Pamatraksts?un citi raksti: ?umera , Babilonija un As?rija

?umeru izcelsme v?l joproj?m nav noskaidrota, ta?u pirm?s liec?bas par ??s civiliz?cijas esam?bu iesniedzas 6000 gadu t?l? pag?tn?. Ap 5000. gadu p.m.?. zemkopju ciematos s?ka par?d?ties zemkop?bas produkcijas p?rpalikums?? galvenais priek?nosac?jums, lai s?ktos darba dal??ana , padzi?in?tos specializ?cija un kooper?cija un rezult?t? ??s civiliz?cijas att?st?ba turpin?tos jaun? l?men?. Da?a Sen?s Divupes iedz?vot?ju var?ja atteikties no lauksaimniec?bas k? galven? nodarbo?an?s veida un piln?b? apg?t amatniec?bu , savuk?rt, l?dz ar amatniec?bas att?st?bu aizs?k?s pils?tu veido?an?s process. Ceturtaj? gadu t?kstot? p.m.?. ?eit jau bija izveidojusies virkne pils?tu. Liel?k?s no t?m s?kum? bija Erida un Ereka ( Erech , Ur?ka).

Divupes pils?tas gadsimtu gait? att?st?j?s, uzs?kot savstarp?ju konkurenci, l?dz da?as no t?m k?uva par galvaspils?t?m . Da??dos laika posmos uzplauka un noriet?ja tr?s valstis ?umera , Babilonija un As?rija . 612. gad? p.m.?. As?rijas galvaspils?tu Nin?vi iekaroja M?dija , bet liel?ko Mezopot?mijas da?u sagr?ba haldie?i sava vado?a Nebukadnecara II (vald?ja 605.-562. gad? p.m.?.) vad?b?, kur? nodibin?ja Haldejas jeb Jaunbabilonijas valsti. P?c vi?a n?ves Mezopot?miju 539. gad? p.m.?. iekaroja Sen? Persija valdnieka K?ra Liel? vad?b?. 331. gad? p.m.?. Babilon? iebruka Ma?edonijas Aleksandrs un pie as?rie?u ciemata Gaugamelas (m?sdienu Kurdist?n? ) sak?va Ahemen?du imp?rijas armiju D?rija III vad?b?. P?c Ma?edonijas Aleksandra n?ves Seleik?du dinastija pak??va Babiloniju un S?riju. No 247. gada p.m.?. l?dz 224. gadam Divupi p?rvald?ja Parta (jeb Ask?nija), kas bija galven? Romas imp?rijas s?ncense Vidusj?ras austrumda??. ?eizara Traj?na laik? romie?u le?ioni ???rsoja Eifratu un 116. gad? ie??ma Partijas galvaspils?tu Ktesifontu, nodibinot Mezopot?mijas un As?rijas provinces, ?eizars Septimijs Sev?rs Mezopot?mijai pie???ra kolonijas ties?bas. ^[2] 226. gad? Partas viet? nodibin?j?s Sasan?du valsts , kuru 7. gadsimtam iekaroja ar?bi . Re?ion? turpin?ja iepl?st jaunas tautas un ciltis, Mezopot?mija joproj?m bija viens no plauksto??kajiem Vid?jo un Tuvo Austrumu re?ioniem l?dz pat agr?najiem viduslaikiem.

• Ritenis izgudrots laik? starp 3500. un 3250. gadu p.m.?. ?ie rite?i bija efekt?vi pielietojami, iztur?gi un stabili, to vien?gais tr?kums bija t?ds, ka tie bija ?oti smagi.
• Arkls izgudrots laik? ap 3500. gadu p.m.?. Ar arklu laukus var?ja apstr?d?t daudz ?tr?k un viegl?k.
• Rakst?ba piktogr?fisk? raksta veid? izgudrota un s?kta lietot apm?ram 3000. gad? p.m.?. Att?liem k??stot abstrakt?kiem, izveidoj?s ???raksts .
• Eposs par Ur?kas valdnieku Gilgame?u sacer?ts ap 2000. gadu p.m.?.

Divup? past?v?ja daudzdiev?ba, ar? valdniekus uzskat?ja par dievi???m b?tn?m. Dievi tika godin?ti temp?os ? zikur?tos . Diev?bas Divup?:

• Ans ? dievs-t?vs;
• Enlils ? v?ju un negaisu dievs, debesu un zemes dievs;
• Inanna ? augl?bas un m?lest?bas dieviete, ar? kara un ?ildu dieviete;
• Enki ? pazemes pasaules, gudr?bas un sald?dens dievs u.c.;

