Anvars S?d?ts

Anvars S?d?ts ; ???? ???????????
	??iptes (Apvienot?s Ar?bu republikas) prezidents
	Amat? ; 1970 . gada 15. oktobr? ? 1981 . gada 6. oktobr?
Priek?tecis	Gam?ls Abdels N?sers
P?ctecis	Sufi Abu Talebs (pagaidu) ; Hosn? Mub?raks
Dzim?anas dati	1918 . gada 25. decembr? ; Minufija , ??iptes sultan?ts ; ( ??ipte )
Mir?anas dati	1981 . gada 6. oktobr? (62 gadu vecum?) ; Kaira , ??ipte
Apglab?ts	Memori?ls nezin?majam kareivim
Politisk? partija	Nacion?li demokr?tisk? partija
Dz?vesbiedrs(-e)	D?ehana Sadata
B?rni	7
Reli?ija	isl?ms
Paraksts

Muhameds Anvars as S?d?ts ( ar?bu : ???? ??????????? , Muhammed Anwar as S?d?t ; dzimis 1918 . gada 25. decembr? , miris 1981 . gada 6. oktobr? ) bija ?giptie?u milit?rais un politiskais darbinieks, ??iptes tre?ais prezidents no 1970. gada 15. oktobra l?dz 1981. gada 6. oktobrim. 1978. gad? kop? ar Izra?las premjerministru Menahemu Beginu sa??ma Nobela miera pr?miju par ??iptes un Izra?las mieru sarunu veido?anu. ^[1]

Agr?n? karjera [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Dzimis 1918. gada 25. decembr? tr?spadsmit b?rnu ?imen?. Vi?a t?vs bija ??iptietis, m?te sud?niete. 1938. gad? S?d?ts pabeidza Karalisko milit?ro akad?miju. Milit?ro karjeru vi?? uzs?ka toreiz britu kontrol?taj? Sud?n? , kur satika Gamelu Abdelu N?seru . Kop? ar N?seru un v?l vair?kiem jauniem virsniekiem vi?? izveidoja slepeno Br?vo virsnieku revolucion?ro organiz?ciju, kas bija v?rsta pret Britu Imp?rijas kontroli un ??ipt? past?vo?o monarhiju.

Otr? pasaules kara laik? S?d?ts atrad?s cietum? par m??in?jumiem ieg?t fa?istu un nacistu atbalstu Br?vo virsnieku pretbritu aktivit?t?m. 1952. gad? vi?? piedal?j?s valsts apv?rsum?, kur? tika g?zts karalis Faruks I un izveidota ??iptes republika.

No 1960. l?dz 1968. gadam S?d?ts bija parlamenta priek?s?d?t?js. 1964. gad?, kad S?d?ts bija ie??mis virkni amatu vald?b?, N?sers vi?u iec?la par viceprezidentu. ?aj? amat? vi?? atrad?s l?dz 1966. gadam un atkal no 1969 l?dz 1970. gadam. P?c N?sera n?ves S?d?ts k?uva par prezidentu.

Prezidents [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

N?sera tuv?kie l?dzgaitnieki neiebilda pret S?d?ta k???anu par prezidentu, jo uzskat?ja vi?u par loj?lu un visiem pie?emamu izv?li. Se?us m?ne?us p?c n?k?anas pie varas S?d?ts uzs?ka "Kori??jo?o revol?ciju" un atbr?voj?s no N?sera sekot?jiem.

S?d?ts saprata, ka Izra?las v?lme sl?gt mieru ar ??ipti ir atkar?ga no ??iptes milit?r? sp?ka, kas p?c Se?u dienu kara 1967. gad? tika uzskat?ts par ?oti zemu. Izra?la par lielu draudu uzskat?ja ar? daudzu t?ksto?u PSRS milit?ro speci?listu kl?tb?tni ??ipt?. ?o iemeslu d?? S?d?ts izraid?ja PSRS milit?rpersonas un uzs?ka armijas kaujassp?ju uzlabo?anu, lai gatavotos jaunam karam ar Izra?lu.

1973. gada 6. oktobr? ??ipte kop? ar S?riju uzbruka Izra?lai, s?k?s Jom Kipur kar? . Pirmaj?s kara dien?s ??iptei, izmantojot p?rsteigumu un p?rsp?ku, izdev?s ???rsot Suecas kan?lu un pavirz?ties apm?ram 15 kilometrus S?n?ja pussalas iek?ien?. Ta?u Izra?las armija ?tri sakoncentr?j?s pretuzbrukumam, un jau 22. oktobr? tr?s Izra?las div?zijas Ariela ?arona vad?b? bija p?rc?lu??s Suecas kan?la otr? krast? un no aizmugures ielenku?as ??iptes Tre?o armiju. Dr?z tika nosl?gts pamiers un karadarb?ba p?rtraukta.

??iptes uzvaras pirmaj?s kara dien?s padar?ja S?d?tu par varoni un atjaunoja ??iptes presti?u. Kar? ar? piepild?ja S?d?ta cer?bas par mieru. 1977. gada 19. novembr? S?d?ts k?uva par pirmo ar?bu l?deri, kur? apmekl?jis Izra?lu un uzrun?ja parlamentu ? Knesetu . 1978. gad? ASV tika nosl?gts Kempdeividas miera l?gums starp ??ipti un Izra?lu. Par ?o l?gumu S?d?ts un Izra?las premjerministrs Menahems Begins sa??ma Nobela miera pr?miju .

Miera l?gums bija ?oti nepopul?rs ar?bu un musulma?u valst?s. L?gumu uzskat?ja par ar?bu, palest?nie?u un N?sera ideju nodev?bu. 1979. gad? ??ipte tika izsl?gta no Ar?bu l?gas un t?s galvenais birojs tika p?rcelts no Kairas uz Tunisu . K? noteikts miera l?gum?, Izra?la pak?peniski atst?ja S?n?ja pussalu un atdeva piln?gu kontroli p?r to ??iptei 1982. gada 25. apr?l?.

Atent?ts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?d?jos savas vald??anas gados S?d?ts daudzo korupcijas skand?lu d?? strauji zaud?ja popularit?ti. 1981. gada septembr? tika apcietin?ta vesela virkne re??ma oponentu ? intelektu??i, da??du politisko partiju p?rst?vji, komunisti, N?sera sekot?ji, isl?misti, kopti ? kopum? ap 1600 cilv?ku.

1981. gada 6. oktobr? Kair? gadsk?rt?j?s milit?r?s par?des laik? S?d?tu no??va kareivji, kas bija pagr?des "Islamisk? d?ih?da" biedri.