?is raksts ir par valsti. Par cit?m j?dziena Lielbrit?nija noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .

Lielbrit?nijas un Zieme??rijas Apvienot? Karaliste United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland [1]
Karogs ?erbonis
Dev?ze :  Dieu et mon droit
Himna :  God Save the King
Galvaspils?ta (un liel?k? pils?ta)		Londona 51°30′N 0°7′W  /  51.500°N 0.117°W  / 51.500; -0.117
Valsts valodas		ang?u valoda ( de facto )
Re?ion?l?s valodas		skotu valoda velsie?u valoda kornie?u valoda skotu g?lu valoda ?ru valoda Olsteras skotu valoda
Vald?ba		Parlament?ra konstitucion?l? monarhija
-	Monarhs	??rlzs III
-	Premjerministrs	Ri?i Sunaks
Izveido?ana
-	1707. gada ?nijas akti	1707 . gada 1. maij?
-	1800. gada ?nijas akts	1801 . gada 1. janv?r?
-	Ang?u-?ru miera l?gums	1922 . gada 12. apr?l?
Iest??an?s ES		1973 . gada 1. janv?r?
Plat?ba
-	Kop?	243,610 km²  ( 79. )
-	?dens  ( % )	1,34
Iedz?vot?ji
-	iedz?vot?ji 2022. gad?	67 508 936 [2]  ( 21. )
-	Bl?vums	246/km² ( 48. )
IKP  ( PPP )		2021. gada apr??ins
-	Kop?	$3,131 triljoni [3]
-	Uz iedz?vot?ju	$31 814 [3]
D?ini koef.  (2008)		41
TAI  (2010)		0,849 ( ?oti augsts ) ( 26. )
Val?ta		sterli?u m?rci?a (￡) ( GBP )
Laika josla		GMT ( UTC +0)
-	Vasar? ( DST )	BST  ( UTC +1)
Interneta dom?ns		.uk
ISO 3166-1 kods		826 / GBR / GB
T?lsarunu kods		+44

Apvienot? Karaliste ( ang?u : United Kingdom , izrun?: [ju?n??t?d ?k?ŋd?m] ), ofici?li kop? 1922. gada Lielbrit?nijas un Zieme??rijas Apvienot? Karaliste ( United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland ), ^[1] sarunvalod? ar? Lielbrit?nija ( Great Britain , [gre?t ?br?t(?)n] ), ir valsts Eiropas Zieme?rietumu piekrast?. T? ir salu valsts , ^{[4] [5]} kuras arhipel?g? iek?aujas Lielbrit?nijas sala, ?rijas zieme?austrumu da?a, k? ar? daudzas citas nelielas salas. Zieme??rija ir vien?g? Apvienot?s Karalistes da?a, kurai ir sauszemes robe?a ar k?du valsti ( ?rijas Republiku ). ^{[6] [7]} Iz?emot ?o sauszemes robe?u, Apvienoto Karalisti apskalo Atlantijas oke?ns , Zieme?j?ra , Laman?s un ?rijas j?ra . Liel?k? sala ir Lielbrit?nija, kas caur Eirotuneli ir savienota ar Franciju . Valsts iedz?vot?jus sauc par britiem .

Apvienot? Karaliste (AK) ir att?st?ta valsts un ie?em sesto vietu pasaul? p?c IKP un sept?to vietu pasaul? p?c pirktsp?jas. ^[8] Apvienot? Karaliste bija pirm? industri?l? valsts pasaul?, 19. gadsimta beig?s un 20. gadsimta s?kum? ^[9] Britu Imp?rija sp?l?ja noteico?o lomu pasaul?. Pirmais pasaules kar? , Britu Imp?rijas sabrukums un Otrais pasaules kar? Apvienot?s Karalistes lomu krietni samazin?ja, ta?u v?l joproj?m tai ir liela ietekme pasaul? ar sp?c?gu ekonomiku , armiju , zin?tniskajiem atkl?jumiem , k? ar? tai ir liela ietekme pasaules politik? . Apvienot? Karaliste ir starptautiski atz?ta kodolvalsts , kuras valsts bud?eta dot?cijas aizsardz?bas nozarei ir tre??s liel?k?s pasaul?. T? ir ar? ANO Dro??bas Padomes , N?ciju Sadraudz?bas , G7 , G20 , NATO , ESAO un Pasaules Tirdzniec?bas Organiz?cijas locekle. 2020. gada 31. janv?ra nakt? AK izst?j?s no Eiropas Savien?bas .

