?is raksts ir par valsti. Par cit?m j?dziena Centr?l?frika noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .

Centr?l?frikas Republika Republique centrafricaine Kodorosese ti Beafrika
Karogs ?erbonis
Dev?ze :  "Unite, Dignite, Travail"    ( franciski ) "Vienot?ba, Cie?a, Darbs"
Himna :  La Renaissance    (franciski) E Zingo    ( Sango )
Galvaspils?ta (un liel?k? pils?ta)		Bangi 984) 4°22′N 18°35′E  /  4.367°N 18.583°E  / 4.367; 18.583
Valsts valodas		sango , fran?u valoda
Vald?ba		Republika
-	prezidents	Fost?ns-Ar?an?s Tuadera
-	Premjerministrs	Felix Moloua
Neatkar?ba		no Francijas
-	Datums	1960 . gada 13. august?
Plat?ba
-	Kop?	622 984 km²  ( 44. )
-	?dens  ( % )	0
Iedz?vot?ji
-	iedz?vot?ji 2020. gad?	4 830 000 [1]  ( 124. )
-	Bl?vums	7,1/km² ( 183. )
IKP  ( PPP )		2019. gada apr??ins
-	Kop?	$4.262 billion [2]
-	Uz iedz?vot?ju	$823 [2]
D?ini koef.  (2008)		56.3 ( augsts )
TAI  (2019)		▲ 0.397 ( zems ) ( 188. )
Val?ta		Centr?l?frikas franks ( XAF )
Laika josla		UTC ( UTC +1)
-	Vasar? ( DST )	vasaras laiku nelieto  ( UTC +1)
Interneta dom?ns		.cf
T?lsarunu kods		+236
1	atjaunots 2020. gada 25. decembr?

Centr?l?frikas Republika vai sa?sin?ti Centr?l?frika ( fran?u : Republique Centrafricaine ; IPA : [?epyblik s??t?af?ik?n] vai Centrafrique , IPA : [s??t?af?ik] ) ir valsts Centr?laj? ?frik? ar galvaspils?tu Bangi . C?R robe?ojas ar ?adu zieme?os, Sud?nu un Dienvidsud?nu austrumos, Kongo Republiku un Kongo Demokr?tisko republiku dienvidos, un Kamer?nu rietumos. Robe?u kopgarums 5203 km.

Liel?k? da?a C?R sast?v no Sud?nas-Gvinejas savannas , t?pat taj? atrodas Sahelas-Sud?nas zona valsts zieme?os un ekvatori?lo me?u zona dienvidos. Divas tre?da?as no valsts atrodas Ubangi upes basein?, kura tek dienvidu virzien? uz Kongo upi , atlikus? tre?da?a atrodas ?ari upes basein?, kura tek uz zieme?iem uz ?adas ezeru .

T? k? liel?k? da?a teritorijas atrodas Ubangi un ?ari upju basein?, fran?i ?o koloniju nosauca ?? re?iona v?rd? par Ubangi-?ari ( fran?u : Oubangui-Chari ). ?? fran?u kolonija k?uva par Francijas da??ju autonomiju 1958. gad? un v?l?k, 1960. gada 13. august? par neatkar?gu valsti. Pirmos tr?sdesmit gadus p?c neatkar?bas ieg??anas C?R prezidenti netika iev?l?ti demokr?tisk?s v?l??an?s. Pirm?s demokr?tisk?s v?l??anas notika 1993. gad? par ?rvalstu l?dzek?iem un ar ANO V?l??anu Lietu Komisijas pal?dz?bu. Taj?s uzvar?ja An?s Felikss Patas? , bet p?c laika prezidents Patas? zaud?ja atbalstu un 2003. gad? varu sagr?ba ?ener?lis Fransu? Boziz? . Boziz? uzvar?ja 2005. gada maija v?l??an?s, bet 2013. gad? vi?u g?za nemiernieki ar Mi?elu D?otodiju priek?gal?. D?otodijas laik? valsti p?r??ma vardarb?ba starp musulma?u maz?kumu un kristie?u vair?kumu, l?dz 2014. gada janv?r? vi?? atk?p?s no prezidenta amata, un par pagaidu prezidentu k?uva Katr?na Samba-Panza , pirm? sieviete ?aj? amat?. 2015.-2016. gada v?l??an?s uzvar?ja Fost?ns-Ar?an?s Tuadera .

Neraugoties uz saviem bag?tajiem miner?lu resursiem, Centr?l?frikas Republika ir viena no nabadz?g?kaj?m valst?m pasaul?.

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Centr?l?frikas Republika ir valsts bez izejas uz j?ru, kas atrodas ?frikas kontinenta iek?ien?. Liela da?a teritorijas sast?v no l?dzenas vai l?zenas plakanka??u savannas (Azandes plakankalne), ^[3] kas atrodas aptuveni 500 m virs j?ras l?me?a. Zieme?austrumos atrodas Fertita kalnu mas?vs, sast?vo?s no atsevi??iem kalniem un gr?d?m (Aburaseinas, Dar-?allas un Mongo), un valsts dienvidrietumu da?? ir izkais?ti erod?ti klin?aini pakalni (" kagasi "). Zieme?rietumos uz robe?as ar Kamer?nu atrodas Karres kalni (paz?stami ar? k? Jades mas?vs), gran?ta plato ar augstumu virs kilometra. Rietumu da?? Berberati - Bu?ras - Bodas apkaim? balta ka??akmens vi??ota plakankalne. Austrumda?a kopum? nolaidena dienvidu virzien?.

Centr?l?frikas Republikas plat?ba ir 622 984 kvadr?tkilometri (ap 10 reizes liel?ka par Latviju). Me?i aiz?em tikai apm?ram 8%, p?rsvar? dienvidu da??. Pieskaitot ar? savannas skrajme?us un kr?m?jus, me?u procents sasniedz 36% teritorijas. Me?u izcir?anas l?menis ir 0,4% gad?, neleg?las cirtnes ir norma.

Lielu da?u dienvidu robe?as veido Kongo upes pietekas - no austrumu puses teko?? Mbomu robe?upe, sapl?stot ar no dienvidiem pl?sto?o Ueles upi, veido Ubangi upi. Rietumos Sangas upe pl?st uz dienvidiem cauri lielai valsts da?ai. Austrumu robe?a atrodas pie Kongo un N?las ?dens??irtnes malas, centr?laj? da?? ir ?den??irtne starp Kongo un ?adas ezeru .

Zem?kais punkts ir Ubangi upe (335 m) uz robe?as ar Kongo DR, augst?kais - Ngaui kalns (ap 1410 m) uz Kamer?nas robe?as.

Vairums valsts teritorijas ietilpst Bangi negat?vaj? magn?tiskaj? anom?lij? , kuras izcelsme nav skaidra. Hipot?zes saista to ar magmatisko ie?u izpl?di vai milzu meteor?ta nokri?anu prekembrij? 540 miljonus gadu atpaka?.

Robe?u garums: ar Kamer?nu 901 km, ar ?adu 1556 km, ar Kongo DR 1747 km, ar Kongo R 487 km, ar Dienvidsud?nu 1055 km, ar Sud?nu 174 km.

Klimats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

C?R gandr?z vis? teritorij? valda savannu tropiskais klimats , Aw p?c Kepena klimata klasifik?cijas . Zieme?u rajoni ziem? cie? no v?jiem no Sah?ras (" harmatana laiks "), kuri ir sausi un nes l?dzi putek?us, kas pastiprina to p?rtuksne?o?anos cilv?ka darb?bas rezult?t?. Dienvidu da?? musonu sezonas nokri??u nevienm?r?ba rada upju p?rpl??anu.

Zieme?os gada vid?j? temperat?ra +27°C, vid?jais nokri??u daudzums 1250 mm, lietus sezona j?lij?-septembr?, ar? decembr?-janv?r?. Dienvidos vid?j? temperat?ra +25°C, nokri??i l?dz 1800 mm, mitr? sezona maij?-oktobr?, saus? decembr?-janv?r?.

Fauna [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Faun? v?l saglab?jies daudz lielo z?d?t?ju sugu: zilo?i , degunrad?i , bife?i , antilopes , ?irafes ; no pl?s?jiem rakstur?gi lauvas , leopardi , ?ak??i , hi?nas un hi?nsu?i . ^[4] Bl?vos me?os - p?rti?i . Up?s ir n?lzirgi un krokodili .

C?R teritorij? zin?mas 765 putnu sugas. ^[5]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sen? v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Par re?iona senv?sturi zin?ms ?oti maz avotu un p?t?jumu tr?kuma d??. Dimantu rak?anas proces? atrastie akmens r?ki apliecina, ka Ubangi baseins bijis apdz?vots jau akmens laikmet? . Uz ?o pa?u laiku attiecas Lobajes upes basein? atrastie 3 metrus augstie akme?u kr?vumi, kurus viet?j? gbajas valod? sauc par st?vakme?iem - tad?unu .

