Suecas kan?ls

Labot saites
Vikip?dijas lapa
Suecas kan?ls
{{{alt}}}
Ku?i Suecas kan?l?
B?vniec?bas s?kums 1859. gada apr?lis
Pabeig?anas datums 1869. gada novembris
S?kuma punkts Sueca ( Sarkan? j?ra )
Beigu punkts Portsa?da ( Vidusj?ra )
Sl??as 0
Garums 163,5 km
Statuss Atv?rts
Navig?cijas iest?de Suecas kan?la p?rvalde
Suecas kanāls (Ēģipte)
sākums
s?kums
beigas
beigas

Suecas kan?ls ( ar?bu : ???? ?????? , Qan?t al-Suways ) ir 163,5 km gar? m?ksl?gi izb?v?ts ?densce??, kas ??iptes teritorij? savieno Sarkano j?ru ( Suecu ) un Vidusj?ru ( Portsa?du ). Lietojams ku?o?anai ku?iem, kuru iegrime nep?rsniedz 16,1 m. Kan?la darb?bu p?rrauga ?pa?a Suecas kan?la p?rvalde ( Suez Canal Authority , SCA).

B?t?b? tas nav viens nep?rtraukts kan?ls, bet gan vair?ki, kas savieno sav? starp? virkni dab?gu un m?ksl?gu ezeru, veidojot vienotu transporta art?riju, kur? ietilpst ar? 5 maz?kas ostas : Adabija , Porttavfika , Atka , Suhna un Zeitija . Caur Suecas kan?lu p?rvad? apm?ram 15% visas pasaules kravu [1] un 20% pasaules naftas p?rvad?jumu. [2]

Projekta autori ir fran?u diplom?ts un uz??m?js Ferdinands de Lesepss un austrie?u in?enieris Aloizs Negrelli ( Alois Negrelli ).

Kan?la tap?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ideja par ??da kan?la izveidi ku?o?anas nodro?in??anai ir visai sena. Zin?ms, ka XII dinastijas faraona Senuserta III (1878.-1839. gad? p.m.?.) laik? tika izrakts kan?ls, kas savienoja N?lu ar Sarkano j?ru. ?o kan?lu atjaunoja un papla?in?ja Persijas imp?rijas valdnieka D?rija I (521.-465. gad? p.m.?.) laik?. Bez pien?c?gas uzraudz?bas kan?ls ar laiku aizs?r?ja. 18. gadsimta beig?s p?c Napoleona I r?kojuma fran?u in?enieri p?t?ja jaut?jumu par kan?la rak?anu caur Suecas zemes ?aurumu, ta?u projekts tika aptur?ts, jo apr??inu neprecizit?tes d?? rad?s p?rliec?ba, ka ?dens l?menis Sarkanaj? j?r? ir augst?ks, nek? Vidusj?r?, un ??da kan?la b?ve var?tu izrais?t nopietnu ekolo?isku katastrofu. [ nepiecie?ama atsauce ]

Suecas kan?la grafisks att?lojums (1881)
Buruku?i pie ieejas Suecas kan?l? Portsaid? (1880)

1854. gada novembr? ??iptes vicekaralis (??ipte de iure bija Osma?u imp?rijas province ar pla?u autonomiju) Muhameds Sa?ds pa?? ( ???? ???? ????? ), lai veicin?tu t?s ekonomisko uzplaukumu, atdz?vin?ja ideju par kan?lu, un pie???ra Ferdinanda de Lesepsa nodibin?tajai b?vkomp?nijai koncesiju uz 99 gadiem kan?la b?vei un izmanto?anai, lai t? atpeln?tu ieguld?tos l?dzek?us. B?vdarbi tika uzs?kti 1859. gad?.

Rak?anas darbus veica no visas ??iptes ar varu uz b?vi sadz?tie fellahi . Desmit gadu laik? tika izrakts aptuveni 74 000 000 m 3 grunts, aptuveni 120 000 str?dnieku mira negad?jumos, no slim?b?m, nepietiekamas p?rtikas un necilv?c?gajiem dz?ves apst?k?iem. 1863. gad? ??iptes vald?ba atteic?s turpin?t ar varu likt saviem pavalstniekiem str?d?t b?v? bez maksas, un ieteica b?vkomp?nijai turpm?kaj? darb? izmantot algotu darbasp?ku. Iejauc?s Francijas vald?ba, kas ar bru?otas intervences draudiem piespieda ??ipti samaks?t par b?ves d?kst?vi un mor?lajiem zaud?jumiem tik milz?gu kompens?ciju, ka ??iptes valsts kase non?ca piln?g? ekonomisk? atkar?b? no Rietumu kreditoriem.

1869. gada 17. novembr? svin?gi tika atkl?ta ku?u satiksme jaunaj? Suecas kan?l?. Tas bija pasaules m?roga notikums, uz kuru ierad?s prominences no visas pasaules (pat ar politiku nesaist?tas personas, piem?ram, Henriks Juhans Ibsens ierad?s no V?cijas , lai v?rotu kan?la atkl??anu kl?tien?). ??iptes vald?ba, sakar? ar kan?la atkl??anas svin?b?m un ar ?o notikumu saska?oto Kairas operte?tra atkl??anu, pas?t?ja it??u komponistam D?uzepem Verdi ?pa?u operu “ A?da ” (par t?s si?eta izcelsmi v?l ?odien nav vienota uzskata; visizplat?t?k? ir versija, ka si?etu rad?jis fran?u e?iptologs Ogists Mariets , at?ifr?jot sen? papirus? saglab?tu le?endu; st?stu liter?ri apstr?d?jis fran?u rakstnieks Kamils di Lokls , bet operas it??u libreta autors ir Antonio Gislanconi ). Pirmizr?de notika 1871. gada 24. decembr? Kair? . Da?us m?ne?us v?l?k autora vad?b? “ A?das ” Eiropas pirmizr?de notika Mil?nas operte?tr? “ La Scala ”.

