한국   대만   중국   일본 
T??eris ? Vikip?dija P?riet uz saturu

T??eris

Labot saites
Vērtīgs raksts
Vikip?dijas lapa
T??eris
Panthera tigris ( Linnaeus , 1758)
Bengālijas tīģeris (Panthera tigris tigris)
Beng?lijas t??eris ( Panthera tigris tigris )
Klasifik?cija
Valsts Dz?vnieki ( Animalia )
Tips Hordai?i ( Chordata )
Klase Z?d?t?ji ( Mammalia )
K?rta Pl?s?ji ( Carnivora )
Dzimta Ka?u dzimta ( Felidae )
?ints Panteras ( Panthera )
Suga T??eris ( Panthera tigris )
Sinon?mi
  • Felis tigris
  • Tigris striatus
  • Tigris regalis
Izplat?ba


   Teritorijas, kur?s t??eris izmiris
   M?sdienu izplat?bas are?ls
T??eris Vikikr?tuv?

T??eris ( Panthera tigris ) ir liel?kais ka?u dzimtas ( Felidae ) p?rst?vis. [1] Liel?k?s t??era pasugas var sal?dzin?t ar aizv?sturiskajiem, izmiru?ajiem lielajiem ka?iem, to ?erme?a garums sasniedz 3,3 metrus , masa ? 300  kilogramus , ilk?i var b?t 10  centimetrus gari. [2] T??erim ir devi?as pasugas, no kur?m tr?s ir izmiru?as. Atliku?o se?u pasugu izdz?vo?ana ir apdraud?ta. Tos apdraud pieejam?s dz?ves vietas samazin??an?s, izplat?bas fragment?cija un med?bas. Visbie??k sastopam? t??era pasuga ir Beng?lijas t??eris ( Panthera tigris tigris ), bet visliel?k? ir Am?ras t??eris ( Panthera tigris altaica ).

V?sturiski t??eris apdz?voja gandr?z visu ?ziju . T? apdz?vot?s teritorijas s?k?s ar Mezopot?miju un Kauk?zu un plet?s austrumu virzien?, aptverot Sib?riju un Austrum?ziju l?dz Beringa j?rai un Indon?zijai . T??eris bija sastopams pat Kalimant?nas un Palavanas sal?s. [3] M?sdien?s t? izplat?ba ir dramatiski samazin?jusies. 19. gadsimt? t??eris tika piln?b? izn?cin?ts ?zijas rietumu da?? un ir fragment?ri sastopams tikai Dienvid?zij? un Austrum?zij? .

Izplat?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T??eru izplat?bas zieme?u robe?a m?sdien?s ir Am?ras upe, att?l? Am?ras t??eris ( Panthera tigris altaica )

T??eris ir t?ri azi?tiska suga, vair?k austrumazi?tiska. Suga att?st?j?s ?zijas austrumos pleistoc?na s?kum? (pirms apm. 2 miljoniem gadu). Pirms apm?ram 10 000 gadiem t??eri p?rvietoj?s gan uz dienvidiem p?ri Himalaju kalniem un izplat?j?s pa visu Indiju , gan uz zieme?iem l?dz Beringa j?rai. V?l 1900. gad? t??eri apdz?voja Kazahstanu , Zieme?ir?nu, Am?ras ieteku un Zunda salas . M?sdien?s ?o teritoriju liel?kaj? da?? t??eri ir izn?cin?ti. Piej?ras novad? ( Krievija ) ir palikusi neliela Am?ras t??eru popul?cija. Kopum? ir izdz?voju?i apm?ram 7% no visas k?dreiz?j?s t??eru popul?cijas. [4] T? izplat?ba ir ?oti sadrumstalota un fragment?ra, tas sastopams neliel?s, izol?t?s teritorij?s s?kot ar Indijas un ??nas rietumiem un beidzot ar Dienvidaustrum?ziju austrumos. [5] Zieme?u robe?a t??era izplat?bai ir Am?ras upe Sib?rijas austrumos. Vien?g? sala, kur? m?sdien?s ir sastopams t??eris, ir Sumatra . Kop? 20. gadsimta tas vairs nav sastopams Bali un Javas sal?s. Par t??eriem Borneo sal? liecina tikai fosiliju atradumi.

T??eri apdz?vo da??das vides, tai skait? mangrovju purvus, bambusa audzes tropos , ar kr?miem aizaugu?us me?us v?s?kos apgabalos, tuksne?ainas un akme?ainas pauguraines, k? ar? taigu zieme?os. Kalnos tie m?jo l?dz 3000 metriem virs j?ras l?me?a . Atkar?b? no dz?vo?anas apst?k?iem, med?juma daudzuma un t??era dzimuma, katra indiv?da med?bu apgabals var b?t no 30 l?dz 3000 km² .