Iesp?jams, ka pirmiedz?vot?ji ?aj?s zem?s biju?i pigmeji . Seno ??iptie?u uzrakstos piemin?ta Uamas zeme rietumos no N?las iztekas Mobaji un Kemdes upju rajonos, kuru apdz?voju?i melni pundur??i. Sen??iptie?i dom?ja, ka Ubangi un Uele atrodas N?las basein? un nosauca t?s par Melno N?lu, lai gan t?s pl?st cit? virzien?.

Starp 1000. gadu pirms m?su ?ras un m?su ?ras 1000. gadu Austrumadamavas valod?s run?jo??s tautas dev?s uz austrumiem no Kamer?nas uz Sud?nu, un da?a apmet?s liel?kaj? da?? m?sdienu C?R. Taj? pa?? laika period? daudz maz?ks skaits bantu valod?s run?jo?o iece?ot?ju apmet?s C?R DR un pavisam neliela Centr?l?s Sud?nas valod?s run?jo?u cilv?ku da?a apmet?s gar Ubangi upi. Liel?k? da?a C?R iedz?vot?ju, kuri run? Austrumadamavas valod?s vai bantu valod?s, pieder Nig?ras-Kongo valodu saimei. Maz?kums run? Centr?l?s Sud?nas valod?s no N?las-Sah?ras valodu saimes. P?d?jie iece?ot?ji ietver musulma?u tirgot?jus, kuri p?rsvar? run? ar?bu valod? vai hausu valod? .

Pak?au?an?s ?rpasaulei [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

15. gadsimt? Centr?l?frikas Republikas m?sdienu teritorija atrad?s starp sp?c?go feod?lo valsti Kanema-Borno zieme?os (t? izveidoj?s 15. gadsimt? ?adas ezera rietumu krast?) un Kongo nosac?ti krist?go valsti dienvidos (izveidoj?s 14. gadsimt? Kongo upes lejtec?), starp kur?m bija tirdzniec?bas saites. 16. gadsimt? teritorijas ZR gals ietilpa Bagirm? valst?. ^[3]

S?kot no 17. gadsimta, C?R iedz?vot?ji dz?voja strauji augo?u isl?ma valstu pierobe??, bet tiem bija relat?vi neliels kontakts ar krist?go vai isl?ma reli?iju p?rst?vjiem vai Rietumu kult?ru. Liela da?a no iedz?vot?jiem bija emigrantu taut?bas no ??m valst?m, kas nev?l?j?s kontaktus ar dzimteni. Kop? 18. gadsimta vergu tirgot?ji no Darf?ras un Uadaji sultan?tiem akt?vi darboj?s ?aj? teritorij?, un iedz?vot?ju skaits krasi samazin?j?s.

19. gadsimta pirmaj?s desmitgad?s musulma?u tirgot?ji uzs?ka pak?peniski iespiesties re?ion? un att?st?t labas attiec?bas ar viet?jiem vado?iem, lai atvieglotu savu tirdzniec?bu un nodibin?tu savas apmetnes re?ion?. Musulma?u tirgot?ju s?kotn?j? iera?an?s agr?najos 19. gadsimta gados bija sam?r? mierm?l?ga, jo bija atkar?ga no viet?jo iedz?vot?ju atbalsta, bet p?c 1850. gadiem vergu tirgot?ji kop? ar karav?riem s?ka ar varu pak?aut sev re?ionu. Starp 1860. un 1910. gadu vergu tirgot?ji no Sud?nas , ?adas , Kamer?nas , Dar al-Kuti C?R zieme?os un Nzakaras un Zandes valst?m C?R dienvidaustrumos sagr?ba un p?rdeva liel?ko da?u C?R austrumu da?as iedz?vot?ju, l?dz ar to ?? valsts da?a ir ?oti reti apdz?vota pat m?sdien?s. 1875. gad? C?R teritorijas liel?ko da?u p?rvald?ja Sud?nas sult?ns R?bahs.

Fran?u koloni?lisms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Eiropie?u iespie?an?s Centr?laj? ?frik? s?k?s 19. gadsimta beig?s t? saukt? ?frikas jucek?a (1875.?1900.) laik?. Gr?fs de Braza uz??m?s vad?bu Fran?u Kongo dibin??an? ar galveno p?rvaldi no pils?tas, kuru p?c vi?a n?ves nosauca gr?fa v?rd?, Brazavila , un s?t?ja eksped?cijas aug?up pa Ubangi upi lai nodro?in?tu p?c iesp?jas liel?kas Francijas pretenzijas p?r teritorij?m Centr?laj? ?frik?. Ar? Be??ijas karalis Leopolds II , V?cija un Lielbrit?nija iesaist?j?s c??? par savu ties?bu nodro?in??anu p?r teritorij?m Centr?laj? ?frik?. 1889. gad? franc??i nodibin?ja apmetni Ubangi upes krast? pie Bangi, kas k?uva par Ubangi-?ari un C?R n?kamo galvaspils?tu. De Braza 1890.?1891. gad? nos?t?ja eksped?cijas aug?up pa Sangas upi, l?dz pat ?adas ezeram, un uz austrumiem pa Ubangi upi l?dz pat N?lai . De Braza kolonistu atbalst?t?ji Francij? v?l?j?s papla?in?t Fran?u Kongo teritoriju tikt?l, lai t? savienotos ar Francijas teritorij?m Zieme??frik? , Austrum?frik? un Rietum?frik? . S?k?s kari ar viet?jiem vald?t?jiem par teritorijas kontroli. 1894. gad? Fran?u Kongo robe?as ar kara?a Leopolda II Kongo Br?vvalsti un V?cijas Kamer?nu tika nofiks?tas, pamatojoties uz diplom?tisku vieno?anos. 1899. gad? Fran?u Kongo robe?a ar Sud?nu tika nofiks?ta gar Kongo-N?las ?dens??irtnes robe?u, atst?jot Franciju bez k?rot?s pieejas N?lai un padarot DA Ubangi-?ari par "ce?a beig?m".

Tikl?dz eiropie?u diplom?ti vienoj?s par Fran?u Kongo robe??m, Francija nol?ma, k? atpeln?t teritorijas okup?ciju, administr?ciju un att?st?bu. Leopolda II pak?auto komp?niju finansi?l? veiksme Kongo Br?vvalst? p?rliecin?ja Francijas vald?bu 1899. gad? nodot 17 priv?t?m komp?nij?m lielas zemes plat?bas Ubangi-?ari re?ion?. Pateic?b? par zemes lieto?anas iesp?j?m pirkt viet?jos produktos un p?rdot Eiropas preces komp?nijas apsol?j?s maks?t zemes nomas maksu kolonijas vad?bai un att?st?t savus nom?tos ?pa?umus. Komp?nijas algoja Eiropas un ?frikas a?entus, kas bie?i lietoja brut?lus un me?on?gus l?dzek?us, lai piespiestu afrik??us str?d?t vi?u lab?. Taj? pa?? laik? Francijas koloni?l? administr?cija uzs?ka piespiest iedz?vot?jus maks?t nodok?us un nodro?in?t valsti ar br?vo darbasp?ku. Komp?nijas un fran?u administr?cija bie?i sadarboj?s savos p?li?os piespiest afrik??us str?d?t vi?u lab?, bet laiku pa laikam abas puses non?ca pretinieku lom?s. Da?i Francijas vald?bas p?rst?vji zi?oja par nelikum?b?m, kur?s tika iesaist?ta priv?to komp?niju apsardze un pat vi?u pa?u koloni?lais karasp?ks, bet p?li?i sod?t ?os p?rk?p?jus vienm?r cieta neveiksmi. Kad zi?as par pret centr?lafrik??iem v?rstaj?m zv?r?b?m no komp?niju darbinieku un kolonijas administr?cijas puses non?ca l?dz Francijai un izsauca ska?us protestus , notika izmekl??anas un v?ji centieni veikt reformas, ta?u situ?cija Ubangi-?ari palika nemain?ga. Notika vair?kas ilglaic?gas sacel?an?s, kuru apspie?ana pras?ja milz?gus upurus no afrik??u vidus.

Francijas koloni?l?s p?rvaldes pirmaj? desmitgad? ( 1900. gados ) ?frikas valstu vado?i Ubangi-?ari re?ion? palielin?ja savas vergu sirojumu aktivit?tes, k? ar? savu viet?jo produktu p?rdo?anu Eiropas komp?nij?m un kolonistiem. Vado?i guva priek?roc?bas no savas sadarb?bas ar Franciju, apg?d?jot sevi ar arvien vair?k iero?iem, kas tika lietoti, lai sag?st?tu arvien vair?k vergu, it ?pa?i Ubangi-?ari austrumu da??, kur iedz?vot?ju skaits samazin?j?s viet?jo vado?u vergu tirdzniec?bas d??. Tie afrik??i un eiropie?i, kuriem bija vara, bie?i padar?ja dz?vi no??lojamu tiem, kuriem nebija iesp?ju aizst?v?ties. 1910. gad? Ubangi-?ari k?uva par Fran?u Ekvatori?l?s ?frikas Feder?cijas sast?vda?u.

