Alabama
ir viens no
Amerikas Savienoto Valstu
?tatiem
, atrodas
ASV Dienvidos
. Alabamas
galvaspils?ta
ir
Montgomeri
. Alabama robe?ojas ar
D?ord?ijas
,
Floridas
,
Misisipi
un
Tenes?
?tatiem, k? ar? ar
Meksikas l?ci
. Ar 2400 kilometriem ?densce?u Alabama ir pirmaj? viet? no visiem ASV ?tatiem.
[1]
Alabama atrodas
mitro subtropu
jost? (vid?j? gada temperat?ra ir 18 °C). ?eit ir ?oti karstas vasaras (da??s ?tata da??s vasaras vid?j? gaisa temperat?ra ir 32 °C). ?tata dienvidu da?? (
Meksikas l??a
piekrast?) bie?i ir
p?rkona
negaisi. Relat?vi bie?i nov?rojami
virpu?viesu?i
. Tr?s piektda?as ?tata teritorijas aiz?em l?dzenums. Zieme?u da?a ir mazliet kalnain?ka. ?tata augst?kais pakalns ir 735 metrus augstais
?eahas kalns
.
?tata nosaukums radies no
indi??u
cilts ?
alabamas
nosaukuma. No 1000. l?dz 1500. gadam ?tat? uzplauka indi??u
Misisipi civiliz?cija
. Pirmie eiropie?i, kas apmet?s ?tat?, bija
fran?i
, kuri 1702. gad? Meksikas l??a piekrast? nodibin?ja
Mobilas
pils?tu. No 1702. l?dz 1763. gadam Alabamas teritorija bija
Francijas
?pa?um?, no 1763. l?dz 1780. gadam ? britu
Rietumfloridas
sast?v?, bet no 1780. l?dz 1810. gadam ?
Sp?nijas
?pa?ums. 1819. gad? Alabama iest?j?s ASV k? 22 ?tats. ?tats att?st?j?s k?
kokvilnas
ra?o?anas centrs, izmantojot melno vergu darbu.
Amerikas pilso?u kara
laik? 1861. gad? Alabama l?dz ar citiem dienvidu ?tatiem izst?j?s no ASV, bet 1868. gad? tika uz?emta atpaka?. Ar? p?c pilso?u kara Alabama saglab?ja savu lauksaimniecisko raksturu. Tika pie?emti likumi, kas nodro?in?ja
rasu segreg?ciju
. XX gadsimta se?desmito gadu s?kum? Alabama, sevi??i t?s liel?k? pils?ta
Birmingema
, k?uva par meln?daino amerik??u cilv?kties?bu kust?bas centru. L?dz 1972. gadam politiski Alabama vienm?r atbalst?ja
Demokr?tisko partiju
, tom?r pamaz?m situ?cija main?j?s un 2010. gad?
republik??i
pirmoreiz 136 gadu laik? ieguva vair?kumu ab?s likumdo?anas org?na pal?t?s.
P?c tautas skait??anas datiem 2010. gad? ?tat? bija 4 779 736 iedz?vot?ji. Kop? 2000. gada iedz?vot?ju skaits palielin?jies par 214 545 iedz?vot?jiem jeb 4,8%, apm?ram vien?d?s da??s
imigr?cijas
un
dabisk? pieauguma
d??. P?c rases paz?m?m 68,5% iedz?vot?ju ir balt?dainie, bet 26,2% ? meln?dainie. Vairums iedz?vot?ju (92%) ir
kristie?i
. Liel?k? bazn?ca ?
Dienvidu baptistu konvercija
(1 380 121 sekot?js), tai seko
Apvienot? metodistu bazn?ca
(327 734 sekot?ji) un
Romas kato?u bazn?ca
(150 647 sekot?ji).
No
Amerikas pilso?u kara
l?dz
Otr? pasaules kara
beig?m Alabama bija relat?vi ekonomiski atpalicis ?tats, liel? m?r? t?p?c, ka tautsaimniec?ba balst?j?s uz
lauksaimniec?bu
. Tom?r p?c pasaules kara Alabama piedz?voja uzplaukumu, ko rad?ja r?pniec?bas un tehnolo?iju att?st?ba. ?tat? att?st?j?s vair?kas
ASV Armijas
un
Gaisa sp?ku
b?zes, kas deva ieguld?jumu labkl?j?bas pieaugumam. Sp?t?jot pils?tu un r?pniec?bas att?st?bai, l?dz 20. gadsimta se?desmitajiem gadiem Alabam? politiski domin?ja balt?dainie lauku iedz?vot?ji, l?dz
Afroamerik??u cilv?kties?bu kust?bas
ietekm? st?voklis main?j?s.
?tat? sp?c?gi att?st?ta
avi?cijas un kosmosa
un
smag? r?pniec?ba
(ieskaitot
metalur?iju
un
autor?pniec?bu
). 2015. gada apr?l? sezon?li kori??tais bezdarba l?menis bija 5,8%.
[3]