?is raksts ir par Afganist?nas karu (1979?1989). Par cit?m j?dziena Afganist?nas kar? noz?m?m skat?t noz?mju atdal??anas lapu .

Afganist?nas kar?
Da?a no Aukstais kar? , Afganist?nas pilso?u kar?
Datums 1979 . gada decembris ? 1989 . gada febru?ris Vieta Afganist?na Izn?kums Padomju karasp?ka izve?ana, pilso?u kara turpin??an?s, mod?ahedu uzvara.
Karot?ji
PSRS Afganist?nas Demokr?tisk? Republika	Mod?ahedi, kurus atbalst?ja: Pakist?na   ASV   Sa?da Ar?bija   Ir?na   Apvienot? Karaliste   ??na
Komandieri un l?deri
Boriss Gromovs Dmitrijs Jazovs	Abdulla Azams Osama bin Ladens

Afganist?nas kar? jeb Padomju?afg??u kar? bija mod?ahedu kar? pret apvienoto ADR un PSRS armiju, kas ilga no 1979. gada decembra l?dz 1989. gada febru?rim, un beidz?s ar PSRS karasp?ka izve?anu no Afganist?nas.

Mod?ahedi sa??ma atbalstu no ASV , Sa?da Ar?bijas , Lielbrit?nijas , Pakist?nas un cit?m valst?m. Padomju iebrukuma d?? ASV un virkne Rietumu valstu boikot?ja 1980. gada vasaras olimpisk?s sp?les Maskav? .

Priek?v?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1978. gada 27. apr?l? p?c Apr??a revol?cijas izveidoja Padomju Savien?bai draudz?gu Afganist?nas vald?bu, kas veica da??das reformas, tai skait? tradicion?lo isl?ma likumu moderniz?ciju. Oktobr? s?k?s pret valdo?o re??mu v?rsta sacel?an?s nurist??u apdz?votajos apvidos un izplat?j?s citu etnisko grupu vid?. 1978. gada 5. decembr? parakst?ja l?gumu ar PSRS, paredzot, ka valdo?? Afganist?nas Tautas Demokr?tisk? partija dr?kst l?gt PSRS milit?ru pal?dz?bu.

1978. gad? ASV prezidents K?rters asi kritiz?ja padomju iesaist??anos Ogadenas kar? . 1978. gada beig?s Vjetnama iebruka Kampu?ij? , likvid?jot sarkano khmeru re??mu, uz ko ??na atbild?ja, uzbr?kot Vjetnamai. Strauji uzlaboj?s ??nas un ASV attiec?bas. Rea??jot uz Isl?ma revol?ciju Ir?n?, ASV karaku?i ierad?s Persijas l?c?. Septembr? parakst?tais SALT II l?gums sastap?s ar pretest?bu ASV Kongres?. NATO decembr? pie??ma l?mumu par amerik??u vid?j?s darb?bas ra?e?u izvieto?anu Eirop?. ?aj? situ?cij? PSRS bija gatava demonstr?t savu sp?ku. ^[1]

1979. gada mart? Isma?la H?na vad?b? notika sacel?an?s Her?t? . Vald?bas karasp?ka uzbrukum?, izmantojot tankus un avi?ciju, g?ja boj? ap 3000-5000 Her?tas iedz?vot?ju. 1979. gada maij? PSRS pie??ma slepenu l?mumu par ?pa?a ?musulma?u bataljona” izveido?anu GIP pasp?rn?. Iet?rpti afg??u armijas form?s, 600 desantnieku tika gatavoti ies?t??anai Afganist?n?. 1979. gada j?lij? PSRS desantnieki s?ka Bagramas lidlauka aizsardz?bu. 1979. gada septembr?, kad prezidents N?rs Mohammads Tarak? personisk? sarun? ar Bre??evu l?dza milit?ru pal?dz?bu, vi?am tika atteikts. PSKP CK Politbirojs nol?ma, ka Afganist?n? j?izveido m?reni komunistisks re??ms, piem?rojoties valsts att?st?bas realit?tei. To s?ktu ar Tarak? radik?l? vietnieka Amina likvid??anu, ta?u 1979. gada septembr? Hafizulla Amins sagr?ba varu un 8. oktobr? nogalin?ja Tarak?. 17. novembr? Amins l?dza PSRS veikt vi?a rezidences aizsardz?bu, kas tika uzs?kta 6. decembr?. 12. decembr?, p?c sarun?m Maskav? ar Amina p?rst?vi Pand??eri, PSKP CK pie??ma l?mumu uz Afganist?nu nos?t?t armijas da?as. ^{[1] [2]}

PSRS eksist?ja divas ofici?l?s versijas par to, k?p?c nepiecie?ams karot Afganist?n?. Pirm? bija par internacion?lo pien?kumu pret afg??u tautu. T? k? nebija daudz t?du, kas tai tic?tu, steig?us tika izdom?ta otra, kas tika pusofici?li st?st?ta politnodarb?b?s: par PSRS dienvidu robe?u aizsarg??anu un amerik??u ra?e?iek?rt?m, kas b?tu izvietotas Afganist?n?, ja padomju karasp?ks neb?tu pasp?jis ien?kt. Vairumam sabiedr?bas tas izklaus?j?s pie?emam?ks, jo bija saprotam?ks.

