Rasa

Vikip?dijas lapa
Rasa
Rasa

Rasa ir atmosf?ras nokri??u veids, kad ?dens tvaiks kondens?cijas un pilienveid? veidojas uz augsnes virsk?rtas, augiem un priek?metiem. [1] ?? par?d?ba visbie??k v?rojama vasaras period?, skaidr?s nakt?s, kad zeme atdziest zem rasas punkta temperat?ras .

Rasas veido?an?s [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Gaisa temperat?ras pazemin??an?s d?? ?dens tvaiks kondens?jas uz objektiem zemes virsmas tuvum? un p?rv?r?as par ?dens pilieniem. Parasti tas notiek nakt?. Tuksne?ainajos rajonos rasa ir diezgan b?tisks nokri??u avots augiem. Sam?r? ?tra gaisa temperat?ras pazemin??an?s notiek uzreiz p?c Saules rieta, kad t?s stari vairs nesilda zemi. ?oti labi apst?k?i rasas veido?anai ir ar? tad, kad debesis ir skaidras, k? ar? tad, ja virsma, uz kuras veidojas rasa, viegli atdod siltumu , piem?ram, z?le. ?pa?i intens?va rasas veido?an?s notiek tropu rajonos, kur gaiss piezemes sl?n? satur daudz ?dens tvaika un ar? ?tri atdziest nakts laik?.

Gaisa temperat?ru, zem kuras s?k izkrist (veidoties) rasa, sauc par rasas punktu .

Latvij? pa nakti rasa var dot 0,1 l?dz 0,3 mm biezu ?dens sl?ni. Kop?jais rasas dotais ?dens daudzums gada laik? nav liels ? apm?ram 10?30 mm. [2]

Piez?mes un atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

  1. ≪Krusa≫ . Arhiv?ts no ori?in?la , laiks: 2008. gada 4. apr?l? . Skat?ts: 2009. gada 25. mart? .
  2. K. Ozola, A. Zirn?tis. Meteorolo?ija. R:, LVI, 1958, 222.-224. lpp.

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]