Великое князство Литовское, Руское, Жомойтское и иных Lietuvos Did?ioji Kunigaik?tyst? Lietuvas di?kunigaitija / Lietuvas lielk?aziste 1236  ?  1795 → Karogs ?erbonis Teritorija 1430. gad? P?rvaldes centrs Voruta (pirms 1279) Kernave (ap 1279?1321) Tra?i (ap 1321?1323; 1392?1430) Vi??a (1323?1392; p?c 1430) Valoda(s) lietuvie?u valoda , rut??u valoda Reli?ija baltu reli?ija , kristiet?ba Vald?ba V?sturiskais laikmets Viduslaiki  - Dibin?ta 1236  - Likvid?ta 1795

Lietuvas lielk?aziste ( baltkrievu : Вял?кае Княства Л?то?скае ) jeb Lietuvas di?kunigaitija ( lietuvie?u : Lietuvos Did?ioji Kunigaik?tyst? , veclietuvju: Didi Kunigiste Letuvos ), ar? Lietuvas lielhercogiste ( lat??u : Magnus Ducatus Lithuaniae ), bija lielvalsts m?sdienu Lietuvas , Baltkrievijas , Ukrainas , Krievijas , Polijas , Latvijas un Igaunijas teritorij?s, kas pretend?ja uz Kijivas Krievzemes mantinieces un visu austrumsl?vu zemju apvienot?jas poz?ciju.

No 13. l?dz 16. gadsimtam politiski un milit?ri domin?ja Austrumeiropas re?ion?, c?noties par ietekmi ar V?cu ordeni , Zelta ordu un Maskaviju . No 1569 . gada bija federat?v?s Polijas-Lietuvas kopvalsts sast?v?, l?dz 1791 . gadam saglab?jot atsevi??u vald?bu, likumus, armiju un valsts kasi.

Valsts ra?an?s un att?st?ba [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Lietuvas v?sture (1219?1295)

Lietuvas valstiskuma veido?an?s notika t?s zieme?austrumu da??, tagad?j?s Auk?taitijas teritorij?, lei?u kunigai?iem saradojoties ar Polockas Rurikovi?u dinastijai pieder?gajiem Jersikas valdniekiem. ^{[ nepiecie?ama atsauce ]} 1203 . gad? kunigaitis Dauger?ts sabiedroj?s ar savu znotu Jersikas ??ni?u Visvaldi c??? pret L?vzemes b?skapu Albertu un nesekm?gi m??in?ja ie?emt R?gu. 1219 . gad? Gal?cijas-Vol?nijas k?aziste nosl?dza Gal?cijas-Vol?nijas hronik? piemin?tu l?gumu ar lei?u kunigai?iem. L?gumu parakst?ja 21 kunigaitis, starp 5 ietekm?g?kajiem min?ts ar? Mindaugs . Lielais p?rst?vju skaits nor?da uz to, ka ?aj? laik? v?l nebija izvirz?jies viens valdnieks. 1220.-1230. gados kunigai?u starp? notika c??a par augst?ko varu, kur? virsroku ??ma Mindaugs.

Mindaugs, 1236?1263 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Hronik? par 1236. gada notikumiem Mindaugs pirmo reizi nosaukts par Lietuvas valdnieku. P?c vair?kiem karag?jieniem, ap 1240. gadu, vi?? bija sak?vis konkur?jo?os kunigai?us un pak??vis to zemes, izveidojot pirmo Lietuvas valsti. T? aptv?ra tagad?jo Austrumlietuvu un Zieme?baltkrieviju ar Mindauga rezidenci Navahrudak? . Vi?a varu atzina da?a pr??u ( skalvji , nadruvji ), s??i , da??ji ar? j?tvingi , ta?u vi?am pretoj?s Vikinta vad?tie ?emai?i . Mindauga varu apdraud?ja radinieku sazv?rest?bas. Vi?? regul?ri karoja ar Mongo?u imp?rijas sagraut?s Kijivas Krievzemes k?aziem, no kuriem Gal?cijas-Vol?nijas k?azi bija vieni no s?v?kajiem pretiniekiem.

Naid?gu kaimi?valstu un dump?gu radinieku koal?cijas apdraud?ts, 1251. gad? Mindaugs uzs?ka kontaktus ar Livonijas orde?a mestru Andreasu no ?t?rijas , piekr?tot krist?ties un nodibin?t mier?gas attiec?bas. Romas p?vests Inocents IV pasludin?ja, ka Lietuva atrodas Sv. P?tera (bazn?cas, nevis Sv?t?s Romas imp?rijas ) aizg?dn?b?, un dele??ja Kulmas b?skapu 1253. gad? kron?t Mindaugu par Lietuvas karali. Mindaugs s?ka d?vin?t Livonijas un V?cu orde?iem zemes, kas pat neatrad?s vi?a pak?aut?b? ? da?u ?emaitijas , j?tvingu un s??u zemes.

