Johanness Br?mss

Vikip?dijas lapa
Johanness Br?mss
Johannes Brahms
Johanness Brāmss
Person?g? inform?cija
Dzimis 1833 . gada 7. maij?
Hamburga
( Karogs: Vācija  V?cija )
Miris 1897 . gada 3. apr?l? (63 gadi)
V?ne , Austroung?rija
( Karogs: Austrija  Austrija )
Dz?ves vieta Hamburga, V?ne
Profesion?l? inform?cija

Johanness Br?mss ( v?cu : Johannes Brahms , dzimis 1833 . gada 7. maij? , miris 1897 . gada 3. apr?l? ) bija v?cu romantisma laika komponists.

Br?mss pieskait?ms pie pasaules noz?m?g?kajiem simfoni?iem , kaut sarakst?jis tikai 4 simfonijas. Savas dai?rades dzi?uma un filozofisk?s noz?mes zi?? piel?dzin?ms Baham un B?thovenam . [1] Br?mss ir v?cu filozofijas p?rst?vis m?zik?, neprogramm?tisk?s m?zikas p?rst?vis. Iztikas l?dzek?u mekl?jumos koncert?jis k? pianists un koncertmeistars , sadarbojies ar ung?ru vijolnieku Ed? Remenj? (ung?ru m?zikas ietekme ??s sadarb?bas rezult?t?). ?? sadarb?ba ilga period?, kam?r Br?msa m?ziku dzimten? neatzina. Atgriezies V?cij?, nodev?s diri?enta darbam, iestud?jot ar? B?thovena simfonijas.

Novatorismi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Atgrie?as koncert?anr? pie dubultekspoz?cijas

Tematika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

M?zikas valoda [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Melodija v?cisk? mentalit?te un ung?riskais. Tipiski romantisk?s , dziesmveida t?mas. B?thovenisk?s sign?lt?mas. Lieto baroka laikmeta m?zikas valodas semantiku (z?mju, simbolu valodu);
  • Harmonija Lista robe??s (ma?orminorsist?ma), jaunin?jumu nav. Ung?riskaj? sf?r? t?pat k? Lists veido Vervunko?a stila harmoniju

?anri [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Simfonisk? m?zika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • 4 simfonijas
  • Vijo?koncerts Re
  • 2 klavierkoncerti
  • Dubultkoncerts vijolei un ?ellam

Instrument?l? kamerm?zika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Klavierm?zika

Intermeco un kapri?io

Paz?stam?kie : intermeco Mib, Sib, La, mib, la; Kapri?io si, re, fa#

  • 2 rapsodijas (turpina Lista aizs?kto, bet necit? tautas m?ziku) tautiskums j?tams inton?cij?s. Rapsodijas ir daudz apjom?g?kas un viengabalain?kas, tuvas son?t?m
  • 3 klavierson?tes l?dzv?rt?gas simfonijas ?anram (paral?les ar B?thovenu).
  • “Vari?cijas un f?ga pa Hende?a t?mu”
  • ”Vari?cijas-studijas par Pagan?ni t?mu” (la min kaprise)
  • ”Ung?ru dejas” klavier?m ?etrroc?gi.

Kameransamb?i [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

L?dzv?rt?gi Br?msa simfoniskajiem opusiem, dzi?i p?c satura. Da?k?rt ?patn?ji salikumi, piem., klavieru trio ? klavieres, vijole, me?rags .

Vok?li simfonisk? m?zika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vok?l? m?zika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • Solodziesmas (~ 200)

Par?da gan v?cisko, gan ung?risko. Raksta vis? dz?ves garum?. V?cisk? gaisotn? popul?r?k?s:

  • ”??p?a dziesma”
  • ”Velt?g? seren?de”
  • ”Vientul?ba lauk?”

Ung?risk?s:

  • Cikls ”?ig?nu dziesmas” (8)
  • Spilgt?k? ”?arda?s”

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]