?is raksts ir par imp?riju. Par cit?m j?dziena Roma noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .

Imperium Romanum Romas imp?rija ← 27 p.m.?.  ?  476 →   → Karogs: Senatus Populus que Romanus (Romie?u sen?ts un tauta) Romie?u ?rglis Romas imp?rija laik?, kad aiz??ma liel?ko teritoriju ( 117 ). Ar gai??k za?u kr?su iez?m?tas romie?u le?ionu neilgi ie?emt?s un atkar?g?s teritorijas P?rvaldes centrs Roma : 44. pm?. ? 286. m?. Konstantinopole : no 330 Valoda(s) lat??u (imp?rijas) grie?u (administrat?v?) Reli?ija Romie?u politeisms , v?l?k kristiet?ba Vald?ba Monarhija Imperators  - 27 p.m.? ? 14 Augusts  - 475?476 Romuls Augusts Konsuls  - 27?23 p.m.? Augusts  - 476 Baziliskus V?sture  -  C?zars Augusts proklam?ts par principu 27 p.m.?.  -  Romulu Augustu no tro?a g?? Odoakrs 476. gada 4. septembris Plat?ba  - 25 p.m.? [1] [2] 2 750 000 km²  - 50 [1] 4 200 000 km²  - 117 [1] 5 000 000 km²  - 390 [1] 4 400 000 km² Iedz?vot?ju skaits  - 25 p.m.? [1] [2] . gad? 56 800 000       Bl?vums 20,7 /km²   - 117 [1] . gad? 88 000 000       Bl?vums 17,6 /km²  (45,6 /mi²) Nauda solidus , aureus , denarius , sestertius , as

Romas imp?rija jeb Romie?u imp?rija ( lat??u : Imperium R?m?num , sengrie?u : Βασιλε?α τ?ν ?ωμα?ων ? Basileia t?n Rh?mai?n ) bija Sen?s Romas periods, kas aizs?k?s l?dz ar pirm? imperatora Oktavi?na Augusta vald??anas s?kumu 27. gad? pirms m?su ?ras . Ko uzskat?t par Romas imp?rijas beig?m, domas v?sturnieku vid? dal?s. Vieni uzskata, ka Romas imp?rija past?v?ja l?dz Rietumromas sabrukumam 476. gad?. Savuk?rt citi autori par beig?m trakt? Austrumromas jeb Bizantijas imp?rijas beigas ? 1453 . gad?, kad t?s galvaspils?tu Konstantinopoli ie??ma Osma?u imp?rijas karasp?ks. Izplat?t?ks tom?r ir pirmais viedoklis, jo vairums v?sturnieku ne bez pamata uzskata, ka Bizantijas kult?ra b?tiski at???r?s no Rietumromas kult?ras, kura l?dz ar Seno Grie?iju bija v?l?k?s lat?nisk?s Eiropas civiliz?cijas tie?s kult?ras , trad?ciju , dz?vesveida , mentalit?tes un citu galveno raksturiez?mju avots un pamats.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pirms?kums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Augusta iecel?anas par Romas imperatoru , bet Romas p?rtap?anu no republikas par imp?riju, ies?k?s ilgsto?s t?s uzplaukuma un labkl?j?bas laiks. Agr?k iekarot?s teritorijas tika nostiprin?tas ar efekt?vu p?rvaldi un prec?zi iez?m?t?m robe??m. Austrumu teritorijas, kuras karu laik? bija jau gandr?z no??irtas no Romas, tika atkal pievienotas. Augusta laik? Roma cent?s mier?g? ce?? uzlabot attiec?bas ar? ar t?s pierobe?? dz?vojo??m kaimi?u taut?m. Lai uzlabotu zemju p?rvaldi, t?s tika sadal?tas s?k?k?s administrat?v?s vien?b?s. Piem?ram, Gallija , kuru bija iekarojis v?l C?zars , tika sadal?ta ?etr?s provinc?s , bet Sp?nija ? trij?s. Tika atjaunota kontrole ar? p?r ??ipti .

P?c Augusta n?ves Romas imp?rija, t?s past?v??anas 1. gadsimta otraj? pus?, arvien vair?k k?uva integr?ta , kosmopol?tiska sist?ma. It ?pa?i tas iez?m?j?s ar Sp?nij? dzimu?? Traj?na (vald?ja 98?117) k???anu par Romas imperatoru. Pirmo reizi Romas v?stur? par t?s valdnieku bija k?uvis provinci?lis. Lai gan ar? turpm?k It?lijas pussala un Roma saglab?ja savu noteico?o noz?mi vis?s imp?rijas saimnieciskaj?s, politiskaj?s un kult?ras sf?r?s, imp?rija tom?r nebija meh?nisks pak?auto teritoriju kopums. T?m bija ar? kop?gas intereses, izveidoj?s vienota Romas kult?ra , izkristaliz?j?s l?dz?gas dz?ves stila paz?mes, lai gan ar? saglab?j?s daudz ac?mredzamu etnisko at??ir?bu un re?ion?lo ?patn?bu.

Briedums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Traj?na laik? Romas imp?rija sasniedza savus maksim?los teritori?los izm?rus. Traj?na le?ioni sasniedza z?m?gu robe?u ? Persijas l?ci , iek?aujot imp?rijas sast?v? divas jaunas provinces: Mezopot?miju un As?riju .

Okup?ta bija ar? visa Ib?rijas pussala , Gallija aptv?ra m?sdienu Francijas teritoriju un plet?s l?dz pat Reinai ( Akvit?nija , Lugdensija , Be??ija ). Romas province bija ar? Grie?ija , k? ar? Balk?ni ( M?zija , Tr??ija un Dakija ). Imp?rijas sast?vda?a bija ar? faktiski visa Zieme??frikas piekraste.