P?rvaldes forma [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apvienot?j? Karalist? darbojas konstitucion?las monarhijas p?rvaldes forma un t? ir unit?ra valsts , kas sast?v no ?etr?m zem?m ( countries ): Anglijas , Skotijas , Velsas un Zieme??rijas . ^[10] To p?rvalda Apvienot?s Karalistes parlaments London? , Skotijas parlaments Edinburg? , Velsas parlaments K?rdif? un Zieme??rijas asambleja Belf?st? . Normandijas salas ? D??rsija un G?rnsija , k? ar? Menas Sala ir kro?a ?pa?ums un t?s nav Apvienot?s Karalistes sast?v?, ^[11] ta?u da?os jaut?jumos, k? piem?ram, jaut?jumos par pilson?bu ??s zemes tiek skat?tas k? viens veselums ar Apvienoto Karalisti. ^[12]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Lielbrit?nijas v?sture

Britu salu arhipel?gs ir apdz?vots jau vair?k nek? 4 t?ksto?us gadu. T? pirmie apdz?vot?ji bija 2. gadu t?kstot? p. m. ?. no Pireneju pussalas iece?oju?ie ib?ri, k? ar? ?eltu ciltis (g?li, briti), kas ir m?sdienu velsie?u un skotu priek?te?i, norm??i un ?erm??u ciltis ( anglosak?i ) ? ang?u priek?te?i. Sp?c?g?k? no viduslaiku feod?laj?m valst?m - Anglija, neraugoties uz velsie?u preto?anos, 13. gadsimt? iekaroja un pak??va Velsu, bet 17. gadsimt? ? Skotiju un ?riju. Lai gan velsie?u un skotu asimil?cija norit jau vair?kus gadsimtus, tom?r tie ir saglab?ju?i daudz savdab?gu, tradicion?lu iez?mju dz?vesveid?, ap??rb?, kult?r?, reli?ij? ^[13]

Apvienot? Lielbrit?nijas karaliste ( United Kingdom of Great Britain ) izveidoj?s 1707. gad?, apvienojoties ?nij? Anglijas Karalistei un Skotijas karalistei . 1800. gad? izveidoja Lielbrit?nijas un ?rijas Apvienoto Karalisti. 1914. gad? britu parlaments ierosin?ja pie??irt ?rijai autonomiju un parlamentu, bet Pirm? pasaules kara d?? ne?stenoja piln?b?. Olsteras province, kur? domin?ja protestanti, piepras?ja atdal??anos no ?rijas.

1921. gad? ?rija nosl?dza dom?nijas l?gumu ar Lielbrit?niju, bet zieme?u gr?fistes ar Olsteru priek?gal? palika Lielbrit?nijas sast?v? k? province.

1973. gad? Apvienot? Karaliste k?uva par Eiropas Ekonomikas kopienas dal?bnieci. 2014. gad? notika Skotijas neatkar?bas referendums , kur? 55,3% no v?l?t?jiem nobalsoja pret Skotijas neatkar?bas atjauno?anu.

2016. gada 23. j?nija referendum? par Apvienot?s Karalistes dal?bu Eiropas Savien?b? eiroskeptiski noska?otie Apvienot?s Karalistes iedz?vot?ji nobalsoja par Eiropas Savien?bas pame?anu jeb Breksitu .

Lielbrit?nijas monarhu dinastijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Stjuartu dinastija
• Hanoveres dinastija
• Vindzoras dinastija

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apvienoto Karalisti veido ?etras ?eogr?fisk?s un v?sturisk?s zemes: Anglija , Skotija , Velsa un Zieme??rija . Apvienot? Karaliste aiz?em liel?ko da?u no Britu sal?m (?eogr?fisks termins, kas apz?m? Lielbrit?nijas un ?rijas salas, k? ar? citas maz?kas to tuvum? eso??s salas). Anglija, Skotija un Velsa atrodas Lielbrit?nijas sal?, bet Zieme??rija ? ?rijas salas zieme?austrumos.

Vair?k nek? pusi no Lielbrit?nijas teritorijas aiz?em vid?ji augsti, led?ja nogludin?ti kalni, p?r?jo - vi??oti, pauguraini l?dzenumi un zemienes ar biezu nogulumie?u k?rtu. Zemienes ir visvair?k apdz?vot? un apg?t? teritorija, galvenais lauksaimniec?bas rajons.

Lielbrit?nijas klimatu b?tiski ietekm? Atlantijas oke?ns . Temperat?ras sv?rst?bas ir nelielas: janv?ra vid?j? temperat?ra ir no +3 l?dz +7 °C, j?lija - no +13 l?dz +17 °C. Gad? izkr?t no 625 mm nokri??u austrumu un dienvidaustrumu da?? l?dz 2000-3000 mm rietumos. Rakstur?gi ir bie?i, stipri v?ji, miglas un liels apm?ku?os dienu skaits (dienvidaustrumu rajonos l?dz 140 dienu gad?).

