?is raksts ir par Biju?o karalisti. Par cit?m j?dziena Kast?lija noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .

?is raksts ir par Biju?o karalisti. Par cit?m j?dziena Leona noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .

?is raksts ir j?uzlabo, lai iev?rotu Vikip?dij? pie?emto stilu un/vai format??anu . Iemesls: Stils L?dzu, pal?dzi uzlabot ?o rakstu . Diskusij? var par?d?ties da??di ieteikumi. Vair?k lasi lieto?anas pam?c?b? .

Reino de Castilla Kast?lijas karaliste ←   ← 1065  ?  1230 → Karogs ?erbonis Kast?lijas karaliste 1210. gad? P?rvaldes centrs Burgosa , Toledo , Valjadolida Valoda(s) kast?lie?u , basku , andal?zie?u , ar?bu Reli?ija Romas Kato?u bazn?ca Vald?ba Monarhija Kast?lijas karalis  - 1065?1072 San?o II  - 1217?1230 Fernando III V?sture  - Dibin?ta 1065  - Likvid?ta 1230

Kast?lijas karaliste ( Castilla ), ar? Kast?lijas-Leonas karaliste ( Castilla y Leon ) bija karaliste, kas laik? no 1035 . gada l?dz 1516 . gadam past?v?ja Pireneju pussalas zieme?rietumu un centr?laj? da??. Galvaspils?ta s?kotn?ji bija Burgosa , p?c tam Valjadolida .

Kast?lijas nosaukums radies 8. gadsimt?, kad Ast?rijas karalis Alfonso I nostiprin?ja savas valsts dienvidu robe?as, b?v?jot pilis ( castello ).

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Valsts izveide [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

858. gad? Ast?rijas karalis Ordonjo I nodal?ja savas valsts austrumu da?u atsevi??? gr?fist? (kas ieguva Kast?lijas nosaukumu), par pirmo gr?fu iece?ot donu Rodrigo . Gr?fs 860. gad? ie??ma Amaju, 865. gad? atsita mauru uzbrukumu strat??iski svar?gajai Pankorbo pilij. N?kamais gr?fs, Djego Rodrigess Porseloss nostiprin?ja gr?fisti un papla?in?ja t?s robe?as. Mauru centienus aptur?t Burgosas gr?fistes ekspansiju, neitraliz?ja to sak?ve 882. gad? pie Sellorigo un Pankarbo.

Kast?lijai papla?inoties, Leonas kara?i to sadal?ja s?k?k?s gr?fist?s (Burgosas, Alavas , Lantaronas un Sereso ), ta?u Ramiro II (931.?950.) apvienoja t?s vien? gr?fist?, to pie??irot Gonsalo Fernandess (910.?970.), kur? p?c kara?a n?ves k?uva par de facto neatkar?gu valdnieku, p?rst?ja atz?t Leonas kara?us par saviem suvereniem, proklam?ja sevi par Kast?lijas karali un uzs?ka gr?fistes papla?in??anu (liel?ko tiesu teritorijas at?emot Leonai). 966. gad? Leonas karalis San?o Resnais veiksm?g? milit?r? kampa?? atkal pak??va Kast?liju Leonas varai.

