c tam, kad bru?inieki atteic?s apg?d?t Napoleona floti ar ?deni, vi?? nos?t?ja uz salu sp?kus, kas apdraud?ja galvaspils?tu Valletu. Lielmestrs Ferdinands fon Hompe?s kapitul?ja, un Napoleona armija palika uz salas v?l vair?kas dienas, kuru laik? vi?i izlaup?ja da?u Maltas orde?a bag?t?bu.
Napoleons
izveidoja administrat?vo kontroli Malt?, atst?jot taj? gubernatoru un garnizonu, bet pats devas uz ??ipti. Napoleons sal? izveidoja liber?lu ties?bu sist?mu, kas bija l?dz?ga tai, kas att?st?j?s Francij? p?c revol?cijas. T? aizst?ja arhaisko feod?lo ties?bu sist?mu, kas l?dz tam past?v?ja sal?. Napoleons atbr?voja 2000 Maltas vergus musulma?us.
Maltie?i sac?l?s un ar neapolie?u un britu karasp?ka pal?dz?bu Francijas garnizonu piespieda kapitul?t. 1800. gada 5. septembr? briti okup?ja Maltas galvaspils?tu Valletu un pac?la britu karogu. Malta k?uva par Lielbrit?nijas protektor?tu. Anglis Aleksandrs Bols k?uva par salas milit?ro gubernatoru.
Saska?? ar Par?zes miera l?gumu 1814. gad? Malta tika nodota Lielbrit?nijai. Briti to p?rveidoja par savu koloniju un j?ras b?zi.
1921. gad? Malta ieguva pa?p?rvaldi.
1964. gad? Malta ieguva neatkar?bu no Lielbrit?nijas. Par republiku t? tika pasludin?ta 1974. gad?, bet l?dz 1979. gadam Lielbrit?nijas sp?ki v?l atrad?s sal?.
Malta pievienoj?s Eiropas Savien?bai 2004. gad? p?c 2003. gada referenduma.
Maltas ekonomikas galven?s nozares ir t?risms un ostu pakalpojumi. Malta ir viens no liel?kajiem pasaules ang?u valodas m?c??an?s centriem un pie?em studentus no visas pasaules. Malt? ir ar? vair?ki lieli uz??mumi, kuriem nepiecie?ams augsti kvalific?ts darbasp?ks: mikrosh?mu ra?o?ana (
ST Electronics
), bankno?u druk??ana (
De La Rue
), gaisa ku?u tehnisk? apkope (
Lufthansa Technics
), programm??ana utt. Malta ir popul?ra kino film??anas vieta. Malt? tika veidotas filmas "
Gladiators
", "
Minhene
", "
Da Vin?i kods
" un citas.
Kop? 2008. gada 1. janv?ra
Maltas liras
viet? Malta apgroz?b? ir ieviesusi eiro.
Crafts Village
ir popul?rs suven?ru tirgus, kas sast?v no daudziem paviljoniem, kur var ieg?d?ties Maltas tautas amatniec?bas produktus. Malta ir paz?stama ar daudzkr?sainiem stikla izstr?d?jumiem.
- ↑
(angliski)
≪Malta: general data of the country≫
. populstat.info. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2009-06-25
. Skat?ts:
2010-04-15
.
- ↑
(angliski)
≪Malta≫
. International Monetary Fund
. Skat?ts:
2009-10-01
.
- ↑
^ The Maltese Islands, Department of Information ? Malta.
- ↑
^ Weather of Malta ? MET Office in Malta International Airport
- ↑
^ a b c "Valletta Climate Guide". Retrieved 5 June 2009.
- ↑
^ a b "Met Office: Climate averages 1971?2000". Met Office. Retrieved 20 September 2011.
|
|---|
| | Valstis
| |
|---|
| | Teritorijas
| |
|---|
| | Pa?pasludin?t?s valstis
| |
|---|
|
- †
Eir?zijas
valstis, kas ?eopolitiski tiek pieskait?tas Eiropai
|
|