Ne vienm?r Romas ekspansijas pamat? bija neapturamas kaimi?zemju iekaro?anas amb?cijas. T?, gallu zemju iekaro?anu 2. gadsimt? p. m. ?. noteica divi galvenie faktori. Pirmk?rt, Romai bija nepiecie?amas dro?as sauszemes komunik?cijas ar t?s jaunaj?m Sp?nijas provinc?m. Otrk?rt, pie Romas p?c pal?dz?bas griez?s senais t?s sabiedrotais ? grie?u Mas?lija , kuru nep?rtraukti tiraniz?ja gallu cilts sal?vi . Iesp?jams, ka Romas varas elite pat neparedz?ja, ka t?s iejauk?an?s konflikt? Gallij? rad?s nepieredz?tu ??des reakciju ar dramatisk?m sek?m. Jau pa?? romie?u iesaist??an?s konflikt? s?kum? vi?i non?ca sare???t? situ?cij?. Da??das ?eltu ciltis Gallij? gandr?z nep?rtraukti karoja viena ar otru. Romie?iem ierodoties, t?s sa???l?s divos naid?gos blokos ? vieni uzskat?ja Romu par savu sabiedroto ( aedui ), citi par saviem nikn?kajiem ienaidniekiem ( arverni ). Gallu iek??j?s nesaska?as bija viens no galvenajiem faktoriem, kas ??va romie?iem sam?r? ?s? laik? pak?aut visu Galliju un p?rv?rst to par savu provinci.

P?c Gallijas pak?au?anas situ?cija tur 2. gadsimta p. m. ?. laik? stabiliz?j?s, starp Gallijas zem?m s?k?s akt?va tirdzniec?ba un jaunaj? Romas provinc? s?k?s strauj? saimnieciskais uzplaukums. Ar? Traj?ns iekaroja un k? provinci iek??va imp?rijas sast?v? Dakiju ar m?r?i nodro?in?t kontroli p?r Donavu , k? dro??ku dab?go ???rsli pret barbaru iebrukumiem. Savuk?rt, lai att?st?tu tirdzniec?bu ar Indiju un, t?l?k uz austrumiem ar ??nu , vi?? pak??va Partiju (teritorijas m?sdienu Ir?n? un Afganist?n? ), k? ar? Arm?niju , As?riju un Mezopot?miju.

P?reja aizsardz?b? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?kums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tom?r, proporcion?li Romas imp?rijas teritoriju plat?bai pieaugot, krit?s t?s sp?ja nodro?in?t pietiekamu to aizsardz?bu. T?, piem?ram, Gallij? 2. gadsimta p. m. ?. beig?s iebruka ?erm??u ciltis kimbri un teito?i ? tas bija pirmais nopietn?kais Eiropas zieme?os pieaugo??s varas pieteikums uz sav?m teritori?laj?m amb?cij?m.

Ar? agr?k iekarot?s zemes, neskatoties uz relat?vi "inteli?ento" Romas okup?ciju , nereti turpin?ja izr?d?t s?vu pretest?bu. Piem?ram, iekarot?s Tuvo Austrumu zemes dumpoj?s regul?ri. T?, 66. gad? s?k?s ebreju sacel?an?s Palest?n? , kas p?rauga asi?ain?, 4 gadus ilg? kar? pret romie?u okup?ciju. Romie?u karavadonis Tits , v?l?kais Romas imperatoram, 70. gad? ie??ma un izpost?ja Jeruzalemi , k? ar? izs?t?ja lielu da?u ebreju no vi?u dzimt?s zemes.

L?dz?gas situ?cijas veidoj?s ar? cit?s Romas provinc?s. T?d?? dr?z vien Roma bija spiesta no vair?k?m provinc?m atteikties. N?kamais Romas imperators Adri?ns (vald?ja 117?138) bija daudz vair?k nor?p?jies par eso?? saglab??anu, nek? jaunu teritoriju ieg??anu. P?d?j?s iekarot?s provinces ? Mezopot?mija un As?rija ? ?aj? sh?m? vairs neiek??v?s un romie?i t?s atst?ja t?pat k? Arm?niju. Adri?ns ar? noteica gal?g?s Romas imp?rijas robe?as Brit?nij? , 122. gad? pav?lot uzcelt 117 km garo Adri?na valni , kuras da?as saglab?ju??s v?l l?dz m?sdien?m, bet Rietumeirop? robe?as tika noteiktas pa Reinas un Donavas up?m. No 132. l?dz 135. gadam J?dej? notika pla?a Bar Kohbas sacel?an?s .

Provinces un robe?as [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Sen?s Romas province

Liela uzman?ba Adri?na vald??anas laik? tika piev?rsta ar? imp?rijas provin?u nostiprin??anai. Provinces pils?tas liel? m?r? par imp?rijas kop?jiem l?dzek?iem tika sak?rtotas, izb?v?ta infrastrukt?ra , celtas skolas , te?tri , labiek?rtotas ielas. ??da Adri?na politika balst?j?s uz vienk?r?u lo?iku ? imp?rijas ekonomiskais pamats ir provinces. No t?m n?k liel?k? ie??mumu da?a valsts kas?. T?d?? j?r?p?jas, lai provinces b?tu pat?kama vieta t?s iedz?vot?jiem ar labiem ce?iem, t?r?m, sakopt?m pils?t?m, akt?vu sabiedrisko un kult?ras dz?vi taj?s. J?atz?m?, ka ?? politika tie??m nesa pozit?vus rezult?tus ? Adri?na laik? Romas imp?rij? vald?ja miers, stabilit?te un plauksto?a ekonomika, k? nekad pirms un p?c vi?a.

Adri?na imp?rijas nostiprin??anas politiku konsekventi turpin?ja ar? vi?a gallu izcelsmes p?ctecis Antonijs Pijs (vald?ja 138?161), izvietojot gar visu imp?rijas robe?u sp?c?gus garnizonus . Ar? vi?a laik? Romas imp?rija bija plauksto?a, stabila lielvalsts ar taisn?giem likumiem un lielu iedz?vot?ju person?go br?v?bu.

Neskatoties uz ?o p?d?jo imperatoru p?li?iem nostiprin?t robe?as, barbari , it ?pa?i ?erm??i no Eiropas zieme?iem, arvien bie??k un arvien liel?k? skait? iebruka Romas imp?rijas teritorij?s. Vairums ?o iebrukumu tika veikti laup??anas nol?k?. Bet arvien bie??k spiedienu uz Romas robe??m izdar?ja da??das klejot?ju tautas, kas mekl?ja teritorijas lai ier?kotu past?v?gas apme?an?s vietas un uzs?ktu zemes apstr?di. To veicin?ja virkne faktoru ? gan tehniskais progress , gan ?o tautu kult?ras att?st?bas process, gan kop?jais iedz?vot?ju skaita pieaugums vis? Eirop?.