1254. gada 12. mart? ar savu d?lu piekri?anu Mindaugs pie???ra Lietuvas b?skapam Kristi?nam k? bazn?cas devu pusi Rasei?u , Betigolas un Laukavas. 1254. gada 3. septembr? p?vests Inocents IV zi?oja Lietuvas b?skapam Kristi?nam par atbr?vo?anu no R?gas sufragana zv?resta, jo "Lietavas bazn?cas pak?au?ana R?gai nesaskan ar p?vesta gribu un kara?a Mindauga cie?u". 1255. gada oktobr? pateic?b? par V?cu orde?a starpniec?bu, kuras d?? p?vests licis vi?u krist?t un kron?t par visas Lietuvas pirmo karali, k? ar? sol?t?s aizsardz?bas d??, Mindaugs d?vin?ja ?? orde?a Livonijas mestram un br??iem s??u zemes , proti Medeni , Peloni , Noli??us un Tauragni ar visiem piederumiem. 1250. gados ?emaitija atsac?j?s pak?auties gan Mindaugam, gan V?cu ordenim, un s?kas ilgs karu periods, kura rezult?t? Lietuvas di?kunigaitija zaud?ja piek?uvi Baltijas j?rai .

1259. gad? ?emai?i sak?va V?cu orde?a un Livonijas orde?a apvienoto karasp?ku Skodas kauj? un 1260. gad? Durbes kauj? . Mindaugs lauza miera l?gumu ar Ordeni, atsac?j?s no kristiet?bas un s?ka karu. K? jaunu sabiedroto vi?? izv?l?j?s Novgorodas k?azu Aleksandru ?evski . 1263. gad? Mindaugu nogalin?ja Daumanta organiz?t? atent?t?. Sekoja vair?ki varas c??u gadi, kad di?kunigai?a tron? bie?i main?j?s valdnieki.

Traidenis, 1269?1282 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1269. gad? varu ieguva di?kunigaitis Traidenis (1269?1282) ar rezidenci Kernav? . Traidenis bija vien?gais no Lietuvas valdniekiem, kura politik? bija v?rojams akt?vs atbalsts citiem baltiem vi?u br?v?bas c???s. Tam var?ja b?t divi iemesli ? vi?? cer?ja p?r?jos baltus iek?aut Lietuvas valst?, un vi?am bija nepiecie?ama buferjosla starp v?cu un po?u krustne?iem. Vi?? sniedza milit?ru pal?dz?bu Skomanta vad?tajiem j?tvingiem , Herkusa Manta vad?tajiem pr??iem un Nameja vad?tajiem zemga?iem . Ta?u liel?kos pan?kumus Traidenis guva biju?aj? Kijivas Krievzem?, strauji izple?ot Lietuvas di?kunigaitijas robe?as.

P?c Traide?a n?ves notikus? pr??u un zemga?u zemju da?as zaud??ana var?tu noz?m?t n?kamo Lietuvas valdnieku milit?ro nesp?ju nosarg?t visas valsts robe?as.

?edimina dinastija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1295. gad? s?k vald?t di?kunigaitis V?tenis , jeb V?tis (1295?1316), kur? Livonijas pilso?u kar? atbalst?ja R?gu, nosl?dzot savien?bu, kas past?v?ja l?dz 1330. gadam. T? deva V?tenim kontroli p?r Daugavas ?densce?u un samazin?ja milit?ros draudus no Livonijas puses. 1307. gad? V?tenis pak??va Polockas k?azisti . Lietuvie?i izbeidza reidus po?u zem?s un 1308. gad? normaliz?ja attiec?bas ar Vladislavu I .

Jaun? ?edimina dinastija nostiprin?ja varu, ievie?ot varas dal??anas modeli. Di?kunigai?i varu kontrol?ja kop? ar br?li vai k?du no d?liem, kas k?uva par tro?mantinieku. ?is modelis ??va sadal?t atbild?bas jomas strauji augo?aj? valst?.

?edimins un A??irds, 1316?1377 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1316. gad? s?ka vald?t di?kunigaitis ?edimins (1316?1341). Vi?u uzskata par Vi??as dibin?t?ju, un uz ?ejieni vi?? p?rc?la savu rezidenci. ?edimins turpin?ja Lietuvas varas izple?an?s politiku. Senkrievu k?azist?s un pils?t?s par valdniekiem vi?? iec?la savus radiniekus, ap?emoties nemain?t taj?s past?vo?o k?rt?bu, bet nodro?in?t mieru. ?edimins cent?s centraliz?t valdnieka varu, izveidoj?s stabils galms ar valsts kanceleju, aristokr?tiska bru?niec?bas k?rta. Armij? s?ka izmantot ?rzemju algot?us.