Hidrogr?fisko t?klu veido daudzas nelielas, ?de?iem bag?tas upes ( Temza , Severna , Merseja ). Skotija un Kamberlenda bag?ta ezeriem. Liel?kie hidroener??tiskie resursi ir Skotijas kalnienes up?m, kur uzb?v?tas daudzas hidroelektrostacijas . Kop?jie valsts hidroenergoresursi ir apm?ram 1,5 miljoni kW.

Lielbrit?nij? p?rsvar? ir podzol?t?s un br?n?s me?u augsnes. Daudzie purvi ir nosusin?ti un iekultiv?ti. Viduslaikos Lielbrit?nija bija me?u zeme, ta?u tos izcirta gan ku?ub?ves vajadz?b?m un kokog?u ieg??anai, gan nol?da, lai ier?kotu gan?bas ait?m, kas deva vilnu tekstilr?pniec?bai. Tagad me?i aiz?em tikai 7% Lielbrit?nijas teritorijas un 9/10 nepiecie?am?s koksnes j?ieved ^[13]

Administrat?vais iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Skat?t ar?: Anglijas administrat?vais iedal?jums

Anglija Skotija Velsa Zieme??rija Menas Sala D??rsija G?rnsija

Apvienot? Karaliste administrat?vi ir sadal?ta 4 zem?s ( countries ): Lielbrit?nijas salas dienvidos atrodas Anglija , zieme?os ? Skotija , rietumos ? Velsa , bet ?rijas salas zieme?austrumos ? Zieme??rija .

Zeme ( Country ) Administrat?vais centrs Plat?ba (km²) Iedz?vot?ji Anglija Londona 130 395 51 446 000 Skotija Edinburga 78 772 5 222 100 Velsa K?rdifa 20 779 2 999 300 Zieme??rija Belf?sta 13 843 1 789 000

Kro?a un aizj?ras teritorijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apvienotajai Karalistei ir daudz kro?a un aizj?ras teritoriju, ^[14] kas ir Britu Imp?rijas mantojums. Atsevi??i tiek izdal?tas Normandijas salas ( D??rsija un G?rnsija ) un Menas Sala , kas nepieder nevienai iepriek? nosauktajai zemei, bet tie?i pak?autas kara?a varai jeb "kronim".

Kro?a teritorija ( Crown Dependency ) Administrat?vais centrs Plat?ba (km²) Iedz?vot?ji D??rsija Senthelj?ra 116 92 500 G?rnsija Sentp?terporta 78 65 573 Menas Sala Daglasa 572 80 085

Apvienot?s Karalistes pak?aut?b? ir ar? autonomas aizj?ras teritorijas.

Aizj?ras teritorija ( Overseas Territory ) Administrat?vais centrs Plat?ba (km²) Iedz?vot?ji Angilja Veli 91 13 600 Bermuda Hamiltona 53,2 67 837 Britu Antarktisk? teritorija Rotera 1 709 400 250 Britu Indijas Oke?na Teritorija Djegogarsija 60 4 000 Britu Vird??nas Rodtauna 153 27 000 Dienvidd?ord?ija un Dienvidsendvi?u Salas Kingedvardpointa 3 903 30 Folklenda Salas Stenli 12 173 3 140 Gibralt?rs Gibralt?rs 6,8 29 431 Kaimanu Salas D?ord?tauna 264 54 878 Montserrata Breidsa 102 5 879 Pitk?rna Adamstauna 47 50 Sv?t?s Hel?nas sala, Debesbrauk?anas sala un Tristana da Ku?as salas D?eimstauna 122 4 255 T?rksas un Kaikosas Kokb?rntauna 430 44 819

Vald?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Iek?politika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lielbrit?nijas un Zieme??rijas Apvienotaj? Karalist? darbojas konstitucion?l?s monarhijas p?rvaldes forma: valsts galva ir karalis vai karaliene (pa?laik karalis ??rlzs ), bet premjerministrs ir vald?bas vad?t?js. Likumdo?anas varu ?steno divpal?tu parlaments , kas sast?v no Lordu pal?tas un Apak?pal?tas . Demokr?tijai ir dzi?as saknes: jau 13. gadsimt? London? darboj?s parlaments , kur? piedal?j?s da??du k?rtu p?rst?vji. Iz?emot pilso?u kara periodu 17. gadsimt? , vara ir pak?peniski p?rg?jusi no kara?a pie tautas v?l?tiem p?rst?vjiem. Laika posm? no 1832 . l?dz 1884 . gadam tika pie?emti vair?ki likumi, kas pie???ra v?l??anu ties?bas visiem v?rie?u dzimuma pilso?iem, neatkar?gi no mantisk? st?vok?a. Sieviet?m vienl?dz?gas v?l??anas ties?bas tika pie??irtas tikai 1928 . gad?. 1979 . gad? par Lielbrit?nijas pirmo premjerministri-sievieti tika iev?l?ta M?rgarita Te?ere , kas ?o amatu ie??ma 12 gadus.