Vieni no pirmajiem, kas aizs?ka garo iebrukumu s?riju Romas imp?rijas teritorij? l?dz pat t?s sabrukumam, bija sp?c?ga ?erm??u cilts markomani . Vi?i p?rr?va romie?u Donavas aizsardz?bas l?niju, izpost?ja vair?kas romie?u Donavas provinces un iebruka Ap?lij? Zieme?it?lij? . P?c smag?m, ilgsto??m kauj?m romie?iem izdev?s markomanus atspiest atpaka? aiz robe??m. Tom?r tas v?l bija tikai s?kums barbaru iebrukumiem Romas imp?rij?.

Iek??j?s at??ir?bas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Romas imp?riju arvien vair?k tricin?ja ne tikai barbaru iebrukumi, bet ar? pretrun?gi iek??jie procesi. K? tas nereti notiek sabiedr?bas att?st?b?, l?dz ar integr?cijas procesiem padzi?in?s ar? diferenci?cija . Ar? Romas imp?rij? arvien j?tam?ka k?uva divu at??ir?gu kult?ru att?st?ba, kas arvien vair?k viena no otras att?lin?j?s l?dz imp?rija sa???l?s div?s da??s ? Rietumrom? un Austrumrom? (Bizantij?). ??s kult?ras at??ir?bas k?uva iz??iro?as Romas austrumu provinc?m, kas bija izvietotas Grie?ij?, ?zij? un ?frik?, pie?emot grie?u valodu k? galveno valodu. Tai pat laik? rietumu provinc?s Brit?nij?, Gallij?, Sp?nij?, k? ar? Reinas un Donavas provinc?s, nemaz nerun?jot par It?liju, nedal?ti vald?ja lat??u valoda .

S?kotn?ji Romas politisk? elite Austrumromas veido?an?s procesam nepiev?rsa ?pa?u uzman?bu, jo kop? imp?rijas pirms?kuma pak?aut?s tautas bez ?pa?as uzspie?anas pa?as dr?z vien s?ka sevi vismaz da??ji uzskat?t par romie?iem, lai gan turpin?ja saglab?t savu nacion?lo un etnisko identit?ti. Turkl?t Romas imperators Karakalla ( Caracalla , jeb ?staj? v?rd? Marcus Aurelius Antoninus ; 188?217) atc?la jebk?du politisko vai soci?lo at??ir?bu starp br?v?b? dzimu?ajiem romie?iem un provinci??iem. L?dz ar to gal?gi nostiprin?j?s romie?u sabiedr?bas kop?j?s trad?cijas un identit?te ( Romanitas ).

Iekarotaj?s provinc?s romie?i izvietoja karasp?ka da?as un izveidoja viet?jo administr?ciju, kuras augst?k?s amatpersonas parasti bija romie?i. ??s provinces tika iek?autas visp?r?j? imp?rijas ekonomiskaj?, administrat?vaj? un izgl?t?bas sist?m?. Rezult?t?, provinc?s veidoj?s romie?u milit?r? un civil? diaspora , kas bija domin?jo?? provinci?l?s sabiedr?bas sast?vda?a ? paraugs un atdarin??anas objekts viet?jiem provin?u iedz?vot?jiem. Turkl?t, katr? provinc? romie?i uzs?ka pla?u celtniec?bas programmu organiz?jot ne tikai nocietin?jumu, cietok??u un fortu b?vniec?bu, bet ar? att?stot ce?u t?klu, b?v?jot pils?tas un t?s labiek?rtojot. T?d??, lai gan Romas galven? saimniec?bas nozare bija lauksaimniec?ba , par imp?rijas pamatu arvien vair?k k?uva pils?tas . T?s auga provinc?s k? s?nes p?c lietus, rezult?t? radik?li mainot v?l nesen me?on?go barbaru dz?ves veidu. Pils?tu att?st?ba stimul?ja strauju darba dal??anas padzi?in??anos, veidoj?s re?ion?l? specializ?cija . Pils?t?s uzplauka amatniec?ba , kas ?tri apguva Romas tehnolo?iju , izgatavoja k? iero?us , t? ar? darbar?kus , t?d?j?di veicinot ar? darba produktivit?tes paaugstin??anos un provin?u ekonomisko att?st?bu.

Katras iekaro?anas strat??ijas pamats ir armija. Bez pietiekama milit?r? potenci?la nav iesp?jams nosarg?t savu valsti, nemaz nerun?jot par iekarojumiem. Tom?r romie?u armija bija daudz kas vair?k, nek? vienk?r?s milit?rs sp?ks, kura uzdevums ir izn?cin?t pretinieku. Romie?u milit?ro strat??iju gr?ti atdal?t no politikas. Iekarojot k?rt?jo provinci, romie?i t?l?t s?ka iesaukt armij? viet?jos iedz?vot?jus. Rezult?t? jau 1. gadsimta beig?s Romas armij? it??i bija maz?kum?. Tikai elites milit?r?s vien?bas, atsevi??i le?ioni, v?l tika komplekt?ti no Romas pilso?iem.

Barbaru kalpo?anai romie?u armij? bija visai b?tisks stimuls ? p?c demobiliz?cijas vi?iem tika pie??irtas ties?bas ieg?t Romas pavalstniec?bu . Romie?i iekarotaj?s teritorij?s, it ?pa?i robe?u tuvum?, b?v?ja tipveida pils?tas, kur var?ja izvietoties no armijas demobiliz?tie kareivji. Romie?i jau no pa?a b?vniec?bas s?kuma cent?s izveidot ??s pils?tas pievilc?gas dz?vo?anai, ce?ot gl?tas sabiedrisk?s ?kas ? te?trus, bazilikas , pirtis , bibliot?kas . ??du pils?tu tuvum? tiec?s izvietoties ar? apk?rt?jie iedz?vot?ji, veicinot strauj?ku to att?st?bu.

