Izra?la
(
ivrit?
:
???????????
,
Yisra'el
;
ar?bu
:
?????????????
,
Isr?'?l
), ofici?li
Izra?las Valsts
, ir
valsts
, kura atrodas
Tuvajos Austrumos
,
Vidusj?ras
austrumu piekrast?. T? robe?ojas ar
Lib?nu
zieme?os,
S?riju
zieme?austrumos,
Jord?niju
austrumos un
??ipti
dienvidrietumos. Valsts galvaspils?ta ir
Jeruzaleme
, ta?u Izra?las vald??ana p?r to nav viennoz?m?gi starptautiski atz?ta, t?d?? parasti to valstu v?stniec?bas, kur?m ir diplom?tisk?s attiec?bas ar Izra?lu, atrodas ?rpus galvaspils?tas.
[3]
Izra?la ir parlament?ra, demokr?tiska republika ar visp?r?ju v?l??anas sist?mu. Valstij ir 120 v?l?tu p?rst?vju liels
parlaments
, kuru sauc par
Knesetu
. T? ir
ESAO
,
ANO
un
Pasaules Tirdzniec?bas organiz?cijas
dal?bvalsts.
1947. gada ANO rezol?cij? paredz?t? Izra?las teritorija
Izra?las teritorija p?c pamiera nosl?g?anas 1949. gad?
1947. gada 29. novembr?
ANO ?ener?l? asambleja
pie??ma rezol?ciju ar aicin?jumu izveidot
ebreju
valsti britu
Palest?nas
mand?t?.
Izra?las Neatkar?bas deklar?cija
publiski tika pasludin?ta 1948. gada 14. maij?
Telaviv?
, tikai stundas pirms britu Palest?nas mand?ta beig?m.
Ebreju Nacion?l? Padome
?aj? dien? sapulc?j?s Telavivas M?kslas muzej? un pie??ma neatkar?bas deklar?ciju. Deklar?cija piemin?ja jaun?s valsts saikni ar
B?beles
laika ebreju valsti un
diasporas
ebreju t?ksto?gadu sapni par ebreju valsts atjauno?anu.
T?l?t p?c neatkar?bas pasludin??anas jauno valsti ofici?li atzina
ASV
un tr?s dienas v?l?k ar?
PSRS
. Pret jauno valsti visnaid?g?k noska?oti bija t?s
ar?bu
kaimi?i, jo t? tika izveidota ne tikai ebreju, bet ar? ar?bu apdz?vot?s zem?s, bie?i izspie?ot no t?m pamatiedz?vot?jus (liela da?a ar?bu valstu v?l m?sdien?s neatz?st Izra?las ties?bas uz past?v??anu), t?d?? dr?z vien s?k?s
Izra?las neatkar?bas kar?
(1948-1949).
No 1956. gada nogales l?dz 1957. gada pavasarim norisin?j?s
Suecas kr?ze
starp
??ipti
un t?s pretiniec?m ?
Lielbrit?niju
,
Franciju
un Izra?lu.
1967. gad? notika
Se?u dienu kar?
ar
??iptes Ar?bu Republiku
,
Jord?nijas H??im?tu Karalisti
un
S?rijas Ar?bu Republiku
, kas ilga no 5. l?dz 10. j?nijam. Izra?las karasp?ks guva strauju uzvaru un okup?ja
S?n?ja pussalu
,
Gazas joslu
,
Rietumkrastu
, k? ar?
Gol?nas augstienes
.
[4]
1973. gada oktobr?
Gol?nas augstien?s
un
S?n?ja pussal?
starp Izra?lu un ??iptes ? S?rijas savien?bu notika
Sal?dzin??anas dienas kar?
(
Jom Kipur
kar?), kas nosl?dz?s ar Izra?las uzvaru.
Izra?las suver?n? teritorija bez zem?m, kuras Izra?la anekt?ja 1967. gada se?u dienu kara rezult?t?, ir aptuveni 20 770 km² liela, no kuras aptuveni 2% ir
iek??jie ?de?i
. Kop? ar Izra?las jurisdikcij? eso?aj?m okup?taj?m teritorij?m
[5]
t? aiz?em 22 072 km², bet visas Izra?las kontrol?t?s teritorijas kopplat?ba, ieskaitot milit?ri p?rraudz?to Rietumkrasta teritoriju, ir 27 799 km². Sauszemes robe?a: 1017 km; krasta l?nija: 273 km. Valsts robe?u statuss no starptautisko ties?bu viedok?a gal?gi v?l nav noteikts.
