Basketbols

Pamatinform?cija
Augst?kais p?rvaldes org?ns	FIBA
Pirms?kumi	1891. gads Springf?lda , Masa??setsa , ASV
?pa??bas
Kontakts starp sportistiem	Kontakts
Komandas	12 l?dz 15 (5 uz laukuma katrai komandai)
Jaukts dzimums	Atsevi??s
Veids	Iek?telpu vai ?rpustelpu
Olimpisk?s sp?les	Kop? 1936. gada

Basketbols ( ang?u : basketball , no basket  ? ' grozs ' un ball  ? ' bumba '), l?dz 1951. gadam ar? groza bumba , sarunvalod? bas?tis vai baskets, ^[1] ir sporta veids, kur? divas komandas ar pieciem sp?l?t?jiem katr? cen?as g?t punktus, izmetot bumbu cauri st?pai ( grozam ), iev?rojot ?pa?us noteikumus.

Kop? basketbola izgudro?anas Springf?ld? , Masa??sets? , 1891 . gad?, tas ir att?st?jies, lai k??tu par patiesi starptautisku sporta veidu. Organiz?ta sp?le l?g?s rad?s Jauno v?rie?u krist?gaj? apvien?b? ( YMCA ); pirm?s l?gas tika veidotas augstskol?s. Ar laiku basketbols k?uva par profesion?lu sporta veidu. Lai gan t? bija amerik??u sporta sp?le, basketbols strauji izplat?j?s starptautiski un m?sdien?s izcili sp?l?t?ji un komandas ir vis? pasaul?.

Basketbolu pamat? sp?l? telp?s ? basketbola laukum? . Punkti tiek g?ti, iemetot bumbu cauri grozam no aug?as; komanda ar visvair?k g?tiem punktiem sp?les beig?s uzvar. Bumba dr?kst tikt vad?ta pa laukumu, sitot to pret zemi ( dribl?jot ) vai piesp?l?jot komandas biedriem. ?aunpr?t?gs fizisks kontakts ( piez?me ) ir aizliegts, un ir ar? nosac?jumi, k? dr?kst r?koties ar bumbu. Basketbol? sp?l?t?jiem ir 5 poz?cijas laukum?:

1. Sasp?les vad?t?js
2. Uzbr?ko?ais aizsargs
3. Vieglais uzbruc?js
4. Sp?ka uzbruc?js
5. Centrs

Laika gait? basketbols ir att?st?jies, ietverot sev? paz?stamus me?anas, piesp?l??anas un dribl??anas pa??mienus, k? ar? sp?l?t?ju poz?cijas laukum?, uzbrukuma un aizsardz?bas strat??ijas. Kam?r sacens?b?s basketbols tiek stingri uzraudz?ts, vair?kas basketbola vari?cijas ir att?st?ju??s ikdienas sp?lei. Basketbols ir ar? iecien?ts skat?t?ju sporta veids.

Basketbola v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1891 . gada decembr? Makgilas universit?tes fizisk?s kult?ras un YMCA (m?sdien?s ? Springf?ldas Universit?te) doktors D?eimss Neismits ^[2] rad?ja iek?telpu sporta sp?li, lai skol?ni saglab?tu lab?ku fizisko kond?ciju Jaunanglijas ?tata aukstaj?s ziem?s. P?c vair?ku ideju atraid??anas, vi?? uzrakst?ja basketbola noteikumus un 305 cm augstum? piestiprin?ja persiku grozu. At??ir?b? no m?sdien?s zin?m? basketbola, Neismits groza pamatu bija atst?jis neskartu. T?tad p?c katra prec?z? metiena bumba nevis nokrita zem?, bet gan palika groz?.

1906 . gad? persiku grozs tika aizvietots ar met?la st?pu, kas tur?j?s pie vairoga. Basketbols tika sp?l?ts ar futbola bumbu. Ikreiz, kad k?ds raid?ja bumbu groz?, vi?a komandai pieskait?ja punktu. Uzvar?ja komanda ar visvair?k g?tajiem punktiem, t?pat k? m?sdien?s. ^[3] Grozi tika pienagloti pie vairogiem, kas atrad?s vien? l?men? ar balkonu l?dzjut?jiem. Ta?u dr?z vien skat?t?ji s?ka p?rtvert groz? raid?t?s bumbas.

Neismits jebkuru jauno ieviesumu basketbol? smalki aprakst?ja dienasgr?mat?, kuru 2006 . gad? public?ja vi?a mazmeita. Vi?? savos pierakstos jauno sp?li nod?v?ja par "Groza bumbu". ^[4]

Pirm? ofici?l? sp?le tika aizvad?ta "YMCA" sporta z?l? 1892 . gada 20. janv?r? , taj? piedal?j?s devi?i sp?l?t?ji. Ma?s beidz?s ar rezult?tu 1:0, vien?gais prec?zais metiens groz? tika raid?ts no 7,6 metru att?luma. Laukums bija par pusi maz?ks nek? m?sdienu NBA laukums. Laika posm? no 1897 . l?dz 1898 . gadam vien?bas ar pieciem basketbolistiem k?uva par standartu.