Uzplaukstot pils?t?m, padzi?inoties darba dal??anai, p?rveidoj?s ar? lauksaimniec?ba. T? k?uva daudz intens?v?ka. ??s nozares att?st?bu veicin?ja gan augo?o pils?tu, k? ar? fortos izvietoto armijas da?u piepras?jums, t? ar? efekt?v?ka tehnika un tehnolo?ija, ko no savas puses laukiem pied?v?ja pils?tas. Bez zemes apstr?des tehnikas laukos vairum? par?d?j?s ar? trauki, da??di saimniec?bas priek?meti, kas atviegloja m?jsaimniec?bu . Sevi??u p?rtic?bu Romas provinces sasniedza imp?rijas past?v??anas pirmajos divos gadsimtos.

Romas austrumu provinc?s situ?cija bija piln?gi cit?da. Pirms romie?u atn?k?anas ?aj? re?ion? daudzas varenas valstis cita citu nomainot bija uzplauku?as un noriet?ju?as. Tom?r t?s bija saglab?ju?as to civiliz?ciju strukt?ras elementus, trad?cijas un kult?ras sasniegumus, kas ?eit bija veidoju??s daudzu gadsimtu laik? v?l pirms romie?iem. Austrumu sabiedr?bas , at??ir?b? no ?eltiem vai galliem, kas romie?iem atn?kot dz?voja galvenok?rt ciematos, bija senu pils?tu sabiedr?bas. Austrumu re?ionos infrastrukt?ra bija sam?r? labi att?st?ta jau sen. Teritoriju un pils?tu administr??an?, da??du sabiedrisko darbu organiz??an?, nodok?u iev?k?an? u. c. ?eit nereti bija pat liel?ka pieredze nek? romie?iem. T?d??, no vienas puses, romie?iem bija sam?r? viegli p?rvald?t austrumu provinces.

Tom?r, no otras puses var teikt, ka romie?i no v?stures viedok?a ?eit ierad?s stipri par v?lu. ??s sabiedr?bas, kuru saknes aizs?k?s senaj?s civiliz?cij?s, bija izveidojusies un nostiprin?jusies sava kult?ras identit?te un dz?ves veids, nevar?ja romaniz?t t?pat k? barbarus. B?t?b? romie?iem ??m sabiedr?b?m pat nebija ?sti ko pied?v?t, jo romie?u p?r?emtie grie?u kult?ras sasniegumi Tuvajos un Vid?jos Austrumos bija p?r?emti v?l krietni agr?k. Savuk?rt pa?u romie?u sasniegumi liel? m?r? bija patapin?t?s grie?u zin?tnes, m?kslas un tehnolo?ijas pilnveidojumi, kur gan bija daudz kas der?gs, bet maz kas principi?li jauns. Citiem v?rdiem, galvenais ko paveica romie?i austrumu provinc?s bija miera un k?rt?bas ievie?ana, ?aujot funkcion?t vairumam jau agr?k izveidotiem sabiedr?bas meh?nismiem, kas pamat? t?pat bija pietiekami efekt?vi.

Noriets [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kult?ras un mor?les kr?ze [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Romas uzvaras p?r galvenajiem ?r?jiem ienaidniekiem galven? uzman?ba tika piev?rsta savstarp?jiem konfliktiem un kariem, c??ai par varu. Romai, s?kot ar Augustu, k??stot no republikas par imp?riju, lieli iek??jie kari vairs netika pie?auti. Romas sabiedr?b? arvien vair?k s?ka iez?m?ties kult?ras un mor?les kr?ze , kas aizs?k?s tikko k? Roma k?uva par noteico?o sp?ku Vidusj?ras re?ion?. Ar? aiz ?r?ji spo?? Augusta un vi?a p?cte?u vald??anas laika turpin?j?s arvien dzi??ks Romas civiliz?cijas pagrimuma process. Tas atspogu?oj?s, piem?ram, slavenaj?s romie?u sp?l?s. Sabiedr?bas uzman?bas centr? non?ca sp?les un izpriecas, kas k?uva arvien pla??kas un grandioz?kas, bet vienlaic?gi ar? atbaido??kas. T?, ja republikas laik? sp?les bija noteiktas tikai ?etras ned??as gad?, tad imp?rijas period? t?s pamaz?m k?uva gandr?z nep?rtrauktas. Pirmaj?s re?istr?taj?s sp?l?s 264. gad? p. m. ?. "tikai" tr?s vergu p?ri c?n?j?s uz dz?v?bu un n?vi. ?etrus gadsimtus v?l?k, piem?ram, imperatora Traj?na (53?117) vald??anas laik? izpriec?s tika m?r?tiec?gi non?v?ts t?ksto?iem cilv?ku un dz?vnieku. ??di "?ovi" vairs nebija gladiatoru c??as, bet ?stas milit?ras kaujas. Romas sabiedr?ba piepras?ja arvien cietsird?g?kus, dz?vniecisk?kus un ne??tr?kus skatus. T?, p?rtraukumos starp asi?ainaj?m kauj?m publika tika "izklaid?ta" ar skatiem, kur, sag?st?ti kristie?i tika dz?vi sisti krust?, cepin?ti, dedzin?ti vai atdoti pl?s?giem zv?riem saplos??anai. Lielu interesi izrais?ju?i skati, kad kristie?i vai raganas s?din?ti laiv?s ar cauru dibenu un tiem vajadz?jis irties p?ri baseinam, kur? mud??ja no krokodiliem .

Ar? politiskaj? dz?v? arvien vair?k bija v?rojama dekadence . Par pirk?anas p?rdo?anas objektu k?uva aristokr?tiskie tituli , jauno pilso?u motiv?cij? k?dreiz?j?s kara lauka slavas viet? s?ka domin?t alkat?ba un iedom?ba. To veicin?ja augst?kie Romas politi?i, masveid?gi uzp?rkot da??dus sala??as, kas "veidoja" vi?iem vajadz?go sabiedrisko domu slavinot neeso?as vi?u labdar?bas.

