Andora

Andoras Firstiste
Andoras Firstiste Principat d'Andorra
Karogs	?erbonis
	Dev?ze : lat??u : Virtus Unita Fortior ; Vienots sp?ks ir stipr?ks
	Himna : ; katal??u : El Gran Carlemany, Mon Pare ; Mans t?vs, K?rlis Lielais ; ;
	Location of Andorra
Galvaspils?ta ; (un liel?k? pils?ta)	Andora la Velja ; 42°30′N 1°31′E / 42.500°N 1.517°E
Valsts valodas	katal??u valoda
Demon?ms	andorie?i
Vald?ba	Parlament?ra demokr?tija un l?dzfirstiste
Neatkar?ba
Plat?ba
Iedz?vot?ji
IKP ( PPP )	2008. gada apr??ins
D?ini koef. (2003)	27,21 ( zems ) ( 37. )
TAI (2019)	▼ 0.868 ( ?oti augsts ) ( 36. )
Val?ta	eiro 1 ( EUR )
Laika josla	CET ( UTC +1)
Interneta dom?ns	.ad 2
ISO 3166-1 kods	020 / AND / AD
T?lsarunu kods	+376
1	Pirms 1999: Francijas franks un Sp?nijas peseta . P?c 1982. gada apgroz?b? laida nelielu apjomu Andoras din?ru (dal?s 100 centimos).
2	Ar? .cat , kop? ar kataloniski run?jo??m teritorij?m.

Andora ( katal??u : Andorra , fran?u : Andorre ), ofici?li Andoras Firstiste ( Principat d'Andorra , Principaute d'Andorre ) ir valsts Eiropas dienvidrietumos. T? robe?ojas ar Franciju austrumos un ar Sp?niju rietumos, bez pieejas pie j?ras. Andoras plat?ba ir 468 km² un to ietekm? m?ren?s joslas klimats. Atrodas Pireneju kalnos. Andora ar 85 082 iedz?vot?jiem ir piecdesmit? liel?k? valsts Eirop?.

Andora ir parlament?ra demokr?tija un l?dzfirstiste, kas sast?v no septi?iem pagastiem. Galvaspils?ta un liel?k? pils?ta ir Andora la Velja . T? nav Eiropas Savien?bas dal?bvalsts, bet t?s ofici?l? val?ta ir eiro . Kop? 1993. gada ir ANO dal?bvalsts.

K?dreiz Andora bija izol?ta valsts, bet ?odien t? ir p?rtikusi valsts, kas tiek raksturota k? t?risma un nodok?u parad?ze. Galvenais iedz?vot?ju ien?kumu avots ir t?risma nozare, t?p?c kalnos ir izveidotas daudzas sl?po?anas un alp?nisma b?zes.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Andoras v?sture

Tradicion?li Andoras neatkar?bas ieg??anu pied?v? K?r?? Liel? nopelniem, kur? atbr?voja zemi no mauru valdnieka 803. gad?. ^[1] Pats sen?kais no zin?majiem valsts dokumentiem, kas saist?s ar Andoru, attiecas uz K?r?a Liel? mazd?la K?r?a II vald??anas laiku. ?is senais dokuments ir 843. gada pav?le, kas nodod Andoru ( Valls d'Andorra ) Sp?nijas pils?tas ?Seo de Urgel” gr?fa p?rvald?b?.

Pirmie valsts konstit?ciju dokumenti attiecas uz 1278. un 1288. gadiem, kas tika izdoti, lai noregul?tu konfliktu starp sp??u katolisko arhib?skapu un fran?u gr?fu. ?is l?gums pal?dz?ja rad?t m?sdienu Andoras valsts varas pamatu ? konstit?ciju, kas ir viens no visvec?kajiem dokumentiem, kur? v?l darbojas m?sdien?s. ?is politiskais kompromiss gl?ba Andoru no iesp?jas tikt izdz?stai no politisk?s kartes, ?emot v?r? savus varenos kaimi?us.

P?c Fran?u Revol?cijas gr?fa mantiniece atc?la visas feod?las privil??ijas, to skait? ar? ties?bu p?rvald?t Andoras valsts lietas. Bet p?c Andoras iedz?vot?ju l?guma ??s ties?bas tika atjaunotas ar Napoleona at?auju 1806. gad?.

1993. gada mart? Andoras iedz?vot?ji nobalsoja par to, lai padar?tu valsti par neatkar?gu demokr?tisku parlament?ru monarhiju ar divk?r?u p?rvaldi, pie tam valsts sa??ma pilnu suverenit?ti .

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Andora ir maza, kalnu ieskauta valsti?a Rietumeirop? . Andoras teritorija aiz?em 467,63 km², t? k? t? ir maza valsts Pireneju kalnu gr?das austrumos, tai nav pieejas j?rai. T? p?c plat?bas ir sest? maz?k? valsts Eirop? un 191. liel?k? valsts pasaul? . Augst?kais valsts punkts ir Koma Pedrosa , kura agstums sasniedz 2946 metrus virs j?ras l?me?a. ?is punkts atrodas Pireneju kalnos valsts zieme?rietumos. Andoras ainavu p?rsvar? veido kalni ar vid?jo augstumu 1990 metri virs j?ras l?me?a. Kalnus sadala tr?s dzi?as ielejas, kas gal? sapl?st vien?, pa kuru pl?st Valiras upe, kas savu ce?u turpina Sp?nij?.