P?c Suecas kan?la pabeig?anas ??ipte k?uva par noz?m?gu pasaules p?rvad?jumu centru, ta?u jau 1875. gad? Lielbrit?nijas imp?rija , piedraudot ar iero?u pielieto?anu, piespieda ??iptes vicekarali Ismailu pa?? par simbolisku summu (da?u valsts ?r?j? par?da) atteikties no ??iptei piedero?aj?m kan?la akcij?m par labu Lielbrit?nijai. ??iptes centieni uzs?kt sarunas par netaisn?gu t?s teritorijas izmanto?anu 1882. gad? izrais?ja Lielbrit?nijas ultim?tu ??ipt? main?t vald?bu, iebrukumu un t?s ?slaic?gu okup?ciju. Kop? ?? laika ??iptes teritorij? eso?ais kan?ls pieder?ja ?rzemju investoriem, un ien?kumus deva tikai tiem (Rietumu investori Osma?u imp?rij? bija atbr?voti no visiem nodok?iem).

Kan?ls k? str?du faktors ?eopolitik? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ASV karaku?is Bainbridge (CGN-25) 1992. gad? Suecas kan?l?

1956. gada 26. j?lij? ??iptes prezidents Gam?ls Abdels N?sers pazi?oja, ka vis?m koncesij?m termi?i sen pag?ju?i, bet 19. gadsimta lielvalstu ?lielgabalu politikas“ rezult?ti nav le?it?mi, un pasludin?ja Suecas kan?lu par ??iptes valsts ?pa?umu un suver?no teritoriju. Tas aizs?ka Suecas kr?zi . P?c neveiksm?g?m Rietumu lielvalstu sarun?m ar ??iptes vald?bu par ? Britu Austrumindijas komp?nijas v?sturisko akcion?ru ties?b?m“ 29. oktobr? Izra?las karasp?ks iebruka ??iptes teritorij? S?n?ja pussal? , bet 31. oktobr? Apvienot?s Karalistes un Francijas armijas (piedaloties ar? atsevi???m ASV ?pa?o uzdevumu vien?b?m) uzbruka ??iptei kan?la zon?. Karadarb?bas gait? kan?ls tika da??ji sagrauts un aizsprostots ar ku?u vrakiem, un tika atv?rts ku?o?anai tikai 1957. gada apr?l?. Kan?la zonu, pasludin?tu par neitr?lu teritoriju, turpm?k kontrol?ja ANO miera uztur??anas sp?ki ( UNEF ).

Kan?ls tika sl?gts ku?o?anai 1967. gad?, t? saukt? Se?u dienu kara laik?, kad Izra?la uzbruka ??iptei un sagr?ba visu kan?la labo krastu.

N?kamo reizi kan?ls tika sl?gts 1973. gad?, t? saukt? Jom-Kipur kar? , kad Izra?las karasp?ks ne tikai sagr?ba visu S?n?ja pussalu, bet pat ???rsoja kan?lu. Kan?ls tika atm?n?ts un atkl?ts ku?o?anai tikai 1975. gada 5. j?nij?.

2021. gada 23. mart? kan?l? uz s?k?a uzskr?ja un ku?u ce?u nosprostoja viens no liel?kajiem konteinerku?iem pasaul? ? Ever Given . ?is notikums izrais?ja iev?rojamus trauc?jumus pasaules tirdzniec?b?. [3]

Vide [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kan?la zona ir interesanta no biolo?ijas viedok?a k? unik?ls putnu migr?ciju krustpunkts un daudzu putnu sugu m?jvieta. Piem?ram, liel? skait? tur nov?rota baltacu kaija ( Larus leucophthalmus ), kas ir Sarkan?s j?ras end?ms . ??s kaijas ligzdo kolonij?s piekrastes sal?s Suecas kan?l? (2500 p?ru).

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ Fatima Bahti?. ≪World's largest containership makes its first crossing through Suez Canal≫ . Offshore Energy (en-US), 2021-08-31 . Skat?ts: 2022-09-03 .
  2. ↑ ≪Suez Canal closure highlights Asia’s growing dependence on Eastward oil flows ? Analysis≫ . IEA (en-GB) . Skat?ts: 2022-09-03 .
  3. ↑ ≪Suez Canal: Owner of cargo ship blocking waterway apologises≫ . BBC News. 2021. gada 25. marts . Skat?ts: 2021. gada 25. marts .

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Britannica. "Suez Canal", in: The new encyclopaedia Britannica, 15th ed., 28, Chicago, Ill. ; London : Encyclopaedia Britannica, 2007. ISBN 1-59339-292-3
  • Galil, B.S. and Zenetos, A. "A sea change: exotics in the eastern Mediterranean Sea", in: Leppakoski, E., Gollasch, S. and Olenin, S. (eds), Invasive aquatic species of Europe : distribution, impacts, and management, Dordrecht ; Boston: Kluwer Academic, 2002. ISBN 1-4020-0837-6 , p. 325?336
  • Garrison, Ervan G. A history of engineering and technology : artful methods, 2nd ed., Boca Raton, Fla. ; London : CRC Press, 1999. ISBN 0-8493-9810-X
  • Sanford, Eva Matthews. The Mediterranean world in ancient times, Ronald series in history, New York : The Ronald Press Company, 1938

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Suecas_kan?ls&oldid=3841805 "