Lai gan Roma bija k?uvusi par imp?riju, kur imperatoram faktiski pieder?ja absol?ta vara, tikai da?i no imperatoriem ieg?ju?i v?stur? pateicoties sav?m sp?j?m stiprin?t valsti un att?st?t t?s kult?ru. Liel?k? to da?a bie?i sagr?ba varu savu priek?g?j?ju slepkav?bas vai apv?rsuma rezult?t?. Kopum? asto?i no desmit Augusta p?cn?c?jiem Romas imperatora kr?sl? mira vardarb?g? n?v?. Gandr?z visu vi?u vald??anas laik? vi?u tuv?k? apk?rtne bija pilna intrigu un slepkav?bu.

Galvaspils?tas pagrimums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

??d? gaisotn? arvien vair?k pagrimt s?ka Roma k? imp?rijas galvaspils?ta. No k?dreiz?j?s Romas republikas laika aristokr?tijas vairs nebija ne mi?as. Sp?j?g?kajiem un ener?isk?kajiem romie?iem situ?cija galvaspils?t? k?uva arvien neizturam?ka. Daudzi no vi?iem nemanot s?ka saist?t savu dz?vi un darb?bu ar provinc?m, kur ieguldot darbu un kapit?lu var?ja nodro?in?t vismaz mier?gu, p?rtiku?u dz?vi. Rezult?t? imp?rijas galvaspils?tas faktisk? loma un sp?ja ietekm?t perif?rijas arvien vair?k mazin?j?s. Turpret? provinces, it sevi??i imp?rijas rietumu da?? s?ka uzplaukt. Vara, intelekts un resursi arvien vair?k novirz?j?s no galvaspils?tas uz provin?u centriem, it ?pa?i Lugdunumu ( Lionu ) un Mediol?numu ( Mil?nu ). Romas imp?rij? neman?mi, bet nenov?r?ami bija s?cis darboties centrb?dzes meh?nisms. Imp?rijas sabrukums no ?? br??a vairs bija tikai laika jaut?jums.

Reformu neveiksmes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Imperatora Sept?mija Severa laik? (vald?ja 193?211) It?lijai, kas vienm?r bija baud?jusi da??das privil??ijas, it sevi??i nodok?u jom?, t?s gandr?z visas tika at?emtas. Tas bija ?oti s?p?gs solis, bet citas izejas nebija ? tikai milz?g?s armijas un birokr?tisk? apar?ta uztur??ana vien pras?ja lauvas tiesu no visiem imp?rijas ie??mumiem. Tiesa, Severs ?stenoja ener?iskas reformas, it ?pa?i juridiskaj? un milit?raj? jom?s. T?, piem?ram, vi?? at??va biju?ajiem virsniekiem ie?emt civilos amatus Romas vai provin?u administr?cij?s, lai izvair?tos no dumpjiem armij? vi?? uzlaboja kareivju st?vokli, k? ar? samazin?ja Romas Sen?ta varu un ierobe?oja it??u aristokr?tijas privil??ijas. Konkr?taj? situ?cij? t?s bija progres?vas reformas. Tom?r pak?peniski s?ka izpausties ?o reformu ilgtermi?a sekas, kuru pozit?vais efekts jau bija daudz maz?ks. T?s bija saist?tas ar to, ka imp?rijas iek?politiskaj? dz?v? atkal s?ka b?tiski pieaugt armijas loma, jo profesion?lie politi?i ? senatori, aristokr?tija ? tika pak?peniski nob?d?ti mal?. Savuk?rt romie?u armija un pat t?s komandieri, kas arvien liel?k? skait? tika komplekt?ti galvenok?rt no provin?u iedz?vot?jiem, k?dreiz?jiem barbariem vai to p?cte?iem, etnisk? sast?va zi?? bija k?uvusi ?oti raiba. Armijas da?as (le?ioni) bija izkais?tas pa da??diem milz?g?s imp?rijas nost?riem. Ar? daudziem ?o da?u augst?kajiem komandieriem kop?ga rakstura ?pa??ba bija politiskas amb?cijas, ta?u to intereses bija da??das. Lai ?stenotu ??s intereses armija arvien vair?k tika izmantota k? politisks instruments.

Taktika parasti bija ?oti vienk?r?a ? kur? armijai sol?ja vair?k naudas un liel?kas privil??ijas, tas ar? tika pie vald??anas gro?iem. L?dz ar to arvien bie??ki un ne??l?g?ki k?uva iek??jie konflikti, kas pak?peniski p?rauga gandr?z nep?rtraukt? pilso?u kar?, padarot imp?riju arvien nestabil?ku. Aiz?emti iek??j?s c???s armijas form?jumi arvien maz?k uzman?bas velt?ja ?r?jiem draudiem. ^{[ nepiecie?ama atsauce ]}

Sekas nelika sevi ilgi gaid?t. ?erm??u ciltis, nogaid?ju?as izdev?gu br?di, 238. gad? liel? skait? iebruka Meln?s j?ras re?ion?. Bet goti un h?ruli 253. gad? uzs?ka Egejas j?ras piekrastes post??anu, l?dz 267. gad? vi?i ie??ma At?nas . Vienlaic?gi pieauga spiediens ar? uz Donavas robe??m t?d? m?r?, ka Roma bija spiesta atteikties no D?kijas . V?l draud?g?kas bija sp?c?g?s ?erm??u cil?u savien?bas ? alema?u , aktivit?tes. Alema?i 259. gad? iebruka Gallij?, ???rsoja to un ielauz?s Sp?nij?. Nedaudz v?l?k vair?kas ?erm??u ciltis iebruka ar? Zieme?it?lij?.

Nopietnas probl?mas romie?iem rad?s ne tikai ar ?erm??iem. Juzdami Romas varas atsl?bumu, agres?vus pl?nus pret to s?ka ?stenot ar? nesenie sabiedrotie. T?, iepriek? draudz?g?s Palmiras karasp?ks 270. gad? iebruka ??ipt? un iekaroja to.

Neliela atelpa no iekarot?ju uzm?k?an?s no ?rienes un dumpiniekiem iek?ien? tika pan?kta imperatora un pieredz?ju?? karavado?a Aur?li?na ( Lucius Domitius Aurelianus ) laik? (vald?ja 270?275), kur? sak?va gan Palmiras armiju, gan ?erm??u ciltis. Tom?r ??s vienas no p?d?j?m le?end?ro Romas armiju uzvar?m neko daudz neatviegloja imp?rijas situ?cija ? t? tik un t? palika sv?rst?ga un nedro?a.

