Rasa
ir
atmosf?ras
nokri??u
veids, kad ?dens tvaiks kondens?cijas un pilienveid? veidojas uz augsnes virsk?rtas,
augiem
un priek?metiem.
[1]
?? par?d?ba visbie??k v?rojama
vasaras
period?, skaidr?s nakt?s, kad zeme atdziest zem
rasas punkta
temperat?ras
.
Gaisa
temperat?ras
pazemin??an?s d??
?dens
tvaiks
kondens?jas uz objektiem zemes virsmas tuvum? un p?rv?r?as par ?dens pilieniem. Parasti tas notiek nakt?. Tuksne?ainajos rajonos rasa ir diezgan b?tisks nokri??u avots augiem. Sam?r? ?tra
gaisa temperat?ras
pazemin??an?s notiek uzreiz p?c
Saules
rieta, kad t?s stari vairs nesilda zemi. ?oti labi apst?k?i rasas veido?anai ir ar? tad, kad debesis ir skaidras, k? ar? tad, ja virsma, uz kuras veidojas rasa, viegli atdod
siltumu
, piem?ram, z?le. ?pa?i intens?va rasas veido?an?s notiek tropu rajonos, kur gaiss piezemes sl?n? satur daudz ?dens tvaika un ar? ?tri atdziest nakts laik?.
Gaisa temperat?ru, zem kuras s?k izkrist (veidoties) rasa, sauc par
rasas punktu
.
Latvij?
pa nakti rasa var dot 0,1 l?dz 0,3
mm
biezu ?dens sl?ni. Kop?jais rasas dotais ?dens daudzums gada laik? nav liels ? apm?ram 10?30 mm.
[2]
- ↑
≪Krusa≫
. Arhiv?ts no
ori?in?la
, laiks: 2008. gada 4. apr?l?
. Skat?ts: 2009. gada 25. mart?
.
- ↑
K. Ozola, A. Zirn?tis. Meteorolo?ija. R:, LVI, 1958, 222.-224. lpp.