Norise [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Oper?cija ?V?tra-333” [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

25. decembr? uz Kabulu un Bagramu tika p?rvietota gaisa desanta div?zija ar 4000 desantnieku un vair?k nek? t?ksto? tonn?m mun?cijas, divu dienu laik? veicot 350 p?rlidojumu. Viena no lidma??n?m Il-76 piezem?joties ietriec?s klint?s. 25. decembr? Amins ar prieku uz??ma zi?u par PSRS karasp?ka ien?k?anu un v?l 27. decembr? uzskat?ja, ka padomju armija nodro?in?s vi?a varu. ^[1]

Tom?r 27. decembr? VDK specvien?ba ?Alfa” strauj? triecien? ie??ma Amina rezidenci un nogalin?ja Afganist?nas vad?t?ju. P?c kaujas Amina l??i atpazina divi n?kam?s vald?bas ministri. Vi?a sievu un meitu aizs?t?ja uz Kabulas centr?lcietumu, bet piecgad?go d?lu nogalin?ja. Amina apsardz? ies?t?tais musulma?u bataljons bija sa??mis pav?li uzsiet uz kreis?s rokas baltu marles aps?ju ? lai vi?us nesajauktu ar Amina ?sto apsardzi. Savuk?rt Vitebskas gaisa desanta div?zijas vien?bas, kas notikumu viet? ierad?s tikai uz r?ta pusi, nebija inform?tas par aps?ja noz?mi un bez ?pa??m instrukcij?m pasp?ja no?aut vair?kus ?sav?jos”. P?rpratums atrisin?j?s tikai p?c tam, kad desantnieki izdzird?ja otr? pus? atskanam rupju lam??anos krieviski. Pie varas n?ca prognoz?jam?kais un Maskavai paklaus?g?kais Babraks Karmals .

Eskal?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ieve?anai Afganist?n? steig? tika izveidota ?pa?a 40. armija, ko nod?v?ja par "Padomju karasp?ka ierobe?oto kontingentu Afganist?n?" ( krievu : Ограниченный контингент советских войск в Афганистане ). Liela da?a s?kotn?j? person?lsast?va bija rezerves karav?ri, kas mobiliz?ti PSRS Vidus?zijas republik?s. T?l?t p?c iera?an?s padomju da?as izvietoja strat??iski svar?g?kajos punktos, kurus Afganist?nas vald?bas karasp?ks nesp?ja patur?t sav? kontrol?. Pirm? kauja, kur?s tika iesaist?tas padomju armijas da?as, notika 10.?11. janv?r?, kad t?m pav?l?ja apspiest sacel?anos afg??u armijas 20. div?zijas artil?rijas pulk? Kabul?. 1980. gada 21. febru?r? Kabul? s?k?s bru?oti nemieri pret padomju karasp?ka kl?tb?tni, un s?kotn?ji pl?noto karasp?ka izve?anu atc?la. Mart? padomju da?as tika iesaist?tas pla?? vald?bas sp?ku uzbrukum? nemierniekiem pie Kun?ras.

Apr?l? ASV Kongress apstiprin?ja pla?a m?roga finans?jumu Afganist?nas opoz?cijai ( ang?u : Operation Cyclone ): s?kotn?ji 20?30 000 000 ASV dol?ru gad?, ap 1987. gadu sasniedzot 630 000 000 ASV dol?ru gad?. ^[3]

1982. gad? septi?i liel?kie bru?ot?s opoz?cijas grup?jumi apvienoj?s alians? ?Afganist?nas mod?ahedu isl?misk? savien?ba”, kur? ietilpa Gulbedina Hekmatjara Afganist?nas isl?ma partija , Burhanudina Rabani Afganist?nas isl?ma biedr?ba , Mohammada Nabi Afganist?nas isl?ma revol?cijas kust?ba , Mohammada Junusa , jeb Halesa Isl?ma partija , Saida Ahmada Gilani Afganist?nas nacion?l? isl?ma fronte , Sebhatullas Mod?adadi Afganist?nas nacion?l? gl?b?anas fronte un Abdulla Rasula Saijafa Afganist?nas atbr?vo?anas isl?misk? savien?ba . Lai ar? form?li b?dami Rabani partijas l?dzgaitnieki, ?Septi?u aliansei” nepievienoj?s vair?ki bru?oto vien?bu komandieri, kas nepak??v?s nek?dam politiskam dikt?tam. Padomju propaganda , cen?oties nomelnot ?amerik??u rokaspui?us un narkotiku tirgo?us”, divus no vi?iem ? Ahmad?ahu Masudu un Isma?lu Hanu r?d?ja k? god?gus un varon?gus c?n?t?jus par tic?bu.

