Ant?k?s olimpisk?s sp?les senaj? Hell?d? bija vienas no t.s. panhell?niskaj?m sporta sp?l?m (v?l bija Pitijas sp?les Delfos no 586 . g., Istmas sp?les Istmij? no 582 . g., Nemejas sp?les Nemej? no 573 . g.). Sengrie?u m?ti v?sta, ka olimpisko sp??u trad?ciju iedibin?jis m?tiskais varonis Herakls , ta?u pirm?s dokument?t?s liec?bas attiecas uz laikaposmu 884 .- 828 . gadi p.m.?., kad t?s nol?mu?i organiz?t Spartas (Σπ?ρτη) le?end?rais valdnieks Likurgs ( Λυκο?ργο? ) un Elidas ( ?λι? vai ?λε?α ) valdnieks Ipits ( ?φιτο? ). Ant?ko olimpisko sp??u trad?cij? k? oblig?ts pamatnosac?jums bija visp?r?js pamiers, kura laik? bija kategoriski aizliegti visu veidu kari un konflikti. Liel?kais ?tikas p?rk?pums bija saist?t olimpisk?s sp?les ar politiku. Sp??u nosaukums radies no vietas, kur t?s norit?ja ? Olimpij? ( Αρχα?α Ολυμπ?α ), Pelopon?sas pussalas zieme?rietumos, kur atrad?s viena no liel?kaj?m ant?k?s Hell?das sv?tviet?m, Zeva templis, un tika izb?v?ts sp??u stadions .

Sp??u dal?bnieki [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?kotn?ji atl?ti bija aristokr?ti , kas uztv?ra sac?kstes k? savu upuri dieviem un k? sp?li. To ide?ls bija harmonija un slava, t?d?? parasti atl?ti piedal?j?s uzreiz vair?k?s discipl?n?s. Ta?u v?l?k, kad sacens?b?s s?ka piedal?ties ar? citu soci?lo sl??u p?rst?vji un sp?les zaud?ja reli?isko saturu, atl?ti pamaz?m p?rtapa par profesion??iem, kas specializ?j?s k?d? konkr?t? discipl?n?, visu sevi veltot treni?iem un uzst?j?s stadion? nevis dieviem par godu vai prieka p?c, bet vien?gi naudas d??. ??s p?rmai?as uzreiz atspogu?oj?s grie?u m?ksl? ? ja uz agr?n?s klasikas v?z?m ir att?loti proporcion?li un harmoniski att?st?ti atl?ti, tad uz IV gs. p.m.?. v?z?m att?lotas jau p?rsp?l?ti musku?otas un robustas profesion??u fig?ras. ^[1] Laikabiedri ( Platons , Diogens u.c.) ?o procesu uztv?ra k? olimpisk?s idejas degrad?ciju un olimpisk?s kust?bas pagrimumu.

Piedal?ties olimpiskaj?s sp?l?s dr?kst?ja tikai hell??i, kuri nebija pak?auti atimijai ( τιrμ?α , burt. ?nicin?jums“ ? pilso?u ties?bu at?em?ana), un nebija krimin?lnoziedznieki. Barbariem tika ?auts piedal?ties tikai k? skat?t?jiem, jo bija visp?rzin?ms, ka barbaru valstis olimpisko pamieru ( ερομην?α ) neiev?ro, t?tad neatbilst civiliz?tu cilv?ku krit?rijiem (v?l?k, jau Romas imp?rijas laik? organizatori bija spiesti at?aut piedal?ties ar? romie?iem). Sieviet?m, iz?emot Dem?tras priesterienes, bija aizliegts apmekl?t sp?les pat k? skat?t?j?m, ta?u sieviete var?ja k??t par olimpisko sp??u uzvar?t?ju nekl?tien?, piem?ram, ats?tot savus kaujas ratus ? uzvar?t?js bija nevis ?okejs, bet gan paj?ga ?pa?nieks). Katra Sen?s Grie?ijas pils?tvalsts s?t?ja uz sp?l?m ar? politi?u deleg?ciju ( θεωρο? ), kuras uzdevums bija reprezent?t un reklam?t savu valsti, k? ar?, izmantojot pamieru, risin?t sarunas ar kaimi?valstu deleg?cij?m.