Politiskas un ekonomiskas probl?mas ?ediminam rad?ja attiec?bas ar krist?go Eiropu, jo Lietuva ?aj? laik? joproj?m sekoja baltu reli?ijai , kas deva iemeslu nep?rtrauktiem krustne?u uzbrukumiem. 1323. gad? ?edimins nos?t?ja v?stuli p?vestam J?nim XXII , izsakot v?lmi krist?ties. ?edimins aicin?ja uz Lietuvu amatniekus un tirgot?jus no Viduseiropas. Vi?a v?stul?s rakst?ts, ka mision?riem j?m?k lietuvie?u, krievu un zemga?u valodas. Sp?c?g?s iek??j?s opoz?cijas d?? ??s idejas beidz?s bez liela rezult?ta. Ar? V?cu ordenis nebija ieinteres?ts, lai Lietuva izveidotu kontaktus ar p?r?jo Eiropu. P?c 1324.-1328. gada pamiera ats?k?s posto?a karadarb?ba.

No 1341. gada 4 gadus vald?ja ?edimina jaun?kais d?ls Jaunutis , kas izrais?ja iek??jas ?ildas un jukas. 1343. gad? V?cu ordenis ieguva Pomer?niju un D??u Igauniju . Vec?kie br??i A??irds un ??stutis g?za Jaunuti no tro?a, sadalot varu sav? starp?. 1345. ? 1377. gad? A??irds vald?ja no Vi??as, bet ??stutis no Tra?iem . Vi?? turpin?ja ekspansiju, ieg?stot kontroli p?r Smo?enskas k?azisti , Vol?nijas k?azisti , Podoliju , ?er?ihivas k?azisti un Kijivu . Strauj? Lietuves varas izple?an?s Kijivas Krievzemes teritorij?s izrais?ja pirmos konfliktus ar Maskavas lielk?azisti un Zelta Ordu , kas to uzskat?ja par savas ietekmes zonu, no kuras t? sa??ma regul?ras nodevas.

1343. gad? Ordenis nosl?dza mieru ar Poliju, un bija gatavs visus sp?kus s?t?t Lietuvas iekaro?anai. A??irda un ??stu?a vad?t? armija 1348. gada 2. febru?r? cieta smagu sak?vi Strevas kauj? . Nep?rtraukt? karadarb?ba smagi izpost?ja ?emaitiju, iedz?vot?jiem b?got uz mier?g?kiem apgabaliem. ^[1]

1358. gad? A??irds ats?ka sarunas ar Sv?t?s Romas imp?rijas imperatoru K?rli IV par iesp?jamo kristiet?bas pie?em?anu. Tika apspriesta ideja par Livonijas orde?a p?rvieto?anu uz austrumiem c??ai pret tat?riem, ta?u sarunas beidz?s nesekm?gi. S?k?s sarunas ar Konstantinopoles patriarhu par neatkar?gas Kijivas metropolijas dibin??anu, lai izvair?tos no Maskavijas reli?isk?s kontroles. Uzlaboj?s attiec?bas ar Polijas karalisti .

Krievzemes pak?au?ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kop? 1241. gada liel?k? Kijivas Krievzemes da?a atrad?s mongo?u imp?rijas pak?aut?b?, saglab?jot zin?mu autonomiju un maks?jot mongo?iem nodevas. K?azist?s turpin?j?s da??du Rurika dinastijas p?rst?vju varas c??as.

Lietuvas augstma?i jau kop? Mindauga laikiem st?j?s dinastisk?s laul?b?s ar senkrievu k?azu ?imen?m un vajadz?bas gad?jum? pie??ma pareiztic?bu. Lietuvas strauj? izple?an?s Kijivas Krievzemes teritorij? parasti notika sarunu un ?edimina dinastijas p?rst?vju laul?bu rezult?t?. T?d?j?di tiek ieg?ta Turovas-Pinskas k?aziste , Vitebskas k?aziste (1320), Vol?nijas k?aziste , Pleskava (1322), Smo?enska (1326). ?edimina br?lis Fjodors, atz?stot Zelta Ordas virsvaru, ap 1325. gadu k??st par Kijivas k?azu. ^[1]