Parlamenta v?l??anas notiek 650 v?l??anu apgabalos, un katrs v?l??anu apgabals ma?orit?tes v?l??an?s iev?l vienu parlamenta locekli. V?l??anu sist?ma p?c principa first past the post nosaka, ka konkr?taj? re?ion? uzvar tikai t? partija , par kuru nobalsojis visliel?kais v?l?t?ju skaits. Ir daudzpartiju sist?ma, tr?s tradicion?li ietekm?g?k?s politisk?s partijas ir Lielbrit?nijas Darba partija ^[15] jeb t.s. leiboristi ( The Labour Party ), Lielbrit?nijas Konservat?v? partija ^[16] ( The Conservative Party ) un Liber?ldemokr?ti ^[17] ( British Liberal Democrats Party ), tom?r 2015. gada v?l??an?s Skotu Nacion?l? partija (SNP) iev?l?to deput?tu skaita zi?? p?rsp?ja Liber?ldemokr?tu partiju. Politisk? rekl?ma elektroniskajos medijos ir aizliegta.

?rpolitika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apvienot? Karaliste, kaut zaud?jusi savas glob?l?s lielvalsts statusu, ir viena no ietekm?g?kaj?m valst?m pasaul?: ANO Dro??bas Padomes locekle un NATO dal?bvalsts.

Jau kop? 17. gadsimta neatrisin?ta ?rpolitiska probl?ma ir Zieme??rijas statuss. 800 gadus ?rija bija iek?auta Apvienotaj? Karalist?. 1921 . gad? t? tika sadal?ta, liel?kajai da?ai ieg?stot suverenit?ti, bet Zieme??rijas 9 gr?fist?m paliekot Apvienot?s Karalistes sast?v?. Kop? t? laika re?ions piedz?vo ilgsto?us politiski-reli?iskus konfliktus starp ?riem kato?iem, kas v?las apvienoties ar ?riju, un emigrantu p?cte?iem protestantiem, t.s. unionistiem , kas v?las palikt karalist?. Liels pan?kums bija 1998 . gad? nosl?gtais Liel?s piektdienas miera l?gums . 2016. gada 23. j?nij? notika Referendums par Apvienot?s Karalistes dal?bu Eiropas Savien?b? , kur? vairums no v?l?t?jiem nobalsoja par Apvienot?s Karalistes izst??anos no Eiropas Savien?bas. ^[18] Apvienot? Karaliste izst?j?s no Eiropas Savien?bas 2020. gada 31. janv?r?.

Saimniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lielbrit?nij? agr?k nek? cit?s valst?s s?ka att?st?ties r?pniecisk? lielra?o?ana. To veicin?ja milz?ga bag?t?bu un kapit?la uzkr??ana 17. un 18. gadsimt?, kad Lielbrit?nija ekspluat?ja lielus koloni?los ?pa?umus . L?dz 20. gadsimta s?kumam Lielbrit?nija bija ≪pasaules fabrika≫, daudzu nozaru un tehnisko jaunumu dzimtene (pirm? dzelzce?a l?nija, tvaika dzin?js ). ^[13]

Lielbrit?nijas un Zieme??rijas Apvienot?s Karalistes uz??m?jdarb?bas vide saska?? ar Pasaules Bankas 2015. gada Doing Business reitinga skalu ir atz?ta par 8. lab?ko uz??m?jdarb?bas vidi pasaul?. ^[19] Saska?? ar Legatum Institute p?t?jumu Lielbrit?nija ie?em 13. vietu labkl?j?bas indeks?, kur? apskat?tas 142 valstis, t?s v?rt?jot p?c asto?iem krit?rijiem. ^[20] Lielbrit?nijas uz??m?jdarb?bas vide ie?em ar? izcil?bas vietu Ernst and Young p?t?jum? "Eiropas pievilc?bas apskats 2015. gads", ^[21] k? ?rvalstu tie?aj?m invest?cij?m vispievilc?g?k? valsts.

Noz?m?g?k? dabas bag?t?ba - akme?ogles (kr?jumi 170 miljardi tonnu). Gad? ieg?st vair?k nek? 90 miljoni tonnu og?u. Noz?m?gu ener??tisko resursu da?u veido nafta un dabasg?ze , kuru ieguve s?kta 1973. gad? Zieme?j?ras ?elfa zon?. Lielbrit?nija Zieme?j?r? ieg?st vair?k nek? 80 miljonus tonnu naftas un 52 miljonus kubikmetru dabasg?zes, kas nodro?ina vair?k nek? pusi no ener??tisko resursu pat?ri?a. ^[13]