Izra?la iedal?s se?os administrat?vos apgabalos (
mehozot
):
Centr?laj?
,
Haifas
,
Jeruzalemes
,
Zieme?u
,
Dienvidu
un
Telavivas apgabal?
. Savuk?rt apgabali iedal?s 15 apri??os (
nafot
).
Gaisa temperat?ra m?dz b?t krasi at??ir?ga, it sevi??i ziem?. Kalnainajos re?ionos ir v?jains un auksts (Hermona kalna virsotni gandr?z visu gadu kl?j sniegs). Jeruzalem? vismaz reizi gad? snieg. Piekrastes pils?t?s ? Telaviv? un Haif? ir
Vidusj?ras klimats
ar v?s?m, lietain?m ziem?m un gar?m, karst?m vasar?m (no maija l?dz septembrim lietus ir reta dabas par?d?ba). Augst?k? temperat?ra ?zij? (53,7 °C) re?istr?ta 1942. gad? Jord?nas ielejas zieme?da??.
Izra?las konstit?cijas
izveido?ana joproj?m nav pabeigta.
[6]
No dibin??anas br??a savu jurisdikciju p?r Izra?las pilso?iem veic Izra?las Rab?nu tiesa. M?sdien?s Rab?nu tiesas kompetenc? ir tikai laul?bu lietas (??ir?an?s un laul??an?s jaut?jumi), kaut gan da?reiz ??s tiesas praks? veiksm?gi konkur? ar civilaj?m ties?m. Ar? Izra?las musulma?u kopienas reli?iskaj?m ties?m ar? ir pie??irtas ??das ties?bas p?r savai reli?ijai pieder?gajiem.
Skat?t pamatrakstu
Izra?las Aizsardz?bas armija
Galven?s nozares:
augsto tehnolo?iju ra?o?ana (avi?cija, komunik?cijas, programm??ana, medic?nisk? elektronika, ??iedru optika), pap?ra un koksnes izstr?d?jumu ra?o?ana, p?rtikas, dz?rienu un tabakas ra?o?ana, ??mijas nozare, celtniec?bas materi?lu ra?o?ana, met?lapstr?de, tekstilizstr?d?jumu un apavu ra?o?ana, dimantu apstr?de.
Dabas resursi:
pota?a (k?lija s??i), vara r?da, dabas g?ze, fosf?ti, magnijs, brom?ds, m?ls, smilts, koksne. Tr?c?gi sald?dens resursi.
Liela noz?me valsts ekonomik? ir izeja uz div?m j?r?m:
A?dodas
un
Haifas
ostas
Vidusj?ras
piekrast? un
Elatas
osta
Sarkan?s j?ras
piekrast? (Akabas l??a zieme?os).
- Eksports (2017.): 48 800 000 000 USD
[7]
- Eksporta partneri (2017.):
ASV
37%,
??na
7,5%,
Be??ija
3.9%,
Indija
3,8%
[7]
- Eksporta produkti: apstr?d?ti dimanti (23%), ma??nas un iek?rtas, medikamenti, ?imik?lijas, programmat?ra, tekstilizstr?d?jumi un ap??rbs, lauksaimniec?bas produkti.
[7]
- Imports (2017.): 62 500 000 000 USD
[7]
- Importa partneri (2017): ASV 11%, ??na 9,5%,
?veice
7,5 %,
V?cija
6,7%, Be??ija 6,3%
[7]
- Importa produkti: neapstr?d?ti dimanti, degviela, automobi?i, pla?pat?ri?a preces.
[7]
Lauksaimniec?b? der?gas zemes ir aptuveni puse no teritorijas, bet p?r?j? ir ?rk?rt?gi sausais
Negevas tuksnesis
, kura vien?g? v?rt?ba ir t? milit?ri strat??isk? noz?me. Zemes apstr?d? domin? soci?listisk?s kooper?cijas saimnieko?anas veids
kibucs
. Ierobe?oto sald?dens resursu d?? Izra?l? ir izstr?d?tas da??das ?dens taup??anas tehnolo?ijas, piem?ram, efekt?va pilienveida ?dens padeves irig?cijas sist?ma. Lauksaimniec?ba ir visai produkt?va un nodro?ina valsti ar nepiecie?amo produkciju, ta?u eksports ?aj? nozar? nav noz?m?gs val?tas ieguves avots.