1035. gad? Navarras karalis San?o Lielais sadal?ja valsti d?liem, Kast?liju k? patst?v?gu karalisti pie??irot Fernando I . Fernando I 1037. gad? kauj? pie Tamaronas uzvar?ja Leonas karali Bermudo III (karalis krita ?aj? kauj?) un Fernando I, kura sieva bija Bermudo III m?sa, pievienoja Kast?lijai Ast?riju, Leonu un Galisiju . P?c tam Fernando I p?ris veiksm?gos karag?jienos piespieda Toledo , Badahosas , Saragosas un Seviljas em?rus atz?t sevi par Kast?lijas vasa?iem. 1064. Ferdinands I iekaroja Koimbriju un Portug?li, bet 1065. gad? ? sadal?ja valsti saviem b?rniem: Kast?lijas troni mantoja vec?kais d?ls San?o, Leonas troni ? Alfonso, Galisijas troni ? jaun?kais d?ls Garsija, bet Samoras un Toro senjorijas mantoja meitas ? Urraka un Elv?ra. 1067. gad?, p?c karalienes m?tes n?ves, s?k?s pilso?u kar? starp mantiniekiem par valsts apvieno?anu. San?o sa??ma g?st? Alfonso (kur? v?l?k izb?ga un pagl?b?s pie Toledo em?ra), p?c tam sak?va Garsiju (kur? aizb?ga uz Sevi?u) un iekaroja Galisiju. Toro, kur vald?ja Elv?ra, padev?s bez c??as, ta?u otra m?sa Samor? atsac?j?s pak?auties. Pils?tas aplenkuma laik? San?o krita kauj?. 1072. gad? Alfonso k? otrs vec?kais no mantiniekiem mantoja Kast?lijas un Leonas troni (San?o nebija b?rnu). Tad Alfonso VI iekaroja Galisiju, kur Garsija ar Sevi?as em?ra karasp?ka pal?dz?bu bija atgriezies, ieslodz?ja t?s karali, savu br?li cietum?, kur tas p?c laika mira. Alfonso VI ??r?s pie valsts nostiprin??anas un papla?in??anas (pamat? uz Sevi?as emir?ta r??ina). 1084. gad? Alfonso VI pal?dz?ja atgriezties tron? apv?rsum? gh?ztajam Toledo em?ram al-Kadiram, bet jau 1085. gada 25. maij? pievieno Toledo emir?tu saviem vald?jumiem. ?is notikums main?ja Kast?lijas statusu Pireneju pussalas politik? ? liel?k? da?a mauru emir?tu atzina sevi par Kast?lijas vasa?iem, bet Alfonso sevi d?v?ja par "divu reli?iju valdnieku". 1095. gad? Alfonso VI apprecin?ja savu meitu Ter?zi ar Lotringas gr?fu Anr? un d?v?ja jaunlaul?tajiem zemes zieme?os no Luzit?nijas: Bragas, Porto, Koimbras, Vizeu un Lamegas pils?tas, k? ar? apgabalu starp Taho un Minjo upju gr?v?m ? tika izveidota Portug?les gr?fiste. 1109. gad? Alfonso VI meita, Burgundijas Raimunda atraitne Urraka, kron?j?s par Kast?lijas karalieni. Valstij tas bija gr?ts laiks, mauri atguva vienu teritoriju p?c otras, un karalienei n?c?s apprec?ties ar Aragonas karali Alfonso I, lai valstij b?tu ener?isks un to aizsarg?t sp?j?gs karalis. Laul?tie k?uva par Leonas, Navarras , Aragonas un Kast?lijas monarhiem (Urrakas mazgad?gajam d?lam no pirm?s laul?bas pie???ra Galisijas troni). Romas p?vests neatzina ?o laul?bu, jo abi laul?tie bija asinsradinieki. S?k?s Kast?lijas senjoru sacel?an?s, kuru atbalst?ja ar? karaliene ? kar? ar Aragonu. 1100. gad? gr?fs Trava (jaun? Alfonso audzin?t?js) un Santjago de Kompostellas b?skaps Djego Helmiress kron?ja par Galisijas karali mazgad?go Alfonso. Valsti p?r??ma juku un iek??jo karu laiks, kas turpin?j?s l?dz 1126. gadam, kad Urraka mira. Par Kast?lijas-Leonas karali kron?j?s vi?as d?ls Alfonso VII. 1127. gad? kar? ar Portug?les gr?fisti Alfonso VII piespieda to atdot sagr?bt?s teritorijas Galisij? (kuras t? bija pievienojusi, izmantojot juku laikus Kast?lij?) un atz?t sevi par Kast?lijas vasali. P?c Aragonas Alfonso n?ves, Kast?lija ie??ma visai pla?as Aragonas zemes austrumos l?dz Ebro upei. Karos ar mauriem Alfonso VII armija izg?ja cauri Haenas, Ubedas, Baesas, Anduharas, Gran?das un Almerijas zem?m un piespieda Navarras un Aragonas kara?us atz?t sevi par Kast?lijas vasa?iem. 1135. gad? Alfonso VII kron?j?s par Sp?nijas imperatoru, ta?u jau 1143. gad? Alfonso VII n?c?s atz?t Portug?les neatkar?bu. 1157. gad? p?c Alfonso VII n?ves valsts atkal tika sadal?ta starp d?liem: San?o III k?uva par Kast?lijas karali, bet Ferdinands II ? par Leonas karali, ta?u jau 1158. gad? nomira San?o un valsti p?r??ma iek??j?s jukas ? c??a par San?o mazgad?g? d?la Alfonso aizbildniec?bu, starp Kastro un Laras dzimt?m. Pilso?u kar? iejauc?s ar? Leonas karalis Ferdinands II, kur?, izmantojot Kast?lijas v?jumu, at??ma tai vair?kus pierobe?as cietok??us. 1165. gad? v?l nepilngad?gais Alfonso VIII ar saviem piekrit?jiem un Aragonas karali sabiedrotajos uzs?ka c??u par varu valst?. Kar? beidz?s 1180. gad?, izl?gstot ar Leonas Ferdinandu II. 1177. gad? vi?? iekaroja Kuenkas pils?tu un atbr?voja Aragonas karali no vasa?a saist?b?m. Ta?u visai dr?z s?k?s kar? ar mauriem ? Toledo arhib?skaps un Kalatravas orde?a bru?inieki ne??l?gi izpost?ja Kordovas zemes, un valdnieks Jakubs sar?koja atriebes karag?jienu. 1195. gad? kast?lie?? tika smagi sakauti pie Alakrosas. To izmantoja Navarra un Leona, lai atkal uzbruktu Kast?lijai. Kar? ar Leonu beidz?s 1197. gad?, kad tika nosl?gts miers, bet Leonas karalis Alfonso IX apprec?j?s ar Alfonso VIII meitu Berengelu.

