- ?is raksts ir par Krievijas Imp?rijas karu pret imp?rij? iebruku?o Franciju Napoleona vad?b?. Par milit?ru konfliktu starp ASV un Apvienoto Karalisti skat?t rakstu
Britu?amerik??u kar?
.
1812. gada kar?
, ar?
Krievijas kampa?a
(
fran?u
:
Campagne de Russie
), bija
Krievijas Imp?rijas
kar? pret imp?rij? iebruku?o
Francijas
un to sabiedroto armiju
Napoleona
vad?b? no 1812. gada 24. j?nija l?dz 14. decembrim. Kar? beidz?s ar katastrof?liem rezult?tiem Napoleona Francijai un to var uzskat?t par pagrieziena punktu
Napoleona karos
. Kara rezult?t? Francijas armija zaud?ja iev?rojamu skaitu karav?ru,
Austrija
un
Pr?sija
nost?j?s pret Napoleona Franciju un s?k?s
Sest?s koal?cijas kar?
, kur? beidz?s ar Napoleona sak?vi.
Napoleons savu milit?ro kampa?u s?ka 1812. gada 24. j?nij?, ???rsodams
Nemunu
. Ofici?lais kara iemesls bija
Polijas
aizst?v??ana. Pusmiljonu liel? Napoleona armija ar relat?vi neliel?m kauj?m dev?s dzi?i Krievij? ? kaut gan past?v uzskats, ka Napoleona karasp?ks var?ja b?t l?dz pat 650 000 karav?ru liels, t?d?j?di padarot to par liel?ko inv?ziju, k?du cilv?ce bija l?dz tam br?dim piedz?vojusi.
[1]
Krievu karasp?ks
Barklaja de Tolli
vad?b? atk?p?s, izmantojot
izdedzin?t?s zemes taktiku
. Krievu galvenie sp?ki atk?p?s gandr?z tr?s m?ne?us, auga neapmierin?t?ba, t?p?c Krievijas Imp?rijas ?eizars
Aleksandrs I
par virspav?lnieku Barklaja de Tolli viet? iec?la
Mihailu Kutuzovu
.
1812. gada 7. septembr?
Maskavas
piev?rt? notika
Borodinas kauja
starp pretinieku galvenajiem sp?kiem. Ciezdama lielus zaud?jumus, Krievijas armija atk?p?s, tom?r t? saglab?ja kaujassp?jas.
14. septembr? Napoleons ieg?ja atst?taj? un dego?aj?
Maskav?
. Kad Krievija atteic?s kapitul?t, oktobr? Napoleons ar armiju cent?s nok??t
Kalugas
apkaim?, lai papildin?tu proviantu. Krievijas armijai ar kauj?m izdev?s novirz?t Napoleonu uz to pa?u izpost?to
Smo?enskas
virzienu, kur apvidus resursi bija izn?cin?ti. Napoleons bija spiests s?kt atk?p?anos.
?tri uzn?ku??s ziemas, krievu armijas da?u, k? ar? viet?jo iedz?vot?ju vien?bu uzbrukumu d?? atk?p?an?s pamaz?m izv?rt?s b?g?an?. Kad 1812. gada novembra beig?s notika
Berezinas kauja
un Napoleonam ar liel?m p?l?m izdev?s ???rsot
Berezinas
upi, no 500 000 liel?s armijas bija atliku?i 27 000 cilv?ku. Napoleons tad pameta armijas atliekas un aizsteidz?s uz
Par?zi
.
No 1. (14.) l?dz 4. (17.) j?lijam Francijas mar?ala Udino korpuss 3 k?jnieku (32 000 v?ru) un 1 kaval?rijas div?zijas (2 400 v?ru) sast?v? neveiksm?gi cent?s ie?emt
Dinaburgas cietoksni
. P?c Napoleona pav?les tas atk?p?s no Daugavpils un dev?s aug?up pa Daugavas kreiso krastu uz
Polocku
, kur fran?iem izdev?s ???rsot Daugavu un turpin?t virz?ties uz
P?terburgas
pusi.
Mar?ala
Makdonalda
komand?tais 10. Pr??u k?jnieku korpuss, kur? ietilpa divas k?jnieku un viena kaval?rijas div?zija ? kop? 36 bataljoni (26 000 k?jnieki) un 16 eskadroni (3000 j?tnieku) iebruka
Zemgal?
un strauji virz?j?s
R?gas
un
Jelgavas
virzien?. 4. j?lij? tika ie?emta Jelgava, bet gar
Iecavas
upi krievu karasp?ks bija izveidojis nocietin?jumu l?niju. 7. j?lij? notika
Iecavas kauja
, kur? Napoleona Liel?s armijas Pr??u korpuss ?ener??u Gr?verta un Kleista vad?b? sak?va krievu karasp?ka da?as, kas atk?p?s uz ?ekavas aizsardz?bas poz?cij?m.
?aj? kauj? Napoleona pus? c?n?j?s septi?i k?jnieku bataljoni un se?i kaval?rijas eskadroni ar 16 lielgabaliem, bet Krievijas pus? ap 4200 k?jnieku, 1700 j?tnieku un 10 lielgabali. Bail?s no Napoleona karasp?ka uzbrukuma
R?gai
, pils?tas aizsardz?bas sp?ju stiprin??anai tika nodedzin?tas pils?tas priek?pils?tas.
20. j?lij? fran?i ?ener??a Rikardo vad?b? pie
J?kabpils
???rsoja Daugavu un gar abiem upes krastiem bez nopietnas pretest?bas ie??ma krievu armijas atst?to Daugavpils cietoksni. Mar?als Makdonalds dev?s uz
Kalk?niem
, kur iek?rtoja savu ?t?ba m?tni.
Fran?u milit?r? administr?cija 1. august? atjaunoja
Kurzemes hercogisti
. 22. august? krievu karasp?ks
Esena
vad?b? uzvar?ja pr??u karasp?ku Obsta fon Horna vad?b?
kauj? pie ?ekavas
(
Dahlenkirchen
). 1812. gada 17. septembr? krievu karasp?ks ie??ma Jelgavu un non?ca
Bauskas
tuvum?. Pr??u ?ener?lis
Ludvigs Jorks fon Vartenburgs
(
York von Wartenburg
) s?ka pretuzbrukumu no
Me?otnes
un n?kamaj? dien? Jelgavu atguva. Oktobr? Makdonalds p?rc?la savu ?t?ba m?tni uz
Sta??enes mui?u
uz dienvidiem no Jelgavas. 29. novembr? fran?u mar?als Makdonalds sa??ma zi?u par Napoleona galveno sp?ku atk?p?anos un pav?l?ja pr??u karasp?kam atk?pties no Kurzemes. 7. decembr? Jelgavu pameta fran?u ieceltie ier?d?i.
Rund?les pils
park? ir piemineklis Napoleona Liel?s armijas karav?riem, kas kritu?i 1812. gada kampa?? Kurzem? un Zemgal?.
- Dr. Fr. Bienemann.
Baltische Erinnerungsblatter
. Riga, 1912.