V?cu valoda

V?cu valoda ; ( Deutsch )
Izruna:	IPA : [d???t?]
Valodu lieto:	V?cija , Austrija , ?veice , Lihten?teina , Luksemburga , da??ji Be??ija un It?lija
Re?ions:	Viduseiropa , Rietumeiropa
Prat?ju skaits:	Dzimt? valoda: ap 105 milj. ; Sve?valoda: ap 80 milj.
Reitings :	10
Valodu saime :	Indoeiropie?u ; ?erm??u ; Rietum?erm??u ; V?cu valoda
Rakst?ba :	Lat??u alfab?ts (v?cu ortogr?fija)
Ofici?lais statuss
Ofici?l? valoda :	Austrija ; Be??ija ; Bolc?no , It?lija ; V?cija ; Lihten?teina ; Luksemburga ; ?veice ; ; Eiropas Savien?ba (ofici?l? un darba valoda) Ofici?ls statuss ar?: Krahule/Blaufusa , Slov?kija (Ofici?l? pa?vald?bas valoda) ; Nam?bija (Nacion?la valoda; valsts valoda 1984?90) ; Polija (Pal?gvaloda vair?k?s pa?vald?b?s) ; Vatik?ns ( Vatik?na gvardes lietved?bas un ierindas valoda) Minorit?tes valoda: ?ehija ; D?nija ; Polija ; Rum?nija ; Slov?kija ; Ung?rija
Regulators:	nav ofici?la regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1 :	de
ISO 639-3 :	da??di: ; deu — M?sdienu v?cu valoda ; gmh — Vidusaug?v?cu ; goh — Vecaug?v?cu ; gsw — ?veices v?cu ; swg — ?v?bu ; gct — Kolonijas ; wae — Vallisie?u ; bar — Austrie?u-bav?rie?u ; yid — Jidi?s ; mhn — Mokeno ; nds — Lejasv?cu ; sxu — Aug?saksijas ; cim — Kimbru ; sli — Lejassil?zie?u ; wep — Vestf?lie?u ; pdt — Plautd??s ; pfl — Pfalcie?u ; vmf — Mainas franku ; ksh — Kel?s ; pdc — Pensilv?nijas v?cu ; geh — Huterie?u ; ltz — Luksemburgie?u ; rip — Ripu?rie?u ; uln — Unzerdei?s
	; V?cu valodas izplat?ba
	Piez?me : ?? lapa var satur?t IPA fon?tisk?s rakstz?mes unikod? . Bez piln?ga render??anas atbalsta vajadz?go simbolu viet? var redz?t jaut?juma z?mes, kastes vai citus simbolus.

V?cu valoda ( Deutsch ) ir rietum?erm??u valoda , viena no pasaul? izplat?t?kaj?m valod?m . Sevi??i daudz v?cu valodas prat?ju dz?vo Viduseirop? . T? ir dzimt? valoda v?cie?iem , austrie?iem , lihten?teinie?iem , da?ai ?veicie?u , luksemburdzie?u un be??u . V?cu valoda ir visizplat?t?k? dzimt? valoda ES pilso?iem. ^[2] T? ir ar? popul?ra sve?valoda skol?s, it sevi??i Eirop?, ASV un Jap?n? .

Liter?ras valodas veido?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Latvie?u tulkot?js un filologs Valdis Bisenieks uzskata, ka v?cu valoda ir ?patn?ja ar to, ka t?s liter?r? valoda nav veidojusies dabiski k? cit?m valod?m, par pamatu ?emot vienu konkr?tu dialektu, bet gan rad?ta m?ksl?gi, s?kot ar Luteru un beidzot ar Teodora Z?ba aktieriem paredz?to “Skatuves izrunas v?rdn?cu”, kas guva t?du v?cu atsauc?bu, ka k?uva par izrunas visp?r?ju paraugu. Luters no da??diem v?cu valodas dialektiem ??ma da??dus v?rdus, un t? tas ir it k? m?ksl?gi, bet tom?r kaut k? tik dabiski ieg?jies, un tur, kur iesp?jami varianti, rodas visas da??d?s noz?mes. ^[3]

?eogr?fisk? izplat?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Eiropa [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?cu valoda galvenok?rt izplat?ta V?cij? (t? ir dzimt? valoda vair?k nek? 95% ??s valsts iedz?vot?ju), Austrij? (89%) un ?veic? (64%). T? ir dzimt? valoda ar? liel?kajai da?ai Lihten?teinas un Luksemburgas iedz?vot?ju.