1198. gad? notika neveiksm?gs krusta kar? pret mauriem: p?c Kast?lijas kara?a un p?vesta aicin?juma no visas Rietumeiropas Kast?lij? ierad?s vair?ki desmiti t?ksto?u krusta karot?ju, ta?u jau p?c p?ris ned???m viss sve?zemnieku karasp?ks dezert?ja un dev?s uz Pirenejiem, pa ce?am visu laupot, dedzinot un postot.

1200. gad? Alfonso VIII ?stenoja veiksm?gu kampa?u pret Navarru, at?emot tai Alavu un Gipuskoas provinci. 1212. gada 16. j?lij? ar uzvaru p?r Almohadu armiju Navas de Tolosas kauj?, s?k?s jauns veiksm?gs kristie?u ekspansijas vilnis mauru teritorij?s. Mauru varen?ba tika gal?gi iedrag?ta un tie vairs neatguva iepriek??jo sp?ku.

Apvieno?an?s ar Leonu un Aragonu [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1230. gad? Fernando III juridiski apvienoja Kast?liju un Leonu vien? valst? ? Kast?lijas un Leonas karalist? . 1233. gad? Fernando III ie??ma Ubedu , 1236. gad? ? Kordovu , 1246. gad? ? Haenu , bet 1248 gad? ? Sevi?u . 1266. gad? Alfonso X pievienoja Kast?lijai Mursiju .

1469. gada 19. oktobr? karaliene Izabella I salaul?j?s ar Aragonas princi Ferdinandu. 1471. gad? p?vests Siksts IV atzina ?o laul?bu par leg?lu (laul?bas radinieku starp? izv?rt?ja Bazn?ca). 1474. gad? Izabella tika kron?ta par Kast?lijas karalieni un Ferdinands ? par Aragonas karali, t?d?j?di Aragona un Kast?lija tika apvienotas person?l?nij?.

Kast?lijas kara?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Navarras jeb Himenesu dinastija :

• Ferdinands I ( Fernando I de Castilla el Grande , 1016 . - 1065 .), kron?jies ar? k? imperators
• San?o II Stiprais ( Sancho II de Castilla el Fuerte , 1040 .- 1072 .), valda Kast?lij? 1065 .- 1072 ., Leon? 1072 .
• Alfonso VI Drosm?gais ( Alfonso VI de Castilla el Bravo , 1030 . - 1109 .) valda Leon? no 1065 ., Kast?lij? no 1072 .
• karaliene Urraka ( Urraca de Leon y Castilla , 1081 .- 1126 .)