Evol?cija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Vec?k?s t??erim l?dz?g?s sugas Panthera palaeosinensis fosilijas ir atrastas ??n? un Jav?. ?ie aizv?sturiskie t??eri dz?voja pirms 2 miljoniem gadu un tie bija maz?ki augum? nek? m?sdienu t??eri. Sen?k?s "?st? t??era" fosilijas ir atrastas Jav? un t?s ir 1,6?1,8 miljonus gadu vecas. Seno t??eru fosilijas no pleistoc?na s?kuma un vidus ir atrastas ar? ??n? un Sumatr?. Indiju un ?zijas zieme?u teritorijas, k? Beringa j?ras krastu, Jap?nu un Sahal?nu t??eris sasniedza pleistoc?na beig?s. Jap?n? atrast?s t??era fosilijas liecina, ka uz salas dz?vojo?ie t??eri bija maz?ki augum? k? kontinent? dz?vojo?ie radinieki. L?dz holoc?nam t??eri bija sastopami ar? Borneo un Palavanas sal?s. [3]

?r?jais izskats [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sumatras t??eris ( Panthera tigris sumatraes ) ir maz?kais no vis?m t??eru pasug?m

T??era ?ermenis ir izstiepts un musku?ots ar sp?c?g?m k?j?m un pleciem. T?pat k? lauvas t??eri sp?j pavilkt med?jumu, kas ir daudz liel?ks un smag?ks par pa?u pl?s?ju. Aste gara, vienm?r?gi nolaista, apm?ram 60?110 cm gara. T??eris ir visliel?kais savva?? m?to?ais lielais ka?is vis? ka?u dzimt?, [6] t? vid?jais svars ir 100?250 kg . Liel?kie indiv?di var sasniegt vair?k k? 310 kg. ?erme?a augstums 70?120 cm, [7] garums l?dz 2,9?3,5 metriem (ar asti). T?vi?i augum? ir nedaudz liel?ki par m?t?t?m, bet t?vi?u masa var b?t 1,7 reizes liel?ka nek? m?t?t?m. [8] Ar? to ?epas ir plat?kas k? m?t?t?m. Biologi p?c ?epu nospiedumiem var noteikt, vai p?das ir atst?jis t?vi?? vai m?t?te. [9] Turkl?t virzien? uz dienvidiem pasugas k??st arvien maz?kas. Liel?k? pasuga ir Am?ras t??eris , kura ?ermenis var sasniegt 3,5 metrus, bet masa 317 kg. [10] Vismaz?k? pasuga ir Sumatras t??eris . T? svars ir tikai 75?140 kg. [11] Galva t??erim ir ieapa?a, t? galvaskauss atg?dina lauvas galvaskausu, bet purna da?a sal?dzino?i ir izstiept?ka. Ar? n?sis lauvai ir plat?kas. Ausis ?sas, apa??gas. Uz priek?k?j?m 5 pirksti , uz aizmugur?j?m 4; visi pirksti ar ievelkamiem nagiem . Acis apa?as un dzeltenas. Iz??mums ir baltie t??eri, kuru acis ir zilas. Tums? t??eris redz apm?ram se?as reizes lab?k nek? cilv?ks.

Apspalvojums ir bl?vs un ?ss dienvidu pasug?m, bet gar?ks ? zieme?u pasug?m. Kr?sojuma fons uz muguras un s?niem dzeltens vai oran?s, uz kakla un v?dera ? balts vai iedzeltens. P?r visu ?ermeni ir br?nas, tum?i pel?kas vai melnas ???rseniskas sv?tras. Rakstur?gais t??era kr?sojums ?auj tam brik??os un z?l? palikt neman?mam. Katrai pasugai ir at??ir?gs sv?tru raksta raksturs, k? ar? ka?oka pamatkr?sa. Piem?ram, Am?ras t??era ka?oks ir gai??ks k? p?r?j?m pasug?m. T??era kr?sojums dod iesp?ju pasugas at??irt vienu no otras. Indij? ir sastopami ar? baltie t??eri ? da??ji alb?ni . Tiem ir br?nas joslas uz balta fona un gai?i zilas acis. Katram t??erim, neatkar?gi no pasugas, turkl?t ir savs individu?lais, at??ir?gais sv?tru raksts. P?c t? var at??irt vienu t??eri no otra; sv?tru raksts ir tikpat individu?ls k? cilv?ka pirkstu nospiedumi. Sv?tru raksts ir redzams ne tikai ka?oka matojum?, bet ar? uz ?das. Ja t??eri nosk?tu, t? sv?tru raksts joproj?m b?tu redzams. T?pat k? citiem lielajiem ka?iem, ar? t??eriem uz ausu aizmugur?j?s sienas ir ko?i balti laukumi. Zin?tnieki uzskata, ka dz?vnieki, izmantojot ausu baltos laukumus, viens ar otru komunic?.