Francijas koloni?lisma otr?s dek?des laik? ( 1910. gados ) bru?oti koloni?lo komp?niju darbinieki turpin?ja lietot brut?las metodes pret viet?jiem iedz?vot?jiem, bet ?frikas vado?u vara tika izn?cin?ta, un l?dz ar to vergu tirdzniec?ba strauji samazin?j?s. 1911. gad? Sangas un Lobajes upju baseini tika nodoti V?cijai k? da?a no vieno?an?s, kas paredz?ja Francijai br?vas rokas Marok? . T?d?j?di Ubangi-?ari rietumu da?a non?ca v?cu rok?s l?dz Pirm? pasaules kara s?kumam, kura laik? Francija atguva ??s teritorijas, izmantojot Centr?l?frikas armiju.

Fran?u koloni?lisma tre?? dek?de ( 1920. gadi ) bija p?rmai?u periods, kura laik? tika uzb?v?ts ce?u t?kls, palielin?j?s ra?as un tika izveidotas protestantu misijas da??d?s valsts mal?s. Tika ieviestas jaunas, viegl?kas piespiedu darba formas, ieviesa kokvilnas audz??anu. Eiropie?i nodibin?ja ar? kafijkoku plant?cijas . Tolaik Francija iesauca lielu da?u ubangie?u str?d?t Kongo-Oke?na dzelzce?a celtniec?b?, un daudzi no ?iem iesauktajiem mira no p?rp?les un slim?b?m. 1925. gad? fran?u rakstnieks Andr? ?ids public?ja savu "Voyage au Congo" , kur? apraksta ne??l?bu, ar k?du fran?u komp?nija iztur?j?s pret centr?lafrik??u str?dniekiem. 1928. gad? notika Kongo-Vara sacel?an?s jeb "kap?u kar?" Ubangi-?ari rietumos, kas turpin?j?s vair?kus gadus. ?? dumpja, iesp?jams, liel?k? antikoloni?l? dumpja ?frik? starpkaru period?, apjomi tika uzman?gi sl?pti no Francijas publikas, jo tas var?tu pier?d?t Francijas koloni?listu cietsird?go attieksmi pret afrik??iem un piespiedu darba esam?bu. Vienlaikus s?ka veidoties afrik??u vidus??ira .

Koloni?lisma ceturt? dek?de ( 1930. gadi ) bija laiks, kad Ubangi-?ari kokvilnas , t?jas , un kafijas ra?o?anas apjomi k?uva noz?m?gi, dimantu un zelta ieguve s?ka nest pe??u. Da??m kokvilnas komp?nij?m tika pie??irts iepirkuma monopols liel?s kokvilnas ieguves plant?cij?s, un t?s var?ja fiks?t iepirkuma cenas , lai nodro?in?tu pe??u saviem ?pa?niekiem.

Koloni?lisma piekt? desmitgade ( 1940. gados ) iez?m?j?s ar Otro pasaules karu un politiskaj?m reform?m. 1940. gada septembr? de Gollu atbalsto?ie virsnieki p?r??ma kontroli vis? Ubangi-?ari. 1946. gad? teritorij? tika izveidota sava Asambleja un iecelts t?s p?rst?vis Francijas parlament?. Bartelem? Boganda , neatkar?bu atbalsto??s Kust?bas par Meln?s ?frikas Soci?lo Evol?ciju (MESAN) vad?t?js, k?uva par pirmo centr?lafrik?ni, kas iev?l?ts Francijas parlament?.

1957. gad? MESAN uzvar?ja teritori?laj?s v?l??an?s, Boganda k?uva par Francijas Ekvatori?l?s ?frikas Padomes priek?s?d?t?ju.

Neatkar?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

20. gadsimts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1958 . gada 1. decembr? Ubangi-?ari kolonija k?uva par autonomu teritoriju Francijas Savien?bas sast?v? un pie??ma nosaukumu "Centr?l?frikas Republika". Autonomijas t?vs un jaun?s vald?bas (" Conseil de Gouvernement ") prezidents Bartelem? Boganda g?ja boj? aviokatastrof? neskaidros apst?k?os 1959. gad?, tikai 8 dienas pirms noz?m?taj?m pirmaj?m v?l??an?m. 1960 . gada 13. august? C?R ieguva neatkar?bu, un divi Bogandas tuv?kie pal?gi, Abels Gumba un D?vids Dako , uzs?ka savstarp?ju c??u par varu. Ar Francijas atbalstu varu ieguva Dako, un dr?zum? Gumba tika arest?ts. 1962. gad? prezidents Dako valst? nostiprin?ja vienpartijas sist?mu (MESAN).

1965 . gada 31. decembr? pulkvedis ?ans Bedels Bokasa , kas bija ar? Dako tuvs radinieks, g?za Dako, atc?la konstit?ciju un atlaida Nacion?lo Asambleju. Prezidents Bokasa 1972. gad? pasludin?ja sevi par prezidentu uz m??u, un 1976 . gada 4. decembr? pasludin?ja sevi par Imperatoru Bokasu I. Gadu v?l?k Imperators Bokasa kron?ja pats sevi tik nabadz?gai valstij iz???rd?g? ceremonij?. 1979. gad? p?c tam, kad ne??l?gi tika apspiesti skolnieku protesti pret p?rlieku d?rgu skolas formu ievie?anu, Francija veica apv?rsumu pret Bokasu un "atjaunoja" Dako varu. Dako v?lreiz tika g?zts 1981 . gada 1. septembr? , kad apv?rsumu veica armijas virspav?lnieks ?ener?lis Andr? Kolingba no Rassemblement Democratique Centrafricain (RDC) partijas.

Kolingba atc?la konstit?ciju, aizliedza politisk?s partijas un arodbiedr?bas un vad?ja milit?ro huntu l?dz 1985. gadam. 1986. gad? vi?? pied?v?ja jaunu konstit?ciju, ko apstiprin?ja tautas nobalso?an?. 1987. gad? notika da??ji demokr?tiskas parlamenta v?l??anas, un 1988. gad? ? pa?vald?bu v?l??anas. Kolingbas abi galvenie politiskie konkurenti Gumba un Patas? ar sav?m partij?m netika pielaisti v?l??an?s.

1990. gad?, vienlaikus ar Berl?nes m?ra kri?anu Eirop?, valst? k?uva akt?va demokr?tisk? kust?ba. 1990. gada maij? 253 valsts darbo?i parakst?ja atkl?tu v?stuli ar l?gumu sasaukt Nacion?lo Padomi un ?pa?u komisiju, kas kontrol?tu v?l??anas, bet Kolingba noraid?ja ?o l?gumu un apcietin?ja da?us akt?vistus. ASV , negrib?ga Francijas, kaimi?valstu un a?ent?ras GIBAFOR (Francija, ASV , V?cija , Jap?na , ES , Pasaules Banka un ANO) spiediena rezult?t? Kolingba tika piespiests piekrist sar?kot br?vas v?l??anas 1992. gada oktobr?. Taj?s vi?a partija ie??ma p?d?jo vietu, un galven? tiesa anul?ja v?l??anu rezult?tus.

1993. gada jaunu v?l??anu pirm? k?rta nosl?dz?s ar An?a Feliksa Patas? uzvaru, bet Kolingba v?l??an?s ieguva tikai 4. vietu aiz Abela Gumbas un D?vida Dako. Otraj? k?rt? Patas? ieguva 52,5 % balsu, bet Gumba 45,6 %. Liel?k? da?a Patas? atbalst?t?ju bija septi??s bl?vi apdz?votaj?s prefekt?r?s, bet Gumbas atbalsts n?ca no desmit maz?k apdz?votaj?m prefekt?r?m dienvidos un austrumos. Tom?r Patas? partija Mouvement pour la Liberation du Peuple Centrafricain (MLPC) jeb Kust?ba par Centr?l?frikas Tautas Atbr?vo?anu ieguva tikai vienk?r?u, bet ne absol?tu vair?kumu parlament?, kas noz?m?ja, ka Patas? bija nepiecie?ami koal?cijas partneri.

1994 . gada 28. decembr? tika apstiprin?ta jaun? konstit?cija un 1995. gada 14. janv?r? izsludin?ta, bet ?? konstit?cija, t?pat k? iepriek??j?s, neiespaidoja politisko praksi valst?. 1996.?1997. gad?, atspogu?ojot strauji samazino?os tautas uztic?bu, notika tr?s bru?oti dumpji pret Patas? vald?bu, kurus pavad?ja pla?a ?pa?uma demol??ana un pieaugo?a etniskais sasp?l?jums. 1997 . gada 27. janv?r? tika parakst?ta Bangi Miera Vieno?an?s, kas paredz?ja multinacion?lu ?frikas valstu milit?ro sp?ku Mission Interafricaine de Surveillance des Accords de Bangui (MISAB) izvieto?anu. Mali biju?ais prezidents Amad? Tur? k?uva par galveno vidut?ju un bija starpnieks biju?o dumpinieku iesaist??anai vald?b? 1997 . gada 7. apr?l? . V?l?k MISAB misija tika aizvietota ar ANO miera uztur?t?ju sp?kiem (MINURCA).

