Krusa ir cietu nokri??u veids, parasti nov?rojama vasar? , izkr?t no gubu lietusm?ko?iem kop? ar lietu . Krusas graudi?i ir lodveida ledus bumbi?as, kas veidojas 4 km augstum? m?ko?u iek?pus?, ^[1] kur? ir daudz ?dens pilienu. Tie sasalst zem? gaisa temperat?r? (no ?40 l?dz ?20 °C), veidojot ledus krist?lus. Bie?i krusa ir nov?rojama kop? ar sp?c?gu negaisu un lietusg?z?m .

Krusas graudu lielums parasti ir no viena l?dz vair?kiem milimetriem, ta?u ir redz?ti ar? krusas graudi, kuru izm?rs ir bijis pat vair?ki centimetri , bet masa pat 1 kg un vair?k. 1981. gad? ??n? re?istr?ti pat 7 kilogramus smagi krusas graudi. ^{[ nepiecie?ama atsauce ]} Krusas graudi sast?v no vair?kiem ledus sl??iem un jo sp?c?g?ka ir aug?upejo?? gaisa masu konvekcija , jo liel?ku smagumu t? sp?j celt un liel?ki b?s krusas graudi. Tas t?d??, ka veidojoties tie gais? pavada daudz ilg?ku laiku.

Nokritu??s krusas sl??a biezums da?reiz var sasniegt p?ris centimetrus. Krusa var ilgt no min?tes l?dz pusstundai, parasti 5?10 min?tes , ?oti retos gad?jumos pat l?dz stundai .

1888. gad? Indijas zieme?os sp?c?gs krusas lietus nogalin?ja vair?k nek? 250 cilv?kus ^[2] un vair?k nek? 1600 govis un aitas. Sp?c?ga krusa var saboj?t ?kas, transportl?dzek?us, lab?bu. Cilv?ki ir m??in?ju?i rast veidus, k? to nov?rst. 18. gadsimt? tika izgatavoti ?pa?i krusas lielgabali , bazn?c?s tika zvan?ti zvani. M?sdien?s ar lidapar?tiem ir m??in?ts m?ko?os kais?t ??miskas vielas. Nav tie?u pier?d?jumu, ka k?da no ??m metod?m b?tu efekt?va. ^[2]

Veido?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Nereti m?ko?u iek?pus? temperat?ra nokr?tas no -20 °C l?dz -40 °C, un ?dens pilieni taj? sasalst kop?. Kr?tot lej?, tie apaug ar v?l vienu ledus k?rti?u. Aug?upejo??s gaisa masas ledus gabali?us uznes aug??, un tie atkal s?k krist lejup. ??di aug?up lejup ledus gabali?i var kust?ties vair?kas reizes, l?dz tie k??st pietiekami smagi. Ja tie kr?t lejup ar ?trumu, kas liel?ks par 40 km/h, tad nepasp?j izkust un ir izveidojusies krusa.

Ja p?rgrie? krusas graudu, var redz?t ledus sl??us, kas veidoju?ies, krusas graudam “augot”. Tas ir k? s?pols. K?rt?jais sl?nis krusas graud? izveidojas katr? t?s pacel?an?s laik?, kad to uznes aug?upejo??s gaisa masas.

Rakst? ^[3] tiek atsp?kota Dekarta teorija par krusas veido?anos, kuru tagad ir akcept?ju?i meteorologi, un tiek izvirz?ta jauna teorija. Zibens sp?l? galveno lomu krusas veido?an?. Zibens ir adiab?tisks process, un t? izl?de izraisa strauju ?dens iek??j?s ener?ijas samazin??anos, kas izraisa sasal?anu un krusas veido?anos. Pateicoties p?k??ai zibens izl?dei, ?dens nekristaliz?jas, bet p?rv?r?as necaursp?d?g? amorf? form?.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Krusa .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• M?sdienu Ukrainas enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• ≪Krusa≫ . NeoGeo.lv. 2011. gada 17. febru?ris.

?is ar meteorolo?iju saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l