Telefons

Apm. 1910.g. pastkarte - v?rietis un sieviete run? pa telefonu

Telefons (no grie?u : τ?λε (tele) ? 't?lu' un φων? (f?ne) ? 'balss') jeb t?lrunis ir sakaru ier?ce, kas p?rraida cilv?ka runu elektrisku sign?lu veid?. Par t? izgudrot?ju parasti uzskata Aleksandru Greiemu Bellu , kas telefonu izgatavoja Boston? 1876. gad?, kaut ar? ir citi varianti par t? izcelsmi. ^[1]

Telefona uzb?ve vienk?r??kaj? variant? ir elektrisk? ??d? sasl?gts jut?gs mikrofons (kuru izveido?ana un uzlabo?ana bija svar?ga telefona rad??anas da?a) un ska?runis . ??s abas ier?ces ieb?v? telefona klausul?, lai ar? agr?k, 20. gadsimta s?kum?, bija sastopami telefoni, kam ?ie komponenti bija atsevi??i.

Iedal?jums [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Parasti ar v?rdu telefons saprot fiks?to telefona l?niju gala iek?rtu. V?l ir ar? mobilie telefoni un radiotelefoni. Radiotelefonu piesl?dz pie parast?s telefona l?nijas un t? b?zes stacija pieder lietot?jam. Mobilo telefonu piesl?dz tie?i pie sakaru t?kla un b?zes stacijas pieder telekomunik?ciju uz??mumam. Abos ?ajos gad?jumos telefons ar telefonu t?klu ir saist?ts tikai ar radiosakariem. V?l, it ?pa?i p?d?j? laik?, atsevi??i izdala VoIP ( Voice over IP ) telefonus. Tos piesl?dz tie?i pie datort?kla un b?t?b? tie ir specializ?ti datori, kas ska?u p?rraida, izmantojot IP protokolu (transporta sl??a protokoli var b?t da??di, bet lab?k standartiz?tie ir SIP un RTP). Lai ar? GSM un UMTS mobilie telefoni ir specializ?ti datori, tos iedala atsevi??i, t?p?c, ka tie lieto specifiskus standartus (ne IP).

Analogais telefona apar?ts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Runas p?rv?r?anai elektriskos sign?los s?kotn?ji telefona apar?tos lietoja ogles mikrofonus. Ogles mikrofons ir ar ogles pulveri pild?ta kapsula, kur? eso?ais pulveris gaisa sv?rst?bu ietekm? maina elektrisko pretest?bu. Telefona apar?ta elektriskais kods ir ??ds: nolikta klausule ? telefonam nav l?dzstr?vas pretest?bas. Zvana ??de ir piesl?gta caur 1 μF kondensatoru. Pace?ot klausuli, nosl?dzas l?dzstr?vas ??de, kur? ir iesl?gts mikrofons, telefons un ciparripa.

Impulsu ciparripa [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Ciparripa, sast?dot numurus, l?nijas l?dzstr?vas ??d? rada apm?ram 0,1 sekundi garu p?rtraukumu virkni. ?os p?rtraukumus re?istr? telefona centr?le. Sekundi gar? interv?ls starp p?rtraukumiem tiek uzskat?ts par n?kamo ciparu. Noraidot ciparu 1, l?nij? tiek padots viens p?rtraukums, noraidot 0, desmit p?rtraukumi.

Ton?lais numursast?d?t?js [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Visbie??k lieto DTMF, kur? katram tausti?am (ciparam) atbilst ska?as trakta frekven?u josl? ietilpsto?u frekven?u p?ris. Latvij? ton?lo numursast?d?t?ju pielieto?ana k?uva iesp?jama l?dz ar Lattelekom t?kla digitaliz?ciju.

Zvana trakts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Sarunas trakts [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Uzb?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Telefona apar?ts sast?v no:

mikrofona,
telefona kapsulas (tos abus ieb?v? klausul? (da?reiz visu apar?tu ieb?v? klausul?)),
zvana (var b?t elektromagn?tisks zvans, bet m?sdien?s bie?i vien lieto elektroniskas ier?ces (ar pjezoelektrisku ska?runi)),
l?nijas saskarnes ( transformators pretkompens?cijas sh?mas),
ciparripas vai tastat?ras (to lieto, lai ievad?tu sazvan?mo telefona numuru)
sl?d?a (kas sasl?dzas, pace?ot klausuli, tas telefona l?nijai piesl?dz ciparripu/tastat?ru un klausuli).