Baltais t??eris [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Baltais t??eris Benergatas Nacion?laj? park? Indij?
Zeltainais t??eris Kugu?ra kalna zood?rz? ASV

T??eriem iesp?jama g?nu mut?cija, kuras rezult?t? to ka?oks ir balts . Savva?? balti t??eri ir sastopami ?oti reti, bet zood?rzos tos ?pa?i selekcion? un pavairo. Balto t??eru pavairo?ana bie?i noved pie inbr?dinga , t?d?? tie bie?i piedzimst ar fiziskiem defektiem. [12] Baltie t??eri ar? ?oti bie?i ??iel?, un pat, ja kopum? baltais t??eris ir vesels, bez ac?mredzamiem defektiem, t? m??s ir ?s?ks nek? rudajiem t??eriem. Lai izvair?tos no inbr?dinga, m?dz p?rot da??du pasugu t??erus. Jo baltie t??eri nav atsevi??a pasuga, bet tikai kr?su vari?cija. Savva?? baltie t??eri ir sastopami tikai Beng?lijas t??eriem. Visi nebr?v? dzimu?ie baltie t??eri vismaz da??ji ir Beng?lijas t??eru p?cn?c?ji. [13] Past?v viedoklis, ka balt?s kr?sas reces?vais g?ns piem?t tikai Beng?lijas t??eriem, lai gan tam ?obr?d nav rasts izskaidrojums. [12] Pirmie nov?rojumi par baltajiem t??eriem savva?? tika veikti 19. gadsimta s?kum?. [13] Balti t??er?ni var piedzimt tikai tad, ja abiem vec?kiem ir reti sastopamais, ?pa?ais reces?vais g?ns. Zin?tnieki ir veiku?i p?t?jumus un atkl?ju?i, ka ?is g?ns piem?t 1 no 10 000 t??eriem. Lai ar? baltais pigments ir atrodams t??era ka?oka tum??kaj?s sv?tr?s un tiem ir ar? zilas acis, baltie t??eri nav alb?ni.

Zeltainais t??eris [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T??eriem piem?t v?l viens reces?vais g?ns, kas rada ?pa?i retu kr?su vari?ciju ? zeltaini s?rtu toni ?, reiz?m to sauc par zeme?u toni. Zeltainajam t??erim ir gai?s, zeltaini s?rts ka?oks ar ko?i rud?m sv?tr?m un gai?as k?jas. Matojums ir ?oti biezs, sal?dzino?i daudz biez?ks k? parasti t??eriem m?dz b?t. [14] Zeltainie t??eri ir v?l ret?k sastopami k? baltie t??eri. Nebr?v? zood?rzos vis? pasaul? dz?vo apm?ram 30 zeltainie t??eri. Ar? zeltainie t??eri nav atsevi??a pasuga, bet tikai kr?su vari?cija, kas sastopama starp Beng?lijas t??eriem. Da?iem zeltainajiem t??eriem ir ar? balt? t??era g?ns. Ja sap?ro divus ??dus zeltainos t??erus, tad var piedzimt balti t??er?ni bez sv?tr?m. Gan zeltainie t??eri, gan baltie t??eri ir liel?ki k? parastie Beng?lijas t??eri.

Zilais t??eris [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ir sastopami ar? pel?ki t??eri un gandr?z vai piln?gi melni t??eri, kurus sauc par zilajiem t??eriem . Ar? ?is t??eru veids netiek uzskat?ts par atsevi??u pasugu. T? ir tikai kr?su vari?cija, kas sastopama ??nas t??eriem un Am?ras t??eriem . Par ??s kr?sas vari?ciju liecina tikai atsevi??u cilv?ku zi?ojumi, tai nav autoritat?va apstiprin?juma. ?pa?i daudz zi?ojumu par pel?kas kr?sas t??eriem pien?k no ??nas Fudzja?as provinces.

