Muhameds Anvars as S?d?ts
(
ar?bu
:
???? ???????????
,
Muhammed Anwar as S?d?t
; dzimis
1918
. gada
25. decembr?
, miris
1981
. gada
6. oktobr?
) bija ?giptie?u milit?rais un politiskais darbinieks,
??iptes
tre?ais prezidents no 1970. gada 15. oktobra l?dz 1981. gada 6. oktobrim. 1978. gad? kop? ar
Izra?las
premjerministru
Menahemu Beginu
sa??ma
Nobela miera pr?miju
par ??iptes un Izra?las mieru sarunu veido?anu.
[1]
Dzimis 1918. gada 25. decembr? tr?spadsmit b?rnu ?imen?. Vi?a t?vs bija ??iptietis, m?te sud?niete. 1938. gad? S?d?ts pabeidza Karalisko milit?ro akad?miju. Milit?ro karjeru vi?? uzs?ka toreiz britu kontrol?taj?
Sud?n?
, kur satika
Gamelu Abdelu N?seru
. Kop? ar N?seru un v?l vair?kiem jauniem virsniekiem vi?? izveidoja slepeno
Br?vo virsnieku
revolucion?ro organiz?ciju, kas bija v?rsta pret
Britu Imp?rijas
kontroli un ??ipt? past?vo?o monarhiju.
Otr? pasaules kara
laik? S?d?ts atrad?s cietum? par m??in?jumiem ieg?t
fa?istu
un
nacistu
atbalstu Br?vo virsnieku pretbritu aktivit?t?m. 1952. gad? vi?? piedal?j?s valsts apv?rsum?, kur? tika g?zts karalis
Faruks I
un izveidota ??iptes republika.
No 1960. l?dz 1968. gadam S?d?ts bija parlamenta priek?s?d?t?js. 1964. gad?, kad S?d?ts bija ie??mis virkni amatu vald?b?, N?sers vi?u iec?la par viceprezidentu. ?aj? amat? vi?? atrad?s l?dz 1966. gadam un atkal no 1969 l?dz 1970. gadam. P?c N?sera n?ves S?d?ts k?uva par prezidentu.
N?sera tuv?kie l?dzgaitnieki neiebilda pret S?d?ta k???anu par prezidentu, jo uzskat?ja vi?u par loj?lu un visiem pie?emamu izv?li. Se?us m?ne?us p?c n?k?anas pie varas S?d?ts uzs?ka "Kori??jo?o revol?ciju" un atbr?voj?s no N?sera sekot?jiem.
S?d?ts saprata, ka
Izra?las
v?lme sl?gt mieru ar ??ipti ir atkar?ga no ??iptes milit?r? sp?ka, kas p?c
Se?u dienu kara
1967. gad? tika uzskat?ts par ?oti zemu. Izra?la par lielu draudu uzskat?ja ar? daudzu t?ksto?u
PSRS
milit?ro speci?listu kl?tb?tni ??ipt?. ?o iemeslu d?? S?d?ts izraid?ja PSRS milit?rpersonas un uzs?ka armijas kaujassp?ju uzlabo?anu, lai gatavotos jaunam karam ar Izra?lu.
1973. gada 6. oktobr? ??ipte kop? ar
S?riju
uzbruka Izra?lai, s?k?s
Jom Kipur kar?
. Pirmaj?s kara dien?s ??iptei, izmantojot p?rsteigumu un p?rsp?ku, izdev?s ???rsot
Suecas kan?lu
un pavirz?ties apm?ram 15 kilometrus
S?n?ja pussalas
iek?ien?. Ta?u Izra?las armija ?tri sakoncentr?j?s pretuzbrukumam, un jau 22. oktobr? tr?s Izra?las div?zijas
Ariela ?arona
vad?b? bija p?rc?lu??s Suecas kan?la otr? krast? un no aizmugures ielenku?as ??iptes Tre?o armiju. Dr?z tika nosl?gts pamiers un karadarb?ba p?rtraukta.
??iptes uzvaras pirmaj?s kara dien?s padar?ja S?d?tu par varoni un atjaunoja ??iptes presti?u. Kar? ar? piepild?ja S?d?ta cer?bas par mieru. 1977. gada 19. novembr? S?d?ts k?uva par pirmo ar?bu l?deri, kur? apmekl?jis Izra?lu un uzrun?ja parlamentu ?
Knesetu
. 1978. gad?
ASV
tika nosl?gts
Kempdeividas miera l?gums
starp ??ipti un Izra?lu. Par ?o l?gumu S?d?ts un Izra?las premjerministrs
Menahems Begins
sa??ma
Nobela miera pr?miju
.
Miera l?gums bija ?oti nepopul?rs ar?bu un musulma?u valst?s. L?gumu uzskat?ja par ar?bu, palest?nie?u un N?sera ideju nodev?bu. 1979. gad? ??ipte tika izsl?gta no
Ar?bu l?gas
un t?s galvenais birojs tika p?rcelts no
Kairas
uz
Tunisu
. K? noteikts miera l?gum?, Izra?la pak?peniski atst?ja S?n?ja pussalu un atdeva piln?gu kontroli p?r to ??iptei 1982. gada 25. apr?l?.
P?d?jos savas vald??anas gados S?d?ts daudzo korupcijas skand?lu d?? strauji zaud?ja popularit?ti. 1981. gada septembr? tika apcietin?ta vesela virkne re??ma oponentu ? intelektu??i, da??du politisko partiju p?rst?vji, komunisti, N?sera sekot?ji, isl?misti, kopti ? kopum? ap 1600 cilv?ku.
1981. gada 6. oktobr? Kair? gadsk?rt?j?s milit?r?s par?des laik? S?d?tu no??va kareivji, kas bija pagr?des "Islamisk? d?ih?da" biedri.
|
---|
| 1901?1925
| |
---|
| 1926?1950
| |
---|
| 1951?1975
| |
---|
| 1976?2000
| |
---|
| 2001?pa?laik
| |
---|
|