Transports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lielbrit?nij? ir att?st?ti visi transporta veidi. Visliel?k? noz?me ekonomikas att?st?b? ir j?ras transportam, kura ?patsvars kop?j? kravu apgroz?b? sasniedz 9/10, no t?m 1/4 ir kabot??as p?rvad?jumi. No sauszemes transporta veidiem kravu p?rvad??an? noz?m?g?kais ir automobi?u transports. Autoce?u kopgarums sasniedz 380 t?ksto?i kilometru, dzelzce?u - gandr?z 17 t?ksto?i kilometru. P?c naftas un dabasg?zes atrad?u apg??anas Zieme?j?ras ?elf? pieaug cauru?vadu transporta noz?me. Valst? ir vair?k nek? 150 lidostu, regul?ra gaisa satiksme ir ar apm?ram 100 pasaules valst?m. 1994. gada maij? atkl?ja satiksmes tuneli zem Laman?a j?ras ?auruma . ^[13]

Demogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T? k? Apvienot? Karaliste ir salu valsts un atrodas tuvu Eiropas kontinent?lajai da?ai, pag?tn? t? ir piedz?vojusi gan izol?ciju, gan iebrukumus. Tur iece?oja ?elti , to iekaroja romie?i , kop? 6. gadsimta notika anglosak?u , v?l?k vikingu ( d??u un norma?u ) ien?k?ana. Katra no ??m grup?m ir atst?jusi palieko?as z?mes valsts v?stur? un etno?en?z?. Lai gan ?eltu valodas v?l past?v, ?pa?i Skotij? un Vels? , valdo?? ir ang?u valoda. T? veidojusies no anglosak?u un norma?u fran?u valodas.

Imigr?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ilgu laika darbasp?ka piepl?dumu valst? nodro?in?ja ?ru imigranti. Lielas kopienas izveidoju?i iebrauc?ji no agr?kaj?m britu kolonij?m ?frik? , Kar?bu re?ion? un Dienvid?zij? , k? ar? ??nie?i , ebreji un iece?ot?ji no cit?m Eiropas valst?m. Apm?ram 10 miljoni jeb 15% no valsts iedz?vot?jiem ir dzimu?i ?rpus Apvienot?s Karalistes. T?d?j?di valst? ir izveidojusies daudzkultur?la sabiedr?ba ar ?oti daudzveid?gu m?ziku, m?kslu, kulin?riju un reli?isko dz?vi.

Iedz?vot?ju skaita apl?ses p?c dzim?anas valsts ^[22]