1999. gad?, neskatoties uz pla?iem pretkorupcijas publiskiem protestiem pils?t?s, Patas? uzvar?ja v?l??an?s un k?uva par prezidentu uz otro termi?u.

21. gadsimts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2001 . gada 28. maij? nemiernieki Kolingbas vad?b? uzbruka strat??isk?m celtn?m Bangi neveiksm?g? pu?a m??in?jum?. Dumpinieku armijas vad?t?js Abels Abr? un ?ener?lis Fransu? Nd?aders Bedaija tika nogalin?ti. Patas? aptur?t pu?u izdev?s tikai ar L?bijas un ?adas armiju un ?ana-Pj?ra Bembas vad?to Kongo DR dumpinieku pal?dz?bu.

P?c ?? neizdevu?? valsts apv?rsuma Patas? loj?lie milit?rie grup?jumi veica atrieb?bas uzbrukumus pret dumpiniekiem galvaspils?tas nomal?s, kuru rezult?t? tika izn?cin?tas vair?kas m?jas un veiktas vair?ku politisko oponentu slepkav?bas. Patas? uzzin?ja, ka ?ener?lis Fransu? Boziz? ir iejaukts maija pu?a gatavo?an? pret vi?u, t?d?? Boziz? bija spiests b?gt kop? ar sev loj?lajiem sp?kiem uz ?adu. 2002. gad? no 25. l?dz 31. oktobrim Boziz? sp?ki veica neveiksm?gus uzbrukumus Bangi . 2003. gada 15. mart?, laik?, kad Patas? bija izbraucis no valsts, Boziz? sp?ki ieg?ja galvaspils?t?. L?bijas karasp?ks un aptuveni 1000 Kongo dumpinieku karav?ru nesp?ja aptur?t pu?istus, kuri p?r??ma varu valst? un g?za Patas? no tro?a. An?s Patas? Patass dev?s uz Togo .

Fransu? Boziz? atc?la konstit?ciju un nosauca jauno ministru kabinetu, kur? tika iek?auta liel?k? da?a opoz?cijas partiju. Abels Gumba k?uva par viceprezidentu. Boziz? ar? izdev?s pan?kt jaunas konstit?cijas pie?em?anu.

2004. gada novembr? ar vald?bu neapmierin?tie nemiernieki Mi?ela D?otodijas vad?b? uzs?ka partiz?nu " Kr?mu karu ", kur? ilga l?dz 2007. gadam. Lai gan kop? nemiernieku (galvenok?rt musulma?u, pretstat? valdo?ajam kristie?u vair?kumam) grup?s bija maz?k k? 200 kaujinieku, vi?u aktivit?te nopietni ietekm?ja valsts zieme?us un noveda pie vair?k k? 200 t?ksto?iem iek?zemes b?g?u un ap 10 t?ksto?iem nodedzin?tu m?ju. 2005. gada maij? Boziz? uzvar?ja v?l??an?s, no kur?m tika izsl?gts iepriek??jais prezidents Patas?. 2007. gad? viena no nemiernieku grup?m piekrita mieram apmai?? pret vietu vald?b?, bet v?l oktobr? D?otodijas nemiernieki ie??ma Birao pils?tu valsts zieme?austrumos un decembr? notika Francijas avi?cijas uzbrukumi nemiernieku poz?cij?m, lai nodro?in?tu varas stabilit?ti valst?. Abas puses p?c konflikta beig?m vainoja viena otru cilv?kties?bu p?rk?pumos, tom?r l?dz 2011. gadam str?di tika risin?ti sarun?s. Asi?ains incidents notika 2011. gada septembr?, bet oktobr? puses parakst?ja jaunu vieno?anos. Galvenais str?ds bija ap Bri? dimantu raktuvju kontroli valsts centr?laj? da??.

Pilso?u kar? (2012 - pa?laik) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2012. gada beig?s nemiernieku apvien?ba "Seleka", vainojot Boziz? vieno?an?s nepild??an?, ie??ma vair?kas lielas pils?tas valsts centr?laj? un zieme?u da??. ?ada, Gabona , Kamer?na, Angola , Dienvid?frikas Republika un Kongo Republika nos?t?ja savas bru?ot?s vien?bas uz C?R, lai ne?autu nemierniekiem ie?emt galvaspils?tu Bangi. 2013. gada 13. janv?r? Gabon? tika nosl?gta vieno?an?s par uguns p?rtrauk?anu. Nemiernieku alianse atteic?s no pras?bas g?zt prezidentu Fransu? Boziz? , bet valsts vad?ba piekrita par premjerministru iecelt kandid?tu no nemiernieku puses. 17. janv?r? iepriek??jo premjerministru Fost?nu-Ar?an?u Tuaderu nomain?ja Nikolass Tiangaje .

Neraugoties uz to, 2013. gada mart? nemiernieki atkal apvainoja prezidentu vieno?an?s p?rk?p?an? un s?ka uzbrukumu galvaspils?tas virzien?. 23. mart? nemiernieki ieg?ja Bangi, 24. mart? tika ie?emta prezidenta pils. Prezidents Boziz? b?ga uz Kongo Demokr?tisko Republiku , v?l?k uz Kamer?nu. "Selekas" l?deris D?otodija pasludin?ja sevi par prezidentu.

Situ?cija valst? neuzlaboj?s. Nemiernieki nodarboj?s ar laup??an?m, slepkav?b?m un izspie?anu. August? s?ka par?d?ties zi?as, ka biju?ie nemiernieki aplaupa kristie?us, neaiztiekot musulma?us. Kristie?i s?ka veidot pa?aizsardz?bas vien?bas " Antibalaka " ("Antima?ete"), v?r?oties pret musulma?iem, kuras darboj?s ar t?m pa??m nesaudz?gaj?m metod?m. 2. novembr? ANO ?pa?ais v?stnieks genoc?da nov?r?an? Adama Dings pazi?oja, ka C?R radies liels genoc?da risks p?c reli?isk?s pieder?bas.

2013. gada 5. decembr? ANO Dro??bas padome akcept?ja Francijas un ?frikas Savien?bas sp?ku ieve?anu Centr?l?frik?, lai aizsarg?tu civiliedz?vot?jus. 6. decembr? Francijas sp?ki s?ka patrul??anu C?R. Kaujinieki nomain?ja uniformas pret civilo ap??rbu un turpin?ja slepkavo?anas ar? patrul?taj?s pils?t?s. St?voklis v?l vair?k pasliktin?j?s. P?c ANO datiem, aptuveni 10 % no 4,6 miljoniem iedz?vot?ju bija spiesti doties b?g?u gait?s. 20. decembr? kristie?u kaujinieki uzbruka Bangi, cenzdamies g?zt musulma?u prezidentu D?otodiju. Kristie?u nemiernieki uzbruka ar? miera uztur?t?jiem no ?adas un nogalin?ja da?us no tiem, aps?dzot tos musulma?u re??ma atbalst??an?. ?o kauju d?? no galvaspils?tas b?ga ap ceturtda?a t?s iedz?vot?ju.

Nesp?jot tikt gal? ar vardarb?bu valst?, 2014. gada 10. janv?r? Mi?els D?otodija atk?p?s no prezidenta amata kop? ar premjerministru Tiangeju. D?otodija dev?s uz Beninu . 11. janv?r? par pagaidu prezidentu k?uva Aleksandrs Ferdinands Nguende , k? otr? augst?k? amatpersona valst?. Tika izveidots pagaidu parlaments ? Nacion?l? P?rejas Padome, kura 20. janv?r? par pagaidu prezidentu iev?l?ja Katr?nu Sambu-Panzu , pirmo sievieti ?aj? amat?. Uz to laiku C?R teritorij? jau vairs nefunkcion?ja gandr?z nek?das valsts instit?cijas, neeksist?ja armija un policija, ^[6] masu slepkavo?anas un izvaro?anas notika visos re?ionos un ap ceturtda?a valsts iedz?vot?ju bija pametusi savas m?jas bez iztikas l?dzek?iem. Ap pusmiljons no valsts 4 miljoniem iedz?vot?ju bija patv?ru?ies fran?u karasp?ka apsarg?t? nometn? pie Bangi lidostas. 2014. gada vid? tika nosl?gts pamiers, un valsts tika faktiski sadal?ta starp "Antibalakas" un biju??s "Selekas" kaujinieku grup?m, pirm?s kontrol?ja dienvidus un rietumus, otr?s zieme?us un austrumus. Abas puses veica reli?iski-etniskas t?r??anas un masu slepkavo?anas. ^[7] Tom?r, k? bie?i ??dos konfliktos mazatt?st?tos re?ionos, svar?g?k? noz?me bija un ir nevis reli?iskajai un etniskajai pieder?bai, bet dz?vesveidam un konkurencei par teritoriju: kristie?i un animisti C?R p?rsvar? ir zemkopji, musulma?i - lopkopji, un neorganiz?tas lauksaimniec?bas apst?k?os ??s grupas nesp?j mier?gi sadal?t ierobe?otos zemes resursus, atrazdam?s v?sturiski fiks?t? antagonism?. ^[8] ANO un ?frikas Savien?bas ievestie sp?ki uztur?ja relat?vu k?rt?bu sava izvietojuma apkaim?, tom?r ar? pa?i ?ie sp?ki tika vainoti noziegumos pret civiliedz?vot?jiem. ^[9] Kauj?s piedal?j?s ar? kaimi?valstu opozicion?rie kaujinieku grup?jumi, t?, "Antibalakas" pus? karo Dienvidsud?nas "pa?aizsardz?bas grupas", "Selekas" - Sud?nas ar?bu milicija, da?u zieme?os kontrol?ja ?adas musulma?u grup?jums. 2014. gada ruden? valst? izvietoto miera sp?ku person?ls sasniedza 10 t?ksto?us. ^[10] Pa?as vald?bas ietekme ?rpus galvaspils?tas bija minim?la.

