Menas Sala Isle of Man Ellan Vannin
?   kro?a teritorija   ?
Menas salas simbols Triskelions lidostas priek??
Karogs ?erbonis
P?rvaldes centrs	Daglasa
Ofici?l? valoda	ang?u valoda un menie?u valoda
Valsts	Apvienot? Karaliste
Administr?cija
-  Menas ?ener?lleitnants	D?ons Lorimers
Plat?ba
- Kop?j?	572  km²
Augst?kais punkts	Snaefell 621  m
Iedz?vot?ji (2021)
- Kop?	84 069
-  Bl?vums	147,72/km²
Laika josla	GMT ( UTC+0 )
- Vasaras laiks ( DST )	UTC ( UTC+1 )
Menas Sala Vikikr?tuv?

Menas Sala ( menie?u : Ellan Vannin , izrun?: /??l??n ?van?n/ , vai vienk?r?i Mannin [?man?n] ; ang?u : Isle of Man ) ir Apvienot?s Karalistes Kro?a ?pa?ums ( Crown dependency ) ar pla??m pa?p?rvaldes ties?b?m. T? atrodas ?rijas j?r? , Britu salu ?eogr?fiskaj? centr? starp Lielbrit?nijas un ?rijas sal?m. Valsts galva de jure ir karalis ??rlzs III , kura tituls ir Menas lords ( Lord of Mann ), bet de facto salu p?rvalda Menas ?ener?lleitnants . Kop? 2021. gada 29. septembra ?ener?lleitnants ir D?ons Lorimers ( John Lorimer ). Menas Sala nav Lielbrit?nijas da?a, ^[1] tom?r tai ir kop?ga ?rpolitika un aizsardz?ba, k? ar? t?s labkl?j?bu un politiku uzrauga Apvienot?s Karalistes vald?ba. Menas Sala nav nekad bijusi Eiropas Savien?b? . ^[2]

V?sture [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Menas Sala no Lielbrit?nijas un ?rijas sal?m atdal?j?s aptuveni 8000 gadus p.m.?., kad, led?jiem no ledus laikmeta intens?vi k?stot, pac?l?s j?ras l?menis . Pirmie cilv?ki sal? ierad?s aptuveni 6500 gadus p.m.?. ^[3] 1. gadu t?kstot? Menas Sal? apmet?s ?elti .

Romie?i , kas iekaroja Brit?niju , neinteres?j?s par Menas salu un nedibin?ja tur past?v?gu koloniju , par ko liecina ?rk?rt?gi mazais uz salas atrasto romie?u artefaktu skaits. ^[4]

Saska?? ar le?endu , kristiet?bu Menas sal? atnesa sv?tais Patriks ( ?rijas patrons). Dom?dami, ka sala tika krist?ta VI gadsimta s?kum?. Visticam?k, mision?ri bija ?ri . ^[4]

Norm??i ?rijas j?r? par?d?j?s 8. gadsimta beig?s. No 800. l?dz 815. gadam sal? iebruka vikingi , 9. gadsimta otraj? pus? uz salas nodibin?ja savas apmetnes un pak??va salu savai varai. No 850. l?dz 890. gadam sala bija pak?auta Dublinas Skandin?vijas kara?iem, bet no 890. l?dz 1079. gadam ? Orknejas gr?fiem . Vis? Skandin?vijas period? sala form?li bija Norv??ijas vasalis , ta?u paties?b? norv??i gandr?z neiejauc?s salas liet?s.

1266. gad? to iekaroja Skotija . P?c tam t? non?ca Anglijas pak?aut?b?, bet 1866 . gad? k?uva par kro?a teritoriju ( Crown dependency ).

Geogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Menas sala atrodas ?rijas j?r? . T?s garums no zieme?iem uz dienvidiem ir aptuveni 48 km, bet platums no rietumiem uz austrumiem ir no 13 l?dz 24 km. Salas zemes plat?ba ir aptuveni 572 km².

