Se?u dienu kar?

Vikip?dijas lapa
Se?u dienu kar?
Da?a no Ar?bu?izra?lie?u konflikta
Datums 1967. gada 5.-10. j?nijs
Vieta
Tuvie Austrumi
Izn?kums Izra?la ?etrreiz palielina savu teritoriju;
Palest?nie?u b?g?u ra?an?s
Karot?ji
Karogs: Izraēla  Izra?la Karogs: Ēģipte  ??ipte
Karogs: Jordānija  Jord?nija
Karogs: Sīrija  S?rija
Komandieri un l?deri
Valsts karogs: Izraēla Ichaks Rabins
Mo?e Dajans
Uzi Narkiss
Ariels ?arons 		Valsts karogs: Jordānija Huseins bin Tal?ls
Valsts karogs: Ēģipte Gam?ls Abdels N?sers
Zaud?jumi
776?983 kritu?i, 4517 ievainoti 17 500-22 000 kritu?i vai pazudu?i bez v?sts

1967. gada Ar?bu-Izra?las kar? jeb Se?u dienu kar? tika izc?n?ts starp Izra?lu un t?s ar?bu kaimi?valst?m ? ??iptes Ar?bu Republiku , Jord?nijas H??im?tu Karalisti un S?rijas Ar?bu Republiku ? ilga no 5. l?dz 10. j?nijam (132 stundas). 1967. gada 5. j?nij? Izra?la s?ka prevent?vu uzbrukumu ar?bu valst?m, kas bija izteiku?as nep?rprotamus draudus Izra?lai. Izra?las karasp?ks guva strauju un p?rliecino?u uzvaru, se??s dien?s sak?va ??iptes, Jord?nijas un S?rijas sp?kus un okup?ja S?n?ja pussalu , Gazas joslu , Rietumkrastu , k? ar? Gol?nas augstienes . [1]

Iemesls [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Izra?las uzbrukums Gol?nas augstien?m (S?rijai)
Izra?las iebrukums Jord?nijas kontrol?taj? Rietumkrast?

Kara form?lais iemesls bija ??iptes v?lme atg?t suverenit?ti p?r savu teritoriju S?n?ja pussal? . ??iptes prezidents Gam?ls Abdels N?sers 18. maij? piepras?ja ANO aizv?kt miera uztur??anas sp?kus no S?n?ja pussalas. 19. maij? ANO sp?ki uzs?ka evaku?ciju, bet ??ipte ieveda pussal? savu karasp?ku ? 100 000 kareivju un 1000 tanku, ? un 22. maij? s?ka Tir?nas j?ras ?auruma blok?di Izra?las ku?iem, liedzot tiem izeju uz Sarkano j?ru caur ??iptes teritori?lajiem ?de?iem. 30. maij? ??ipte un Jord?nija parakst?ja l?gumu par savstarp?jo pal?dz?bu gad?jum?, ja vienai no dal?bvalst?m uzbruks k?da tre?? valsts.

1967. gada 9. maij? Knesets apstiprin?ja pl?nu s?kt karu. [ nepiecie?ama atsauce ]

Karadarb?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Izra?las iebrukums S?n?ja pussal? (??ipte)

Uz karadarb?bas s?kumu Izra?la bija mobiliz?jusi rezervistus, un t?s armij? bija ap 275 000 karav?vu, 1100 tanku un 200 lidma??nu. Ar?bu valstis bija apvienoju??s pret Izra?lu, un to sp?ki bija krietni iev?rojam?ki. To armij?s kop? bija ap 500 000 karav?ru, 5000 tanku un 900 lidma??nu. ??iptes prezidents N?sers pazi?oja, ka galvenais m?r?is ir Izra?las izn?cin??ana. Ir?kas prezidents Abdels Salams Arefs izteic?s l?dz?gi, ka "m?r?is ir noslauc?t Izra?lu no kartes". [2]

Apsteidzot ar?bus, Izra?la s?ka uzbrukumu pirm?. Izra?lie?u kara avi?cijas uzlidojums ??iptes Gaisa sp?kiem s?k?s 5. j?nij? pulksten 7:10, [2] izn?cinot aptuveni 400 lidma??nu, kuras t? ar? nepasp?ja pacelties gais? no lidlaukiem, lai aizsarg?tu savas valsts gaisa telpu. Izra?lai n?ca pal?g? ASV kara flotes eskadra, kas b?z?j?s Vidusj?r? , neitraliz?jot ??iptes armijas radiosakarus (??iptes armijas virspav?lniec?ba izmantoja ASV ra?otas sakaru iek?rtas). [3] L?dz?g? veid? lidlaukos tika izn?cin?tas Jord?nijas, S?rijas un Ir?kas kara lidma??nas.

