Nacion?lais konvents ( fran?u : Convention nationale ) bija Francijas Pirm?s republikas vienpal?tas parlaments, kas past?v?ja no 1792. gada 20. septembra l?dz 1795. gada 26. oktobrim. S?kotn?ji taj? bija 745 deput?ti, kurus iev?l?ja uz divu gadu termi?u. Konventa darb?bas laiks iez?m? Fran?u revol?cijas radik?l?ko posmu, republikas pasludin??anu un revolucion?ro teroru Robespj?ra vad?b?.

Nepiecie?am?ba iev?l?t Nacion?lo konventu rad?s p?c tam, kad 1792. gada 10. august? Par?zes radik??u sacel?an?s rezult?t? tika g?zts karalis Luijs XVI un beidza past?v?t 1791. gada septembra konstit?cijas ieviest? konstitucion?l? monarhija. Francijas Likumdo?anas sapulce pie??ma l?mumu, ka valsts n?kotne j?izlemj jauniev?l?tam konventam.

V?l??anas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Konventa v?l??anas notika 1792. gada 2?6. septembr?. Par sp?ti 26. august? pie?emtaj?m v?l??anu likuma izmai??m, kas papla?in?ja v?l?t?ju skaitu, tikai 11,9% balssties?go v?l?t?ju piedal?j?s v?l??an?s. 75 no deput?tiem bija biju?i Nacion?l?s Satversmes sapulces deput?ti, un 183 bija biju?i Francijas Likumdo?anas sapulces deput?ti.

Deput?tu skaits nor?d?ts k? 745, citur 749. V?l papildus 33 deput?tu vietas bija pie??irtas aizj?ras kolonij?m; ar? revolucion?ro karu laik? okup?t?s teritorijas nos?t?ja savus deput?tus. Savas past?v??anas gados Konvents zaud?ja daudzus deput?tus, kas tika arest?ti, izsl?gti vai sod?ti ar n?vi.

Atbilsto?i reglamentam, ik p?c div?m ned???m iev?l?ja jaunu Konventa prezidentu, un jau biju?os prezidentus var?ja iev?l?t atkal uz nesec?giem termi?iem.

Darb?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Francijas Pirm? republika

Konvents s?kotn?ji tik?s jau ierastaj? Man???, bet 1793. gada 10. maij? p?rc?l?s uz Tiljer? pils te?tra z?li, kas bija atv?rta apmekl?t?jiem, un kur? vair?kas reizes ielauz?s sankilotu dumpinieki.

Konvents uz??m?s ar? izpildvaras funkcijas, t?p?c valsts p?rvaldei izveidoja vair?kas komitejas, zin?m?k?s no kur?m ir Sabiedr?bas gl?b?anas komiteja un Visp?r?j?s dro??bas komiteja. Konventa past?v??anas laiku var iedal?t tr?s posmos ? m?reno ?irondistu vara, radik?lo jakob??u "kalnie?u" diktat?ra un Termidora reakcija .

Konventa atkl??ana notika 20. septembr?. 21. septembr? tas pie?em l?mumu par monarhijas izbeig?anu un 22. septembr? pasludin?ja republiku. Pirmie Konventa m?ne?i pag?ja milit?ro uzvaru ?n?, kas vairoja revolucion?ro karu atbalsto?o ?irondistu popularit?ti. L?dz 1792. gada beig?m fran?u armija bija padzinusi iebruc?jus, p?rg?jusi valsts robe?u, ie??musi Reinas kreiso krastu, Nicu un Savoju .

Diskusijas 1792. gada ruden? par g?zt? kara?a Luija XVI likteni iez?m? gal?go ??el?anos ?irondistu un "kalnie?u" starp?. M?renie "purva" deput?ti, kas s?kotn?ji atbalst?ja ?irondistus, aizvien bie??k s?k balsot par "kalnie?u" ierosin?jumiem. Kad ?irondisti uzst?j, ka kara?a sods j?izlemj tautas referendum?, Konvents noraida vi?u ierosin?jumu. ?irondistus s?k apvainot simp?tij?s pret monarhiju un g?zto karali.

1793. gada apr?l? ?irondisti pan?k vair?ku "kalnie?u" radik??u arestu un izveido Divpadsmitu komiteju, lai izmekl?tu radik?lo Par?zes kom?nu, t?d?j?di pret sevi v?r?ot galvaspils?tas sankilotu naidu. 31. maij? sankiloti iebr?k Konvent? un neveiksm?gi pieprasa vado?o ?irondistu padz??anu. 2. j?nij? v?l liel?kas sankilotu un Nacion?lo gvardu p?lis ierodas pie Konventa un draud taj? iebrukt, ja ?irondistus nepadz?s. "Kalnie?u" deput?ti aicina uzklaus?t tautas balsi un izsl?gt ?irondistus. P?c vair?ku stundu diskusij?m, 29 vado?os ?irondistus izsl?dz no Konventa un nosaka vi?iem m?jas arestu. ^[1]

P?c Robespj?ra g??anas un sod??anas ar n?vi, Konvents 1795. gad? pie??ma jaunu konstit?ciju, kas izveidoja Direktoriju .

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]