Sen?s Divupes, t?pat k? citu v?sturiski agr?no civiliz?ciju uzplaukums izskaidrojams ar sevi??i labv?l?gajiem klimatiskajiem apst?k?iem. Abas upes un to pietekas nodro?in?ja ?rtas sakaru un transporta iesp?jas pla?? re?ion?. Lekno zemi starp up?m jau senos laikos d?v?ja par "ra??go sirpi" vai "augl?go pusm?nesi". ?is loks stiep?s no ??iptes zieme?austrumu virzien? caur Palest?nu , Levantu , Anatoliju , l?dz pat Ir?nas kalniem Kaspijas dienvidos, ietverot Seno Divupi. Non?ku?i ?aj? apvid?, cilv?ki atrada daudz der?gu augu. Piem?ram, Turcijas dienvidu da?? br?v? dab? auga savva?as mie?i . Savuk?rt Jord?nas ielej? kupl? skait?, neviena nekultiv?ti, z?la kvie?i . Pa S?rijas me?iem zilo?i klai?oju?i v?l ap 1000. gadu p.m.?., t?d?? nav nekas neparasts, ka ra?as nov?k?ana Tuvajos Austrumos s?kusies jau ap 9500. gadu p.m.?., lai gan m?r?tiec?ga graudaugu kultiv??ana aizs?kusies v?l?k. Pirmajiem past?v?gajiem ?? augl?g? re?iona iedz?vot?jiem bija j?pieliek pavisam nedaudz p??u, lai iev?rojami pilnveidotu savu uzturu. Apr??ini liecina, ka ap 2500. gadu p.m.?. Divupes dienvidu da?? tika ieg?tas ra?as, kas sal?dzin?mas ar lab?kajiem m?sdienu Kan?das kvie?u laukiem.

Bronzas laikmeta civiliz?cij?m sasniedzot augstu att?st?bas pak?pi, pieaugot iedz?vot?ju skaitam, daudzk?rt intens?v?ka k?uva ar? resursu izmanto?ana, l?dz to atdevi ne tikai vairs nebija iesp?jams palielin?t, bet t? s?ka samazin?ties. To veicin?ja ar? klimata izmai?as ? paaugstinoties gada vid?jai temperat?rai, ne tikai stepes p?rv?rt?s tuksne?os , bet ar? up?s samazin?j?s ?dens piepl?de, to baseinu plat?ba saruka un l?dz?in?jo iedz?vot?ju skaitu nodro?in?t ar p?rtiku vairs nebija iesp?jams. Divup? uztur?t sare???to upju saimniec?bu ar? k?uva arvien gr?t?k daudzo karu d?? ar iebruc?jiem, kuri arvien liel?k? skait? pl?da no izkaltu?ajiem stepju rajoniem uz piem?rot?k?m zem?m.

Piln?gs Divupes civiliz?cijas pagrimums s?k?s p?c posto?? mongo?u iebrukuma Ab?s?du kalif?t? un Bagd?des izpost??anas 1258. gad?. Divupes kult?ra, kas da??d?s modifik?cij?s liel?k? vai maz?k? m?r? bija saglab?jusi savu integr?t?bu pie visda??d?kaj?m var?m un valdniekiem, arvien vair?k zaud?ja savu spo?umu. Ar? r?p?gi izveidot? ap?de?o?anas kan?lu sist?ma degrad?j?s, un tas j?tami ietekm?ja galveno re?iona saimniec?bas nozari ? lauksaimniec?bu . Rezult?t? Mezopot?mijas iedz?vot?ju dz?ves l?menis arvien vair?k krit?s, it ?pa?i Osma?u imp?rijas un Savaf?du dinastijas persie?u vald??anas laik? 16.?18. gadsimt?. Netie?i tas liecina par maz?k ac?mredzamu, ta?u ilgsto??ku faktoru ietekmi. Proti, tehnolo?ijas un jaunievedumi da??d?s jom?s ??va cilv?kiem piel?goties dz?vei cit?s zem?s, kuras pirms tam bija uzskat?tas par nelabv?l?g?m. L?dz ar to upju ieleju civiliz?cijas pamaz?m zaud?ja savas k?dreiz?j?s priek?roc?bas. Laika gait? t?s izr?d?j?s nov?jin?tas ne tikai iek??jo nesaska?u un valdnieku savstarp?jo c??u par varu d??, bet ar? p?r?k ?aur?s specializ?cijas d??, pa?aujoties uz atsevi??iem dabas faktoriem. L?dz ar to n?kas secin?t, ka konkr?t?m organiz?cijas un jaunievedumu form?m konkr?t? vid? ir savas v?sturisk?s un fizisk?s robe?as.

?obr?d liela Ir?kas da?a, it ?pa?i abu lielo upju aug?tec?, ir smil?ains, neaugl?gs klajums, ko d?v? par al-Jazirah (ar?bu valod? “sala”). Pateicoties dab?gajiem upju sane?iem, sam?r? p?rtikusi ir tikai Divupes vidusda?a, bet abu upju lejastec? ple?as purvainas zemienes, bet pirms t?ksto?iem gadu r?p?gi koptie kan?li sen p?rkl?ju?ies d???m, aizaugu?i ar meldriem un kr?m?jiem. Vairs gandr?z nekas ?eit neatg?dina par ?? teiksmain? re?iona seno v?sturi.

•   Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Sen? Divupe .

• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Pasaules v?stures enciklop?dijas raksts (angliski)