	2010	2015 [23]	2017 [24]	2018	2019	2020	2021 [25]
Kop?jais iedz?vot?ju skaits	61 958 000	64 265 000	65 176 000	65 611 000	66 006 000	66 282 000	67 026 292
Dzim?anas valsts:   Apvienot? Karaliste	54 699 000	55 642 000	55 777 000	56 245 000	56 502 000	56 710 000	57 000 000
?rvalst?s dzimu?ie:	7 505 000	8 569 000	9 382 000	9 342 000	9 482 000	9 539 000	10 000 000
Indija	694 000	795 000	829 000	832 000	863 000	880 000	920 361
Polija	579 000	831 000	922 000	832 000	818 000	691 000	743 083
Pakist?na	482 000	503 000	522 000	535 000	547 000	479 000	623 557
Rum?nija	79 000	220 000	390 000	392 000	427 000	345 000	538 840
?rija	407 000	382 000	390 000	369 000	360 000	415 000	324 670
It?lija	118 000	162 000	232 000	253 000	233 000	257 000	276 669
Banglade?a	212 000	217 000	263 000	241 000	260 000	243 000	273 042
Nig?rija	191 000	199 000	194 000	205 000	215 000	281 000	270 768
V?cija	274 000	286 000	318 000	309 000	289 000	340 000	263 368
Dienvid?frika	191 000	200 000	228 000	246 000	252 000	267 000	217 180
ASV	177 000	181 000	153 000	170 000	161 000	197 000	203 281
??na	120 000	197 000	216 000	207 000	217 000	213 000	182 376
Sp?nija	68 000	125 000	156 000	150 000	159 000	164 000	166 916
Lietuva	87 000	151 000	178 000	190 000	168 000	145 000	164 158
Portug?le	83 000	140 000	139 000	141 000	165 000	166 000	156 295
Francija	111 000	153 000	175 000	170 000	185 000	189 000	155 322
Filip?nas	123 000	132 000	150 000	141 000	153 000	163 000	155 016
Bulg?rija	52 000	69 000	84 000	103 000	128 000	108 000	150 255
?rilanka	117 000	132 000	144 000	128 000	117 000	117 000	144 296
Jamaika	160 000	137 000	118 000	134 000	123 000	117 000	142 154
Kenija	128 000	134 000	129 000	127 000	121 000	145 000	134 944
Gana	84 000	108 000	109 000	120 000	114 000	113 000	132 577
Turcija	72 000	72 000	83 000	99 000	71 000	62 000	127 644
Zimbabve	130 000	112 000	122 000	124 000	128 000	123 000	124 146
Honkonga							121 429
Austr?lija	112 000	125 000	138 000	140 000	153 000	166 000	112 971
Braz?lija	44 000	53 000	72 000	87 000	101 000	113 000	111 480
Ir?na	70 000	86 000	70 000	73 000	72 000	74 000	109 168
Som?lija	110 000	114 000	101 000	108 000	99 000	79 000	108 921
Ung?rija	41 000	80 000	93 000	82 000	98 000	105 000	95 400
Ir?ka	69 000	71 000	66 000	73 000	67 000	58 000	89 394
Latvija	48 000	94 000	105 000	86 000	89 000	87 000	88 585
Afganist?na	54 000	76 000	85 000	73 000	79 000	42 000	85 693
Grie?ija	30 000	57 000	72 000	75 000	66 000	78 000	80 120
Nep?la	35 000	67 000	65 000	64 000	76 000	55 000	78 620
Slov?kija	48 000	85 000	79 000	72 000	72 000	58 000	73 940
Kipra	56 000	60 000	64 000	52 000	57 000	59 000	72 560
Kan?da	81 000	87 000	95 000	87 000	95 000	116 000	69 096
Alb?nija		28 000	36 000	32 000	47 000	40 000	68 670
N?derlande	55 000	69 000	65 000	81 000	68 000	80 000	67 375
Uganda	48 000	60 000	56 000	58 000	52 000	48 000	62 060
Malaizija	60 000	62 000	75 000	69 000	61 000	73 000	61 510
Krievija	40 000	46 000	59 000	47 000	59 000	73 000	56 055
Moldova							55 385
Taizeme	35 000	39 000	45 000	47 000	54 000	45 000	49 710
Jaunz?lande	72 000	59 000	65 000	62 000	67 000	91 000	49 149
?ehija	32 000	49 000	54 000	45 000	44 000	40 000	46 170
??ipte	28 000	38 000	41 000	45 000	39 000	37 000	43 515
S?rija							42 875
Singap?ra	42 000	44 000	50 000	52 000	44 000	56 000	40 925
Ukraina			31 000	33 000	38 000	32 000	39 515
Maur?cija	43 000	34 000	42 000	39 000	34 000	43 000	38 860
Kolumbija			30 000	38 000	38 000	39 000	37 830
Sud?na			33 000	32 000	33 000	44 000	37 395
Vjetnama							37 215
Eritreja						33 000	36 370
Jap?na	38 000	43 000	45 000	48 000	39 000	33 000	35 020
Tanz?nija							34 865
Zviedrija	28 000	31 000	38 000	40 000	42 000	41 000	33 005
Maroka							32 645
Sa?da Ar?bija			32 000		33 000	39 000	31 385
Be??ija		35 000	39 000	31 000	35 000	37 000	31 270
Kosova							30 515
Al??rija							29 845
Kongo Demokr?tisk? Republika							29 440
Zambija							26 255
Sjerraleone							24 800
Malta	23 000	28 000	30 000		29 000	35 000	24 475
?veice							22 830
Apvienotie Ar?bu Emir?ti						29 000	22 610
Izra?la							22 545
Kuveita							22 175
Etiopija							22 150
Trinid?da un Tob?go							21 660
D?nija						42 000	21 015
Venecu?la							19 980
Lib?na							19 885
Angola							19 715
Ekvadora							19 615
Jemena							19 270
Korejas Republika							19 200
Gaj?na							18 300
Norv??ija							18 040
L?bija							17 800
Gambija							17 410
Austrija							16 855
Mal?vija							16 500
Argent?na							16 415
Barbadosa							15 355
Kamer?na							14 615
Somija							13 580
Meksika							13 175
Horv?tija							12 825
Indon?zija							12 180
Serbija							11 715
Peru							10 945
Mjanma							10 625
Taiv?na							10 290
Igaunija							10 015

Liel?k?s pils?tas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apvienot?s Karalistes liel?k?s pils?tas p?c iedz?vot?ju skaita (2011) ^[26]

Londona Birmingema
	Vieta	Pils?ta	Zeme	Iedz?vot?ji	Vieta	Pils?ta	Zeme	Iedz?vot?ji	skat?t diskusija labot L?dsa Gl?zgova
	1	Londona	Anglija	8 173 194	11	K?rdifa	Velsa	346 090
	2	Birmingema	Anglija	1 092 330	12	Lestera	Anglija	329 839
	3	L?dsa	Anglija	751 485	13	Veikf?lda	Anglija	325 837
	4	Gl?zgova	Skotija	589 900	14	Koventri	Anglija	316 915
	5	?ef?lda	Anglija	552 698	15	Notingema	Anglija	305 680
	6	Bredforda	Anglija	522 452	16	Belf?sta	Zieme??rija	280 962
	7	Man?estra	Anglija	503 127	17	??k?sla pie Tainas	Anglija	280 177
	8	Edinburga	Skotija	468 720	18	Sanderlenda	Anglija	275 506
	9	Liverp?le	Anglija	466 415	19	Braitona	Anglija	273 369
	10	Bristole	Anglija	428 234	20	Kingstona pie Hallas	Anglija	256 406

