Antonio Vivaldi

Antonio Lu?o Vivaldi ; Antonio Lucio Vivaldi
A. Vivaldi portrets (1723. gads)
Person?g? inform?cija
Dzimis	1678 . gada 4. mart? ; Ven?cija , Ven?cijas Republika ; (tagad It?lija ) ;
Miris	1741 . gada 28. j?lij? (63 gadi) ; V?ne , Austrijas erchercogiste , Sv?t? Romas imp?rija ; (tagad Austrija ) ;
Paraksts
Profesion?l? inform?cija
?anrs	baroka m?zika
	M?zikas port?ls / M?zikas vikiprojekts

Antonio Lu?o Vivaldi ( it??u : Antonio Lucio Vivaldi , izrun?: /an?t?ːnjo ?luːt?o vi?valdi/ ; dzimis 1678 . gada 4. mart? , miris 1741 . gada 28. j?lij? ) bija it??u baroka m?zikas komponists, kato?u priesteris un vijo?virtuozs. Antonio Vivaldi bija viens no pirmajiem lielajiem koncertu komponistiem. Vi?a slaven?kais darbs ir koncertu kopa " ?etri gadalaiki ".

Biogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Antonio Vivaldi dzimis Ven?cij? 1678. gad?. Uzskata, ka tie?i vi?a t?vs D?ovanni, kas p?c profesijas bija b?rddzinis , iem?c?ja 10 gadus vecajam Antonio Vivaldi sp?l?t vijoli . ^[1] Ven?cij? ar? s?kusies vi?a m?ksliniecisk? darb?ba ? n?kamais komponists bija slavens vijo?virtuozs un diri?ents. 1703. gad? Vivaldi k?uva par kato?u priesteri. ^[2] T? pa?a gada septembr? ofici?li k?uva par vijo?meistaru un s?ka m?c?t vijo?sp?li ar? citiem. P?c tam vi?? k?uva par or?estra vad?t?ju. ^[1]

Kaut ar? 18. gadsimta pirmaj? tre?da?? Antonio Vivaldi slava bija aizskan?jusi l?dz Par?zei , Austrijai un V?cijai , komponists palika uztic?gs dzimtajai pils?tai (tikai da?us gadus vi?? darboj?s Mantuj? , 1718?1722). ^[1] Antonio Vivaldi bija temperament?gs, ?oti dz?vs un kust?gs cilv?ks ar lielu organizatora prasmi un lieti??u ??rienu. Galu gal? ?? komponista ros?g? un praktisk? darb?ba tom?r nevar?ja neiespaidot vi?a attiec?bas ar bazn?cu, kuras ietekme Ven?cij? joproj?m bija milz?ga, t?d?? m??a nogali, s?kot ar 1730. gadu beig?m, vi?? pavad?ja V?n? . ^[2] 1740. gad? vi?? dev?s darba mekl?jumos uz Dr?zdeni , bet, darbu neatradis, atgriez?s V?n?. 1741. gada 28. j?lij? Vivaldi nomira no iek??ja iekaisuma . ^[3]

Darbi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Antonio Vivaldi visslaven?kais darbs ir 1723. gad? tapu?? koncertu kopa " ?etri gadalaiki ", kas sast?v no ?etriem vijo?koncertiem: "Pavasaris", "Vasara", "Rudens" un "Ziema". Vi?? ir uzrakst?jis v?l vair?k nek? 500 citus koncertus, no kuriem aptuveni 230 ir paredz?ti izpild?t ar vijoli . Ir zin?mas gandr?z 50 Vivaldi operas , lai gan pie?auj, ka kop?jais vi?a sacer?to operu skaits var?tu b?t tuvu simtam. V?l vi?? ir sacer?jis simfonijas , aptuveni 90 son?tes un kamerm?ziku . Slavens vijo?virtuozs un diri?ents. Ar to slavens vis? Eirop?.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 Michael Talbot. Vivaldi . Master musicians series. London : Dent, 1978. ISBN 978-0-460-03164-6 .
↑ ^2,0 ^2,1 Karl Heller, Antonio Vivaldi, David Newton Marinelli, Karl Heller. Antonio Vivaldi: the red priest of Venice . Portland, Ore : Amadeus Press, 1997. ISBN 978-1-57467-015-8 .
↑ Gianfranco Formichetti. Antonio Vivaldi: Venezia e il prete col violino . Tascabili Bompiani Saggi (1. ed. Tascabili Bompiani izd.). Milano : Bompiani, 2006. ISBN 978-88-452-5640-0 .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Antonio Vivaldi .

?? m?zi?a biogr?fija ir nepiln?ga . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to .

[:0-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 Michael Talbot. Vivaldi . Master musicians series. London : Dent, 1978. ISBN 978-0-460-03164-6 .

[:1-2] 2,0 ^2,1 Karl Heller, Antonio Vivaldi, David Newton Marinelli, Karl Heller. Antonio Vivaldi: the red priest of Venice . Portland, Ore : Amadeus Press, 1997. ISBN 978-1-57467-015-8 .

[3] Gianfranco Formichetti. Antonio Vivaldi: Venezia e il prete col violino . Tascabili Bompiani Saggi (1. ed. Tascabili Bompiani izd.). Milano : Bompiani, 2006. ISBN 978-88-452-5640-0 .

[1]

[2]

[3]