Salas dienvidrietumos un zieme?os ir divas gr?das. Vien?gais kalns uz salas ir Snaefell , 621 metru augsts, tas atrodas zieme?austrumos. Saska?? ar senu Menas teicienu, no t?s virsotnes var redz?t septi?as kara?valstis: Mena, Skotija , Anglija , ?rija , Velsa , debesis un Nept?na valst?ba. Starp ab?m gr?d?m stiepjas no rietumu krasta uz austrumu krastu centr?l? ieleja . Gar?k? upe ir Salbi (18 km). T?s austrumu da?? atrodas Menas galvaspils?ta Daglasa ( menie?u : Doolish ).

Iedz?vot?ji [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Saska?? ar 2021. gada tautas skait??anu Menas sal? dz?vo 84 069 cilv?ki, no kuriem 26 677 dz?vo salas galvaspils?t? Daglas? . Iedz?vot?ju bl?vums ir 147,72 cilv?ki uz km².

Vid?jais dz?ves ilgums uz salas ir 77,64 gadi.

• v?rie?iem ? 74,26 gadi;
• sieviet?m ? 81,2 gadi

Uz Menas salas atrodas 4 pils?tas ? Daglasa , Remzija , K?stltauna , P?la .

Ekonomika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Liel?k? banka uz salas ir Isle of Men Bank , kurai sal? ir 11 biroji.

Sala ir viens no liel?kajiem of?oru centriem Eirop? un pasaul?.

No 1962. l?dz 1965. gadam uz salas tika ra?ota Peel P50 automa??na  ? l?dz 2009. gadam pasaul? maz?kais s?rijveida automa??nas modelis. ^[5]

T?risms [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

19. gadsimt? t?risms k?uva par svar?g?ko salas ekonomikas nozari. Masu t?risms s?k?s 1830. gados saist?b? ar regul?ru tvaiko?u satiksmi starp salu (galvenok?rt Daglasu ) un Liverp?li . T?ristu skaits, kas apmekl?ja salu, pieauga vis? 19. gadsimt? un 20. gadsimta s?kum?. Piem?ram, ja 1870. gados katru gadu salu apmekl?ja simts t?ksto?i t?ristu, tad 1913. gad? salu apmekl?ja 553 000 t?ristu. P?c tam, s?koties Pirmajam pasaules karam , t?ristu skaits samazin?j?s, un 1913. gada maksimums tika p?rsp?ts tikai 1948. gad?, bet p?c ?? gada t?ristu skaits s?ka samazin?ties. Tas ir saist?ts ar pak?penisku iedz?vot?ju labkl?j?bas pieaugumu un avi?cijas att?st?bu, k? rezult?t? pieauga Dienvideiropas k?rortu un eksotisk?ku vietu popularit?te. ^[6]

Literat?ra [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Arthur William Moore . Manx Names (Revised Cheap izd.). London : Elliot Stock (public?ts 1906), 1903. – caur Google Books.
• William Sacheverell. Joseph George Cumming (redaktors) . An Account of the Isle of Man . Douglas : The Manx Society, 1859. – caur Google Books.
• George Waldron. William Harrison (redaktors) . A Description of the Isle of Man . Douglas : The Manx Society (public?ts 1865), 1726. – caur Google Books.

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Menas Sala .

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

?is ar Apvienoto Karalisti saist?tais raksts ir nepiln?gs . J?s varat dot savu ieguld?jumu Vikip?dij?, papildinot to . s d l

s d l Lielbrit?nijas un Zieme??rijas Apvienot?s Karalistes atkar?g?s teritorijas Aizj?ras teritorijas Angilja Bermuda Britu Antarktisk? teritorija Britu Vird??nas Dienvidd?ord?ija un Dienvidsendvi?u Salas Folklenda Salas Gibralt?rs Indijas Oke?na Britu Teritorija Kaimanu Salas Montserrata Pitk?rna Sv?t?s Hel?nas Sala 1 T?rksas un Kaikosas Kro?a ?pa?umi G?rnsija D??rsija Mena Suver?nie b?zu are?li Akrotiri un Dekelija 1 iek?auj Debesbrauk?anas salu , Gofa salu , Tristana da Ku?as salas