Izgl?t?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vair?k nek? 90% b?rnu ieg?st bezmaksas izgl?t?bu valsts skol?s, bet tur?g?ko vec?ku atvases bie?i vien m?c?s priv?tskol?s. Augst?kaj?s valsts p?rvaldes un uz??m?jdarb?bas instit?cijas visvair?k amatu ie?em tie?i priv?tskolu beidz?ji.

Kult?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Apvienot? Karaliste ir slavena ar sav?m te?tra m?kslas trad?cij?m, ko 16. gadsimt? iedibin?ja Viljams ?eksp?rs . Vi?a lugas kop? sarakst??anas ir gandr?z nep?rtraukti iestud?tas te?tros; bie?i tiek veidoti ar? 17 . un 18. gadsimta autoru lugu uzvedumi. Sen?s trad?cijas turpina iedz?vin?t 20. gadsimta dramaturgi, piem?ram, Toms Stopards , Alans Eikborns un Deivids H?rs . Vi?u darbus raksturo spilgta valoda un sp?ja kom?dij? apl?kot nopietnas t?mas. Britu aktieri, piem?ram, Vanesa Redgreiva , Aiens Makelens , Reifs Fainss un Entonijs Hopkinss ir ieguvu?i pasaules slavu.

Lai gan britu te?tra m?kslas centrs ir Londona , izr?des var skat?t ar? daudz?s cit?s valsts pils?t?s. Noz?m?gs notikums ir Edinburgas festiv?ls un ar to saist?tie pas?kumi, kas pied?v? te?tra un m?zikas priek?nesumus jebkurai gaumei. Vis? valst?, ?pa?i vasar?, notiek daudzi m?zikas festiv?li, bet gadsk?rt?jie literat?ras festiv?li notiek Hej? pie Vajas un Celtnem?. ?oseram, kur? 14. gadsimt? sarakst?ja darbu " Kenterbijas st?sti ", ir bijis daudz dedz?gu sekot?ju; da??dos laikmetos sacer?tus dzejo?us var las?t pat Londonas metro vagonos un uz staciju platform?m l?dz?s rekl?m?m un sludin?jumiem.

Valst? past?v ar? senas t?lot?jm?kslas trad?cijas, ?pa?i ? portretu glezno?anas, karikat?ru, ainavu un akvare?u jom?. M?sdien?s pasaules slavu ir iemantoju?i gleznot?ji Deivids Hoknijs un Fr?nsiss B?kons , k? ar? t?lnieki Henrijs M?rs un Barbara Hepv?rta . Slaveni arhitekti, piem?ram, Kristofers Rens , Inigo D?onss , D?ons Ne?s un Roberts Adams , rad?ja britu pils?t?m rakstur?go veidolu, bet m?sdien?s Terijs Ferels un Ri?ards Rod?erss b?v? jaunas, postmodernisma stila celtnes. Daudzi izcili britu modes dizaineri savu novatorisk?s pavasara un rudens kolekcijas demonstr? Par?z? .

Virtuve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Britu ieguld?jums pav?rm?ksl? ir ang?u brokastis, p?cpusdienas t?jas un pudi?i . ?tro uzkodu priek?te?i bija pan?ta zivs ar kartupe?iem, sendvi?i un Kornvolas p?r?gi. M?sdienu britu virtuve ir rado?a un daudzveid?ga. Tradicion?li ?dieni ir liellopu, j?ra un med?jumu ga?a. Lielbrit?nija ir sala, t?p?c britu ?dienkart? jau kop? senlaikiem ir zivis un v??veid?gie.

Ang?u brokastis sast?v no cepta ??i??a un ol?m, s?n?m, desi?as, tom?tiem, apceptas maiz?tes, asinsdesas un pupi??m. Savuk?rt zemnieka brokastis (ang?u: ploughman's lunch ) pasniedz daudzos krogos. T?s sast?v no maizes, siera (bie?i ? ?edaras siers ) un marin?tiem d?rze?iem un tiek greznotas ar sal?tiem. Siera viet? var ar? b?t ??i??is vai past?te.

Sierus bie?i pasniedz pusdienu vai vakari?u nosl?gum?. Katram novadam ir rakstur?gi savi ?edaras siera paveidi. Arvien iecien?t?ki k??st sieri ar zil? pel?juma dz?sli??m, piem?ram, Stiltonas siers .

