Sp??u valoda

Vikip?dijas lapa
Sp??u valoda
lengua espanola , idioma espanol , castellano  
Izruna: IPA : /espa??ol/, /kaste??ano/ vai /kaste??ano/
Valodu lieto: Argent?na , Bol?vija , ??le , Kolumbija , Kostarika , Kuba , Dominik?na , Ekvadora , Ekvatori?l? Gvineja , Salvadora , Gvatemala , Hondurasa , Meksika , Nikaragva , Panama , Paragvaja , Peru , Puertoriko , Sp?nija , Urugvaja , Venecu?la ;
Noz?m?ga iedz?vot?ju da?a: Andora , Beliza , Gibralt?rs , Trinid?da un Tob?go , ASV .
Prat?ju skaits: Dzimt? valoda: 400?500 milj.
Kop?: 500?600 milj. 
Reitings : 2?4 (dzimt? val.)
Kop?: 3
Valodu saime : Indoeiropie?u
  It?lisk?s
   Rom??u
    Rietumit?lie?u
     Gallu-ib?rie?u
      Ib?rie?u-rom??u
       Rietumib?rie?u
        Sp??u valoda  
Rakst?ba : Lat??u alfab?ts (sp??u ortogr?fija) 
Ofici?lais statuss
Ofici?l? valoda : 21 valsts un teritorija
Regulators: Sp??u valodas Akad?miju asoci?cija
Valodas kodi
ISO 639-1 : es
ISO 639-2 : spa
ISO 639-3 : spa  

   Sp??u valoda ir ofici?l? valoda
   Otr? ofici?l? valoda
   Sp??u valodu lieto vair?k nek? 20% iedz?vot?ju.

Sp??u valoda ( espanol ) jeb kast?lie?u valoda ( castellano ) ir indoeiropie?u valodu saimes rom??u valoda , dzimt? valoda aptuveni 500 miljoniem cilv?ku, galvenok?rt Amerik? un Sp?nij? .

Viena no pasaul? popul?r?kaj?m valod?m. T? ir ofici?l? valoda 20 valst?s. Sp??u valoda ir otr? izplat?t?k? valoda p?c mandar?nu valodas (?emot v?r? dzimto valodu), ceturt? popul?r?k? valoda p?c ang?u , mandar?nu un hindust??u valodas . Liel?kais cilv?ku skaits, kam sp??u ir dzimt? valoda, ir Meksik? . Kop? ar ang?u un fran?u valodu ?? ir viena no pasaul? visvair?k m?c?taj?m sve?valod?m.

Sp??u valoda ir da?a no valodu grupas, kas att?st?j?s no vair?kiem lat??u sarunvalodas dialektiem Pireneju pussal? p?c Rietumromas imp?rijas sabrukuma 5. gadsimt?. Vec?kie teksti lat??u valod? ar sp??u valodas p?d?m ir no 9. gadsimta. 13. gadsimt? sp??u k?uva par Kast?lijas karalistes ofici?lo dokumentu valodu. Sp??u koloni?lisma ietekm? Jaunajos laikos sp??u valoda izplat?j?s citviet pasaul?, ?pa?i Amerik?.

K? rom??u valodu grupas valoda sp??u valoda ir lat??u valodas p?ctece. Sp??u valod? ir viena no maz?kaj?m at??ir?b?m no lat??u valodas (apm?ram 20%). Aptuveni 75% no modern?s sp??u valodas v?rdu kr?juma ir atvasin?ti no lat??u valodas.

Sp??u ir viena no se??m ofici?laj?m ANO valod?m, t?pat tai ir ofici?l?s valodas statuss Eiropas Savien?b? , Amerikas valstu organiz?cij? , ?frikas Savien?b? , Dienvidamerikas valstu savien?b? un daudz?s cit?s starptautiskaj?s organiz?cij?s.

Ska?u izruna sp??u valod? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • a ? a
  • b ? v?rda s?kum? vai p?c m un n ? b , citur ? v
  • c ? k iz?emot pirms e un i, kad izrun? k? θ (??upsto?s s )
  • ch ? ?
  • d ? d
  • e ? e
  • f ? f
  • g ? g , iz?emot pirms e un i, kad izrun? k? h
  • gu ? pirms e un i ? g
  • h ? neizrun?
  • i ? i
  • j ? h
  • k ? k (tikai aizg?tos v?rdos)
  • l ? l
  • ll ? ?j (var vari?t, piem., lj , ? , j atkar?b? no re?iona)
  • m ? m
  • n ? n
  • n ? ?j
  • o ? o
  • p ? p
  • qu ? k
  • r ? r
  • s ? s
  • t ? t
  • u ? u
  • v ? v?rda s?kum? vai p?c m un n ? b , citur ? v
  • w ? w (tikai aizg?tos v?rdos)
  • x ? ks
  • y ? pirms patska?iem ? j ,atsevi??i ? i
  • z ? θ (??upsto?s s )

Uzsvars [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Uzsv?rta:

  • priek?p?d?j? zilbe , ja v?rds beidzas ar patskani vai n , vai s ( fl o res );
  • p?d?j? zilbe , ja v?rds beidzas ar l?dzskani , kas nav n vai s ( trabaj a r );
  • p?r?jos gad?jumos uzsvars tiek atz?m?ts virs attiec?g? burta ( coraz o n ).

Artikuls ( El articulo ) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sp??u valod? ir:

  • noteiktais artikuls
vienskaitl? daudzskaitl?
v?r. dz.
siev. dz.
el
la
los
las
  • nenoteiktais artikuls
vienskaitl? daudzskaitl?
v?r. dz.
siev. dz.
un
unos
una
unas

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]