S?kot ar 1985. gadu kaujas oper?cij?s akt?vi piedal?j?s ar? ??misk? karasp?ka ugunsmet?ju vien?bas. Ugunsmet?ji tika izmantoti par tuvc??as ieroci un tika lietoti galvenok?rt tajos gad?jumos, kad m?r?a izn?cin??ana ar parastajiem iero?iem nebija iesp?jama. Parasti tika izveidota grupa no 2?3 ugunsmet?jiem un piesedzo?? grupa no 6?10 str?lniekiem. Ir zin?mi atsevi??i gad?jumi, kad mod?ahedu izn?cin??anai nostiprin?t? cietoksn? tika sakoncentr?ts l?dz 30 ugunsmet?jiem, kas uzbruka vienlaic?gi no trim pus?m. Ugunsmet?ji tika izmantoti ar? autokolonnu apsarg??anai. T?dos gad?jumos uguns tika raid?ta no bru?utransportiera, izmantojot ?su apst??anos, kas ??va pan?kt negaid?t?bu un sp?c?g?ku mor?li?psiholo?isko iedarb?bu uz pretinieku.

No 1979. gada 25. decembra l?dz 1989. gada 2. febru?rim Afganist?n? dienestu veica 620 000 padomju karav?ru, no kuriem pamatsast?v? bija 525 200 (62 900 virsnieku), papildus robe?sardz? un cit?s VDK vien?b?s 90 000 cilv?ku, k? ar? iek?lietu ministrijas un milicijas sp?kos 5000 cilv?ku.

Bro??r?, kuru izdal?ja visiem Afganist?n? ies?t?tajiem karav?riem, bija teikts:

?Padomju kareivi! Atrodoties draudz?g?s Afganist?nas teritorij?, neaizmirsti, ka p?rst?vi armiju, kas sniegusi pal?dz?gu roku ??s zemes taut?m vi?u c??? pret imperi?lismu un iek??jo reakciju. Atceries, ka no tavas uzved?bas afg??u tauta spried?s par visu Padomju armiju, par m?su di?o padomju Dzimteni. Atrodoties ADR, iev?ro padomju cilv?kam pierast?s ?tisk?s normas, k?rt?bu, likumus, izr?di cie?u pret afg??u tautas tikumiem un para??m. P?c sava rakstura afg??i ir labtic?gi, uzklauso?i, smalki j?t labo un ?auno. Uz godbij?gu attieksmi vi?i rea?? ar v?l dzi??ku cie?u. ?pa?i augstu vi?i v?rt? cie?as izr?d??anu pret b?rniem, sieviet?m, veciem cilv?kiem. Vienm?r izr?di labv?l?bu, hum?nismu, taisn?gumu un cie?u pret ADR darba?aud?m. Stingri iev?ro visus ?rstu priek?rakstus un padomus. Neizmanto ?deni no arikiem, kan?liem un cit?m ?denskr?tuv?m - taj?s var b?t da??du infekciju per?k?i.”

PSRS karasp?ka izve?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1985. gad? pie varas PSRS n?ca Mihails Gorba?ovs un pamaz?m main?j?s PSRS ?rpolitika. 1987. gada j?lij? pazi?oja par PSRS karasp?ka izve?anu no Afganist?nas, ko uzs?ka 1988. gada maij? un pabeidza 1989. gada 15. febru?r?. Viens no 40. armijas izve?anas pl?na izveidot?jiem bija pulkvedis Dainis Turlais . ^[4]

Upuri [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kop?jais boj?g?ju?o skaits Padomju Armij? (nogalin?ti, miru?i no ievainojumiem, g?ju?i boj? nelaimes gad?jumos) bija 15 051 karav?rs, ievainoti ? 49 985. Vis? konflikta gait? bez v?sts pazuda un nok?uva g?st? 417 padomju kareivji, no kuriem 130 tika atbr?voti un atgriez?s PSRS. No Latvijas PSR Afganist?nas kar? piedal?j?s 3640 karav?ru, no kuriem 62 vai 63 g?ja boj?, 177 guva da??das pak?pes ievainojumus, bet viens pazuda bez v?sts. ^{[5] [6]} Afg??u pus? g?ja boj? apm?ram miljons cilv?ku, liel?k? da?a no tiem civiliedz?vot?ji.

Piez?mes un atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Afganist?nas kara dal?bnieku (un kritu?o) kartot?ka Latvijas Kara muzej?
• Afganist?nas karam velt?ta lapa(BBC) (krieviski)
• Russians warn of Afghan parallels (angliski)
• PSRS inv?zija Afganist?n? 1979-1989