Bezdarba l?menis (2018.): 4,0%. IKP uz vienu iedz?vot?ju (2019.): 43 199 USD.
[8]
[9]
Iedz?vot?ju skaits ir 9 120 000 (2018.), no kuriem liel?k? da?a ir
ebreji
(74,2%).
[9]
Valst? dz?vo v?l citas taut?bas k?
ar?bi
un to etnisk? grupa
palest?nie?i
, k? ar?
samarie?i
,
druzi
,
jaz?di
u.c. Aptuveni 70% valsts iedz?vot?ju koncentr?ju?ies Vidusj?ras piekrastes l?dzenum? starp A?dodu un Haifu, kur iedz?vot?ju bl?vums ir 10 000 cilv?ku uz 1 km² (vid?jais iedz?vot?ju bl?vums valst? ir 104 cilv./km², kop? ar okup?taj?m teritorij?m - 324/km²). Aptuveni 1 100 000 iedz?vot?ju ir ar?bi un palest?nie?i, kuri pamat? apdz?vo
Galileju
, k? ar? pie t.s. "za??s l?nijas".
Izra?las ofici?l? valoda ir ivrits; ar?bu valodai ir ?pa?s statuss tur, kur taj? run? liel?k? iedz?vot?ju da?a. Ar?biski run? ne tikai valst? dz?vojo?? ar?bu un palest?nie?u minorit?te, bet ar? ebreji, kuri iece?oju?i Izra?l? no ar?bu zem?m. Pla?i izplat?tas ir ar?
krievu
un
amharu
valodas. Uzrakstos bie?i lieto
ang?u valodu
.
Starptautiski maz atz?t? galvaspils?ta un liel?k? pils?ta valst? gan p?c iedz?vot?ju skaita, gan p?c plat?bas ir
Jeruzaleme
(796 200), n?kam?s p?c iedz?vot?ju skaita ir attiec?gi
Telaviva
(404 500) un ostas pils?ta
Haifa
(269 300).
Domin?jo??s
reli?ijas
ir
j?daisms
(76,4%),
isl?ms
(16%) un
kristiet?ba
(2%). P?c Izra?las Centr?l? statistikas biroja datiem saska?? ar 1965. gada Iedz?vot?ju re?istra likumu (
ang?u
:
Population Registry Act of 1965
), kas nosaka, ka ikvienam ir j?uzr?da sava reli?isk? pieder?ba, 1974. gad? Izra?l? dz?voja 5 473 100 iedz?vot?ju, no kuriem 81,15% (4 441 300) bija j?daisti. 1993. gad? Izra?l? bija 5 327 600 iedz?vot?ju, no kuriem 81,37% j?daisti, 14,1% musulma?i, 2,85% kristie?i, bet 1,68% citu reli?isko konfesiju p?rst?vji.
[10]
1948. gad?.
Neatkar?bas deklar?cij?
Izra?la tika pasaulei pieteikta k?
j?du
valsts Izra?las zem? (
ang?u
:
Jewish state in Eretz Izrael
), kur? visiem iedz?vot?jiem tiek garant?ta reli?ijas br?v?ba.
Neatkar?bas deklar?cijai
Izra?l? nav konstit?cijas statusa. T? tikai pau? “valsti veidojo?o cilv?ku pamatkredo” un kalpo k? Izra?las likumu interpret?cijas l?dzeklis.
