Zviedrijas Karaliste Konungariket Sverige
Karogs ?erbonis
Dev?ze :  For Sverige i tiden
Himna :  Du gamla, Du fria
Galvaspils?ta (un liel?k? pils?ta)		Stokholma 59°21′N 18°4′E  /  59.350°N 18.067°E  / 59.350; 18.067
Valsts valodas		Zviedru valoda , Z?mju valoda
Etnisk?s grupas		81% zviedri 5% somi 14% citi
Vald?ba		Konstitucion?l? monarhija
-	Monarhs	K?rlis XVI Gustavs
-	Premjerministrs	Ulfs Kristersons
Neatkar?ba		1523. gada 6. j?nij? no D?nijas
Plat?ba
-	Kop?	449,964 km²  ( 55. )
-	?dens  ( % )	8,7
Iedz?vot?ji
-	iedz?vot?ji 2021. gad?	10,402,070 [1]  ( 88. )
-	Bl?vums	20,6/km² ( 192. )
IKP  ( PPP )		2020. gada apr??ins
-	Kop?	$563,882 billion [2]
-	Uz iedz?vot?ju	$52,477 [2]
D?ini koef.  (2020)		26.9 ( zems )
TAI  (2019)		▲ 0,945 ( ?oti augsts ) ( 7. )
Val?ta		Zviedrijas krona ( SEK )
Laika josla		CET ( UTC +1)
-	Vasar? ( DST )	CEST  ( UTC +2)
Interneta dom?ns		.se
ISO 3166-1 kods		752 / SWE / SE
T?lsarunu kods		+46
Freedom House br?v?bas indekss : 1,0 - br?va valsts. ANO tautas att?st?bas indekss : 0,946 (6.vieta pasaul? 2007. gad?). Reli?ija - luterisms .

Zviedrija ( zviedru : Sverige ), ofici?li Zviedrijas Karaliste ( Konungariket Sverige ), ir valsts Zieme?eirop? , kura atrodas Skandin?vijas pussalas austrumu un dienvidu da??. Zieme?os un rietumos robe?ojas ar Norv??iju , zieme?austrumos ar Somiju , dienvidos un austrumos atrodas Baltijas j?ra , austrumos ? Botnijas l?cis . Dienvidos to ar D?niju savieno ?resunda tilts . Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas j?r?  ? Gotlande un ?lande .

Zviedrijas plat?ba ir gandr?z 450 000 km², t?d?j?di t? ir tre?? liel?k? valsts Eiropas Savien?b? p?c plat?bas. Zviedrij? dz?vo vair?k nek? 9,2 miljoni iedz?vot?ju . Valst? ir zems iedz?vot?ju bl?vums , tas ir, 20 cilv?ki uz km². Valsts dienvidu pus? bl?vums ir daudz augst?ks nek? zieme?os. Aptuveni 85% iedz?vot?ju dz?vo pils?t?s , un ir paredzams, ka ?is procents turpin?s augt urbaniz?cijas d??. ^[3] Zviedrijas galvaspils?ta ir Stokholma , kura vienlaic?gi ir ar? liel?k? pils?ta valst?. N?kam?s liel?k?s pils?tas ir G?teborga un Malme . Zviedrija ir vien?g? valsts pasaul?, kur z?mju valoda ir ofici?la valsts valoda.

Zviedrij? ir konstitucion?l? monarhija ar parlament?ru vald?bas sist?mu. Zviedrija ir augsti att?st?ta viennacion?la valsts. P?c tautas att?st?bas indeksa Zviedrija ir sept?t? lab?k? valsts pasaul?. Zviedrija Eiropas Savien?b? ir kop? 1995 . gada 1. janv?ra . T? ir ar? OECD dal?bvalsts. 2022. gada 29. j?nij? NATO samit? Madrid? dal?bvalstu l?deri pie??ma l?mumu ofici?li uzaicin?t Zviedriju un Somiju k??t par Zieme?atlantijas alianses dal?bvalst?m. ^[4] 2024. gada 7. mart? Zviedrija k?uva par 32. NATO dal?bvalsti.