Hibr?di [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Lauvt??era ka?okam ir gan sv?tras, gan plankumi
T??eri par teritoriju parasti nekaujas, tie tikai noskaidro, kur? ir dominantais no abiem

19. gadsimt? zood?rzos uzs?ka hibridiz?t lielos ka?us, jo da??die hibr?di piesaist?ja papildus apmekl?t?jus. [15] K?uva popul?ri hibridiz?t lauvu ar t??eri. ?pa?i bie?i tika izmantoti Am?ras t??eri un Beng?lijas t??eri. ??dus lauvas un t??era hibr?dus sauc par lauvt??eriem (lauvu t?vi?? un t??eriene) un t??erlauv?m (t??eru t?vi?? un lauvene). Lauvt??eri no abiem saviem vec?kiem manto aug?anas g?nu , kas veicina liela auguma veido?anos. T?d?j?di lauvt??eri ir daudz liel?ki par saviem vec?kiem un ir visliel?kie ka?veid?gie dz?vnieki pasaul?. To ?erme?a garums ir 3?3,7 metri, masa 360?450 kg, da?i indiv?di ir v?l liel?ki. Lauvt??eru t?vi?i ir sterili, bet m?t?tes bie?i var rad?t p?cn?c?jus. T??erlauvas ir daudz ret?k sastopami. M?sdien?s ??da hibridiz??ana ir p?rtraukta, jo zood?rzi piedal?s sugu un pasugu saglab??anas programm?s n?kamaj?m paaudz?m. Tikai da?os ??nas priv?tajos zood?rzos joproj?m tiek audz?ti hibr?di. [16]

Uzved?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T??eris ir vientu?nieks un izvair?s no citiem t??eriem
No lielajiem ka?iem tikai jagu?rs un t??eris labpr?t peld?s un stund?m atv?sin?s ?den?
T??eris med? blesbokus

T??eris ir izteikts vientu?nieks un teritori?ls pl?s?js. Teritorijas lielums ir atkar?gs no pieejam? med?juma daudzuma, k? ar? t?vi?iem ir svar?gi, lai t? teritorija p?rsegtos ar m?t?tes teritoriju. M?t?tes teritorija ir apm?ram 20 km² liela, bet t?vi?iem t? var sasniegt 60?100 km². T?vi?a teritorija parasti p?rkl?jas ar vair?ku m?t??u teritoriju.

Attiec?bas starp diviem ?pat?iem var b?t diezgan sare???tas. Nov?rojumos ir noskaidrojies, ka t??eriem nepast?v k?ds noteikts attiec?bu modelis. Pamat? tie cen?as viens no otra izvair?ties, bet ir nov?rots, ka tie sav? starp? dal?s ar med?jumu. T?vi?? reiz?m barojas kop?gi pat ar vair?k?m m?t?t?m un to mazu?iem. At??ir?b? no lauvu t?vi?a t??eris ?auj m?t?t?m un mazu?iem pa?st pirmajiem, un to kop?g? baro?an?s ir mier?ga, bez str?diem. Ar? sasvstarp?ji nepaz?stami t??eri m?dz kop?gi baroties no viena med?juma. Turkl?t ir nov?rots, ka, bar?bas mekl?jumos sastopot t?vi?u, m?t?te necen?as sarg?t mazu?us un uztver t?vi?a kl?tb?tni mier?gi. Zin?tnieki uzskata, ka visticam?k mazu?u t?vs ir sastaptais t?vi??. [17]

Kad jauna m?t?te nostiprina savu teritoriju, t? cen?as atrasties p?c iesp?jas tuv?k m?tei. To teritorijas parasti p?rkl?jas. K??stot vec?kai, jaun?s t??erienes teritorija pamaz?m atdal?s no m?tes teritorijas. Jaunie t?vi?i toties cen?as aiziet p?c iesp?jas t?l?k, ie?emot k?du pamestu teritoriju vai dz?vojot k?da dominanta t?vi?a teritorij?, iev?rojot hierarhiju, l?dz pieaug pietiekami sp?c?gs, lai k??tu par dominanto t?vi?u. [17] Divi t?vi?i ir savstarp?ji neieciet?g?ki nek? divas nepaz?stamas m?t?tes. Tom?r str?di par teritoriju pamat? tiek atrisin?ti bez ?stas c??as. Ir nov?rots, ka t??eris, kas piek?pjas, nogu?as uz muguras, r?dot dominantajam t??erim v?deru. [18] L?dzko dominance ir noskaidrota, dominantais t??eris parasti izturas ieciet?gi pret citiem t??eriem sav? teritorij?. Pak?autajiem j?cen?as vienm?r pab?gt mal? un neatrasties p?r?k tuvu kaimi?os. [17] Ne??l?ga c??a starp diviem t?vi?iem var s?kties tikai par m?t?tes labv?l?bu. ??da c??a var beigties ar? ar viena pretinieka n?vi, lai gan tas notiek ?oti reti. [17] Teritorijas iez?m??anai t??eris lieto ur?nu un ?pa?o an?lo dziedzeru sekr?tu, k? ar? ieskr?p?jot z?mes ar nagiem. T?pat k? citi lielie ka?i t??eris sp?j ska?i r?kt. Iz??ir divu veida r?cienus ? agres?vo un neagres?vo. T??eris komunik?cijai izmanto ar? ?urd??anu, ???k?anu, r?k?anu un citas ska?as .