Daudzajos karos arvien vair?k pan?ka ar? Romas saimniec?ba. Lauksaimniec?bas produkcijas apjoms 3. gadsimta laik? arvien vair?k samazin?j?s. Arvien pla??kas zemju plat?bas tika pamestas neapkoptas. Daudzi zemnieki neredzot j?gu zemes apstr?d? pameta savas m?jas un pievienoj?s neskait?maj?m laup?t?ju band?m, kas siroja pa visu imp?rijas teritoriju. Turkl?t lauksaimniec?ba bija galvenais Romas nodok?u ie??mumu avots. L?dz ar lauksaimniec?bas samazin??anos strauji saruka ar? valsts kase. Smagu triecienu provin?u saimniec?bas sa??ma 166. gad?, kad romie?u le?ioni atgriez?s no karag?jiena austrumos, atnesdamas l?dzi m?ri , kas burtiski izp??va lielu iedz?vot?ju da?u daudz?s Rietumromas provinc?s.

Administrat?vi teritori?l? reforma [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Romas politisk? un milit?r? elite izmis?gi mekl?ja ce?us k? nodro?in?t imp?rijas past?v??anu. Viens bija skaidrs ? milz?go teritoriju no viena centra vairs nav iesp?jams nedz p?rvald?t, nedz ar? nosarg?t. T?d?? Diokleti?ns (vald?ja 284?305) beidzot iz???r?s par radik?lu soli ? imp?rija teritori?li tika sadal?ta 101 provinc?, kuras tika apvienotas 12 liel?k?s strukt?rvien?b?s ( diec?z?s ) un 4 liel?k?s da??s. Faktiski imp?rijas teritori?l?s strukt?ras ?o reformu rezult?t? tika "standartiz?tas", t?s katra sav? l?men? ieguva vienl?dz?gu statusu. Tas gan ar? noz?m?ja, ka It?lijas sevi??ais st?voklis, kura t? baud?ja l?dz ?im tika likvid?ts. Kop? ?? br??a It?lija k?uva t?da pat province, k? jebkura cita. Ar? Romas k? galvaspils?tas noz?me samazin?j?s ? galvaspils?ta tika p?rvietota uz Mediol?nu (Mil?nu), kas t? laika situ?cij? ??ita izdev?g?k izvietota no dro??bas viedok?a. Tom?r barbari dr?z iebruka ar? Mil?n? un vald?ba no t?s tika p?rvietota uz it k? v?l dro??ku vietu ? Ravennu . L?dz ar to Ravenna k?uva ne tikai par imp?rijas galvaspils?tu, bet pak?peniski ar? par kristiet?bas kult?ras centru. ?o funkciju Ravenna saglab?ja vair?k nek? tr?s n?kamos gadsimtus.

Administrat?vo reformu rezult?t? imp?rijas p?rvalde tika ?stenota daudz stingr?k, lai apspiestu iesp?jamos nemierus tika izveidots milz?gs slepenpolicijas un informatoru apar?ts, vara k?uva arvien repres?v?ka. Lai c?n?tos pret arvien pieaugo?o infl?ciju un naudas v?rt?bas samazin??anos, administrat?vi ierobe?ojumi tika ieviesti ar? saimniec?b? ? tika noteikti maksim?lie cenu un algu l?me?i (?ie pas?kumi gan dr?z tika atcelti, jo izr?d?j?s neefekt?vi). Stingra uzraudz?ba tika ieviesta ar? p?r nodok?u iev?k?anu. No da??diem reorganiz?cijas pas?kumiem neizvair?j?s ar? armija.

Imp?rijas sadal??an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Noz?m?g?kais Diokleti?na ener?isko reformu rezult?ts t?l?kajam Romas imp?rijas liktenim izr?d?j?s tas, ka valsts faktiski sadal?j?s div?s galvenaj?s da??s ? Rietumu imp?rij? un Austrumu imp?rij?. T?s gan atkal apvienoja n?kamais Romas imperators Konstant?ns I (vald?ja 306?337), bet ?im solim lielas noz?mes vairs nebija, jo vi?? pats imperatora m?tni 324. gad? p?rc?la uz Konstantinopoli Maz?zij?, padarot to par imp?rijas jauno galvaspils?tu. P?c Konstant?na n?ves Romas imp?rija, nu jau uz visiem laikiem, atkal tika sadal?ta div?s politiski un administrat?vi neatkar?g?s da??s.

P?c galvaspils?tas mai?as imp?rija s?ka arvien j?tam?ki p?rv?rsties. Tas, ??s sen?s civiliz?cijas gars, ko k?dreiz dev?ja par romanitas , s?ka arvien vair?k izpl?n?t no sabiedr?bas apzi?as. Par?d?j?s ar? jaunas politisk?s priorit?tes. Par svar?g?ko imp?rijas re?ionu vairs neuzskat?ja It?liju, bet gan Balk?nus un Maz?ziju. Ja svar?guma zi?? n?kam?s agr?kaj? Romas politik? p?c It?lijas bija Gallija vai Sp?nija, tad tagad par t?d?m k?uva ??ipte, S?rija un pat Arm?nija. Ja par svar?g?ko Romas imp?rijas ?r?jo robe?u, kura aizsarg?jama par jebkuru cenu, k?dreiz uzskat?ja Reinu, tad tagad par t?du uzskat?ja Donavas upi un Pontijas piekrasti.

T?, visa 4. gadsimta otr? puse pag?ja gandr?z nep?rtraukt?s romie?u milit?r?s neveiksm?s un sak?v?s, kuru rezult?t? vi?u le?ioniem n?c?s nep?rtraukti atk?pties. Vispirms pikti un skoti ielauz?s Brit?nij? (360). Hu??u un gotu iebrukumi da??d?s Romas teritorij?s sekoja viens otram, l?dz 378. gad? austrumgoti sagr?va imperatora Val?na (vald?ja 364?378) armiju Tr??ij? pie Adrianopoles , bet vi?u pa?u nogalin?ja. Tikai imperatoram Teodosijam I (vald?ja 392?395) beidzot izdev?s imp?riju atkal apvienot. Vi?? sav?ca romie?u sp?kus vienkopu un barbaru uzm?k?an?s uz laiku tika aptur?ta.