Burgundie?u dinastija :

• Alfonso VII imperators ( Alfonso VII el Emperador , 1104 . - 1157 .), valda Galisij? no 1111 ., Leon? no 1126 ., Kast?lij? no 1127 .
• San?o III , ar? San?o III Gaid?tais ( Sancho III de Castilla , Sancho III el Deseado , 1134.-1158.) valda 1157 .- 1158 .
• Alfonso VIII , ar? Alfonso VIII C?lais ( Alfonso VIII de Castilla , Alfonso VIII el Noble , 1155 .- 1214 .) valda 1158.-1214 .
• Enrike I ( Enrique I de Castilla , 1203.-1217.) valda 1203 .- 1217 .
• karaliene Berengela, ar? Berengela Liel? ( Berenguela de Castilla , Berenguela la Grande , 1180 . - 1246 .)
• Ferdinands II Sv?tais ( Fernando III el Santo , 1199 . - 1252 .) valda Kast?lij? no 1217 . , Leon? no 1230 .
• Alfonso X Gudrais ( Alfonso X el Sabio , 1221 . - 1284 ) valda no 1252 .
• San?o IV Drosm?gais ( Sancho IV el Bravo , 1258 .- 1295 .) valda no 1284 .
• Ferdinands IV Aps?dz?tais ( Fernando IV el Emplazado , 1285 . - 1312 .) valda no 1295 .
• Alfonso XI Taisn?gais ( Alfonso XI el Justiciero , 1311 . - 1350 .) valda no 1312 .
• Pedro I Bargais ( Pedro I el Cruel , 1334 .- 1369 .) valda 1350 .- 1366 . g, otru reizi 1366 .- 1369 .

Trastamaru dinastija :

• dons Enrike, Trastamaras gr?fs, br??a slepkava, Alfonso XI ?rlaul?bas d?ls ( Enrique II el Fratricida o el de las Mercedes ) valda 1366 .- 1367 ., otru reizi 1369 .- 1379 .
• Huans I ( Juan I de Castilla , 1358.-1390.) valda no 1379 .
• Enrike III Slim?gais ( Enrique III el Doliente , 1379 .-1406.), valda no 1390 .
• Huans II ( Juan II de Castilla , 1405 - 1454 .) valda no 1406 .
• Enrike IV Nesp?c?gais ( Enrique IV el Impotente , 1425 . - 1474 .), valda no 1454 .
• Izabella I Katoliete ( Isabel I la Catolica , 22.04. 1451 - 26.11. 1504 .) valda 1474 .- 1504 .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Kast?lijas karaliste .
• Кастилия - история Arhiv?ts 2012. gada 16. febru?r?, Wayback Machine vietn?.
• Raksts: "Kast?lijas dienvidu robe?as" (angliski)

?is ar v?sturi saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l

Krist?g?s Ib?rijas (Pireneju) pussalas valstis no rekonkistas l?dz m?sdien?m
Portug?les karaliste (1139 ? 1910) ( kara?i )	Sp?nija (1715 ? m?sdienas) ( kara?i )
	Kast?lijas kronis (1230 ? 1715) ( kara?i )				Navarras karaliste (824 ? 1841) ( kara?i )	Aragonas kronis (1162 ? 1716) ( kara?i )
	Galisijas karaliste (409 ? 1833) ( kara?i )	Ast?rijas karaliste (718 ? 924) ( kara?i )	Leonas karaliste (910 ? 1230) ( kara?i )	Kast?lijas karaliste (1065 ? 1230) ( kara?i )		Aragonas karaliste (1035 ? 1707) ( kara?i )	Barselonas gr?fiste / Katalonijas firstiste (801 ? 1714) ( gr?fi )	Valensijas karaliste (1238 ? 1707) ( kara?i )	Ma?orkas karaliste (1231 ? 1715) ( kara?i )