Starp lielajiem ka?iem tikai t??eriem un jagu?riem pat?k peld?ties. T??eris ir lielisks peld?t?js un sp?j peldot pat aiznest med?jumu uz dro??ku vietu. Karst? laik? t??eris stund?m atv?sin?s ?den? , peld?m tiek izmantotas upes , ezeri un d??i. Lai ar? t??eris ir veikls pl?s?js un vienl?dz labi p?rvietojas da??dos reljefos, kokos k?pj tikai jaunie t??eri.

Med?bas un bar?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T??eris ir akt?vs mednieks. Med? p?rsvar? nakt?s, ?pa?i tropos. T??eri med? pamat? lielus vai vid?ji lielus dz?vniekus. Iecien?ti ir p?rnad?i : gauri , me?ac?kas , da??di brie?i , stirnas , Indijas antilopes un bife?i , bet t??eris neatsak?s ar? no citiem dz?vniekiem. Tas med? ar? tapirus , m?rka?us , pitonus , bru?urupu?us , zivis , krabjus , vardes un kukai?us . Mand??rij? t??eri regul?ri uzbr?k br?najiem un ?zijas melnajiem l??iem , bet Indij? garl?pu l??iem . Med?jumu tr?kuma d?? t??eri var uzbrukt ar? m?jdz?vniekiem un su?iem . [19] Ir zin?mi gad?jumi, kad t??eri uzbruku?i krokodiliem , pitoniem , leopardiem un pat citiem t??eriem. T?pat, k? lauvas , t??eri m?dz b?t cilv?k?d?ji ; parasti tie ir veci un slimi ?pat?i, kuri vairs nesp?j nomed?t p?rnad?us. Lai ar? zilonis ir liels dz?vnieks un parasti t??eris to neizv?las par med?jumu, abu dz?vnieku starp? reiz?m izce?as konflikti. Ir biju?i gad?jumi, kad t??eris ir nomed?jis Indijas degunradzi . Zilo?u un degunrad?u mazu?i ik pa laikam k??st par t??era med?jumu. Retos gad?jumos t??eris barojas ar ve?et?ru bar?bu, ?pa?i iecien?ti ir kumbhi koka aug?i . [19]

Med? t??eri no sl?p?iem vai piezogoties, p?c tam veicot asu izr?vienu vai l?cienu (l?dz 9 m t?lum? un 2 m augstum?). Rantambores nacion?laj? park? 1980. gados tika nov?rots k?ds t??eris, kur? savam med?jumam uzbruka no ezera, pielavoties zem ?dens. ??ds med?bu veids tika nov?rots pirmo reizi 200 gadu t??eru nov?ro?anas v?stur?. [20] T??erim ir t?ds sp?ks, ka tas var p?rkost vai p?rlauzt kakla skrieme?us pat bife?iem , bet med?jumu var aizstiept vair?kus kilometrus. Reiz?m t??eris nogalina tikai ar vienu ?epas cirtienu, sa??aidot galvaskausu vai p?rlau?ot upura mugurkaulu . [21] Med?jumu tas vaj? ne vair?k k? 100 - 150 metrus. Vien? reiz? t??eris var ap?st ap 35 kg ga?as . Med? t??eris klus?jot, bet ska?as sign?lus lieto tikai p?ro?an?s period?.