2015. gada maij? 10 galvenie grup?jumi parakst?ja miera l?gumu, kur? paredz?ja atbru?o?anos, b?g?u repatri?ciju un reintegr?ciju. 2015.-2016. gada v?l??an?s uzvar?ja agr?kais Boziz? vald?bas premjerministrs Fost?ns-Ar?an?s Tuadera . Vienlaikus ar to, vieni no "Selekas" mantiniekiem, musulma?u grup?jums FNRC, kur? kontrol?ja valsts zieme?us, pazi?oja, ka musulma?i un kristie?i vairs nevar sadz?vot vien? valst? un proklam?ja "Logonas republiku" jeb sena sultan?ta v?rd? " Dar el-Kuti " apm?ram ceturtaj? da?? valsts teritorijas. Sadursmes k?uva ret?kas, tom?r 2016. gada ruden? Francija p?c vair?k?m k??m?g?m oper?cij?m (viena no t?m noveda pie t?, ka "Seleka" un "Antibalaka" apvienoj?s kauj?s pret Francijas nol?gtajiem algot?iem no Kongo DR) ^[11] nol?ma izvest savu karasp?ku un konflikts atjaunoj?s ar kauj?m par Bri?. Ar? turpm?k karadarb?ba mij?s ar pamieriem. Valst? izvietot? ANO miera un stabiliz?cijas misija ''MINUSCA'' , kuras bud?ets ir apm?ram viens miljards dol?ru gad?, ^[12] ar gandr?z 12 t?ksto?iem kareivju un vair?k k? 2000 policistu, saska?? ar savu mand?tu, neiejaucas konfliktos k?d? no pus?m, pied?v?jot samierin??anas pakalpojumus un pal?dz?bu civiliedz?vot?jiem. ^[13]

2018. gad? Krievija parakst?ja ar C?R vald?bu koncesiju par r?du ieguvi un ieveda valst? ap 500 "milit?ro padomnieku" no form?li priv?t?s armijas " V?gnera grupa ", kura pirms tam jau bija piedal?jusies pilso?u kar? Sud?n? prezidenta pus?. ^[14] "V?gnerie?i" apbru?oja un apm?c?ja tobr?d 1300 v?ru lielo vald?bas armiju. C?R aizsardz?bas ministre izteica pateic?bu Krievijai par pal?dz?bu un dro??bas vakuuma aizpild??anu tad, kad citas valstis bija C?R pametu?as, un neizsl?dza iesp?ju redz?t sav? valst? past?v?gu Krievijas milit?ro b?zi. Vi?a ar? nor?d?ja, ka Krievija piedal?s pretst?vo?o grup?jumu miera sarun?s. Ietekmi miera sarun?s saglab?jot ar? ??na un ASV , bet ES no t?s esot faktiski atk?pusies. ^[11] Kop? bru?otu Krievijas kaujinieku skaitu C?R 2018. gad? v?rt?ja uz 1,4 t?ksto?iem. ^[15]

2019.-2020. gad? turpin?j?s Krievijas iero?u pieg?des augo?ajai C?R armijai, ^[16] k? ar? sadursmes par dimantu raktuvju apkaimju un galvaspils?tas rajonu kontroli. ^[17] Notika ar? kaujas starp da??diem grup?jumiem, tom?r humanit?r? situ?cija bija iev?rojami lab?ka k? konflikta s?kum?.

2020. gada decembr? biju?? prezidenta Boziz? kontrol?ts grup?jums kop? ar sabiedrotajiem iekaroja Lobajes prefekt?ras galvaspils?tu Mbaiki 100 km no Bangi, par ko vald?ba vi?u aps?dz?ja apv?rsuma m??in?jum?. Konflikts tiek saist?ts ar c??u pirms 27. decembra v?l??an?m, dal?ba kur?s Boziz? tika atteikta, k? ar? ar Francijas cer?b?m atjaunot savu ietekmi C?R. ^[18] C?R pazi?oja, ka savus kareivjus tai pal?gos nos?t?s Ruanda un Krievija, lai gan Krievija noliedza savas regul?r?s armijas s?t??anu un nor?d?ja, ka Krievijas ofici?lais milit?rais person?ls C?R sast?v tikai no 5 padomniekiem. ^[19] Krievija apgalvo, ka tai nav nek?da sakara ar "V?gnera grupu" un cit?m Krievijas milit?raj?m komp?nij?m.

Saska?? ar iepriek??jiem v?l??anu rezult?tiem, Tuadera ar 54% balsu uzvar?ja 2020. gada prezidenta v?l??an?s jau pirmaj? k?rt?. Apm?ram pus? valsts subprefekt?ru v?l??anas piln?gi vai da??ji neizdev?s noorganiz?t vardarb?bas d??. ^{[20] [21]}

2022. gad? C?R inform?ja ANO, ka t? grib palielin?t "V?gnera grupas instruktoru" skaitu valst? l?dz vair?k nek? 4 t?ksto?iem. ^[22]

2023. gad? C?R prezidents sar?koja referendumu par sav?m ties?b?m balot?ties par prezidentu katr?s v?l??an?s neatkar?gi no konstit?cijas ierobe?ojumiem. Referendum? piedal?ju?os bija maz (p?c opoz?cijas apgalvojuma, ap 10%), ta?u t? rezult?ti bija p?rliecino?i par labu Tuaderam. ^[23]

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kop? neatkar?bas atg??anas Centr?l?frikas Republikas iedz?vot?ju skaits ir ?etrk?r?ojies. 1960. gad? iedz?vot?ju skaits bija 1 222 000; p?c ANO apl?s?m 2018. gad? tas bija aptuveni 4 666 000 un turpina pieaugt, savuk?rt CIP iedz?vot?ju skaitu 2020. gad? l?? uz 5 990 855. ^[24] Ticamus skait?us ieg?t nav iesp?jams. Tom?r iedz?vot?ju bl?vums abos variantos joproj?m ir neparasti mazs priek? teritorijas ar siltu un m?reni mitru klimatu un ir 7-9 cilv?ku uz km², zieme?austrumu rajonos tas ir maz?ks par 1 cilv?ku/km².

Iedz?vot?ji ir sadal?ti vair?k nek? 80 etniskaj?s grup?s, katrai no t?m ir sava valoda. Gandr?z 90% p?rst?v Nig?ras-Kongo grupu . Liel?k?s etnisk?s grupas ir rietumos l?dz Bangi dz?vojo?ie gbajas (33% iedz?vot?ju, lai gan visa taut?bu procentu statistika ir ?oti aptuvena) ar tiem radniec?gajiem mand??m (13%), un Ubangi apkaimei rakstur?gie bandas (27%), kuri pag?tn? imigr?ju?i attiec?gi no Nig?rijas un Sud?nas, k? ar? pigmeju ciltis aka, bakas un bajakas, daudzus politi?us devu?ie mbakas (4%), jakomas (4%), ngbandi, zandes jeb azandi. No cit?m grup?m liel?k? ir Vidussud?nas grupas p?rsvar? ?ad? dz?vojo?ie saras - 10% un tiem radniec?gie karas - 2%, ekonomiski un politiski noz?m?gi ir ar? bag?ri jeb ?uvas ar?bi - 2%, fulas jeb fulbes un to radinieki v?dabes, k? ar? p?rsvar? fran?u izcelsmes eiropie?i.