Sacens?bu gaita [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pa?as sp?les norisin?j?s pirmaj? pilnm?nes? p?c vasaras saulgrie?iem un ilga 5 dienas (l?dz 472. g.p.m.?. sacens?b?m bija atv?l?ta 1 diena, bet atliku??s 4 dien?s notika reli?iskie ritu?li un dz?res, ta?u p?c ?? gada sporta sacens?bas s?ka norisin?ties 4 dienas, uzvar?t?ju apbalvo?anai atst?jot p?d?jo dienu).

Sacens?bas uzraudz?ja un uzvar?t?jus noteica izloz?ti tiesne?i ?ellanodiki“ ( ?λλανοδ?και ), kuru skaits da??dos v?stures periodos vari?ja no 2 l?dz 12. Lai at??irtos no dal?bniekiem un viesiem, tie valk?ja ?pa?as purpura mantijas un pulc?j?s atsevi??? tiesne?u lo??. K?rt?bu nodro?in?ja ?pa?a sp??u policija ( ?λ?ται ).

Pirms tikt pielaistiem pie sacens?b?m, katram sportistam n?c?s zv?r?t, ka vismaz m?nesi ir cent?gi tren?jies ( προγυμν?σματα ), un tad kvalific?ties, pier?dot, ka ir cien?gs start?t ??da l?me?a sacens?b?s. Ar? sportistu radiniekiem un treneriem vajadz?ja zv?r?t, ka neveiks neko ne?tisku vai pretlikum?gu.

Sacens?bu grafiks tika uzrakst?ts uz lielas t?feles ( λε?κωμα ). Savuk?rt sportistu piedal??an?s sec?ba tika noteikta loz?jot. Pirms katras sacens?bas herolds ( σπονδοφ?ροι ) ska?i izzi?oja dal?bnieka v?rdu, nopelnus un valsti, no kuras tas n?k.

Olimpiskie sacens?bu veidi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Stadija skr?jiens (gr. Στ?διον , lat. Stadium ). Pirmaj?s olimpi?d?s (l?dz 724. g.p.m.?.) bija tikai viens sporta veids: skrie?ana. J?skrien bija no viena stadiona gala l?dz otram, t.i. 1 stadiju (192 m). Vieglatl?ti skr?ja kaili.
• Dubultskr?jiens (gr. diaulos, Δ?αυλο? ) ? divu stadiju distance (384 m), t.i. skr?jiens l?dz stadiona galam un tad atpaka? l?dz starta vietai. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 14. olimpiskaj?s sp?l?s 724. g.p.m.?.
• Gar? distance (gr. dolichos, δ?λιχο? ) septi?u stadiju distance (1344 m). Ieviesta k? sacens?bu discipl?na 15. olimpiskaj?s sp?l?s 720. g.p.m.?. Da??s olimpiskaj?s sp?l?s garo distanci palielin?ja pat l?dz 24 stadijiem (4608 m).
• Hopl?tu skr?jiens (gr. hoplitodromos, ?πλ?τη? ) divu stadiju distance, kas j?veic piln? hopl?ta uzkab?, t.i. bru?ucepur?, k?jsargos, ar vairogu un ???pu. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 65. olimpiskaj?s sp?l?s 520. g.p.m.?.
• D?ru c??as vai bokss (gr. πυγμ? , lat. pugilatus ). Noteikumi nepie??va tv?rienus, bet tikai sitienus ar rok?m. Plaukstas tika nosait?tas ar ?das siksn?m, lai mazin?tu savainojumu risku. Ja c??a ieilga un sportisti piekusa, tiem ??va ?emt p?rtraukumu un atp?sties. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 23. olimpiskaj?s sp?l?s 688. g.p.m.?.