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Zviedrijas v?sture

Zviedrija k? neatkar?ga un apvienota valsts rad?s tikai p?c viduslaiku beig?m 16. gadsimt?. 17. gadsimt? t? iev?rojami papla?in?ja savas teritorijas, izveidojot Zviedrijas imp?riju . Liel?k? da?a no iekarotaj?m teritorij?m ?rpus Skandin?vijas pussalas tika zaud?tas 18. un 19. gadsimt? . 1809 . gad? austrumu da?u, kur m?sdien?s atrodas Somija , okup?ja Krievijas Imp?rija . P?d?jais kar?, kur? zviedri tie?i iesaist?j?s, notika 1814 . gad?, kad t? karoja ar Norv??iju . Kop? t? laika zviedri cent?s ietur?t neitr?lu un mierm?l?gu nost?ju jebkur? karadarb?b?, un tikai 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrain? lika tai atteikties no tradicion?l?s neitralit?tes un pievienoties NATO milit?rajam blokam.

?eogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zviedrija ir valsts Zieme?eirop? , prec?z?k, Skandin?vijas pussalas austrumu un dienvidu da??. Zviedrijas plat?ba ir 449 964 km², t?d?? p?c plat?bas Zviedrija ir piekt? liel?k? valsts Eirop? . Rietumos Zviedrija robe?ojas ar Norv??iju (robe?as garums 1619 km), zieme?austrumos ar Somiju (614 km), bet austrumos un dienvidos to apskalo Baltijas j?ra un Botnijas l?cis . Zviedriju no D?nijas dienvidos ??ir Skageraks , Kategats un ?resunds .

Klimats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Neskatoties uz to, ka Zviedrija atrodas zieme?os, taj? valda m?r?n?s joslas klimats, galvenok?rt, pateicoties Golfa straumei . Klimatu ietekm? ar? Atlantijas oke?na tuvums.

Administrat?vais iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Zviedrijas administrat?vais iedal?jums

• L?dz 1634 . gadam ? zemes un provinces ( landsdelar un landskap ).
• P?c 1634 . gada ? l?nes ( lan ).

Politika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zviedrij? ir konstitucion?l? monarhija , ta?u karalis pilda vien?gi reprezentat?vu lomu. Likumdev?ja vara pieder vienpal?tas parlamentam ? Riksdagam ar 349 deput?tiem. V?l??anas notiek reizi ?etros gados.

Demogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c 2015. gada tautas skait??anas datiem Zviedrij? bija 9 658 301 iedz?vot?js. 2012. gad? 1,9 miljoni (20,1%) Zviedrijas iedz?vot?ju bija ?rzemju izcelsmes (dzimu?i ?rvalst?s vai ar? abi vec?ki dzimu?i ?rvalst?s). 2,38% Zviedrijas iedz?vot?ju bija Somijas izcelsmes, 2,06% biju??s Dienvidsl?vijas , 1,74% ? Ir?kas , 0,91% ? Polijas un 0,84% ? Ir?nas .

2021. gad? 53,9% Zviedrijas iedz?vot?ju bija luter??i , 2% ir kato?i un 5% ? musulma?i .

Valoda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: zviedru valoda

Ofici?l? valoda Zviedrij? ir zviedru valoda . T? ir indoeiropie?u valodu saimes ?erm??u valodu grupas valoda. T? ir ofici?l? valoda Zviedrij? un Somij? (l?dz?s somu valodai).

Zviedrij? ir atz?tas piecas ofici?l?s maz?kumtaut?bu valodas ? somu , s?mu , romu , jidi?s un meankieli (somu valodas dialekts).

Pils?tas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Zviedrijas pils?tu uzskait?jums

Liel?k?s pils?tas ir Stokholma , G?teborga un Malme .

Zviedrijas liel?k?s pils?tas p?c iedz?vot?ju skaita (2014.gads) ^[5]

Stokholma G?teborga
	Vieta	Pils?ta	L?ne	Iedz?vot?ji	Vieta	Pils?ta	L?ne	Kantons	skat?t diskusija labot Malme Erebr?
	1	Stokholma	Stokholmas l?ne	911 989	11	?meo	Vesterbotenas l?ne	119 613
	2	G?teborga	Vesterj?tlandes l?ne	541 145	12	Lunda	Skones l?ne	115 968
	3	Malme	Skones l?ne	318 107	13	Burosa	Vesterj?tlandes l?ne	107 022
	4	Ups?la	Ups?las l?ne	207 362	14	Eskilst?na	S?dermanlandes l?ne	100 923
	5	Lin??pinga	Esterj?tlandes l?ne	151 881	15	J?vle	J?vleborjas l?ne	98 314
	6	Vesterosa	Vestmanlandes l?ne	143 702	16	Sundsvalla	Vesternorlandes l?ne	97 338
	7	Erebr?	Erebr? l?ne	142 618	17	Naka	Stokholmas l?ne	96 217
	8	Helsingborja	Skones l?ne	135 344	18	Halmstade	Hallandes l?ne	95 532
	9	Nor??pinga	Esterj?tlandes l?ne	135 283	19	S?dertelje	S?dermanlandes l?ne	92 235
	10	Jen??pinga	Jen??pingas l?ne	132 140	20	K?rlstade	Vermlandes l?ne	88 350