Valsts valodas - fran?u valoda un sango , galvaspils?t? Bangi popul?ra kreolu valoda uz ngbandu valodu grupas pamata ar stipru fran?u valodas ietekmi. 1940. gados sango izplat??anas nol?kos vienk?r?oja krist?gie mision?ri. ^[25]

2016. gad? C?R tika nov?rt?ta par pasaules valsti ar visslikt?kajiem apst?k?iem jaunie?iem 15-29 gadu vecum?, ^[26] p?c Tautas att?st?bas indeksa t? 2017. un 2018. gad? ie??ma priek?p?d?jo vietu pasaul?, apsteidzot tikai Nig?ru . ^[27] Vid?jais dz?ves ilgums ir ?oti zems: 54,2 gadi, kas viens no slikt?kajiem r?d?t?jiem pasaul?. Vid?jais vecums attiec?gi ar? zems - 20 gadi, ?oti augsta z?dai?u mirst?ba - 8% un m??u mirst?ba dzemd?b?s - 0,8%. ^[24]

Lai gan valst? form?li paredz?ta 7 gadu izgl?t?ba, 50% v?rie?u un 74% sievie?u vecum? virs 15 gadiem ir las?tneprat?ji. ^[24] Ofici?lais pilngad?bas vecums ir 18 gadi, bet 66% meite?u finansi?lu apsv?rumu d?? tiek izprecin?tas ?tr?k. ^[28]

Liel?k?s pils?tas saska?? ar 2003. gada tautas skait??anu:

Vieta	Pils?ta	Prefekt?ra	Iedz?vot?ju skaits	Vieta	Pils?ta	Prefekt?ra	Iedz?vot?ju skaits	Vieta	Pils?ta	Prefekt?ra	Iedz?vot?ju skaits
1.	Bangi	Bangi	622 771	7.	Bosangoa	Uama	36 478	13.	Mbaiki	Lobaje	22 166
2.	Bimbo	Ombella-Mpoko	124 176	8.	Bri?	Aug?koto	35 204	14.	Bozuma	Uama-Pend?	20 665
3.	Berberati	Mambere-Kadeji	76 918	9.	Bangasu	Mbomu	31 553	15.	Paua	Uama-Pend?	17 370
4.	Karno	Mambere-Kadeji	45 421	10.	Nola	Sanga-Mba?re	29 181	16.	Batangafo	Uama	16 420
5.	Bambari	Uaka	41 356	11.	Kaga-Bandoro	Nana-Grebizi	24 661	17.	Kabo	Uama	16 279
6.	Bu?ra	Nana-Mambere	40 353	12.	Sib?	Kemo	22 419	18.	Bokaranga	Uama-Pend?	15 744

Vesel?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

ANO l??, ka aptuveni 4% iedz?vot?ju vecum? no 15 l?dz 49 gadiem ir HIV pozit?vi. Tikai 3% valsts teritorijas ir pieejama vi?iem vajadz?g? pretretrov?rusu terapija, sal?dzinot ar 17% p?rkl?jumu ar? nabadz?gaj?s tuvaj?s valst?s ?ad? un Kongo Republik?.

Gandr?z pusei lauku iedz?vot?ju nav pieejams t?rs dzeramais ?dens, un jebkur? ?dens vai piens lieto?anai vispirms j?nov?ra. Ar? d?rze?us t?ristiem iesaka nov?r?t un aug?us nomizot. Rietumu kulin?rija pieejama tikai galvaspils?t?. ^[29] Sanit?rija pieejama 22% iedz?vot?ju. Bie?as da??das infekcijas un paraz?tu slim?bas. ^[24]

Viet?j?s vesel?bas aizsardz?bas sist?mas st?vok?a un farmakolo?ijas tr?kuma d?? t?ristu rekomend?cij?s iesaka lietot apdro?in??anu, kas slim?bas gad?jum? iek?auj evaku?ciju uz Eiropu. ^[29]

Sports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Par popul?r?ko sportu re?ion? tiek nosaukti basketbols ^[29] un futbols . ^[25] C?R basketbola izlase divreiz uzvar?jusi ?frikas ?empion?t?. Valst? kop? 1968. gada ir savs futbola ?empion?ts, kura titul?t?kie klubi ir no Bangi, un futbola izlase, kura FIFA rangu tabul? 2020. gada decembr? ie??ma 114. vietu (sal?dzin??anai, Latvija - 136.). ^[30] Bangi apkaim? popul?rs ar? regbijs . Meda?as Olimpiskaj?s sp?l?s valsts atl?ti l?dz ?im v?l nav izc?n?ju?i.

Bangi notiek tautas sporta sacens?bas air??an? pa Ubangi, kur?s katr? liellaiv? piedal?s simtiem dal?bnieku. ^[4]

Reli?ija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ofici?li, 89% iedz?vot?ju tiek uzskat?ti par kristie?iem (no tiem 60% protestantu, g.k. baptistu un luter??u, un 28% kato?u), 9% par musulma?iem un maz?k par vienu procentu atliek citiem tic?jumiem. ^[31] Tom?r visas grupas iev?rojami ietekm? tradicion?lie tic?jumi, ^[32] un da?i avoti apgalvo, ka ap ceturtda?a vai pat tre?da?a iedz?vot?ju paties?b? uzskat?mi par animistiem. ^{[4] [29]} LPE 1982. gad? proporcijas nov?rt?ja k? 60% animistu, 35% kristie?u un 5% musulma?u. ^[3] Form?li valst? ir reli?ijas br?v?ba, ta?u da?ai teritoriju kontrol?jo?o grup?jumu ir savi likumi. Burvest?bu praktiz??ana tiek uzskat?ta par noziedz?gu nodar?jumu; tom?r aps?dz?ba parasti tiek uzr?d?ta tikai kop? ar k?du citu noziedz?gu darb?bu, piem?ram, slepkav?bu vai saslimdin??anu ar bur?an?s pa??mieniem, un reiz?m cilv?ki labpr?t?gi izv?las b?t likuma priek?? noties?ti par bur?anos un paciest cietumsargu pazemojumus, nek? risk?t tikt attaisnoti un k??t par m?r?i m??tic?go apk?rt?jo cilv?ku agresijai. ^[33] Kristie?i un musulma?i pilso?u kara rezult?t? pat Bangi dz?vo atsevi??os kvart?los, kurus apsarg? pa?organiz?ta bru?ota milicija. ^[34]

Valsts p?rvalde [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Centr?l?frikas Republikas politika form?li notiek da??ji prezident?las republikas ietvaros. ?aj? sist?m? prezidents ir valsts galva, un vald?bas vad?t?js ir premjerministrs. Izpildvaru ?steno vald?ba. Likumdo?anas vara ir gan vald?bai, gan parlamentam. ^[24]

Valsts p?rvalde no 1991. l?dz 2001. gadam un no 2004. l?dz 2013. gadam tika " Freedom House " nov?rt?ta k? “da??ji br?va”, p?r?j? laik? pirms tam k? nebr?va. ^[35] Ar? 2019. gad? valsts tiek vi?u v?rt?ta k? nebr?va, gan atz?m?jot, ka pamat? pie t? vain?gs kar? un valsts pussabrukuma st?voklis. Tiek organiz?tas daudzpartiju v?l??anas, bet piedal??anos taj?s ierobe?o bailes no re?istr?cijas, darbinieku neprofesion?lums un neskaidrais daudzo b?g?u statuss. ?rpus galvaspils?tas lielus draudus politisk?m darb?b?m rada viet?j?s bru?ot?s grupas, kuras p?rvalda 80% valsts, un no t? izrieto?? sadrumstalot?ba, kas ierobe?o transporta kust?bu. Galvaspils?t? un kontrol?taj? teritorij? vald?ba visum? pie?auj v?rda br?v?bu, ta?u apspie? visu, kas, vi?aspr?t, draud izprovoc?t jaunu vardarb?bu. ^[34]

Kop? fran?u laikiem valsts eliti p?rst?v pie Ubangi dz?vojo?o tautu klani, kas rada aizvainojumu p?r?jos, ?pa?i zieme?niekos, un ir viens no valst? notieko?o konfliktu mot?viem. ^[25]

Valsts bud?ets tradicion?li ir ar iev?rojamu defic?tu, un t? ien?kumu da?a 2017. gad? bija ap 300 miljoniem dol?ru . (Sal?dzin??anai, Latvijas - 11 miljardu dol?ru.)

Izpildvara [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Prezidentu iev?l ar tautas balsojumu uz piecu gadu termi?u ne vair?k k? divreiz p?c k?rtas, ^[24] un premjerministru iece? prezidents. Prezidents ar? iece? un vada Ministru padomi, kas ierosina likumus un p?rrauga vald?bas darb?bu.