• Pankrations (gr. παγκρ?τιον ) ? c??as veids, kur? pie?auti bija gan sitieni ar rok?m, gan tv?rieni un metieni. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 33. olimpiskaj?s sp?l?s 648. g.p.m.?. (jaunie?iem - 145. olimpiskaj?s sp?l?s 200. g.p.m.?.).
• C??a (gr. π?λη , lat. lucta ) ? c??as veids, kur? bija aizliegti sitieni, ta?u at?auti gr?dieni. Ieviesta k? sacens?bu discipl?na 18. olimpiskaj?s sp?l?s 708. g.p.m.?.
• Pentatlons vai piecc??a (gr. πενταθλον ) ? multidisciplin?ras sacens?bas, kas ietv?ra stadijas skr?jienu, diska me?anu, ???pa me?anu, t?ll?k?anu un c??u. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 18. olimpiskaj?s sp?l?s 708. g.p.m.?. Pentatlons jaunie?iem norit?ja tikai vienu reizi, 38. olimpiskaj?s sp?l?s.
• Tetripons vai kvadriga (gr. τ?θριππον, tethrippon ) - ?etru zirgu vilktu kaujas ratu ?truma sac?kstes. Kaujas rati veica 12 ap?us pa stadionu. T?pat k? cilv?ku sac?kst?s, ar? te bija dal?jums vecuma grup?s: pieaugu?ie zirgi un jaunu?i. ?emot v?r?, ka kaujas rati maks?ja ?oti d?rgi, ?aj? discipl?n? var?ja piedal?ties tikai aristokr?tijas p?rst?vji un tirgot?ji. Ieviestas k? sacens?bu discipl?na 25. olimpiskaj?s sp?l?s 680. g.p.m.?. V?l?k, 93. olimpiskaj?s sp?l?s (408. g.p.m.?.) ieviesa ar? kaujas ratus, kurus vilka divi zirgi.
• J??ana - j??anas uz zirga ?truma sac?kstes. Ieviestas k? sacens?bu discipl?na 33. olimpiskaj?s sp?l?s 648. g.p.m.?.

Skat. ar?: Kaujas ratu sac?kstes

Uzvar?t?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Uzvar?t?jus apbalvoja ar savva?as ol?ves vainagu, liekot uzk?pt uz trijk?ja postamenta ( τρ?που? ?πιχαλκο? ) un rok?s ieliekot palmas zaru. Citu balvu nebija, k? vien gods b?t uzvar?t?jam, ta?u dzimten? uzvar?t?ju gaid?ja da??das privil??ijas un visp?r?ja cie?a, jo ar savu uzvaru sportists bija vairojis savas valsts labo slavu. ( At?nas bija vien?g? pils?tvalsts , kur saviem olimpisko sp??u uzvar?t?jiem izsniedza ar? mazu naudas pr?miju; savuk?rt Pritanej? tam pie???ra m??a pensiju.) No 540. g.p.m.?. Altis? tika izvietotas uzvar?t?ju statujas.