Attiec?bas ar citiem pl?s?jiem [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T??eris m?dz nogalin?t citus pl?s?jus , lai gan parasti tie cen?as viens no otra izvair?ties. Par t? upuriem var k??t gan leopards , gan pitons un pat krokodils . [22] Sa?eroties ar krokodilu, t??eris cen?as tam izskr?p?t acis . [19] Leopards no t??era izvair?s, med?jot cit? laik? un cita rakstura med?jumu. Ir nov?rots, ka leopards un t??eris kopum? sp?j sadz?vot sam?r? ierobe?ot? telp?. [23] Ar? ar vilkiem t??eris dala teritoriju un med?juma resursus. Laiku pa laikam sarkanie su?i sakaujas ar t??eri par bar?bu, to reiz?m nogalinot, pa?iem necie?ot lielus zaud?jumus. [21] Ir nov?rots, ka vientu??, no bara padz?ts ?ak?lis m?dz izveidot komens?lismu jeb mier?gas un neitr?las l?dz?spast?v??anas attiec?bas ar t??eri. ?ie vientu?ie ?ak??i izv?las sev k?du t??eri, kuram visur seko no dro?a att?luma. Tas barojas ar t??era med?juma paliek?m p?c tam, kad t??eris ir pa?dis. Reiz?m ?ak?lis pal?dz lielajam pl?s?jam atrast med?jumu un to pazi?ot ar ska?u rie?anu. T??eris parasti ir ieciet?gs pret savu vientu?o sekot?ju. Ir nov?rots, ka ??ds ?ak?lis pat mier?gi p?rvietojas starp vair?kiem t??eriem, atrodoties no visiem vien?di dro?? att?lum?. [24] Sib?rij? t??eris uz med?jumu konkur? ar br?najiem l??iem; abi pl?s?ji pamat? cen?as viens no otra izvair?ties. Tom?r t??eris vienm?r pie izdev?bas nogalina l??a mazu?us un reiz?m pa?u pieaugu?o l?ci. Krievij? nov?rojumu dati liecina, ka Am?ras t??erim 5?8% no med?juma sast?da br?nie l??i. [11] Da?reiz ir nov?rots, ka br?nais l?cis uzvar c??u un nogalina t??eri. Abi pl?s?ji laiku pa laikam cen?as viens otram nozagt med?jumu. Garl?pu l?cis ir agres?vs dz?vnieks un itin bie?i jaunos t??erus padzen no to med?juma, lai gan bie??k tie?i Beng?lijas t??eris med? garl?pu l?ci. [11]

Vairo?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T??eriene ar mazu?iem

P?ro?an?s var notikt visa gada garum?, t??eriem nav noteiktas p?ro?an?s sezonas. Tom?r visbie??k tas notiek laik? no novembra l?dz apr?lim. [25] K? visiem ka?iem t??eru p?ro?an?s ir ska?a. Gr?sn?bas periods ilgst 16 ned??as. Parasti piedzimst 3?4 t??er?ni, kas sver apm?ram 1 kg . Mazu?i ir akli un bezpal?dz?gi. T??er?ni piedzimst ?pa?i izveidot? mig?, kas iesl?pta biez? z?l? vai al?. Mazu?us audzina m?te viena pati, lai gan t?vs ar tiem reiz?m tiekas. Sve?s t?vi?? mazu?us var nogalin?t, lai rosin?tu t??erieni atkal mekl?ties. M?t?tes, ja t??er?ni aiziet boj?, parasti atk?rtoti mekl?jas apm?ram 5 m?ne?u period?. [25] Apm?ram puse no mazu?iem nesasniedz 2 gadu vecumu.

Katr? metien? ir viens dominantais t??er?ns, kas visbie??k ir t?vi??, bet var b?t ar? m?t?te. [20] ?is mazulis domin? p?r p?r?jiem mazu?iem rota?u laik? un ir akt?v?ks k? citi. Tas ar? ?tr?k k? parasti k??st patst?v?gs un pamet m?ti. Migu t??er?ni pamet apm?ram 8 ned??u vecum? un s?k sekot m?tei l?dzi, tom?r m?te ?aj? laik? nepamet savu teritoriju. Patst?v?bu t??er?ni ieg?st apm?ram 18 m?ne?u vecum?, bet m?ti tie atst?j 2 l?dz 2,5 gadu vecum?. M?t?tes dzimumbriedumu sasniedz 3?4 gados, bet t?vi?i 4?5. [25] T??erienei t?s dz?ves laik? parasti piedzimst apm?ram vien?ds skaits m?t??u un t?vi?u. T??eri sam?r? viegli piem?rojas dz?vei nebr?v? un labi vairojas zood?rzos. [26]

Sistem?tika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

T??erim ir 9 pasugas, no kur?m m?sdien?s dz?vojo?as ir 6 pasugas:

Izmiru??s pasugas:

T??eru popul?cijas un to aizsardz?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?iva s?? uz t??era ?das

T??eru popul?cija pasaul? ir apdraud?ta, jo tos med?, lai ieg?tu skaisto ka?ok?du, un, att?stoties cilv?ku saimnieciskajai darb?bai, tie zaud? dz?ves telpu. 20. gadsimta s?kum? pasaul? dz?voja vair?k nek? 100 000 t??eru. M?sdien?s to skaits ir dramatiski samazin?jies un savva?? dz?vo 1500?3000 t??eri. [27] Da?u pasugu popul?cijas ir ekstr?mi mazas, k?, piem?ram, ??nas t??era popul?cija, kuras lielums ir apm?ram 20 ?pat?i savva??. Lai nepie?autu t??eru izzu?anu, ir uzs?kti savva?? atgrie?anas projekti, kuru ietvaros nebr?v? audz?tus t??erus palai? savva??. Viens no ??diem projektiem ir "Gl?b ??nas t??erus" ( Save China's Tigers ) [28]

