1812. gada kar?

1812. gada kar?
	Da?a no Napoleona kariem
	; Borodinas kauja
Datums	1812. gada 24 . j?nijs ? 14. decembris
Vieta	Krievijas Imp?rija
Izn?kums	Krievijas uzvara ; Napoleona armijas sak?ve ; Sest?s koal?cijas kara s?k?an?s
Karot?ji
Francijas imp?rija ; Var?avas hercogiste ; Napoleona It?lija ; Neapoles karaliste ; Reinas konfeder?cija B?dene ; Bav?rija ; Berga ; Saksija ; Vestf?lene ; ; Sp?nija ; ?veice ; Sabiedrotie: ; Austrijas Imp?rija ; Pr?sijas Karaliste	Krievijas Imp?rija ; Atbalst?ja: Apvienot? Karaliste
Komandieri un l?deri
Napoleons ; Luijs Aleksandrs Bertj? ; Luijs Nikol? Dav? ; Mi?els Nejs ; ?aks Makdonalds ; Nikol? Udino ; ?eroms Bonaparts ; Juzefs Po?atovskis ; Joahims I ; E??ns de Boarn? ; Karls Filips ; Johans Jorks ; J?lijs fon Graverts	Aleksandrs I ; Mihails Kutuzovs ; Barklajs de Tolli ; Pjotrs Bagrations ; P?ters Vitgen?teins ; Aleksandrs Tormasovs ; Pavels ?i?agovs
Sp?ks
~685 000	198 250 (20. j?nij?) ; ~900 000 maksimums
Zaud?jumi
g?ju?i boj?: 380 000 ; izdz?voju?i: 120 000 ; 50 000 no tiem austrie?i un pr??i, 20 000 po?i, ; 35 000 fran?i	g?ju?i boj?: 210 000

1812. gada kar? , ar? Krievijas kampa?a ( fran?u : Campagne de Russie ) jeb 1812. gada T?vijas kar? ( krievu : Отечественная война 1812 года ), bija Krievijas Imp?rijas kar? pret imp?rij? iebruku?o Francijas un to sabiedroto armiju Napoleona vad?b? no 1812. gada 24. j?nija l?dz 14. decembrim. Kar? beidz?s ar katastrof?liem rezult?tiem Napoleona Francijai un to var uzskat?t par pagrieziena punktu Napoleona karos . Kara rezult?t? Francijas armija zaud?ja iev?rojamu skaitu karav?ru, Austrija un Pr?sija nost?j?s pret Napoleona Franciju un s?k?s Sest?s koal?cijas kar? , kur? beidz?s ar Napoleona sak?vi.

Kampa?as s?kums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Napoleons savu milit?ro kampa?u s?ka 1812. gada 24. j?nij?, ???rsodams Nemunu . Ofici?lais kara iemesls bija Polijas aizst?v??ana. Pusmiljonu liel? Napoleona armija ar relat?vi neliel?m kauj?m dev?s dzi?i Krievij? ? kaut gan past?v uzskats, ka Napoleona karasp?ks var?ja b?t l?dz pat 650 000 karav?ru liels, t?d?j?di padarot to par liel?ko inv?ziju, k?du cilv?ce bija l?dz tam br?dim piedz?vojusi. ^[1] Krievu karasp?ks Barklaja de Tolli vad?b? atk?p?s, izmantojot izdedzin?t?s zemes taktiku . Krievu galvenie sp?ki atk?p?s gandr?z tr?s m?ne?us, auga neapmierin?t?ba, t?p?c Krievijas Imp?rijas ?eizars Aleksandrs I par virspav?lnieku Barklaja de Tolli viet? iec?la Mihailu Kutuzovu .

Maskavas ie?em?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?k?kai inform?cijai skat?t Borodinas kauja .

1812. gada 7. septembr? Maskavas piev?rt? notika Borodinas kauja starp pretinieku galvenajiem sp?kiem. Ciezdama lielus zaud?jumus, Krievijas armija atk?p?s, tom?r t? saglab?ja kaujassp?jas. 14. septembr? Napoleons ieg?ja atst?taj? un dego?aj? Maskav? . Kad Krievija atteic?s kapitul?t, oktobr? Napoleons ar armiju cent?s nok??t Kalugas apkaim?, lai papildin?tu proviantu. Krievijas armijai ar kauj?m izdev?s novirz?t Napoleonu uz to pa?u izpost?to Smo?enskas virzienu, kur apvidus resursi bija izn?cin?ti. Napoleons bija spiests s?kt atk?p?anos.