Likumdo?anas vara [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Nacion?laj? asamblej? ( Assemblee Nationale ) ir 140 deput?ti, kas iev?l?ti uz piecu gadu termi?u, izmantojot divu k?rtu sist?mu - deput?tus iev?l individu?li, pateicoties kam 2016. gada v?l??an?s 60 iev?l?tie deput?ti nep?rst?v?ja nevienu partiju. ^[24] Konstit?cija paredz izveidot ar? aug?pal?tu - Sen?tu, tom?r tas v?l nav izdar?ts. ^[25]

Tiesu vara [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T?pat k? daudz?s cit?s biju?aj?s Francijas kolonij?s, ar? Centr?l?frikas Republikas ties?bu sist?ma balst?s uz Francijas likumiem. Augst?ko tiesu jeb veido tiesne?i, kurus iece? prezidents. Konstitucion?l?s tiesas tiesne?us ar? iece? prezidents. ^[24] Tiesu darbu apgr?tina to korupcija, zem? kvalifik?cija un algu neizmaks??ana. ^[34]

Armija un policija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vald?bas armija 2019. gad? tika nov?rt?ta k? 8000 v?ru liela (ieskaitot Iek?lietu ministrijas iek??jo karasp?ku), kuriem pieskait?mi 1500 ?andarmi-policisti. Armija tiek komplekt?ta p?c br?vpr?t?bas principa un apbru?ota g.k. ar lietotiem ??nas, Krievijas un Ukrainas iero?iem. ^[24] Armijas r?c?b? 2019. gad?, p?c da??du avotu zi??m, bija 3 padomju tanki T-55, ap 70 ASV un ??nas ra?ojuma auto-visurg?j?ji, 7 amerik??u desanta kuteri ar piep??amiem korpusiem, ap 40 bru?utehnikas un ap 40 lielgabalu un m?nmet?ju, 300 gran?tmet?ju, vieglais helikopters un divas sakaru lidma??nas. Da?a no ??s tehnikas nebija akt?va apkopes gr?t?bu d??. Vald?bas sp?ki 2020. gada beig?s kontrol?ja ap 15% valsts teritorijas, kop? ar sabiedrotajiem grup?jumiem - ap 40%.

?rvalstu pal?dz?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Centr?l?frikas Republika ir ?oti atkar?ga no ?rvalstu pal?dz?bas, un daudzas NVO sniedz pakalpojumus, kurus neorganiz? vald?ba. 2016. gad? ?r?j? pal?dz?ba veidoja 74% valsts bud?eta. ^[4] 2019. gad? valst? tika izt?r?ti vair?k nek? 100 miljoni ASV dol?ru ?rvalstu pal?dz?bas, galvenok?rt hum?najai pal?dz?bai. ^[36] Liel?k? da?a ??s pal?dz?bas aiziet medic?nas finans??anai, tom?r medic?nisk? pal?dz?ba ?rpus liel?kaj?m pils?t?m praktiski nav pieejama. ^[4]

?rpolitika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Tradicion?li C?R ir cie?i saist?ta ar Franciju, tom?r attiec?bas bie?i boj?jas, kad Francijas sabiedrisk? doma s?k iebilst pret C?R atbalst??anu aiz ?tiskiem vai finansi?liem apsv?rumiem. Francija kontrol?ja ur?na ieguvi valst?, kas svar?gi Francijas ener??tikai un armijai, ta?u kop? 2017. gada t? netiek veikta milit?r? konflikta d??. ??na cen?as aiz?emt Francijas atbr?voto vietu citu izrakte?u ieguv?, ?pa?i musulma?u kontrol?tajos valsts zieme?os, un gatava atbalst?t visu, kas paaugstin?s dro??bu un stabilit?ti ?aj? rajon?. Attiec?bas ar vis?m kaimi?valstu vald?b?m parasti ir labas, reiz?m t?s negat?vi ietekm? atkar?b? no situ?cijas tai vai cit? virzien? p?rvietojo??s dumpinieku bandas vai b?g?u p??i. ?pa?i svar?gas tai ir attiec?bas ar valst?m, caur kuru ost?m notiek eksports - Kamer?nu un Kongo Republiku. C?R vald?ba tradicion?li pat juku laikos ved akt?vu ?rpolitiku un sadarbojas ar vis?m uz re?ionu attieco?aj?m starpvalstu organiz?cij?m. 2012. gad? tika nodibin?tas diplom?tisk?s attiec?bas ar Latviju. ^[37] Kop? 2017. gada C?R vald?ba s?kusi strauji pieaugo?u milit?ru un ekonomisku sadarb?bu ar Krieviju.

Pilson?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Uz C?? pilson?bu ir ties?bas katram, kuram vismaz viens no vec?kiem ir pilsonis. Valsts atz?st dubultpilson?bu. Lai ieg?tu C?R pilson?bu naturaliz?cijas ce??, valst? j?nodz?vo 35 gadus. ^[24]

Administrat?vais iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Centr?l?frikas Republikas administrat?vais iedal?jums

Valsts ir iedal?ta 16 prefekt?r?s, no kur?m div?m ir "ekonomisko prefekt?ru" statuss, un Bangi autonomaj? kom?n?. Visas prefekt?ras nosauktas p?c t?m caurteko?o upju v?rdiem. Katrai prefekt?rai ir savs parlaments - Galven? padome ( Conseil General ) un prefekts. Prefekt?ras s?k?k iedal?s 71 subprefekt?r?. Pilso?u kara d?? ?is sadal?jums ne vienm?r atbilst faktiskajam st?voklim.

Infrastrukt?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gandr?z visa komun?l? infrastrukt?ra - ?densapg?de, elektrifik?cija, sakari - pieder valstij, pieejama tikai nelielai da?ai iedz?vot?ju un atrodas ?oti nolietot? st?vokl?.

Inform?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Galvenais inform?cijas sa?em?anas l?dzeklis valst? ir radio. Nacion?l? telev?zija redzama g.k. tikai Bangi apkaim?. Pirm? ikdienas av?ze Bangi s?ka izn?kt 1986. gad?, pa?laik ir vair?kas av?zes, tai skait? vald?bu kritiz?jo?as. ^[25] Internets valst? k?uva pla??k pieejams kop? 2007. gada, un 2019. gad? jau vair?k nek? 4% valsts iedz?vot?ju lietoja Internetu. ^[38] Apm?ram t?ds pats procents valsts iedz?vot?ju dz?vo m?j?s ar elektr?bu. ^[24]

Saimniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?k? lauksaimniec?ba kop? ar me?saimniec?bu un kalnr?pniec?bu joproj?m ir Centr?l?frikas Republikas ekonomikas pamats, jo aptuveni 60% iedz?vot?ju dz?vo lauku rajonos. Lauksaimniec?bas nozare rada gandr?z pusi no apr??in?t? IKP, lai gan statistika ir neuzticama valst?, kur? vairums ekonomikas karadarb?bas d?? atrodas pel?kaj? zon?. Kokmateri?li un dimanti veido liel?ko eksporta ie??mumu da?u, kuriem seko kokvilna. Svar?gi ekonomisk?s att?st?bas ierobe?ojumi ir C?R j?ras ostu tr?kums, slikta transporta sist?ma, liel?koties nekvalific?ts darbasp?ks un nepareizi virz?tas makroekonomisk?s politikas mantojums. Milit?r?s sadursmes un teritorijas kontroles sadrumstalot?ba ar? grauj saimniec?bu. Ien?kumu sadal?jums ir ?oti nevienl?dz?gs, un starptautisk?s sabiedr?bas pal?dz?ba tikai da??ji sp?j apmierin?t hum?n?s vajadz?bas. C?R ir kop?ga val?ta ar Centr?l?frikas monet?ro savien?bu. ?? val?ta - Centr?l?frikas franks - ir piesaist?ta eiro .

Kop? 2009. gada SVF ir cie?i sadarbojies ar vald?bu, lai uzs?ktu reformas, kuru rezult?ts ir zin?ms bud?eta p?rredzam?bas uzlabojums, ta?u joproj?m past?v citas probl?mas. 2012. gad? Pasaules Banka apstiprin?ja 125 miljonu dol?ru finans?jumu transporta infrastrukt?rai un re?ion?lajai tirdzniec?bai, koncentr?joties uz mar?rutu starp C?R galvaspils?tu un Dualas ostu Kamer?n?. ^[24]

Lauksaimniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zemkop?bas galvenie produkti ir kafija , kokvilna , tabaka , manioka , tapioka , jamss , prosa , kukur?za , ban?ni . Aramzeme aiz?em 2,89% teritorijas, ilggad?g?s kult?ras - 0,13% (2012. gada apr??ins), past?v?gas gan?bas - 5%. Ap?de?ota zeme: 10 km² (2012). Atlikus? zeme tiek lietota galvenok?rt k? neregul?ras gan?bas nomadu lopkop?b?. ^[24] Me?os notiek neleg?la un leg?la izcir?ana un t?das pa?as med?bas, pateicoties kur?m starp b?tiskiem lauksaimniec?bas produktiem ir ar? zilo?kauls un savva?as dz?vnieku ga?a. Lopkop?ba ir mazatt?st?ta slim?bas p?rn?s?jo?o cece mu?u liel?s izplat?bas d??, turkl?t pret lopkopjiem v?rsto represiju d?? lopu skaits pilso?u kara laik? samazin?jies par div?m tre?da??m. ^[4]

Kop? 1950. gadiem valst? att?st?ja d??u zivsaimniec?bu, un kop?j? upju un d??u nozveja 2003. gad? bija 15 t?ksto?i tonnu gad?.