Sievie?u basketbola pirmss?kumi mekl?jami 1892 . gad?. Smita koled?? fizisk?s audzin??anas skolot?ja Senda Berensona piel?goja Neismita izstr?d?tos noteikumus sieviet?m. Neilgi p?c darba ieg??anas koled??, Berensona dev?s pie Neismita, lai lab?k apg?tu jaunizveidoto sp?li. Iedvesmojusies no sp?les sniegtaj?m iesp?j?m, skolot?ja 1893 . gada 21. mart? organiz?ja pirmo sievie?u basketbola ma?u. Taj? piedal?j?s Smita koled?as skolnieces. Vi?as redi??tie noteikumi tika public?ti 1899 . gad?.

Nacion?l? basketbola asoci?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Nacion?l? basketbola asoci?cija

1946. gad? tika dibin?ta Amerikas Basketbola asoci?cija ( ang?u : Basketball Association of America ) (BAA). Taj? sacent?s sava aroda lab?kie speci?listi. Pirm? sp?le tika aizvad?ta Ont?rio , Kan?d? , starp Toronto "Huskies" un ?ujorkas "Knicks" . P?c trim sezon?m l?gu p?rd?v?ja par Nacion?lo Basketbola asoci?ciju. 1967 . gad? izveidoj?s Amerik??u Basketbola asoci?cija ( ang?u : American Basketball Association ). T? ik pa laikam apdraud?ja NBA past?v??anu, ta?u 1976. gad? abas l?gas apvienoj?s. M?sdien?s NBA ir pasaules lab?k? l?ga popularit?tes, finan?u un sacens?bu l?me?a zi??.

NBA pabiju?i vair?ki slaveni basketbolisti. Piem?ram, D?ord?s Mikans bija pirmais domin?jo?ais centra sp?l?t?js l?g?; dribl??anas virtuozs Bobs Kouzijs un aizsardz?bas ??nijs Bills Rasels no Bostonas "Celtics" . V?l ir l?rums le?end?ru basketbolistu k? Lerijs B?rds , Vilts ?emberlens , Oskars Robertsons , D??ljuss ?rvings , Kar?ms Abduld?ab?rs u.c.

Sievie?u Nacion?l? Basketbola asoci?cija jeb WNBA savu darbu s?ka 1997. gad?. Lai gan t? draud?ja izjukt, vair?kas sp?l?t?jas ??va saglab?t l?gas popularit?ti. Citas sievie?u basketbola l?gas k? Amerikas Basketbola l?ga beigu?as past?v?t WNBA popularit?tes d??.

2001. gad? NBA dibin?ja att?st?bas l?gu NBDL . ?obr?d taj? piedal?s 16 komandas.

Filip?nu Basketbola asoci?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Filip?nu Basketbola asoci?cija (FBA) ir otra vec?k? profesion?l? basketbola l?ga pasaul?. Pirmais ma?s tika aizvad?ts 1975 . gada 9. apr?l? Araneta kolizej?, Kubao pils?t?.

FBA sp?l?ju?i t?di basketbolisti k? Garijs Deivids, D?eimss Japs, Villijs Millers, Kellijs Viljamss un Sairuss Bad?io. Ta?u no veter?niem j?piemin Bend?ijs Parass, Roberts Javorskijs, Ramons Fernandezs u.c.

Starptautiskais basketbols [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Starptautisk? basketbola feder?cija (FIBA) tika dibin?ta 1932 . gad?. Pirm?s dal?bvalstis bija Argent?na , ?ehoslov?kija , Grie?ija , It?lija , Latvija , Portug?le , Rum?nija un ?veice . Tolaik t? v?l p?rraudz?ja tikai amatierus. Feder?cijas sa?sin?jums radies no fran?u valodas ( fran?u : Federation Internationale de Basketball Amateur ).

V?rie?u basketbola turn?rs Olimpiskaj?s sp?l?s pirmoreiz tika iek?auts 1932. gad? Berl?n? , lai gan jau 1904. gada sp?l?s tika aizvad?ts demonstrat?vs turn?rs. Pirmaj? fin?l?, kas risin?j?s br?v? dab?, ASV izlase fin?l? pieveica Kan?du. L?dz ?im Olimpiskaj?s sp?l?s basketbol? domin?jusi ASV valstsvien?ba, kas triumf?jusi gandr?z visos turn?ros. Pirmoreiz piek?pties n?c?s PSRS izlasei 1972. gada Olimpiskaj?s sp?l?s Minhen? .