M?sdien?s lietotie analogie telefonu apar?ti tika konstru?ti, lai b?tu l?ti, vienk?r?i un ar maz?m uztur??anas izmaks?m. (Agr?naj?s konstrukcij?s, piem?ram, bija baterija, kas bija regul?ri j?maina, jo to laiku centr?les nenodro?in?ja baro?anas spriegumu).

Ja balss viet? j?p?rs?ta att?li, lieto faksa apar?tu. Ja j?p?rs?ta dati, lieto modemu . No telefona t?kla skatupunkta ??s ier?ces neat??iras no telefona apar?ta. Fakss sast?v no skenera , printera un modema.

Darb?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Zvana trakts. S?kum? telefonam klausule ir nolikta un pie l?nijas ir piesl?gts zvans (vai kaut kas funkcion?li taml?dz?gs). Tad, kad centr?l? uz attiec?go numuru ien?k ien?ko?ais zvans un l?nija nav aiz?emta (klausule nav pacelta), centr?le l?nij? palai? aptuveni 100V mai?spriegumu, kas darbina zvanu. Tad, kad pace? klausuli, centr?le savieno ar izsauc?ju.
Sarunas trakts. Pace?ot klausuli, l?nijai tiek piesl?gts sarunas trakts.

Sarunas traktam ir 60 omu l?dzstr?vas pretest?ba. P?c t? centr?le nosaka, ka ir pacelta klausule. Sa?emot gatav?bas sign?lu (nep?rtraukts sign?ls, 200 Hz), var s?kt numura p?rraidi (ar ciparripu vai tastat?ru). Centr?le uztver ciparripas raid?tos impulsus vai frekvences.

Ciparripa sast?v no p?rtrauc?ja kontaktiem un tai grie?oties l?nij? tiek nos?t?ti ?si impulsi. Ciparripas grie?an?s ?trumu kontrol?, lai impulsu nos?t??anas ?trums b?tu p?c iesp?jas nemain?gs. Katram ciparam atbilst noteikts impulsu skaits. 1 ? 1, 2 ? 2, ..., 9 ? 9, 0 ? 10. Ciparripa l?nij? veido p?rtraukumus. P?rtraukuma garums ir 1/10 sekundes. Lai ievad?tu vien?da garuma da??da sast?va telefonu numurus, var b?t nepiecie?ams da??ds laiks. (piem?ram, 1000090 vajadz?s vair?k laika k? 1011112). S?kotn?j?s so?u mekl?t?ju un dek??u so?u mekl?t?ju centr?l?s katrs impulss p?rsl?dza so?u mekl?t?ju par vienu poz?ciju.

20. gs. 60. gados tika ieviesta DTMF tehnolo?ija. Tur lieto tastat?ru. Katra poga l?nij? nos?ta divu frekven?u kombin?ciju. Viena no frekvenc?m ir zem 1000Hz, otra ir virs 1000Hz. Iesp?jamas 4 zem?s un 4 augst?s frekvences, kas nodro?ina iesp?ju izveidot tastat?ras ar 16 pog?m. S?kotn?ji ?o tehnolo?iju lietoja l?nij?m starp centr?l?m, bet tur bija da?as probl?mas ar neautoriz?tu piek?uvi ( phreaking ). ?eit, at??ir?b? no ciparripas, visus ciparus var ievad?t vien?di ?tri, turkl?t tas ir ?tr?k k? cipara "1" (?tr?k? cipara) ievad??ana ar ciparripu. Liel?kajai da?ai telefonu tastat?ru ir 12 pogas, t?p?c tur p?d?jo no augst?kaj?m frekvenc?m neizmanto.

Pace?ot klausuli, sl?dzis atsl?dz zvanu un piesl?dz klausuli un tastat?ru (ciparripu) (sarunas traktu).

Zvana traktam nav l?dzstr?vas pretest?bas , bet ir tikai mai?str?vas pretest?ba, ko nodro?ina 1 μF kondensators .