Mjanma

Mjanmas Savien?bas Republika
Mjanmas Savien?bas Republika ; Pyidaunzu Thanm?da My?ma Nainngandaw
Karogs	?erbonis
	Himna : Kaba Ma Kyei ;
	Location of Myanmar
Galvaspils?ta	Nepjido
Liel?k? pils?ta	Jangona (Rang?na)
Valsts valodas	birmie?u valoda
Vald?ba
Dibin??ana
Plat?ba
Iedz?vot?ji
IKP ( PPP )	2008. gada apr??ins
TAI (2019)	▼ 0,583 ( vid?js ) ( 147. )
Val?ta	kjats (K) ( mmK )
Laika josla	MST ( UTC +6:30)
Interneta dom?ns	.mm
ISO 3166-1 kods	104 / MMR / MM
T?lsarunu kods	+95

Mjanma , ofici?li Mjanmas Savien?bas Republika ( birmie?u : ), ir valsts Dienvidaustrum?zij? . Mjanma ir paz?stama ar? k? Birma , jo tas bija valsts ofici?lais nosaukums l?dz 1989 . gadam. P?c plat?bas Mjanma ir liel?k? Indo??nas valsts. Mjanma zieme?os un zieme?austrumos robe?ojas ar ??nu , austrumos ar Laosu , dienvidaustrumos ar Taizemi , rietumos ar Banglade?u , bet zieme?rietumos ar Indiju . Dienvidrietumos un dienvidos to apskalo Beng?lijas l?cis un Andamanu j?ra . Mjanmas galvaspils?ta kop? 2006 . gada ir Nepjido . Pirms tam Mjanmas galvaspils?ta bija valsts liel?k? pils?ta Jangona (Rang?na).

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ass valstu ie?emt? Birmas un Britu Indijas teritorija Kohimas kaujas laik? 1944. gada j?nij?

Pirm? lielvalsts Iravadi upes basien? no 9. l?dz 13. gadsimtam bija Paganas imp?rija ar galvaspils?tu tagad?j? Baganas pils?t?, ko nopost?ja Mongo?u imp?rijas sast?v? eso??s ??nas karasp?ks (1277?1287).

No 1531. l?dz 1752. gadam liel?kaj? Mjanmas da?? vald?ja Taungu dinastijas, v?l?k Konbauna ( Konbaung ) dinastijas valdnieki (1752?1885). P?c Pirm? Britu-Birmas kara (1824?1826) Birmas ??ni?valsts britiem zaud?ja Asamas , Manip?ras un Tanintaji provines, bet Otraj? Britu-Birmas kar? (1852) visu p?r?jo Beng?lijas l??a piekrastes teritoriju. 1853. gad? varu Birm? p?r??ma karalis Mindons un p?rc?la valsts galvaspils?tu uz Mandalaju . Tre?? Britu-Birmas kara laik? 1885. gad? briti pabeidza Birmas iekaro?anu un pievienoja to Britu Indijai .

L?dz 1937. gadam Birma bija Britu Indijas province, p?c tam ? atsevi??a britu kolonija. Otr? pasaules kara laik? Jap?nas imp?rijas karasp?ks 1942. gada s?kum? iekaroja liel?ko da?u Birmas un uzvar?ja Pirmaj? Birmas kampa?? (1942. gada j?nij? ? 1943. gada septembr?). 1943. gada 1. august? tika pasludin?ta Birmas Valsts neatkar?ba. Otraj? Birmas kampa?? 1944. gada janv?r??novembr? Jap?nas un Taizemes karasp?ks cieta sak?vi, 1948 . gad? Apvienot? Karaliste atzina Birmu par neatkar?gu valsti. 1961. gad? Birmas politi?is U Tans k?uva par ANO ?ener?lsekret?ru .

1962 . gad? Birm? notika milit?rs apv?rsums un varu p?r??ma Revolucion?r? padome, kas nacionaliz?ja priv?tos uz??mumus un ieviesa PSRS l?dz?gu centr?lo pl?no?anas sist?mu. 1974. gad? tika pie?emta jauna Birmas Savien?bas Soci?listisk?s Republikas (BSSR) konstit?cija, visa vara valst? non?ca Birmas Soci?listu programmas partijas rok?s. Birma bija politiski un ekonomiski izol?ta no p?r?j?s pasaules, un t?s ekonomiskais st?voklis strauji pasliktin?j?s. P?c iedz?vot?ju masu protestiem 1989. gad? Birm? tika ieviests karast?voklis, valsts tika p?rd?v?ta par Mjanmas Savien?bu.

1990. gad? valst? p?c gandr?z 30 gadu p?rtraukuma notika pirm?s demokr?tisk?s v?l??anas, kur?s uzvar?ja Aunas Sanas Su ?i vad?t? opoz?cijas partija. Tom?r milit?r? hunta izl?ma neatteikties no varas, Aunai Sanai Su ?i tika piem?rots m?jas arests. 1991. gad? vi?a sa??ma Nobela miera pr?miju .