R?pniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gandr?z neeksist?, iz?emot kalnr?pniec?bu un kokz???tavas. Ir alus dar?tavas, tabakas ra?otnes, apavu darbn?cas un cukura rafin??anas fabrikas, praktiski visas t?s koncentr?tas ap Bangi.

Transports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Transporta sist?ma C?? tradicion?li ir centraliz?ta ap galvaspils?tu Bangi, un kop? 1999. gada asto?i ce?i savieno to ar cit?m galvenaj?m valsts pils?t?m un Kamer?nu, ?adu un Dienvidsud?nu; no tiem ir asfalt?ti tikai maksas ce?i (2% no ce?u kopgaruma). Lietus sezon? no j?lija l?dz oktobrim da?a ce?u ir neizbraucama.

Bangi ir valsts vien?g? upju osta, uz Brazavilu (Kongo) un Zongo (Kongo DR) liel?ko da?u gada ku?o pr?mji. No Brazavilas preces pa dzelzce?u tiek transport?tas uz Kongo Atlantijas oke?na ostu Puentnu?ru . Upes osta dod liel?ko da?u valsts starptautisk?s tirdzniec?bas, un t?s kravu apstr?des jauda ir 350 000 tonnu; t?s piest?t?u garums ir 350 metru. Seklaj? period? (no apr??a l?dz j?lijam) Ubangi no galvaspils?tas uz austrumiem ku?ojama tikai ku?iem ar iegrimi maz?k nek? 60 cm, uz Kongo pusi - l?dz 180 cm.

Bangi Mpoko starptautisk? lidosta ir vien?g? Centr?l?frikas Republikas starptautisk? lidosta. 2014. gad? no t?s bija regul?ri tie?ie lidojumi uz Brazavilu, Kasablanku , Kotonu , Dualu, Kin?asu , Par?zi un v?l da??m ?frikas galvaspils?t?m. V?l valst? ir divas viet?j?s lidostas ar asfalt?tiem skrejce?iem (svar?g?k? no t?m - Berberati) un ap 40 lidlauku ar dabiskajiem skrejce?iem. Tom?r regul?ru viet?jo reisu gandr?z nav degvielas pieg??u neparedzam?bas d??. ^[25]

Kop? vismaz 2002. gada ticis pl?nots pievienot Bangi Transkamer?nas dzelzce?am, ta?u tas nav non?cis l?dz realiz?cijai un pa?laik valst? darbojo?os dzelzce?u nav. 1930.-1962. gad? darboj?s 7,5 km gara ?aurslie?u dzelzce?a l?nija Mongo-Zinga Ubangi upes kr??u apbrauk?anai, kura tika sl?gta p?c apvadkan?la izb?ves. Pamest? l?nija tagad iek?auta UNESCO Pasaules mantojuma papildu sarakst?. ^{[39] [40]} 1958. gad? par?d?j?s pl?ns saist?t Bangi ar ?adu 870 km gar? dzelzce?a l?nij?, ta?u neatkar?bas pasludin??ana p?rvilka projektam sv?tru. ^[41]

?r?j? tirdzniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

2017. gad? imports p?rsniedza eksportu gandr?z ?etrk?rt?gi. Eksporta preces - dimanti, kokmateri?li, kokvilna, kafija. 31% eksporta iet uz Franciju, 16% - uz Burundi , 12% - uz ??nu, 10% - uz Kamer?nu, 8% - uz Austriju . Import?ta visvair?k tika p?rtika, ap??rbi un audumi, ma??nas, naftas produkti, ??mijas preces un farmaceitika. Liel?kie importa partneri bija Francija (17%), ASV (12%), Indija (11,5%), ??na (8%). ^[24] Tiek uzskat?ts, ka vair?k par pusi dimantu valst? tiek ieg?ts un eksport?ts neleg?li, ^[42] zelta neleg?lais eksports p?rsniedz leg?lo vair?kk?rt?gi. Valsts leg?l? eksporta kop?j? v?rt?ba 2017. gad? bija ap 100 miljoniem dol?ru, importa ap 400 miljoniem dol?ru (sal?dzin??anai, Latvijas - 12 un 16 miljardi dol?ru). ^[24]

Dabas resursi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ieg?stami dimanti (g.k. upju aluvi?lajos nogulumos pie Koto , Lobajes un Mamberes up?m), ur?ns (Bakumas raktuves 900 km uz ZA no Bangi), kokmateri?li, zelts (Pasendro raktuves valsts centr?, zieme?os no Bambari u.c.), nafta , hidroener?ija. Mazos daudzumos ieg?st dzelzs (Boguin?), mang?na , alvas un vara r?du (Ngad?). ^[4] Liel?ko da?u elektroener?ijas valst? ieg?st no hidroelektrostacij?m . ^[25]

Kop?jie atjaunojamie ?dens resursi: 141 km³ gad?, no tiem 56 km³ grunts?de?i . ^[4] Sald?dens novad??ana (m?jsaimniec?bu / r?pniec?bas / lauksaimniec?bas vajadz?b?m): kop? - 0,07 km³/gad? (83% / 17% / 1%); uz vienu iedz?vot?ju - 17,42 m³/gad? (2005)

Valsts nov?rt?tie naftas kr?jumi ir 5 miljardi barelu , izp?t?tie - 1 miljards. Ieguve pilso?u kara d?? gandr?z netiek veikta.

Dabas aizsardz?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

C?R var lepoties ar pasaul? vismaz?ko gaismas pies?r?ojumu nakt?s (2008. gada dati). ^[43]

Valsts DR da?? atrodas Dzangas-Sangas nacion?lais parks , kur? paz?stams ar zilo?iem un gorill?m. Manovo-Gundas Senflor? nacion?lais parks zieme?os ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta ar daudzveid?gu savannas faunu, ta?u smagi cietis no karadarb?bas un humanit?r?s kr?zes. Tas pats attiecas uz austrumos pie Sud?nas robe?as izvietoto Bamingi-Bangor?nas nacion?lo parku . Kop?j? aizsarg?jam? dabas teritorija aiz?em 11% valsts. ^[4] T?risma infrastrukt?ras ?ajos parkos nav. ^[29]

T?risms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?dz 2013. gadam valst? bija neliels t?risma sektors, kas pamatoj?s uz dabas objektu apskati - nacion?lie parki, Boali ?denskritumi, safari. Dro?as p?rvieto?an?s gr?t?bas p?c ?? laika t?rismu praktiski aptur?ju?as. ^[44]

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Centr?l?frikas vad?t?ji

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Centr?l?frikas Republika .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)

s d l ?frikas valstis un atkar?g?s teritorijas Valstis Al??rija Angola Benina Botsv?na Burkinafaso Burundija Centr?l?frikas Republika ?ada Dienvid?frika Dienvidsud?na D?ibutija ??ipte 1 Ekvatori?l? Gvineja Eritreja Etiopija Gabona Gambija Gana Gvineja Gvineja-Bisava Kaboverde Kamer?na Kenija Komoras Kongo Republika Kongo Demokr?tisk? Republika Kotdivu?ra Lesoto Lib?rija L?bija Madagaskara Mal?vija Mali Maroka Maur?cija Maurit?nija Mozambika Nam?bija Nig?ra Nig?rija Ruanda Santome un Prinsipi Sei?elas Seneg?la Sjerraleone Som?lija Sud?na Svatini Tanz?nija Togo Tunisija Uganda Zambija Zimbabve Atkar?g?s teritorijas Francijas Dienvidj?ru un Antarktikas Zemes 2   (Francija) ( Basa da Indija  ? Eiropa  ? Glorj?zu salas  ? ?uana da Novas sala  ? Troml?na ) Britu Indijas Oke?na Teritorija   (Brit.) Majota   (Francija) Reinjona   (Francija) Sv?t?s Hel?nas Sala 3   (Brit.) Valstu da?as un neatz?t?s valstis Kan?riju Salas ( Sp?nija ) Madeira ( Portug?le ) Melilja ( Sp?nija ) Seuta ( Sp?nija ) Sokotra ( Jemena ) Galmuduga M?hira Puntlenda Som?lilenda Sah?ras Ar?bu Demokr?tisk? Republika 1 da??ji ?zij? 2 da??ji Antarktik? 3 iek?auj Debesbrauk?anas salu , Tristana da Ku?as salas un Gofa salu .

Autoritat?v? vad?ba WorldCat VIAF : 1146332761218730721 LCCN : n78060051 ISNI: 0000 0001 2168 6038 GND: 4067608-0 SUDOC: 028131762 BNF: cb152975155 (data) HDS: 003475 NDL: 00573916 NKC: ge130989