P?r?j? Eirop? daudz v?cvalod?go dz?vo It?lijas zieme?os, Be??ijas austrumos, un Francij? , Elzasas re?ion?. V?cu valoda pla?i izplat?ta ar? vair?kos ciematos D?nijas dienvidos.

Maz?k?s v?cvalod?go kopienas atrodas ?ehij? , Ung?rij? , Polij? , Rum?nij? , k? ar? Krievij? un Kazahst?n? , uz kurieni v?cie?i tika izvesti Otr? pasaules kara laik?. Da?a no tiem atgriez?s dzimten? 1980. un 1990. gados . V?l maz?kas v?cvalod?gas kopienas atrodas Bulg?rij? , Kipr? , Grie?ij? , Izra?l? , It?lij? , Marok? , N?derland? , Portug?l? , Skandin?vij? , Sp?nij? , Turcij? , Apvienotaj? Karalist? un biju?aj? Dienvidsl?vij? ( Bosnij? , Serbij? , Zieme?ma?edonij? , Horv?tij? un Slov?nij? ).

?rpus Eiropas [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?rpus Eiropas visvair?k v?cvalod?go dz?vo Savienotaj?s Valst?s , Kan?d? , Braz?lij? un Argent?n? . Sam?r? daudz v?cvalod?go dz?vo ar? biju?aj?s v?cu kolonij?s, piem?ram, Nam?bij? .

Gramatika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

V?cu alfab?t? ir 26 lat??u alfab?ta burti. Burti ar umlautu (a, o, u) un ligat?ra ß alfab?t? iek?auti netiek. L?dz 20. gadsimta s?kumam ofici?li tika izmantots gotiskais ?rifs . Pa?reiz?jo rakst?bu s?ka lietot 19. gadsimt? , bet p?c revol?cijas 1918. gad? to apstiprin?ja ofici?li. Gotisko rakst?bu nesekm?gi cent?s atjaunot Nacion?lsoci?listisk? v?cu str?dnieku partija , bet m?sdien?s tai ir tikai dekorat?va noz?me.

?pa?v?rdu atveido?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: V?cu ?pa?v?rdu atveido?ana

V?cu valodas ?pa?v?rdu atveido?ana latvie?u valodas vid? tiek veikta p?c fon?tisk?s transliter?cijas principa iev?rojot latvie?u valodas trad?cijas v?cu ?pa?v?rdu atveido?an?. V?cu valodas alfab?ta burti un burtkopas tiek p?rlikti latvie?u valodas ortogr?fij?, pak?aujot ?os v?rdus gramatiz?cijai .

P?c ?iem noteikumiem atveido v?cu, austrie?u, da?as ?veicie?u vai ?o tautu izcelsmes cilv?ku personv?rdus , k? ar? ?eogr?fiskos nosaukumus V?cij? , Austrij? , Lihten?tein? , da?? ?veices , Be??ijas un It?lijas ( Dienvidtirol? ). P?c v?cu valodas atveides principiem atveidojami ar? atsevi??i vietv?rdi Nam?bij? , Braz?lij? , Kan?d? . Atsevi???s situ?cij?s p?c v?cu valodas principiem atveido ar? Francijas austrumu re?ionu Elzasas un Lotringas ?eogr?fiskos nosaukumus. Tradicion?li p?c v?cu valodas principiem atveidojami v?ciskas izcelsmes nosaukumi Krievij? .

P?c v?cu valodas principiem atveidojami ar? jidi?a izcelsmes personv?rdi.

V?cu izcelsmes personv?rdi sastopami ar? daudz?s cit?s valst?s. Atveidojot citu pasaules re?ionu v?cu izcelsmes personu v?rdus, j??em v?r? ?aj? zem? pie?emt? izrunas vai atveides prakse, lai ar? latvie?u valod? tradicion?li k? prim?rie tiek lietoti v?cu atveides principi.