Indij? ir dzi?as saknes t??eru nogalin??an? un to ?das izmanto?an?. Tibetas iedz?vot?ji ar? m?sdien?s no Indijas malu medniekiem akt?vi uzp?rk t??eru ?das, lai pagatavotu apmetni. C??? pret malu mednieku biznesu un seno trad?ciju valk?t t??era ?du ir iesaist?jies pat Dalailama , aicinot vair?kk?rt?gi tautie?us p?rtraukt ?du pirk?anu un noziedznieku atbalst??anu. 2006. gad? p?c ??da Dalailamas uzsaukuma Tibet? notika publiska t??era ?du dedzin??ana. Asto?i akt?visti tika apcietin?ti un aps?dz?ti kontaktos ar Tibetas gar?go l?deri. [29]

Indijas t??eri [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Indij? dz?vo Beng?lijas t??eris , kuram ir liel?k? savva?as t??eru popul?cija, [30] apm?ram 1400 ?pat?u. Popul?cija ir vairs tikai 11% liela no k?dreiz?j?s Indijas t??eru popul?cijas, turkl?t t? ir sadrumstalota un cilv?ku apdraud?ta. [31] P?c Indiras Gandijas ierosmes 1973. gad? tika uzs?kts t??eru aizsardz?bas projekts. Tika izveidoti 25 rezerv?ti, kuros pl?s?ji tiek aizsarg?ti un nov?roti. To skaits 1973. gad? bija 1200 ?pat?u un 1990. gad? sasniedza vair?k k? 3500, bet, atsl?bstot vald?bas uzman?bai, 2008. gad? malu mednieku akt?v?s darb?bas d?? to skaits vairs bija tikai 1400 t??eri. [32] Indijas vald?ba no jauna ir uzs?kusi akt?vus t??eru aizsardz?bas pas?kumus, ieguldot 153 miljonus ASV dol?ru da??dos projektos un p?rce?ot ap 200 000 ciema iedz?vot?ju no rezerv?ta teritorij?m. K? ar? p?d?jos gados ir izveidoti 8 jauni t??eru rezerv?ti. [33]

Krievijas t??eri [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Krievijas Feder?cijas Piej?ras novad? m?jo Am?ras t??eris , kas 20. gadsimta vid? gandr?z izmira, to skaits 1940. gados bija vairs tikai apm?ram 40 ?pat?i. Padomju Savien?ba uzs?ka stingrus aizsardz?bas pas?kumus un Sib?rijas t??eru popul?cija atjaunoj?s, sasniedzot vair?kus simtus. P?c Padomju Savien?bas sabrukuma malu mednieki atkal uzs?ka med?t t??erus un to ?das p?rdot uz ??nu. Viet?j?s varas strukt?ras cen?as ierobe?ot malu medniekus, bet gr?t?bas sag?d? tas, ka Am?ras t??erim ir ?oti liela teritorija. Vienai t??erienei ir apm?ram 450 km 2 liela plat?ba, bet t?vi?am t? ir v?l liel?ka. Akt?visti cen?as iedz?vot?jus noska?ot saudz?t t??erus, jo tie pal?dz kontrol?t pel?ko vilku popul?ciju. Lielais ka?is samazina pel?ko vilku skaitu, jo abi ir konkurenti uz vienu med?jumu, toties t??eris daudz ret?k tuvojas cilv?kam un t? m?jlopiem k? vilki. ?obr?d savva?? m?t 400?500 Am?ras t??eri.