?slaic?ga atelpa [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c Diokleti?na un Konstant?na ener?iskaj?m reform?m un Teodosija ener?isk?s r?c?bas situ?cija stabiliz?j?s. Austrumromas provinc?s ats?k?s saimniecisks uzplaukums un ros?ba. Att?st?j?s tirdzniec?ba, cilv?ku dz?ves l?menis pamaz?m s?ka uzlaboties. Ap 400. gadu Romas imp?rija atkal izskat?j?s stabila un plauksto?a, bet 3. gadsimta asi?ainie un posto?ie kari un m?ris ??ita k? pag?tn? uz neatgrie?anos izgaisis murgs. ?aj? laik? ?pa?i strauji att?st?j?s Konstantinopole. At??ir?b? no Romas, kas bija p?rsvar? administrat?vs un kult?ras centrs, t?tad, galvenok?rt, pat?ri?a punkts. Konstantinopol? z?la tirdzniec?ba un amatniec?ba. L?dz ar to p?d?j? daudz liel?k? m?r? balst?j?s pati uz saviem iek??jiem att?st?bas faktoriem, nevis uz iekaroto un pak?auto zemju resursiem. Tas daudz?j?d? zi?? izskaidro Konstantinopoles izdz?vo?anas sp?ju. Var teikt ? kam?r nebija ie?emta un pak?auta Konstantinopole, Bizantija past?v?ja. Ta?u par Romu to t? nevar?ja teikt.

V?l izteiksm?g?ka par saimniecisko att?st?bu, bija sabiedr?bas mor?les nostiprin??an?s. Kristiet?ba, kas agr?k bija tikai viena no daudz?m reli?ij?m, ?tri vien izspieda citus konkur?jo?us pasaules uzskatus. Konstantinopole k?uva par civiliz?t?s pasaules krist?g?s reli?ijas centru. To netrauc?ja nek?das pag?nisma paliekas, k? tas bija Rom?. Reli?ijas nostiprin??an?s veicin?ja ar? strauju kult?ras att?st?bu. T?s ietekm? cilv?ki arvien vair?k nodarboj?s ar savas dv?seles un gara pilnveido?anu, piev?r?ot liel?ku uzman?bu kult?ras noris?m. Lai gan t? nebija glu?i grie?u romie?u (lat??u), bet gan dr?z?k orienta reli?ija un kult?ra, 4. gadsimt? ?? at??ir?ba v?l nebija tik krasa un to v?l neviens neuzskat?ja par kaut ko ?pa?u. Probl?mas, saist?tas ar sen?s civiliz?cijas kult?ras diversifik?ciju s?ka par?d?ties v?l?k, arvien vair?k saasinoties l?dz pat m?sdien?m.

Atjaunotais miers, stabilit?te un uzplaukums tom?r nebija ilgsto?i. S?k?s periods, ko v?sturnieki gandr?z vienpr?t?gi d?v? par Romas sabrukumu (?aj? kontekst? runa ir par Romas rietumu da?u).

Sabrukums un t? iemesli [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Mieru un ??ietamo Romas imp?rijas stabilit?ti gandr?z vis? 4. gadsimta laik? izjauca rietumgoti , mekl?dami gl?bi?u no hu??u uzm?k?an?s no austrumiem (m?sdienu Ung?rijas un Austrijas teritorij?m), 401. gad? s?ka virz?ties no Balk?niem It?lijas virzien?. Gandr?z desmit gadus vi?u spiedienu notur?ja romie?u karasp?ks talant?g? vanda?u izcelsmes politi?a, diplom?ta un karavado?a Stilihona (359?408) vad?b?. Tom?r, lai garant?tu It?lijas dro??bu, Stilihons bija spiests no?emt da?u karasp?ka no Reinas robe?as un p?rvietot to uz It?lijas zieme?iem. To izmantoja vanda?i, alani un sv?bi , kas 406. gada ziem? ???rsoja aizsalu?o Reinu pie m?sdienu Koblencas un iebruka Gallij?. Bez Reinas robe?as citu v?r? ?emamu ???r??u romie?u ienaidniekiem rietumu provinc?s vairs nebija. ?erm??i Gallij? netrauc?ti slepkavoja, laup?ja un dedzin?ja, pak?peniski virz?damies t?l?k uz dienvidiem, l?dz 408. ? 409. gad? vi?i ???rsoja Pirenejus un iebruka Sp?nij?. T?l?k aizg?ju?o ?erm??u cil?u viet? Gallij? iebruka franki un burgundie?i . Romie?i vainu par vis?m nelaim?m uzv?la Stilihonam, turkl?t pakl?da baumas, ka par Romas imperatoru Stilihons gatavojas ielikt savu d?lu. T?d?? vi?? l?dz ar citiem vi?am padotajiem ?ener??iem tika aps?dz?ts nodev?b? un 408. gad? nogalin?ts. Austrumgoti , redzot ka romie?iem vairs nav neviena l?dzv?rt?ga karavado?a un p?rliecinoties par piln?gu Rietumromas bezsp?c?bu, uzs?ka pla?u iekaro?anas kampa?u, 410. gad? vi?i iebruka Rom? un to izlaup?ja. 410. gad? romie?i evaku?ja savus le?ionus ar? no Brit?nijas , p?ri Zieme?j?rai no Jitlandes Lielbrit?nijas salas austrumu krast? ierad?s jiti , bet no Angelnas ang?i . Sak?i izc?l?s Brit?nijas dienvidu da?? un nodibin?ja savu ??ni?valsti m?sdienu Saseksas , v?l?k m?sdienu Midlseksas teritorij?, bet p?d?jo sak?u valsti nodibin?ja Eseksas teritorij?, l?dz 850. gadam Lielbrit?nijas sal? izveidoj?s septi?as stabilas ?erm??u valstis (Heptarhija).