1950. gad? Argent?n? tika aizvad?ts pirmais Pasaules ?empion?ts . P?c trim gadiem ??l? notika pirmais Pasaules ?empion?ts basketbol? sieviet?m . Olimpiskaj?s sp?l?s sievie?u basketbols tika iek?auts 1976. gada Monre?las Olimpiskaj?s sp?les . ASV basketbolist?m pretest?bu sp?ja izr?d?t vien PSRS, Braz?lijas un Austr?lijas valstsvien?bas.

Katras konfeder?cijas p?rraudz?b? tiek aizvad?ti kontinent?lie ?empion?ti. Eiropas ?empion?ts tiek r?kots kop? 1935. gada , pirmaj? ?empion?t? uzvaru svin?ja Latvijas basketbolisti . Latvija r?koja n?kamo ?empion?tu , kur ie??ma 6. vietu. Kop? 1938. gada tiek r?koti Eiropas ?empion?ti sieviet?m . Latvijas izlase 2007. gad? izc?n?ja 4. vietu. Latvijas jaunatnes basketbola izlases ir guvu?as pan?kumus jaunatnes izla?u turn?ros.

Noteikumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sp?les pamatprincips ir g?t p?c iesp?jas vair?k punktu nek? pretinieks. Prec?zs soda metiens ir viena punkta v?rts, metiens no laukuma ir divu punktu v?rt?, bet prec?zs raid?jums aiz tr?spunktu l?nijas, kas p?c FIBA noteikumiem atrodas 6,75 metrus , ^{[5] [6]} bet p?c NBA ? 7,24 metrus no groza, dos tr?s punktus.

Sp?les reglaments [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ma?s risin?s ?etras ceturtda?as. Katra ceturtda?a ilgst 10 min?tes starptautiskaj? basketbol? un 12 min?tes NBA. ASV koled?u basketbola ?empion?tos sp?l? divus puslaikus pa 20 min?t?m, savuk?rt vidusskol? katra ceturtda?a ilgst 8 min?tes. P?c katra puslaika komand?m tiek dota 15 min??u ilga pauze. Starp katru ceturtda?u ir 2 min??u ilga pauze. S?koties otrajam puslaikam, komandas samain?s ar groziem, kuros raida bumbas. Kam?r bumba nav "sp?l?", laiks tiek apst?din?ts. ?o iemeslu d?? parasti sp?le ilgst aptuveni 2 stundas .

Vienlaic?gi uz laukuma dr?kst atrasties pieci sp?l?t?ji no katras komandas. Kopum? sast?v? dr?kst ietilpt 12 basketbolisti. Mai?u skaits ir neierobe?ots, bet t?s dr?kst veikt tikai, kad at?auju devu?i tiesne?i. Katrai komandai ir ar? treneris, kur? atbild par strat??isko pl?nu. Profesion?l?s vien?b?s parasti ir ar? trenera asistents, mened?eris un ?rsts .

Gan v?rie?u, gan sievie?u basketbol? katram j?b?t ap??rbtam speci?l? form?, kas sast?v no ?ortiem un krekla. Katram sp?l?t?jam j?b?t skaidri redzamam numuram uz muguras . Vien? komand? numuri atk?rtoties nedr?kst.

Katra trenera r?c?b? ir noteikts skaits p?rtraukumu, ko dr?kst piepras?t. Tie nav ilg?ki par vienu min?ti.

Notieko?o laukum? uzmana tiesne?i, kuru skaits profesion?l? basketbol? parasti nav maz?ks par diviem vai liel?ks

Ekip?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vien?g?s ar ekip?jumu saist?t?s lietas, bez kur?m basketbol? neiztikt, ir laukums un bumba. Sacens?b?s oblig?ta pras?ba ir tablo .

Basketbola laukuma izm?rs starptautisk?s sacens?b?s ir 28 x 15 metru, bet NBA ? 29 x 15. Liel?k? da?a laukuma segumu ir no koka. Abos laukumos galos j?b?t ar? met?la st?pai ar t?kli?u un vairogam. Basketbola groza augstums ir 3,05 metri.

P?rk?pumi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Basketbola bumbai j?paliek laukum?, pret?j? gad?jum? t? tiek atdota pret?jai komandai. Sp?l?t?js ar bumbu nedr?kst skriet nedribl?jot, dribl?t ar ab?m rok?m vienlaic?gi vai starp piesitieniem gr?dai ?emt to rok?s. Sp?l?t?ja roka dribl?jot nedr?kst atrasties zem bumbas. Ja k?ds komandas p?rst?vis ar bumbu ???rsojis centra l?niju, tad t? pa?a uzbrukuma laik? v?lreiz ???rsot centra l?niju nedr?kst. Bumbu ar? nedr?kst spert.