• Par di??ko visu laiku hell??u skr?j?ju uzskat?ja Leon?du no Rodas salas, kur? uzvar?ja 12 reizes 4 olimpiskaj?s sp?l?s.
• D?ru c?n?t?js Tisandrs no Naksosas Sic?lij? uzvar?ja 4 olimpiskaj?s sp?l?s p?c k?rtas. K? p?c tam rakst?ja Paus?nijs ( Παυσαν?α? ), Naksosa sen esot drup?s, ta?u t?s nosaukumu v?l atceras, pateicoties Tisandram.
• 54. olimpiskaj?s sp?l?s pankrationa c?n?t?js Arihions no Tigalejas mira, nosmokot tv?rien?, ta?u tika atz?ts par uzvar?t?ju, jo vi?a pretinieks, nesp?jot iztur?t s?pes tv?rien? izlauztaj? k?j?, atzina sevi par zaud?t?ju (nemaz nepamanot, ka pretinieks miris). Skat?t?ju ov?ciju pavad?tu, Arihiona l??i vainagoja ar uzvaras vainagu.
• Pankratiastam Artemidoram no Tralas vajadz?ja c?n?ties pusaud?u grup?, ta?u, k?da pieaugu?? aizskarts, vi?? start?ja pieaugu?o kategorij? un k?uva par 93. olimpisko sp??u ?empionu.
• Le?end?rs c?kstonis bija Milons no Krotonas, kur? pirmo reizi k?uva par ?empionu 14 gadu vecum? pusaud?u grup? (l?dz 20 gadu vecumam), bet p?c tam k?uva par 5 n?kamo olimpisko sp??u ?empionu pieaugu?o vid?.
• Gorgs no Elidas bija vien?gais atl?ts, kur? k?uva par ?empionu piecc??? 4 olimpisk?s sp?les p?c k?rtas, pie tam v?l k?uva par ?empionu ar? dubultskr?jien? un hopl?tu skr?jien?.
• 68. olimpiskaj?s sp?l?s (396. g.p.m.?.) Feidola no Korintas zirgs pa?? distances s?kum? nometa ?okeju, ta?u visu distanci noskr?ja pareizi un fini??ja pirmais, k??stot par ?empionu un izc?not Feidolam uzvar?t?ja vainagu.

Olimpi?de (kalend?rs) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

S?kotn?ji sp?les nenumur?ja, bet gan d?v?ja skrie?anas ( stadija distanc?) uzvar?t?ja v?rd?. Pirmais olimpisko sp??u sarakstu, balstoties uz t? laika materi?liem, k? ar? le?end?m, m??in?ja izveidot Parabalons no Elidas . V-IV gs. mij? p.m.?. Hipijs no Elidas izveidoja prec?z?ku hronolo?isko sarakstu, atmetot m?tiskos laikus, un IV gs. p.m.?. visai izplat?ts k?uva kalend?rs , kura pamat? bija olimpi?de - 4 gadu cikls, - ar atskaites punktu no 776. g.p.m.?.

Sp??u likvid??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kristiet?bai k??stot par Romas imp?rijas vien?go valsts reli?iju, visp?r?j? pag?nisma vaj??anas un izn?d??anas viln? 394. gad? (293. olimpi?des 1. gads) tika aizliegtas ar? olimpisk?s sp?les, bet Olimpijas Zeva templis 426. gad? nodedzin?ts.

Atsauces un piez?mes [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Mommsen. Ueber die Zeit der Olympien. -Leizig, 1891
• Krause. Olympia. - Вerlin, 1838
• Forster. De hellanodicis Olympicis. - Leipzig, 1879
• Печатнова Л.Г. История Спарты (период архаики и классики). - СПб.: Гуманитарная Академия, 2001. ISBN 5-93762-008-9

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• The Greek Olympiads
• Elis, Pausanias, Description of Greece : Pausanija sniegtais ant?ko olimpisko sp??u apraksts un uzvar?t?ju uzskait?jums.
• Pugilatus, Dictionary of Greek and Roman Antiquities by Smith (par ant?ko boksu)
• Pancratium, Dictionary of Greek and Roman Antiquities by Smith, (par pankratiju)
• The Ancient Olympic Games Virtual Museum (requires registration)
• Ancient Olympics Arhiv?ts 2011. gada 11. maij?, Wayback Machine vietn?.
• The Ancient Olympics
• The Real Story of the Ancient Olympic Games Arhiv?ts 2008. gada 1. maij?, Wayback Machine vietn?.
• Heraea Games
• The Origin of the Olympics
• The Original Olympic Movement Since 776 B.C.
• List of Macedonian Olympic winners (grie?u val.)