T?jas laiks [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?cpusdienu t?ja (ap 16.00) ir tradicion?la britu malt?te, ko m?dz ietur?t gan t?jn?c?s, gan lepn?s viesn?c?s. Parasti tiek pasniegta Indijas vai Ceilonas t?ja, ko var dzert ar pienu un cukuru, bet t? var b?t ar? smar??ga ??nas vai aug?u t?ja ar citronu vai bez t?. Vispirms ?d nelielus, r?p?gi sagrieztus sendvi?us, ko tradicion?li pilda ar gur?u ???l?t?m. Tiem var sekot kvie?u vai mie?u pl?ce?i ar d?emu un saldo kr?jumu, kas ?pa?i iecien?ti Anglijas rietumda??. Pie t?jas var ?st ar? grauzd?tas maiz?tes ar sviestu, gabali?u aug?u k?kas vai biskv?ta ar d?emu, ?okol?des ekl?rus vai k?du novada gardumu, piem?ram, skotu smil?u cepumus.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Apvienot?s Karalistes pils?tu uzskait?jums
• Lielbrit?nija (sala)
• Lielbrit?nijas Grand Prix
• Lielbrit?nijas rokm?zika
• Vietas Lielbrit?nij? UNESCO Pasaules mantojuma sarakst?

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Apvienot? Karaliste .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklop?dijas raksts (angliski)
• M?sdienu Ukrainas enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Ukrainas v?stures enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Pareiztic?go enciklop?dijas raksts (krieviski)
• Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Anglijas un Skotijas apvieno?an?s
• The flag of the United Kingdom, the "Union Jack"

s d l Eiropas valstis un atkar?g?s teritorijas Valstis Alb?nija Andora Apvienot? Karaliste Arm?nija † Austrija Azerbaid??na † Baltkrievija Be??ija Bosnija un Hercegovina Bulg?rija ?ehija D?nija Francija Grie?ija Gruzija † Horv?tija Igaunija ?rija Islande It?lija Kazahst?na † Kipra † Kosova Krievija † Latvija Lietuva Lihten?teina Luksemburga Malta Melnkalne Moldova Monako N?derlande Norv??ija Polija Portug?le Rum?nija Sanmar?no Serbija Slov?kija Slov?nija Somija Sp?nija ?veice Turcija † Ukraina Ung?rija V?cija Vatik?ns Zieme?ma?edonija Zviedrija Teritorijas D??rsija F?ru Salas G?rnsija Gibralt?rs Menas Sala Olande Svalb?ra Pa?pasludin?t?s valstis Abh?zija (1992) † Arcaha (1991?2023) † Dienvidosetija (1991) † DTR (2014?2022) LTR (2014?2022) I?k?rija (1991?2009) Pied?estra (1990) Zieme?kipra (1983) † † Eir?zijas valstis, kas ?eopolitiski tiek pieskait?tas Eiropai

s d l Zieme?atlantijas l?guma organiz?cija (NATO) Alb?nija Apvienot? Karaliste ASV Be??ija Bulg?rija ?ehija D?nija Francija Grie?ija Horv?tija Igaunija Islande It?lija Kan?da Latvija Lietuva Luksemburga Melnkalne N?derlande Norv??ija Polija Portug?le Rum?nija Slov?kija Slov?nija Somija Sp?nija Turcija Ung?rija V?cija Zieme?ma?edonija Zviedrija

s d l N?ciju Sadraudz?ba Antigva un Barbuda Apvienot? Karaliste Austr?lija Bahamu Salas Banglade?a Barbadosa Beliza Botsv?na Bruneja Dienvid?frika Dominika Fid?i Gaj?na Gambija Gana Gren?da Indija Jamaika Jaunz?lande Kamer?na Kan?da Kenija Kipra Kiribati Lesoto Malaizija Mal?vija Mald?vija Malta Maur?cija Mozambika Nam?bija Nauru Nig?rija Pakist?na Papua-Jaungvineja Ruanda Samoa Sei?elas Sentkitsa un Nevisa Sentl?sija Sentvinsenta un Grenad?nas Singap?ra Sjerraleone Svatini ?rilanka Tanz?nija Tonga Trinid?da un Tob?go Tuvalu Uganda Vanuatu Z?lamana Salas Zambija

s d l G7 valstis (Lielais sept?tnieks)   Apvienot? Karaliste   ASV   Francija   It?lija   Jap?na   Kan?da   V?cija

Autoritat?v? vad?ba WorldCat VIAF : 127756949 LCCN : n79023147 ISNI: 0000 0001 2248 3427 GND: 4022153-2 SELIBR: 164342 SUDOC: 026488515 BNF: cb11872746v (data) BIBSYS: 90055024 HDS: 003356 NLA : 35142153 NDL: 00871900 NKC: ge134525 BNE: XX4575384 CiNii: DA00516998