Silt?s frontes izskats, kur br?n? kr?s? att?lota aukst? gaisa masa, kas pamaz?m atst?j k?du teritoriju.
Silt? fronte
ir silt?s
gaisa
masas l?na ien?k?ana k?d? teritorij?. Parasti tas notiek, siltajam gaisam l?ni, divu ? triju dienu laik? sl?dot pa aukst? gaisa masu virzien? uz aug?u. Liel? augstum? veidojas
spalvm?ko?i
, kas ar laiku p?rv?r?as par
sl??m?ko?iem
un tad par
lietus sl??m?ko?iem
, no kuriem ilgsto?i l?st vai smidzina
smalks lietus
. Spalvm?ko?i izveidojas divas dienas pirms lietus un 700?800 km pirms pa?as frontes l?nijas, parasti 7?10 km augstum? virs
Zemes
. Spalvm?ko?i izskat?s pl?ni, tie bie?i p?c izskata atg?dina spalvas, tie var izskat?ties ar?
??veid?gi
. Tie neveido ?nu uz Zemes virsmu, bet gan lai? cauri
Saules
gaismu. ?o m?ko?u kust?ba ir praktiski nepaman?ma un ??iet, ka tie visp?r nekustas uz priek?u. Nokri??i no ?iem m?ko?iem neizkr?t. Tom?r tikai pati spalvm?ko?u par?d??an?s vien nenoz?m?, ka tuvojas silt? fronte, bet t? tuvojas tad, ja spalvm?ko?us pamaz?m nomaina jau biez?ki sl??m?ko?i, kas vienm?r?g? sl?n? nokl?j visas debesis, bet p?c tam par?d?s ar? lietus sl??m?ko?i, kas atnes ilgsto?u, parasti smalku lietu. P?c ??
lietus
, kas var ilgt visu dienu, ien?k siltais gaiss un gaisa temperat?ra paaugstin?s.
Diezgan bie?i par silt?s frontes tuvo?anos liecina ar?
atmosf?ras spiediena
kri?an?s.
Frontes laik? da?reiz m?dz b?t ar?
v?j?
. Parasti ir t?, ka jo liel?ka ir gaisa
temperat?ras
at??ir?ba starp silto un auksto gaisa masu, jo liel?ks ar? b?s
v?j?
.
Silto fronti sinoptiskaj?s kart?s apz?m? ar sarkanu l?niju un apa?iem pusap?iem, kuri v?rsti frontes kust?bas virzien? (
)
Silt? fronte kustas aukst? gaisa virzien?. Tuvojoties siltajai frontei, s?k krist
atmosf?ras spiediens
,
m?ko?i
k??st bl?v?ki, s?k izkrist
nokri??i
. Ziem? frontes laik? nov?rojami zemie
sl??m?ko?i
. Gaisa temperat?ra un
mitrums
l?n?m palielin?s. Pastiprin?s v?j?. Kad fronte jau ir p?rg?jusi, v?ja virziens main?s un tas pagrie?as pulkste?r?d?t?ja kust?bas virzien?, spiediena kri?an?s pal?nin?s un pat s?kas t? pieaugums, m?ko?i izz?d, nokri??i izbeidzas.
Siltais gaiss, p?rvietojoties aukst? gaisa virzien?, satiekas ar auksto gaisu un s?k celties uz aug?u gar ?o auksto gaisu un pamaz?m atdziest. Pien?k br?dis, kad gaiss jau satur p?r?k daudz mitruma un s?k veidoties m?ko?i. M?ko?i nomain?s no spalvu sl??m?ko?iem uz augstajiem sl??m?ko?iem un tad tie p?rv?r?as par lietus sl??m?ko?iem.