Ierobe?ots ir laiks, kur? bumbai j????rso centra l?nija ? 8 sekundes . Kop?jais uzbrukuma laiks ? 24 sekundes. Iztiekot bez dribla, basketbolists bumbu rok?s dr?kst tur?t ne ilg?k par 5 sekund?m. Atrasties "soda laukum?" uzbrukum? nedr?kst ilg?k par 3 sekund?m.

Basketbol? ir aizliegts kav?t metienu, kam?r bumba atrodas lejupejo?? st?vokl?. Ja to izdara aizsargs, tad pretinieku komandai metiens tiek ieskait?ts. Ja uzbruc?js pieskaras bumbai, kura ir tie?i virs groza, metiens netiek ieskait?ts, un bumba tiek atdota pretinieku komandai.

M??in?jumu aizkav?t pretinieku sp?l?t?ju ar neat?autu pa??mienu, basketbol? sauc par person?go piez?mi. Visbie??k t?s pie??ir basketbolistiem, kuri aizsarg?jas, ta?u nereti p?rk?pumus izpeln?s ar? uzbr?ko?ie sp?l?t?ji. Ja pret basketbolistu tiek p?rk?pti noteikumi laik?, kad vi?? izpilda metienu, tiek pie??irti soda metieni. Tos izpilda no 4,5 metru att?luma.

Ja sp?l?t?js vai treneris izr?da v?ju psiholo?isko savald?bu, run?jot ar tiesnesi, tas dr?kst pie??irt tehnisko piez?mi. Atk?rtojot incidentus, iesp?jams izpeln?ties ar? diskvalific?jo?o sodu. Ja sp?l?t?js izraisa p?r?k asu fizisko kontaktu ar savu pretsp?l?t?ju, tiesnesis dr?kst pie??irt nesportisku piez?mi. Basketbolists tiek noraid?ts no laukuma ar? tad, ja sa?em p?r?k daudz person?go piez?mju. Starptautisk?s sacens?b?s ?is skaits ir piecas, bet NBA se?as. Ja komanda vienas ceturtda?as laik? p?rk?pj noteikumus piecas (FIBA) vai se?as (NBA) reizes, tad pretinieku vien?bai ir iesp?ja mest soda metienus p?c katra soda.

Basketbola vari?cijas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Basketbola vari?cijas ir l?dz?gi sporta veidi, kuros tiek izmantots basketbola ekip?jums. Viens no basketbola paveidiem ir rati?basketbols . To izveidoja Otr? pasaules kara veter?ni. ^[7] Vi?i basketbolu sp?l? speci?li piel?gotos rati?kr?slos . Latvij? rati?basketbolam ir feder?cija. ^[8]

Ir ar? da??das ar basketbolu saist?tas sp?l?s, piem?ram, str?tbols , izsi?ana , ac?te u.c.

Skat?t ar? [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• 3x3 basketbols

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Basketbols .

• Latvijas Nacion?l?s enciklop?dijas ??irklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopadie raksts (v?ciski)
• M?sdienu Ukrainas enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)

• FIBA m?jaslapa Arhiv?ts 1996. gada 4. novembr?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
• LBS m?jaslapa
• Basketbola sporta klubi
• Latvijas Sievie?u basketbola Jumtalapa
• ≪Ofici?lie basketbola noteikumi 2012≫ ( .pdf ) (latvie?u). basket.lv. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2018. gada 16. maij? . Skat?ts: 2020. gada 24. apr?l? .

s d l Olimpiskie sporta veidi Vasaras sporta veidi Akad?misk? air??ana Badmintons Basketbols Bokss Bur??ana C??as sports Dai?l?k?ana D?udo Futbols Galda teniss Golfs J??ana Smai?o?ana un kanoe air??ana Lauka hokejs Loka ?au?ana Modern? piecc??a Pauko?ana Peld??ana Regbijs-7 Rite?brauk?ana Rokasbumba Sinhron? peld??ana Svarcel?ana ?au?ana Tekvondo Teniss Triatlons ?denspolo Vieglatl?tika Vingro?ana ( M?kslas vingro?ana Sporta vingro?ana ) Volejbols Ziemas sporta veidi ?trslido?ana Biatlons Bobslejs Dai?slido?ana Distan?u sl?po?ana Fr?staila sl?po?ana Hokejs Kalnu sl?po?ana Kamani?u brauk?ana K?rlings Skeletons Snovbords ?orttreks Trampl?nl?k?ana Zieme?u divc??a Biju?ie sporta veidi Amerik??u krokets Basku pelota Beisbols Jeu de paume Krikets Lakross Polo Raketes Softbols ?dens motorsports Virves vilk?ana N?kotnes sporta veidi Florbols

Autoritat?v? vad?ba WorldCat LCCN : sh85012111 GND: 4004646-1 BNF: cb119402843 (data) NDL: 00560546 NKC: ph114127