- ?is raksts ir par valsti Dienvidamerik?. Par upi skat?t rakstu
Urugvaja (upe)
.
Urugvaja
(
sp??u
:
Uruguay
), piln? nosaukum?
Urugvajas Austrumu Republika
(
Republica Oriental del Uruguay
) ir valsts
Dienvidamerikas
dienvidaustrumu da?? pie
Atlantijas oke?na
. Robe?ojas ar
Argent?nu
rietumos un
Braz?liju
zieme?os un austrumos. Dienvidos
Laplata
, kuras pret?j? krast? ? Argent?na. Urugvaj? ir 3,42 miljoni iedz?vot?ju, no kuriem 1,8 miljoni dz?vo galvaspils?t?
Montevideo
un t?s aglomer?cij?. Ar plat?bu 176 000 km
2
Urugvaja ir otr? maz?k? valsts Dienvidamerik? aiz
Surinamas
. Urugvajas krasta l?nija ir 660 kilometrus gara. Neatkar?bu ieguvusi p?c
Sisplat?nas kara
, kas nosl?dz?s 1828. gad?.
Urugvaj? valda subtropisks klimats. T? izveidojusies labu gabalu no ekvatora, Atlantijas oke?na krast?. Oke?na ietekme padara klimatu maig?ku. Nokri??u ir sam?r? daudz ? vid?ji 950 mm gad?, un gaisa temperat?ra ir m?rena: ziem? vid?j? temperat?ra ir 10 gr?di p?c Celsija, bet vasar? ? 22 gr?di p?c Celsija. Nereti ziem? p?? aukstie v?ji
pampero
, tom?r tikai da?viet iesp?jams sals.
Aug?ju veido augst? pr?riju z?le, me?i aug vien atsevi???s viet?s.
Gandr?z 90% valsts teritorijas ir piem?roti zemkop?bai, ta?u izmantoti tiek tikai 50% no ??s zemes. Taj? audz? kukur?zu, kvie?us un r?su. P?r?jo zemi lieto gan?b?m milz?gajiem liellopiem un aitu gan?mpulkiem. Lai gan Urugvaja ir neliela valsts, t? ir pasaul? noz?m?ga aitkop?bas zeme un otra liel?k? vilnas eksport?t?jvalsts. Valst? ir aptuveni 16 miljoni
aitu
.
88% Urugvajas iedz?vot?ju ir Eiropas izcelsmes. Eiropas imigranti ierad?s no Sp?nijas un liel?koties ar? no It?lijas, k? ar? no Francijas, Horv?tijas un v?cvalod?gaj?m valst?m, piem?ram, Austrijas, V?cijas un ?veices.
Valdensie?i pirmo reizi ierad?s valst? 1850. ?veicie?i ierad?s no 1861, l?dz 1863 gadam. P?c tam sekojo?aj? laik? it??u, it ?pa?i neapolie?u, piepl?dums ieguva noz?m?gumu. No 1866 l?dz 1868 gadam, it??u imigrantu ?patsvars bija aptuveni 50%. It??i arvien vair?k par?d?j?s pils?tu tirdzniec?b?, it ?pa?i Montevideo. Otr? sp?c?g? imigr?cijas vi??a laik? no 1880 l?dz 1913 gadam, Urugvaj? ierad?s lauksaimniec?bas darbinieki un kolonisti, kas bija gatavi apmesties. Ar? ?eit noz?m?gu lomu sp?l?ja it??i, piem?ram, laika posm? no 1890 l?dz 1894 gadam, tie bija 42,6% no visiem imigrantiem, kam sekoja 17,7% sp??u. V?cvalod?go piepl?dums ?aj? period? bija sal?dzino?i zems ? 3,2%. 60 gadu s?kum? tika l?sts, ka v?cu izcelsmes cilv?ku skaits valst? ir aptuveni 15 000.
8% iedz?vot?ju ir jauktas rases, bet 4% ? ?frikas izcelsmes.
Viet?jie iedz?vot?ji, kas dz?voja k? mednieki un v?c?ji, tika izn?cin?ti da??s desmitgad?s 18. gadsimta vid?. Urugvaj? ir augsts las?tprasmes l?menis un t? ir viena no augst?kaj?m Amerik?. Dz?ves ilgums ir apm?ram 77 gadi. Soci?li ekonomiskaj? zi?? Urugvaja ir viena no valst?m ar liel?ko kontinenta vidussl??a ?patsvaru. Labkl?j?bas valsts, kuru ?oti ietekm?ja Eiropa, nodro?in?ja sam?r? l?dzsvarotu dz?ves l?meni l?dz 1960. gadu s?kumam.
Kam?r migranti sp?l?ja noz?m?gu lomu Urugvajas v?stur?, tikai 2,3% iedz?vot?ju 2017. gad? dzimu?i ?rvalst?s. Liel?k?s ?o cilv?ku grupas bija no Argent?nas (30 000 cilv?ku) un Sp?nijas (20 000).
Urugvajas galvaspils?ta
Montevideo
atrodas
Laplatas
l??a zieme?u krast?. Te izvietoju?ies Urugvajas noz?m?g?kie vilnas un p?rtikas p?rstr?des uz??mumi. Daudzi iedz?vot?ji p?rce?as uz dz?vi tuv?k galvaspils?tai: Montevideo 2005. gad? bija 1 370 000 iedz?vot?ju, kas ir aptuveni puse no valsts iedz?vot?jiem.
Valsts iek?zemes kopprodukts 2006. gad? bija 37,18 miljardi ASV dol?ri. Iek?zemes kopprodukts uz vienu cilv?ku 2006. gad? bija 11 621 ASV dol?rs. Urugvaj? ir 7. augst?kais HDI vis? Amerikas pasaules da?? un 50. augst?kais pasaul? (Latvija ir 48. viet?)(2007. gada dati).
|
---|
| Neatkar?g?s valstis
| |
---|
| Valstu da?as un
atkar?g?s teritorijas
| |
---|
| |
|