Rietumroma beidza past?v?t 476. gad? l?dz ar t?s p?d?j? nomin?l? imperatora Romula Augusta g??anu un ?erm??u ?ener??a Odoakra pasludin??anu par It?lijas valdnieku. Tas gan nenoz?m?ja, ka vi?? k?uva par Romas imperatoru. Form?li imperatora kr?sls skait?j?s tuk?s un, ar? Rietumromas imp?rija form?li v?l turpin?ja past?v?t l?dz 480. gadam. Tom?r faktiski visu Romas imp?rijas rietumu da?u sav? politiskaj? kontrol? bija p?r??mu?i da??di ?erm??u cil?u grup?jumi ? franki Galliju, austrumgoti It?lijas pussalu, rietumgoti Sp?nijas provinces, bet vanda?i Zieme??frikas provinces. Tom?r ?erm??u ciltis, at??ir?b? no ?zijas nomadiem, bija zemkopji. T? k? ierodoties Gallij?, Sp?nij? un cit?s biju?aj?s Romas provinc?s vi?i nevar?ja ilgsto?i dz?vot tikai no laup??an?m, ?erm??i uzs?ka zemes apsaimnieko?anu. ?erm??u cil?u augstma?i sagr?ba iepriek??jo romie?u saimnieku pamest?s villas vai dal?ja t?s ar v?l paliku?ajiem iepriek??jiem saimniekiem.

535. gad? Austrumromas imp?rijas ?ener?lim Fl?vijam Beliz?rijam (505?565) izdev?s It?liju uz laiku atkarot, bet to notur?t vairs nebija iesp?jams. Kaujas ar ostgotiem vis? kampa?as gait? izc?l?s ar ?pa?u ne??l?bu, liela It?lijas da?a tika piln?gi izpost?ta. Liel?k? da?a Romas aristokr?tijas aizb?ga uz Konstantinopoli un Roma arvien vair?k sl?ga piln?g? pamest?b?, aizmirst?b? un nabadz?b?. Ravenna , p?d?j? Rietumromas galvaspils?ta, 751. gad? krita langobardu rok?s.

Parasti tiek min?ts, ka Romas imp?rija ?eogr?fiski bija izpletusies p?r?k pla?i l?dz k?uva neiesp?jami to p?rvald?t, tr?ka ar? resursu; izstiepto robe?u aizsardz?bai bija nepiecie?ama milz?ga armija, kas pras?ja ?oti lielus resursus; savuk?rt ?o resursu mobiliz??anai n?c?s izveidot daudzskaitl?gu birokr?tisko apar?tu, kuru uztur?ja arvien maz?ks zemes apstr?d?t?ju skaits; politisk?s s?ncens?bas rezult?t? turpin?j?s pilso?u kari , kas iztuk?oja valsts kasi, izn?cin?ja cilv?kus un noplicin?ja laukus. Augsts infl?cijas l?menis samazin?ja naudas v?rt?bu, bet tas spieda emit?t apgroz?b? arvien liel?kas naudas masas lai var?tu apmaks?t armijas un administr?cijas uztur??anu. Rezult?t? nauda arvien vair?k zaud?ja uztic?bu, bet ekonomikas aktivit?te pas?ka. Romas sabiedr?ba k?uva neelast?ga, arvien vair?k ies?noj?s, t? nok?uva ekonomisk?s depresijas un birokr?tiskas stagn?cijas cikl?. Visus ?os faktorus saasin?ja nebeidzams ienaidnieku spiediens uz imp?rijas robe??m, kas pras?ja arvien liel?ku armiju un liel?kus nodok?us. L?dz ar to Romas imp?rija bija non?kusi faktoru kopuma apburtaj? lok?, no kura izk??t tai t? ar? neizdev?s.

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Demogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dati par kop?jo iedz?vot?ju sast?vu Romas imp?rijas teritorij? ir nepiln?gi un ierobe?oti, l?dz ar to liel?k? da?a no tiem ir tikai aptuveni v?sturnieku min?jumi. ^[3] Neskatoties uz to atsevi??i p?tnieki pie?auj, ka m?su ?ras 1. gadsimt? Romas imp?rij? var?ja dz?vot ne maz?k k? 50 l?dz 60 miljoni iedz?vot?ju, kur liel?kais pie?aujamais skaits tiek l?sts ap 100 miljoniem. ^[3]

Lai gan ir sagalab?ju?ies v?stures avoti , kas pier?da, ka atsevi??os gad?jumos da?a no iedz?vot?jiem sp?ja nodz?vot l?dz sirmam vecumam, vid?jais dz?ves ilgums bija maz?ks nek? m?sdien?s ? vid?ji tikai 30 l?dz 35 gadi. ^{[3] [4]} Liela da?a no kop?j?s popul?cijas mira jaun?b? l?dz 40 gadu vecumam, ar? b?rnu mirst?ba un sievie?u mirst?ba dzemd?b?s bija sal?dzino?i augsta. ^[3]

Sekas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liel?s tautu staig??anas laik? 6. gadsimt? Balk?nos iepl?da sl?vi , bet 7. gadsimt? protobulg?ri . 7. gadsimt? visu Vidusj?ras austrumu un dienvidu piekrasti ie??ma ar?bi , l?dz 720. gadam berberi iekaroja Pirineju pussalu, bet 965. gad? ar?bi izveidoja Sic?lijas emir?tu, kas past?v?ja l?dz 1072. gadam. 9. gadsimt? Eiropas rietumos un zieme?os s?k?s vikingu sirojumi . Eiropas austrumu da?? iebruka av?ri , ma??ri un mongo?i . 11. gadsimta Krusta karu laik? kristie?iem gan izdev?s atkarot Jeruzalemi , ta?u t? k? 1204. gad? krustne?i nopost?ja Konstantinopoli, osma?u turki dr?z vien sagr?ba visu Maz?ziju un Balk?nu pussalu. Rekonkistas laik? l?dz 15. gadsimta beig?m musulma?i atk?p?s no Ib?rijas pussalas .

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Romie?u ties?bas
• Sen?s Romas armija
• Sen?s Romas imperatori
• Sen?s Romas province
• Verdz?ba Romas imp?rij?

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Romas imp?rija .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pasaules v?stures enciklop?dijas raksts (angliski)

Autoritat?v? vad?ba VIAF : 28145424500486830493 ISNI: 0000 0001 2106 5979 SUDOC: 026399997 BNF: cb12139445g (data)