Andor? ir sastopami da??das koku ??irnes, k? ozoli , di?sk?bar?i , kasta?i , egles un priedes , t?p?c ?eit ir diezgan att?st?ta me?r?pniec?ba. Pateicoties Alpu l?zenaj?m gr?d?m, Andor? audz? aitas un liellopus, zirgus ieskaitot. Zemkop?ba vair?k ir att?st?ta Valiras ielejas dienvidu da??, kur gan bie?? sausuma d?? ir nepiecie?ama ap?de?o?ana.

Administrat?vais iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Andoras administrat?vais iedal?jums

Andora sast?v no septi?iem apgabaliem jeb pagastiem.

Re?ions	Nosaukums katal??u valod?	Administrat?vais centrs	Plat?ba (km²)	Iedz?vot?ju skaits (2014) ^[2]	ISO 3166-2
Andoras la Veljas pagasts	Andorra la Vella	Andora la Velja	&0000000000000012000000 12	&0000000000022615000000 22 615	AD-07
Enkanas pagasts	Encamp	Enkana	&0000000000000074000000 74	&0000000000012041000000 12 041	AD-03
Eskaldesas - de Lorijas pagasts	Escaldes-Engordany	Eskaldesa - de Lorija	&0000000000000047000000 47	&0000000000014002000000 14 002	AD-08
Kaniljo pagasts	Canillo	Kaniljo	&0000000000000121000000 121	&0000000000004270000000 4 270	AD-02
Lamasanas pagasts	La Massana	Lamasana	&0000000000000061000000 61	&0000000000010076000000 10 076	AD-04
Ordino pagasts	Ordino	Ordino	&0000000000000089000000 89	&0000000000004675000000 4 675	AD-05
Sant?ulijas de Lorijas pagasts	San Julian de Loria	Sant?ulija de Lorija	&0000000000000060000000 60	&0000000000009270000000 9 270	AD-06

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Andor? dz?vo 85 082 iedz?vot?ji un p?c iedz?vot?ju skaita t? ir 201. liel?k? valsts pasaul? . Andoras liel?k? pils?ta un galvaspils?ta ir Andora la Velja, kur? dz?vo apm?ram 22 000 iedz?vot?ji. Andorie?i ir minorit?te pa?i sav? valst? un veido 33% no kop?j? iedz?vot?ju skaita. Sp??i veido 23%, portug??i 21%, fran?i 17%, briti un it??i 1%. Divas tre?da?as no iedz?vot?jiem ir nepilso?i un vi?iem nav ties?bu balsot. Saska?? ar ANO datiem, Andor? ir viens no ilg?kajiem m??a r?d?t?jiem pasaul?. Pamatiedz?vot?jus jeb andorie?us d?v? par katalo?iem, lai ar? tas nav ?sti prec?zi, jo andorie?i ir tauta pati ar savu izcelsmi.

Ofici?l? valsts valoda ir katal??u valoda, bet l?dz?gas ties?bas ir ar? fran?u un sp??u valod?m. Andora ir viena no retaj?m valst?m, kas saprotamu iemeslu d?? nav parakst?jusi Eiropas Nacion?lo minorit??u konvenciju.

Liel?k? da?a iedz?vot?ju jeb 90,1% ir kato?i , 2,1% ir protestanti , 1,8% pieder pie cita kristiet?bas novirziena, 0,7% pieder pie citas reli?ijas, bet 5,3% ir netic?gi.

Vald?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

13. gadsimt? Andora non?ca Fu? gr?fa un Katalonijas provinces Urgelas b?skapa vald?jum?, m?sdienu Francijas un Sp?nijas teritorij?. No 13. gadsimta l?dz pat 1993. gadam Andora bija Francijas un Sp?nijas pak?aut?b?. 1993. gada 14. mart? tautas referendum? tika pie?emta jauna konstit?cija un Andora k?uva par neatkar?gu valsti.

Vienlaikus Andora ir ar? gr?fiste, ko p?rvalda divi gr?fi: Francijas prezidents un Sp?nijas b?skaps. Valsts vara ir kop?j? ieleju padome vai parlaments, kas sast?v no 28 p?rst?vjiem, kuri tiek iev?l?ti uz 4 gadiem.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

↑ [1] Arhiv?ts 2013. gada 10. august?, Wayback Machine vietn?. Andoras neatkar?ba (angliski)
↑ ≪Departament d'Estudis i Estadistica≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 10. decembr? . Skat?ts: 2011. gada 15. febru?r? .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Andora .

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
M?sdienu Ukrainas enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareiztic?go enciklop?dijas raksts (krieviski)
Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)

[1] [1] Arhiv?ts 2013. gada 10. august?, Wayback Machine vietn?. Andoras neatkar?ba (angliski)

[2] ≪Departament d'Estudis i Estadistica≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010. gada 10. decembr? . Skat?ts: 2011. gada 15. febru?r? .

[1]

[2]