Bol?vija
(
sp??u
:
Bolivia
,
aimaru
:
Wuliwya
,
ke?vu
:
Buliwya
), ofici?li
Bol?vijas Daudznacion?l? Valsts
(
Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu
) ir valsts
Dienvidamerikas
centr?laj? da??. T? robe?ojas ar
Braz?liju
zieme?rietumos, ar
Paragvaju
dienvidaustrumos, ar
Argent?nu
dienvidos un ar
Peru
un
??li
rietumos. T? ir viena no div?m Dienvidamerikas valst?m, kam nav pieejas pie j?ras. Bol?vijas kop?j? plat?ba ir 1 098 581
km²
un to ietekm? ekvatori?l?, subekvatori?l? un tropisk? klimata josla. Liel?ko da?u valsts aiz?em gr?ti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sast?v?, bet austrumu zemien?s atrodami Amazones tropu me?i. Pie Bol?vijas robe?as atrodas pasaul? liel?kais augstkalnu ezers
Titikakas ezers
. Bol?vija ar 10,03 miljoniem iedz?vot?ju ir piekt? liel?k? valsts Dienvidamerik? un divdesmit astot? liel?k? valsts pasaul? p?c plat?bas.
Bol?vija ir "visindi?nisk?k?" Dienvidamerikas valsts. Puse t?s iedz?vot?ju ir indi??i, kuri pieder pie
ke?vu
un
aimaru
taut?m. L?dz 1825. gadam valsts bija
Sp?nijas
kolonija. Pie
Sukres
pils?tas sp??i tika sakauti, un nodibin?j?s republika. Jauno valsti nosauca par Bol?viju, br?v?bas c?n?t?ja
Simona Bolivara
v?rd?. T?d?? Sukre v?l joproj?m tiek uzskat?ta par Bol?vijas galvaspils?tu, lai gan vald?ba atrodas
Lapas?
.
Bol?vija ir demokr?tiska republika, kas sast?v no devi?iem departamentiem un simtu divpadsmit provinc?m. Galvaspils?ta ir
Sukre
, bet liel?k? pils?ta ir
Santakrusa
. Bol?vija ir jaunatt?st?bas valsts ar vid?ju
tautas att?st?bas indeksu
. Ekonomika galvenok?rt balst?s uz lauksaimniec?bu, me?saimniec?bu, zvejo?anu,
kalnr?pniec?bu
un vieglo r?pniec?bu. Bol?vija ir bag?ta ar der?gajiem izrakte?iem, it ?pa?i alvu. Bol?vija bie?i d?v? ar? par alvas zemi. Te ieg?st ar? svinu, cinku, sudrabu un citus met?lus.
Saska?? ar veiktajiem p?t?jumiem ir secin?ts, ka Bol?vijas teritorija ir apdz?vota jau vismaz 13 000 gadu. L?dz pat 16. gadsimtam, kad ?eit ierad?s sp??i, teritorij? bija vald?ju?as vair?kas civiliz?cijas un past?v?ju?as daudzas ietekm?gas kara?valstis.
1524. gad? Atlantijas oke?na krastos piest?ja sp??i, aizs?kot kontinenta koloniz?ciju un
inku imp?rijas
pak?au?anu. Jau p?c desmit gadiem tika nodibin?ta pirm? sp??u apmetne, jo inki nesp?ja pretoties sp?c?gajiem iebruc?jiem. Sp??u koloni?lisma period? Bol?vijas teritoriju d?v?ta par ?Aug??jo Peru”. 1545. gad? Potosi kalna rajon? atkl?ja bag?t?gus sudraba iegulumus.
Sp??u kundz?ba ilga vair?k k? tr?s gadsimtus, ta?u
Napoleona kari
18. gadsimt? v?jin?ja Sp?niju un daudzas republikas Dienvidamerik? cent?s to izmantot.
1809.
gad? Bol?vija pasludin?ja neatkar?bu, ta?u tikai 1825. gada 6. august? nodibin?ja Bol?vijas Republiku. Valsti nosauca par godu Dienvidamerikas atbr?vot?jam
Simonam Bolivaram
.