P?c 2010. gada v?l??an?m milit?r? hunta 2011. gad? ofici?li p?rtrauca savu darb?bu, p?rveidojoties par civilo vald?bu un saglab?jot politisko un ekonomisko ietekmi valst?. Kad 2015. gada v?l??an?s p?rliecino?i uzvar?ja Aunas Sanas Su ?i vad?t? partija Nacion?l? l?ga par demokr?tiju , vi?a ie??ma Valsts padomnieces (vald?bas vad?t?jas) amatu.

2020. gada 8. novembr? notika visp?r?j?s v?l??anas, un ar? ?aj?s v?l??an?s p?rliecino?i uzvar?ja Aunas Sanas Su ?i vad?t? partija, bet milit?ristu atbalst?t? Solidarit?tes un att?st?bas savien?bas partija ieguva niec?gu deput?tu skaitu parlament?. 2021. gada 1. febru?r? bru?otie sp?ki veica valsts apv?rsumu. Tika aiztur?ts valsts prezidents Vins Mjins un vald?bas vad?t?ja Auna Sana Su ?i. Par prezidenta pien?kumu izpild?t?ju tika iecelts viceprezidents Mjins ?ve .

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lielu da?u no Mjanmas teritorijas kl?j zemienes , kuras ieskauj kalni, kas stiepjas zieme?u-dienvidu virzien?. Pa?os valsts zieme?os Mjanmas teritorij? iestiepjas ar? neliela da?a no Himalajiem . ?eit atrodas ar? augst?k? Mjanmas virsotne ? Khakaborazi (5881 m vjl.), kas ir ar? augst?k? virsotne Dienvidaustrum?zijas valst?s. ?aj? Himalaju da?? atrodas ar? da?u lielo ?zijas upju iztekas. Birmie?iem no t?m visnoz?m?g?k? ir Iravadi upe, kura tek dienvidu virzien? cauri visai valstij. Mjanmas rietumos ir vair?kas kalnu gr?das, kuras atrodas uz Indijas-Mjanmas robe?as. No t?m visaugst?k? ir Adaro gr?da , kuras augst?ko virsot?u augstums ir liel?ks par 3000 m virs j?ras l?me?a. Valsts austrumos atrodas ?anu plato , kuras vid?jais augstums ir aptuveni 900 m virs j?ras l?me?a. Uz dienvidiem no ?? plato gar Taizemes robe?u stiepjas Tanena un Tenaserimas gr?das . Sal?dzino?i zemie Pegu kalni , kas atrodas valsts centr?laj? da??, sadala valst? div?s da??s. Austrumos no kalniem atrodas liel?k? da?a, tas ir, Iravadi upes ieleja, bet rietumos ? Sitaunas ieleja. Tre?? liel?k? Mjanmas upe ir Salvina , kura pl?st cauri ?anu plato.

Mjanm? ir ?oti mitrs klimats . Gandr?z visu vasaru tur ir sp?c?gas musonu lietusg?zes . Visliel?kais nokri??u daudzums ir Adaro un Tenaserimas gr?du tuvum?, kur tas sasniedz 500 cm gad?. Iravadi delt? nokri??u daudzums sv?rst?s no 150 l?dz 250 cm gad?. Savuk?rt vismaz?k nokri??i ir ?anu plato un valsts zieme?os ? no 100 l?dz 200 cm gad?.

Administrat?vais iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Numurs kart?	Nosaukums	Centrs	Iedz?vot?ji	Plat?ba (km²)
Re?ioni
8	Iravadi	Baseina	6 663 000	35 138
11	Jangona	Jangona	5 560 000	10,170
5	Magve	Magve	4 464 000	44 819
6	Mandalaja	Mandalaja	7 627 000	37 021
9	Pegu	Pegu	5 099 000	39 404
2	Sikaina	Sikaina	5 300 000	93 527
14	Tanintaji	Davei	1 356 000	43 328
Pavalstis
3	?ina	Hakha	480 000	36 019
1	Ka?ina	Mji?ina	1 270 000	89 041
10	Kaja	Loiko	259 000	11 670
13	Karena	Phaana	1 431 377	30 383
12	Mona	Molamjaina	2 466 000	12 155
4	Rakhaina	Sitve	2 744 000	36 780
7	?ana	Ton??	4 851 000	155 801
Teritorija
?	Nepjido	Nepjido	925 000	7 054

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Mjanma

Mjanmas pils?tu uzskait?jums

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

(angliski) Zi?as Mjanm?

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ (angliski) Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (PDF). World Population Prospects, Table A.1 . 2008 revision. United Nations . Atjaunin?ts: 2009-05-12 .
↑ (angliski) ≪Burma (Myanmar)≫ . International Monetary Fund . Skat?ts: 2009-10-01 .

?is ar ?ziju saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

[unpop-1] (angliski) Department of Economic and Social Affairs Population Division (2009) (PDF). World Population Prospects, Table A.1 . 2008 revision. United Nations . Atjaunin?ts: 2009-05-12 .

[imf2-2] (angliski) ≪Burma (Myanmar)≫ . International Monetary Fund . Skat?ts: 2009-10-01 .

[1]

[2]