Sjerraleone
, ofici?li
Sjerraleones Republika
, ir suver?na valsts
Rietum?frik?
. T? robe?ojas ar
Gvineju
zieme?os,
Lib?riju
dienvidos, bet no rietumiem to apskalo
Atlantijas oke?ns
. Valsts plat?ba ir 71,740 km
2
. T? ir iedal?ta ?etros re?ionos: Zieme?u provinc?, Austrumu provinc?, Dienvidu provinc? un Rietumu apgabal?, kas ir iedal?ti 14 maz?kos rajonos. Kop?jais iedz?vot?ju skaits valst? 2016. gad? bija aptuveni 6 726 458.
[1]
18. gadsimt? Sjerraleone bija strat??iska osta
vergu
tirdzniec?bai starp kontinentiem. 1792. gad?
tika nodibin?ta Fr?tauna
k? apmetne meln?dainajiem, kuri bija c?n?ju?ies britu pus?
ASV Neatkar?bas kar?
. 1808. gad? Fr?tauna k?uva par
britu
koloniju
, bet 1896. gad? Sjerraleone k?uva par Lielbrit?nijas protektor?tu. Valsts ieguva neatkar?bu 1961. gada 27. apr?l?. Laika posm? no 1991. l?dz 2002. gadam Sjerraleone cieta no posto?a
pilso?u kara
. Lai izbeigtu pilso?u karu, valst? tika izvietoti
Apvienoto N?ciju Organiz?cijas
miera uztur??anas sp?ki un britu karasp?ks. Kar? beidz?s 2002. gada 18. janv?r? ar Sjerraleones vald?bas sp?ku uzvaru.
Sjerraleone ir valsts Rietum?frik?. T? robe?ojas ar
Gvineju
zieme?os un ar
Lib?riju
dienvidos. Valsts plat?ba ir 71,740 km
2
. T? ir 119. liel?k? valsts pasaul? un 40. liel?k? ?frik?. T? atrodas Atlantijas oke?na krast?. Sjerraleones krasta l?nija ir 402 km gara.
Sjerraleone is bag?ta ar
dabas resursiem
. Taj? ir atrodami
dimanti
,
tit?na
r?das,
boks?ti
,
dzelzs r?da
,
zelts
un
hrom?ti
. 37,5% no valsts plat?bas sedz me?i. Lauksaimniec?bai izmanto 56,2% no zemes no kuras 23,4% no zemes ir arama.
[2]
Valst? ir tropisks, karsts un mitrs klimats. Vasaras
lietus sezona
ilgst no maija l?dz septembrim. Ziemas saus? sezona ilgst no decembra l?dz apr?lim.
[2]
Sjerraleone ir
konstitucion?la republika
. Pa?reiz?j? valsts p?rvaldes sist?ma tika izvedota ar 1991. gada pie?emto
konstit?ciju
.
Prezidents ir valsts vad?t?js, vald?bas vad?t?js un armijas milit?ro sp?ku virspav?lnieks. Prezidents iece? un vada
ministru kabinetu
, kuru j?apstiprina parlamentam. Prezidents tiek iev?l?ts
v?l??an?s
un var palikt amat? ne ilg?k par diviem piecu gadu termi?iem. Prezidenta amats ir visaugst?k? un ietekm?g?k? poz?cija Sjerraleones vald?b?.
1961. gada 27. apr?l?, kad Sjerraleone ieguva savu neatkar?bu, valsts
likumdo?anas vara
un
izpildvara
bija
parlamenta
un ministru kabineta rok?s, un par nomin?lo valsts vad?t?ju tika uzskat?ts britu
monarhs
, kuru p?rst?v?ja ?ener?lgubernators. P?c izmai??m konstit?cij? 1971. gad? Sjerraleone tika atz?ta par republiku, kuras izpildvara tiek uztic?ta prezidentam, bet likumdo?anas vara pieder parlamentam.
2016. gad? Sjerraleon? bija 6 726 458 iedz?vot?ji.