Abos Izra?las 1994. gada konstitucion?lajos likumos iek?auta
preambula
, ka tie veidoti, pamatojoties uz Izra?las
Neatkar?bas deklar?cijas
garu. 1980. gada
Repatri?cijas likum?
noteikts, ka j?daisma pamatprincipi atspogu?ojas Izra?las valsts pozit?vaj? likumdo?an?. T?d?j?di Izra?las valstiskais j?daisms nep?rprotami atspogu?ojas likumos, kaut gan nevien? likum? j?daisms nav pasludin?ts par valsts reli?iju. T?p?c Izra?lu gr?ti ierindot k?d? no valsts un bazn?cas attiec?bu mode?iem, jo likumi neatspogu?o faktisko st?vokli. Realit?t? past?v valsts bazn?ca, jo likumus pie?em tic?gie j?daisti (?steno karjeru politik? ateistam ir gr?ti, jo liel?k? da?a elektor?ta ir vair?k vai maz?k reli?ioza) bet likumdo?an? - da??ja no??ir?ana.
Valsts apmaks? j?daistu reli?isk?s vad?bas (
rab?nu
un to pal?gu) algas un izdevumus. Valsts bud?ets piln?b? sedz
sinagogu
,
kaps?tu
un da??du reli?isko kulta ?ku rekonstrukciju, uztur??anu un jaunu objektu celtniec?bu. No valsts bud?eta tiek atbalst?tas ar? citu valstu ebreju diasporu kopienas.
Tiek atbalst?ti ar?
musulma?i
. Vair?k nek? 300 isl?ma gar?dzniekiem algas tiek maks?tas no valsts kases. Valsts finans? musulma?u
mo?eju
, kaps?tu uztur??anas izdevumus un da??das citas reli?isk?s vajadz?bas.
Izra?las 1977. gada Krimin?llikum? ir noteiktas sankcijas par reli?ijas zaimo?anu. Saist?b? ar Krimin?llikuma norm?m Izra?l? ir j?skata likums par
Sv?t?s Zemes
sv?tvietu aizsardz?bu. Par kulta celt?u boj??anu, apg?n??anu un reli?isku ceremoniju trauc??anu var sod?t ar br?v?bas at?em?anu l?dz trim gadiem.
- Balodis V. Valsts un bazn?cas kop?ba. // Jurists. - 1938. - Nr.3/4
- История еврейского народa. Гешарим Иерусалим 5761-Мосты культуры. - Москва, 2001 - С. 579
- ↑
Netiek starptautiski atz?ta par Izra?las galvaspils?tu
- ↑
≪Israel≫
.
The World Factbook
. Central Intelligence Agency. 2007-06-19. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2018-12-24
. Skat?ts:
2007-07-20
.
- ↑
LETA/AFP, Tvnet: Gvatemala atkl?j v?stniec?bu Jeruzalem?
2018. gada 16. maijs
- ↑
Eiropas Parlaments - Debates par Tuvajiem Austrumiem: pretim mieram un stabilit?tei
- ↑
Izra?las okup?t?s teritorijas ir Rietumkrasts, Austrumjeruzaleme un Gol?nas augstienes. T?s ir teritorijas, ko Izra?la, p?c Se?u dienu kara, ieguva no Jord?nijas un S?rijas. Palest?nas valstij paredz?t?s teritorijas, kuras Izra?la okup?ja 1948.-1949. gada kar? un anekt?ja, faktiski ir t?s teritorijas da?a un netiek d?v?tas par "okup?t?m". Bez tam Izra?la v?l joproj?m kontrol?
Gazas sektora
gaisa telpu un pieejam?bu no j?ras puses, k? ar? kop? ar ??ipti regul? t? ekonomiskos sakarus ar p?r?jo pasauli.
- ↑
Aharon Barak: Judge in a Democracy. Princetown, Oxford: Princetown University Press, 2006, p.30.
- ↑
7,0
7,1
7,2
7,3
7,4
7,5
≪OEC: Israel: country profile (2017)≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2019. gada 11. maij?
. Skat?ts: 2019. gada 17. j?nij?
.
- ↑
Israel: Gross domestic product per capita, current prices (U.S. dollars)
- ↑
9,0
9,1
Israel's Independence Day 2019
(PDF) (Report). Israel Central Bureau of Statistics. 6 May 2019. Retrieved 7 May 2019.
- ↑
Balodis R. Valsts un Bazn?cas attiec?bu veidi.
[
novecojusi saite
]
|
|---|
| | | | Pa?pasludin?t?s valstis
| |
|---|
| | Atkar?g?s teritorijas
| |
|---|
| | Teritorijas ar nenoregul?tu statusu
| |
|---|
| |
|