5. j?nij? pulksten 8:15 [2] Izra?las sauszemes sp?ki uzs?ka pla?u ofens?vu, iebr?kot ??ipt? un t?s kontrol?taj? Gazas josl? . ??iptie?u armijas pretest?ba tika salauzta un t? panik? atk?p?s, S?n?ja pussal? pametot vair?k nek? 450 tanku. Izra?la nev?l?j?s c?n?ties ar? ar Jord?niju. Pa trim sakaru kan?liem tika s?t?ta zi?a karalim Huseinam, lai vi?a armija neiesaist?s konflikt?, solot, ka Izra?la neuzbruks Jord?nijas teritorijai. Tom?r Jord?nijas artil?rija pulksten 11:15 [4] uzs?ka Jeruzalemes ebreju da?as ap?audi. Rezult?t? Izra?la paral?li ar uzbrukumu ??iptes sp?kiem veica uzbrukumu Jord?nijai un S?rijai. 9. j?nij? Izra?la bija iekarojusi visu S?n?ja pussalu un apst?j?s pie Suecas kan?la ? ANO DP piepras?ja p?rtraukt agresijas aktu un karadarb?bu.

Savu emocion?li noz?m?g?k?ko pan?kumu izra?lie?i bija guvu?i 7. j?nij?. Vi?i atkaroja no ar?biem Jeruzalemes vecpils?tu, kur atrad?s ar Jeruzalemes templi saist?t?s j?daisma sv?tvietas, no kur?m vi?i bija at??irti 19 gadus. [5] Non?ku?i sv?taj?s viet?s, karav?ri l?dz?s pie Raudu m?ra par saviem kritu?ajiem biedriem. [6]

11. j?nij? tika parakst?ts pamiers.

Rezult?ti [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Karadarb?b? front?s Izra?las karasp?k? bija 1075 kritu?ie, bet Jeruzalemes ie?em?anas oper?cij? krita 1756 izra?lie?u. [ nepiecie?ama atsauce ] Krita ar? aptuveni 21 000 ar?bu valstu kareivju. Izra?las avi?cija izn?cin?ja liel?ko da?u ??iptes, Jord?nijas, S?rijas un Ir?kas gaisa sp?ku, t?s armija okup?ja ??iptei piedero?o S?n?ja pussalu, visas Palest?nas valsts izveido?anai paredz?t?s teritorijas ? Gazas joslu, Jord?nijas p?rzi?? eso?o Jord?nas upes rietumkrastu un Austrumjeruzalemi , ? k? ar? S?rijai piedero??s Gol?nas augstienes . Aneksiju rezult?t? tika iev?rojami palielin?ta Izra?las teritorija. ANO DP rezol?cija Nr. 242 piepras?ja Izra?lai atst?t okup?t?s teritorijas, ta?u bez rezult?ta. [7]

S?kot ar 13. augustu s?k?s zemes konfisk?cija Jeruzalem?, lai izveidotu taj? ebreju kvart?lus. Laik? no 1967. l?dz 1973. gadam Ramallah?, Betlem?, Jerihon?, Hebron? un Nablus? palest?nie?iem konfisc?ja vair?k nek? 30 000 ha lauksaimniec?bai der?g?s zemes.

Aptuveni 300 000 palest?nie?u tika padz?ti no sav?m m?j?m un bija spiesti doties b?g?u gait?s uz Jord?niju, S?riju un Lib?nu. Okup?taj?s teritorij?s s?ka masveid? izvietot ebreju kolonistu apmetnes.

C??ai par neatkar?gu Palest?nas valsti jau 1964. gad? bija nodibin?ta Palest?nas Atbr?vo?anas organiz?cija (PAO). P?c kara ?aj? organiz?cij? pastiprin?j?s Fatah ietekme, un 1969. gad? par t?s vad?t?ju k?uva J?sirs Araf?ts . [8]

Kara nosaukums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vienam no galvenajiem Izra?las karavado?iem Ichakam Rabinam tika pie??irts gods dot ?im karam nosaukumu. B?dams pietic?gs un lakonisks sav?s izpausm?s, vi?? izv?l?j?s pa?u vienk?r??ko nosaukumu - "Se?u dienu kar?". ??iptes prezidents N?sers ?o karu nosauca par al-Naksa (Neveiksme). [9]

Atsauces un paskaidrojumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ Eiropas Parlaments - Debates par Tuvajiem Austrumiem: pretim mieram un stabilit?tei
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Simon Sebag Montefiore Jerusalem: The Biography . Phoenix , 2012, p. 594, ISBN 978-1-7802-2025-3
  3. ↑ Se?u dienu kar? - kasjauns.lv
  4. ↑ Simon Sebag Montefiore Jerusalem: The Biography . Phoenix , 2012, p. 595, ISBN 978-1-7802-2025-3
  5. ↑ Simon Sebag Montefiore Jerusalem: The Biography . Phoenix , 2012, p. 578, ISBN 978-1-7802-2025-3
  6. ↑ ≪Liberation of the Temple Mount and Western Wall≫ . Historic Live Broadcast on Voice of Israel Radio, June 7, 1967 . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2016. gada 1. febru?r? . Skat?ts: 2014. gada 21. j?nij? .
  7. ↑ ≪Resolution 242 (1967)≫ . UN Security Council . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2015. gada 18. oktobr? . Skat?ts: 2015. gada 18. oktobr? .
  8. ↑ Al Fatah Chief To Lead Palestinian Liberation; Associated Press; 6 Feb 1969
  9. ↑ Simon Sebag Montefiore Jerusalem: The Biography . Phoenix , 2012, p. 598, ISBN 978-1-7802-2025-3

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Se?u_dienu_kar?&oldid=3931040 "