[1]
Isl?ms ir liel?k? reli?ija Sjerraleon? ar iev?rojam?m
kristie?u
un
animistu
minorit?t?m. P?c 2015. gada datiem 78.0% no valsts iedz?vot?jiem bija musulma?i, 20.9% kristie?i un p?r?jie bija vai nu animisti, vai ar? sekoja k?dai citai reli?ijai.
[3]
Sjerraleoni apdz?vo 16 da??das etnisk?s grupas. Liel?k?s no t?m ir
temne
(35%) un
mende
(31%).
Ofici?l? valoda Sjerraleon? ir
ang?u valoda
, bet izplat?t?k? valoda ir krio (ang?u un viet?jo valodu
pid?ins
), kuru lieto 90% valsts iedz?vot?ju. Ang?u valodu izmanto
skol?s
, vald?bas administr?cij? un medijos.
Sjerraleones iedz?vot?ji ir jauni. 2016. gad? 41,9% no iedz?vot?jiem bija 0-14 gadus veci. Tikai 3,75% no iedz?vot?jiem bija 65 vai vair?k gadus veci. 60,47% no iedz?vot?jiem bija zem 25 gadu vecuma. Vid?jais vecums bija 19 gadi; 18,4 gadi v?rie?iem un 19,6 gadi sieviet?m. Popul?cija pieauga par 2,36%.
[4]
2016. gad? iedz?vot?ju dz?ves ilgums no dzim?anas bija 58,2 gadi; v?rie?iem 55,6 gadi, bet sieviet?m 60,9 gadi. Valstij ir augsts
dzimst?bas l?menis
: 4.76 b?rni/sievietei.
2015. gad? pils?t?s dz?voja 39,9% no iedz?vot?jiem. Visvair?k apdz?vot? pils?ta bija Fr?tauna, kur? dz?voja 1,007 miljoni iedz?vot?ju.
[4]
2014. gad? vald?ba t?r?ja 11,1% no
IKP
vesel?bas apr?pei.
[2]
Tom?r valstij v?l joproj?m ir v?ja vesel?bas apr?pe un slikta vesel?bas apr?pes statistika uz pasaules fona. Valsts iedz?vot?ji var saslimt ar bakt?riju un protozoju caureju, A hepat?tu, v?dert?fu,
mal?riju
, tropu drudzi,
dzelteno drudzi
, ?istosomi?zi un
trakums?rgu
.
[4]
6,6% pieaugu?o bija liekais svars 2014. gad?.
Tikai 16,6% iedz?vot?ju lietoja
kontracepciju
2013. gad?, kas palielina iesp?ju saslimt ar
HIV
un
AIDS
. 51 100 iedz?vot?jiem bija HIV vai AIDS 2015. gad?. 2 500 iedz?vot?ju nomira no AIDS vai HIV 2015 gad?.
[4]
62,6% iedz?vot?ju bija pieeja dzeramam ?dens avotam 2015. gad?; 47, 8% no laukos dz?vojo?ajiem un 84,9% pils?t?s dz?vojo?ajiem.
2014. gad? vald?ba t?r?ja 2,7% no IKP izgl?t?bas vajadz?b?m.
[2]
Izgl?t?bas sist?ma sast?v no 3 l?me?iem: pamatskolas, vidusskolas un augstskolas. Pirmie 9 izgl?t?bas gadi ir oblig?ti, bet ?o likumu ir neiesp?jami ?stenot skolu tr?kumu d??, kuru ietekm?ja pilso?u kar?.
- ↑
1,0
1,1
≪Sierra Leone Population≫
. worldometers. 2017
. Skat?ts: 2017. gada 19. j?nijs
.
- ↑
2,0
2,1
2,2
2,3
≪Sierra Leone≫
. The World Factbook. 2017. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2017. gada 17. j?nij?
. Skat?ts: 2017. gada 19. j?nijs
.
- ↑
≪The Future of World Religions: Population Growth Projections, 2010-2050≫
(PDF). Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2015. gada 6. maij?
. Skat?ts: 2017. gada 19. j?nijs
.
- ↑
4,0
4,1
4,2
4,3
≪Sierra Leone Demographics Profile 2016≫
. Indexmundi. 2016
. Skat?ts: 2017. gada 19. j?nijs
.