Volejbols

Pamatinform?cija
Augst?kais p?rvaldes org?ns	FIVB
Pirms?kumi	1895. gads, Holjoka, Masa??setsa ( ASV )
?pa??bas
Kontakts starp sportistiem	Nav kontakta
Komandas	6
Jaukts dzimums	Atsevi??s
Veids	Iek?telpu
Olimpisk?s sp?les	Kop? 1964. gada

Volejbols ( ang?u : volleyball ; volley ? ‘atsitiens lidojum?’ un ball ? ‘ bumba ’), l?dz 1945. gadam ar? t?kla bumba, ^[1] ir komandu sporta veids , kur? divas komandas sacen?as speci?li tam paredz?t? laukum?, kur? laukuma vid? p?rdal?ts ar t?klu uz pus?m, cen?oties nog?d?t bumbu pretinieka laukuma pus? un lai t? piezem?tos taj?, k? ar? cen?oties piespiest pretinieku k??d?ties. Sp?l?t?ji nedr?kst pieskarties bumbai sav? laukuma pus?, izveidot vair?k k? tr?s sasp?les. Volejbols ir radies Amerikas Savienotaj?s Valst?s 1895. gad?.

Volejbola galven? p?rvalde ir Starptautisk? Volejbola feder?cija (FIVB, fran?u : Federation Internationale de Volleyball ). Olimpisko sp??u programm? volejbols pirmo reizi tika iek?auts 1964. gad? Tokij? .

Volejbols - kombinacion?ls sporta veids, kur katram sp?l?t?jam ir sava noteikta vieta laukum?. Svar?ga noz?me ir sp?l?t?jiem, kuri sp?l? pie t?kla un blo?? pretinieku raid?t?s bumbas. Reakcija, koordin?cija un fiziskais sp?ks ir vieni no svar?g?kajiem elementiem efekt?gam uzbrukumam. Ies?c?jiem volejbols ir ?oti labs br?v? laika pavad??anas kav?klis.

Past?v volejbola sp?les da??das vari?cijas, t?s at??iras no tradicion?l? volejbola sp?les - pludmales volejbols (no 1996. gada ar? iek?auts Olimpisko sp??u programm?), minivolejbols un pionierbols .

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1947. gada apr?l? Par?z? notika Starptautisk?s volejbola feder?cijas (FIVB) dibin??anas kongress, kur? bija p?rst?v?tas 14 valstis: ASV , Be??ija , Braz?lija , ?ehoslov?kija , Dienvidsl?vija , ??ipte , Francija , It?lija , N?derlande , Polija , Portug?le , Rum?nija , Ung?rija un Urugvaja , kuras ar? k?uva par pirmaj?m ofici?laj?m FIVB locekl?m. FIVB izdeva ofici?los starptautiskos noteikumus un t?s sast?v? bija izgl?totu tiesne?u komisija, k? ar? starptautiski atz?ta sp?les noteikumu komisija. Par pirmo FIVB prezidentu tika iecelts fran?u arhitekts Pols Libo , kur? pild?ja savus pien?kumus l?dz 1984. gadam. 1984. gad? Polu Libo nomain?ja Rubens Akosta no Meksikas . P?c Rubena Akostas iniciat?vas tika ieviests ?oti daudz izmai?u sp?les noteikumos, k? ar? tika main?ts sacens?bu r?ko?anas nolikums. P?c 1988. gada olimpiskaj?m sp?l?m Seul? notika 21. FIVB kongress, kur? tika pie?emtas un apstiprin?tas izmai?as sp?les nolikuma reglament?, kas noteica, ka volejbola sp?lei j?notiek l?dz tr?s setu uzvarai, t.i. ja ?etri seti beigu?ies pa 2:2, tad j?izsp?l? 5. sets, l?dz t? sauktajam uzvaras punktam. ??da sist?ma darbojas kop? 1988. gada. Taj? pa?? gad? ieviests ar? libero sp?l?t?ja nosaukums.

1980. gada s?kum? par?d?j?s jauna sp?les maniere - piesp?le gais?, un pati sp?le k?uva v?l skat?m?ka un interesantiem momentiem bag?t?ka. Bija redzams strauj? volejbolistu prasmju un fiziskais pieaugums. Ja 1970. gada komand? sp?l?t?js nedr?kst?ja b?t gar?ks par 2 metriem, tad kop? 1990. gada augstas klases komandas volejbolistus, kuri bija augum? 195-200 cm, parasti iec?la par libero sp?l?t?jiem. Ar? sievie?u volejbolistu augums virs 2 m tiek uzskat?ts par norm?lu par?d?bu.

1990. gad? tika izveidota Pasaules l?ga , kas tika r?kota k? ikgad?js sp??u cikls. Kop? 1993. gada notiek ar? sievie?u volejbola Grand Prix .

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Volejbols .

• Latvijas Nacion?l?s enciklop?dijas ??irklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklop?dijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Latvijas Volejbola feder?cijas m?jaslapa
• Starptautisk?s volejbola feder?cijas m?jaslapa
• Eiropas Volejbola konfeder?cijas m?jaslapa Arhiv?ts 2016. gada 4. mart?, Wayback Machine vietn?.