Tautsaimniec?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zviedrija paz?stama ar saviem liber?lajiem sabiedriskajiem uzskatiem un soci?ldemokr?tu labkl?j?bas valsts modeli. Paz?stam?kie ??s valsts z?moli ir IKEA , Volvo , Ericsson , Absolut Vodka .

Sports [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zviedrij? vispopul?r?kie sporta veidi ir futbols un hokejs . Sieviet?m augst? cie?? ir zirgu sports . Bez ?iem sporta veidiem popul?ri ir ar? golfs , vieglatl?tika , rokasbumba un florbols .

Zviedrija diezgan bie?i Pasaules hokeja ?empion?tos izc?na meda?as. 2006. gada Pasaules hokeja ?empion?t? Zviedrija izc?n?ja zelta meda?as, bet 2009. un 2010. gada Pasaules hokeja ?empion?t? Zviedrija izc?n?ja bronzas meda?as. K? ar? 2017. gada ?empion?t? g?stot atkal zelta meda?as.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Zieme?valstis
• UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrij?
• Zviedrijas valdnieku uzskait?jums
• Zviedrijas premjerministru uzskait?jums

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Zviedrija

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Zviedrija .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
• Ukrainas v?stures enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Kato?u enciklop?dijas raksts (angliski)
• Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)

s d l Eiropas valstis un atkar?g?s teritorijas Valstis Alb?nija Andora Apvienot? Karaliste Arm?nija † Austrija Azerbaid??na † Baltkrievija Be??ija Bosnija un Hercegovina Bulg?rija ?ehija D?nija Francija Grie?ija Gruzija † Horv?tija Igaunija ?rija Islande It?lija Kazahst?na † Kipra † Kosova Krievija † Latvija Lietuva Lihten?teina Luksemburga Malta Melnkalne Moldova Monako N?derlande Norv??ija Polija Portug?le Rum?nija Sanmar?no Serbija Slov?kija Slov?nija Somija Sp?nija ?veice Turcija † Ukraina Ung?rija V?cija Vatik?ns Zieme?ma?edonija Zviedrija Teritorijas D??rsija F?ru Salas G?rnsija Gibralt?rs Menas Sala Olande Svalb?ra Pa?pasludin?t?s valstis Abh?zija (1992) † Arcaha (1991?2023) † Dienvidosetija (1991) † DTR (2014?2022) LTR (2014?2022) I?k?rija (1991?2009) Pied?estra (1990) Zieme?kipra (1983) † † Eir?zijas valstis, kas ?eopolitiski tiek pieskait?tas Eiropai

s d l Eiropas Savien?ba (ES) Austrija Be??ija Bulg?rija ?ehija D?nija Francija Grie?ija Horv?tija Igaunija ?rija It?lija Kipra Latvija Lietuva Luksemburga Malta N?derlande Polija Portug?le Rum?nija Slov?kija Slov?nija Somija Sp?nija Ung?rija V?cija Zviedrija

s d l Zieme?atlantijas l?guma organiz?cija (NATO) Alb?nija Apvienot? Karaliste ASV Be??ija Bulg?rija ?ehija D?nija Francija Grie?ija Horv?tija Igaunija Islande It?lija Kan?da Latvija Lietuva Luksemburga Melnkalne N?derlande Norv??ija Polija Portug?le Rum?nija Slov?kija Slov?nija Somija Sp?nija Turcija Ung?rija V?cija Zieme?ma?edonija Zviedrija

Autoritat?v? vad?ba WorldCat VIAF : 159364209 LNB : 000060526 LCCN : n79021184 ISNI: 0000 0001 2299 7436 GND: 4077258-5 SELIBR: 163435 SUDOC: 026401606 BNF: cb15238534f (data) BIBSYS: 90570098 HDS: 003371 NLA : 35534191 NDL: 00571513 NKC: ge134629 BNE: XX451526 CiNii: DA00990252