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  • D?ims Korbets. Kumaonas cilv?k?d?ji. R:, Zin?tne, 1970.
  • Jans Lindbl?ds. "D?ung?u gr?matas" pasaule. R:, Zin?tne, 1987.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ↑ Urs Kagi & Jose Klee. ≪Tiger: Description and Behavior≫ . Lynx.uio.no. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-02-22 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  2. ↑ ≪Animal Face-Off: Lion vs. Tiger≫ . Animal.discovery.com. 2008-04-29 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  3. ↑ 3,0 3,1 Piper, P.J.; Ochoa, J., Paz, V., Lewis, H., Ronquillo, W.P. (2008). "The first evidence for the past presence of the tiger Panthera tigris (L.) on the island of Palawan, Philippines: extinction in an island population.". Palaeogeography, Palaeoclimatology, Palaeoecology 264: 123-127.
  4. ↑ Dinerstein, Eric; Loucks, Colby; Wikramanayake, Eric; Ginsberg, Joshua; Sanderson, Eric; Seidensticker, John; Forrest, Jessica; Bryja, Gosia et al. (2007). "The Fate of Wild Tigers". BioScience 57: 508. doi:10.1641/B570608
  5. ↑ "Conservation news". Oryx 41: 13. 2007. doi:10.1017/S0030605307001627
  6. ↑ ≪Is the biggest big cat the tiger if it is then what is the biggest tiger?≫ . Wiki.answers.com . Skat?ts: 2011-09-20 .
  7. ↑ ≪Tiger≫ . BBC. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011-09-25 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  8. ↑ Matthiessen, Peter. 2000. Tigers in the Snow, p. 47. The Harvill Press, London
  9. ↑ Matthiessen, Peter; Hornocker, Maurice (2001). Tigers In The Snow. North Point Press. ISBN 0-86547-596-2 .
  10. ↑ 1Green Thumb. ≪The Largest Tiger in the World≫ . Humanelement.blogspot.com, 2004-02-26 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  11. ↑ 11,0 11,1 11,2 Vratislav Mazak: Der Tiger. Nachdruck der 3. Auflage von 1983. Westarp Wissenschaften Hohenwarsleben, 2004 ISBN 3-89432-759-6
  12. ↑ 12,0 12,1 ≪White Tigers≫ . Lairweb.org.nz . Skat?ts: 2011-09-20 .
  13. ↑ 13,0 13,1 ≪White Tiger Facts≫ . Indiantiger.org. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2014-02-18 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  14. ↑ ≪Golden Tabby Bengal Tiger≫ . Lairweb.org.nz . Skat?ts: 2011-09-20 .
  15. ↑ ≪Hibridisation≫ . Lairweb.org.nz. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2019-01-27 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  16. ↑ Guggisberg, Charles Albert Walter (1975). Wild Cats of the World. New York: Taplinger Publishing. ISBN 0-8008-8324-1 .
  17. ↑ 17,0 17,1 17,2 17,3 Mills, Stephen. (2004). Tiger. Pg. 89. BBC Books, London
  18. ↑ Thapar, Valmik. (1989). Tiger:Portrait of a Predator. pg. 88. Smithmark Pub, New York
  19. ↑ 19,0 19,1 19,2 Perry, Richard (1965). The World of the Tiger. p. 260. ASIN: B0007DU2IU.
  20. ↑ 20,0 20,1 Thapar, Valmik. (1992). The Tiger's Destiny. Kyle Cathie Ltd: Publishers, London
  21. ↑ 21,0 21,1 Mills, Stephen (2004). Tiger. Richmond Hill., Ont.: Firefly Books. p. 168. ISBN 1-55297-949-0 .
  22. ↑ ≪Tiger: Natural habits≫ . Bangalinet.com . Skat?ts: 2011-09-20 .
  23. ↑ Karanth, K. Ullas; Sunquist, Melvin E. (2000). "Behavioural correlates of predation by tiger (Panthera tigris), leopard (Panthera pardus) and dhole (Cuon alpinus) in Nagarahole, India". Journal of Zoology 250: 255?265. doi:10.1111/j.1469-7998.2000.tb01076.x
  24. ↑ Perry, Richard (1965). The World of the Tiger. p. 260. ISBN 0-89747-230-6 . ASIN B0007DU2IU
  25. ↑ 25,0 25,1 25,2 Nowak, Ronald M. (1999). Walker's Mammals of the World. Baltimore: Johns Hopkins University Press. ISBN 0-8018-5789-9
  26. ↑ ≪Tiger, Panthera tigris≫ . Nationalzoo.si.edu. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011-10-12 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  27. ↑ ≪Tiger Facts≫ . Bigcatrescue.org. 2010-01-04 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  28. ↑ ≪Rare South China cubs head for South Africa≫ . English.savechinastigers.org. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2011-07-28 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  29. ↑ ≪Animal Skin Clothes Burned In Tibet After Dalai Lamas Call≫ . Dalailama.com. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2010-10-30 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  30. ↑ ≪Students' Britannica India: Tiger≫ . Books.google.com . Skat?ts: 2011-09-20 .
  31. ↑ March 12 2008 at 04:26pm. ≪World tiger population shrinking fast≫ . Iol.co.za, 2008-03-12. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2012-10-23 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  32. ↑ ≪Over half of tigers lost in 5 years: census≫ . Hindu.com. 2008-02-13. Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008-02-20 . Skat?ts: 2011-09-20 .
  33. ↑ ≪India Reports Sharp Decline in Wild Tigers≫ . News.nationalgeographic.com. 2010-10-28 . Skat?ts: 2011-09-20 .

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Autoritat?v? vad?ba
Saturs ieg?ts no " https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=T??eris&oldid=4021425 "