P?c neveiksm?ga m??in?juma apvienot Bol?viju ar Peru valst? sekoja valsts apv?rsums un pilso?kar?. Kara rezult?t? Bol?vija zaud?ja Atakamas provinci, kura p?rg?ja ??les teritorij?, Braz?lijai atdeva da?u no Akri ?tata, bet Paragvajai da?a no ?ako teritorijas, kura ir bag?ta ar naftas rezerv?m. Par revol?cijas kust?bas vadoni k?uva
Ernesto ?e Gevara
. 1982. gad? p?c valsts apv?rsuma valst? atkal tika ieviesta
demokr?tijas
.
2003.
gad? notika pla?i protesti pret Bol?vijas dabasg?zes rezervju p?rdo?anu
Amerikas Savienoto Valstu
komp?nij?m zem tirgus cenas. Tajos g?ja boj? 80 cilv?ki un v?l simtiem tika ievainoti.
[1]
S?k?s politiska nestabilit?te un
2005.
gada v?l??an?s uzvar?ja
kreisais
akt?vists,
etniskais indi?nis
Evo Moraless
no partijas
Kust?ba uz soci?lismu
. Vi?? k?uva par pirmo prezidentu indi?ni ??s valsts v?stur?, lai gan Bol?vij? indi??i ir liel?k? da?a iedz?vot?ju. P?c vi?a ierosin?juma tika izstr?d?ta jauna konstit?cija un
2009.
gad? ar referendumu t? tika apstiprin?ta. Taj? tika noteiktas indi??u ties?bas un uzsv?rta ??s valsts etnisk?
da??d?ba
. Bol?vijas Republika k?uva par Bol?vijas
Daudznacion?lo Valsti
.
[2]
Bol?vija ir valsts, kas atrodas Dienvidamerikas centr?laj? da??, uz dienvidrietumiem no Braz?lijas. Bol?vijas teritorija aiz?em 1 098 581
km²
, t? p?c plat?bas ir
divdesmit astot? liel?k? valsts pasaul?
un piekt? liel?k? valsts Dienvidamerik?. T? ir viena no div?m Dienvidamerikas valst?m, kam nav pieejas pie j?ras un k? ar? liel?k? valsts Rietumu puslod?, kam nav pieejas j?rai. Augst?kais punkts ir
Nevado Sajama
, kura augstums ir 6 542 metri virs j?ras l?me?a un atrodas Oruro departamenta rietumos. Liel?ko da?u no valsts teritorijas aiz?em gr?ti pieejami kalni un ielejas. Kopum? valsts teritoriju raksturo liela ekolo?isko zonu da??d?ba, rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sast?v?, savuk?rt austrumu zemien?s atrodami Amazones tropu me?i. Zem?kais punkts ir Paragvajas upe, kas atrodas 90 metrus virs j?ras l?me?a. Pie Bol?vijas robe?as atrodas pasaul? liel?kais augstkalnu ezers Titikaka.
Bol?vijas klimats ir ?oti daudzveid?gs un to ietekm? ekvatori?l?, subekvatori?l? un tropisk? klimata josla, t?p?c klimats da??dos valsts re?ionos m?dz b?t pat ?oti at??ir?gs. No novembra l?dz martam vis? valst? ir
lietus sezona
. Valsts galvaspils?t? ir v?sas ziemas, un pat sniegs. Sausuma sezonas laik? gaisa temperat?ra ir m?reni silta un laiks ir saulains. Valts zemien?s gaisa temperat?ra ir augst?ka un laika apst?k?i ir karst?ki. Vid?j? gaisa temperat?ra janv?r? ir ap + 15°C, bet j?lij? ap + 24°C.
Bol?vija ir sadal?ta devi?os departamentos un simtu divpadsmit provinc?s. Katru no Bol?vijas departamentiem p?rvalda gubernators, kas tiek iev?l?ts demokr?tisk?s v?l??an?s.
Ja 2001. gad? Bol?vij? dz?voja 8,27 iedz?vot?ji, tad 2012. gad? jau dz?voja 10,56 miljoni un ar katru gadu iedz?vot?ju skaits pieaug. Bol?vijas liel?k?s pils?tas ir
Santakrusa
,
Sukre
un
Lapasa
.
|
|---|
| | Neatkar?g?s valstis
| |
|---|
| Valstu da?as un
atkar?g?s teritorijas
| |
|---|
| |
|