Atk?p?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?tri uzn?ku??s ziemas, krievu armijas da?u, k? ar? viet?jo iedz?vot?ju vien?bu uzbrukumu d?? atk?p?an?s pamaz?m izv?rt?s b?g?an?. Kad 1812. gada novembra beig?s notika Berezinas kauja un Napoleonam ar liel?m p?l?m izdev?s ???rsot Berezinas upi, no 500 000 liel?s armijas bija atliku?i 27 000 cilv?ku. Napoleons tad pameta armijas atliekas un aizsteidz?s uz Par?zi .

Karadarb?ba Latvijas teritorij? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Napoleona Liel?s armijas samazin??an?s Krievijas kampa?as laik?. Ar vien?go atzaru uz zieme?iem pie Kau?as par?d?ts 22 000 v?ru stipr? Pr??u korpusa ce??, kas tika nos?t?ts Kurzemes iekaro?anai.

No 1. (14.) l?dz 4. (17.) j?lijam Francijas mar?ala Udino korpuss 3 k?jnieku (32 000 v?ru) un 1 kaval?rijas div?zijas (2 400 v?ru) sast?v? neveiksm?gi cent?s ie?emt Dinaburgas cietoksni . P?c Napoleona pav?les tas atk?p?s no Daugavpils un dev?s aug?up pa Daugavas kreiso krastu uz Polocku , kur fran?iem izdev?s ???rsot Daugavu un turpin?t virz?ties uz P?terburgas pusi.

Mar?ala Makdonalda komand?tais 10. Pr??u k?jnieku korpuss, kur? ietilpa divas k?jnieku un viena kaval?rijas div?zija ? kop? 36 bataljoni (26 000 k?jnieki) un 16 eskadroni (3000 j?tnieku) iebruka Zemgal? un strauji virz?j?s R?gas un Jelgavas virzien?. 4. j?lij? tika ie?emta Jelgava, bet gar Iecavas upi krievu karasp?ks bija izveidojis nocietin?jumu l?niju. 7. j?lij? notika Iecavas kauja , kur? Napoleona Liel?s armijas Pr??u korpuss ?ener??u Gr?verta un Kleista vad?b? sak?va krievu karasp?ka da?as, kas atk?p?s uz ?ekavas aizsardz?bas poz?cij?m. ?aj? kauj? Napoleona pus? c?n?j?s septi?i k?jnieku bataljoni un se?i kaval?rijas eskadroni ar 16 lielgabaliem, bet Krievijas pus? ap 4200 k?jnieku, 1700 j?tnieku un 10 lielgabali. Bail?s no Napoleona karasp?ka uzbrukuma R?gai , pils?tas aizsardz?bas sp?ju stiprin??anai tika nodedzin?tas pils?tas priek?pils?tas.

20. j?lij? fran?i ?ener??a Rikardo vad?b? pie J?kabpils ???rsoja Daugavu un gar abiem upes krastiem bez nopietnas pretest?bas ie??ma krievu armijas atst?to Daugavpils cietoksni. Mar?als Makdonalds dev?s uz Kalk?niem , kur iek?rtoja savu ?t?ba m?tni.

Fran?u milit?r? administr?cija 1. august? atjaunoja Kurzemes hercogisti . 22. august? krievu karasp?ks Esena vad?b? uzvar?ja pr??u karasp?ku Obsta fon Horna vad?b? kauj? pie ?ekavas ( Dahlenkirchen ). 1812. gada 17. septembr? krievu karasp?ks ie??ma Jelgavu un non?ca Bauskas tuvum?. Pr??u ?ener?lis Ludvigs Jorks fon Vartenburgs ( York von Wartenburg ) s?ka pretuzbrukumu no Me?otnes un n?kamaj? dien? Jelgavu atguva. Oktobr? Makdonalds p?rc?la savu ?t?ba m?tni uz Sta??enes mui?u uz dienvidiem no Jelgavas. 29. novembr? fran?u mar?als Makdonalds sa??ma zi?u par Napoleona galveno sp?ku atk?p?anos un pav?l?ja pr??u karasp?kam atk?pties no Kurzemes. 7. decembr? Jelgavu pameta fran?u ieceltie ier?d?i.

Rund?les pils park? ir piemineklis Napoleona Liel?s armijas karav?riem, kas kritu?i 1812. gada kampa?? Kurzem? un Zemgal?.