Kad 1323. gad? izmirst Gal?cij?-Vol?nij? valdo?ais Rurika dinastijas atzars, 1325. gad? ?edimins vienojas ar po?u karali Vladislavu I , ka par jauno k?azu k??s Traide?a mazd?la, Mazovijas k?aza d?ls Bo?eslavs-Jer?i II, kas prec?ts ar ?edimina meitu. Pod?a?iju iek?auj Lietuv?, bet Vladislava d?ls Kazimirs apprec ?edimina meitu Aldonu. Bo?eslavu-Jer?i II noind? 1340. gad?. No 1349.-1366. gadam notiek po?u-lei?u kari par Gal?cijas-Vol?nijas zemju sadal??anu, kuru rezult?t? Lietuva patur Vol?niju . ^[1]

1348.-1353. gada m?ra epid?mija smagi plosa Zelta Ordu, ?aujot A??irdam turpin?t Lietuvas varas izple?anu. 1350. gad? vi?? apprec Tveras k?aza meitu Julianu (Jagai?a un ?vitrigai?a m?ti), kuras m?sa ir Maskavas k?aza Simeona Lepn? sieva. 1358. gada v?stul? imperatoram K?rlim IV A??irds raksta, ka v?las ie?emt visu Krievzemi. 1355. gad? vi?? ie?em ?er?ihivas k?azisti . 1362. gad? A??irds sakauj mongo?u-tat?ru armijas m??in?jumu atg?t ?edimina iekarot?s Ukrainas zemes un 1363. gad? ierodas Kijiv?, kur par k?azu iece? savu d?lu Vladimiru. Kop? ar Tveras lielk?azu A??irds no 1368.-1372. gadam tr?s reizes nesekm?gi cen?as iekarot Maskavu. ^[1]

Jagailis un V?tauts, 1377?1430 [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1377. gad? tron? k?pa A??irda d?ls Jagailis (1377?1401), kur? 1379. gad? nosl?dza mieru ar V?cu ordeni un s?ka slepenas pret ??stuti v?rstas sarunas. Ordenis izmantoja valdo??s dinastijas nesaska?as, atbalstot gan ??stuti, gan Jagaili, gan V?tautu c??? par varu.

Neapmierin?tais ??stutis 1381. gad? s?ka pilso?u karu pret Jagai?a piekrit?jiem, kuru vi?? 1381. gad? sak?va, piespie?ot atteikties no varas. ??stutis uzreiz uzbruka Pr?sijai, kas turpm?k pal?dz?ja Jagailim. 1383. gad? situ?cija main?j?s. Jagailis ieslodz?ja ??stuti un vi?a d?lu V?tautu Kr?vas pil? , kur ??stuti nogalin?ja, bet V?tautam izdev?s b?gt un rast patv?rumu pie V?cu orde?a. Jagai?a jaun?kais br?lis ??irgailis k?uva par ?emaitijas kunigaiti. V?tauts kop? ar V?cu ordeni uzbruka Jagailim un sak?va to, 1383. gad? ie?emot Tra?us un aplencot Vi??u. Ta?u tad visi br?l?ni izl?ga mieru, nosl?dza savien?bu pret V?cu ordeni, un to sak?va.

Nepiecie?am?ba nostabiliz?t savu varu un atbr?voties no Orde?a draudiem bija viens no iemesliem, k?p?c Jagailis 1385. gad? piekr?t krist?ties un k??t par Polijas karali. 1385. gad? tika nosl?gta Kr?vas ?nija ar Poliju. T? paredz?ja, ka Jagailis pie?ems kristiet?bu un apprec?s Polijas tro?mantnieci Jadvigu . Konkr?tas iecer?t?s Kr?vas ?nijas deta?as nav skaidras, ta?u noteikti bija paredz?ta cie??ka savien?ba nek? person?l?nija valdnieka person?. Lai ar? Lietuva pie??ma kristiet?bu, t? saglab?ja savu neatkar?bu l?dz pat 1569. gada ?ub?inas ?nijai .

1386. gad? Krakov? notika k?zas un Jagailis kron?j?s k? Polijas karalis Vladislavs II Jagailis , aizs?kot Jagai?a dinastiju . 1387. gad? notika Lietuvas iedz?vot?ju krist??ana. Jagailis palika Krakov?, savu jaun?ko br?li ??irgaili iece?ot par Lietuvas vietvaldi. Pret ??du izk?rtojumu sadumpoj?s V?tauts , nosl?dzot savien?bu ar V?cu ordeni, vi?? 1389. gad? uzs?ka pilso?u karu pret Jagaili, pieprasot ties?bas uz Tra?u kunigaitiju . V?tauts neveiksm?gi m??in?ja sagr?bt Vi??u, bet vi?am n?c?s b?gt pie V?cu orde?a. 1391. gad? ats?k?s kar?, bet abi br?l?ni vienlaikus risin?ja sarunas par apvieno?anos pret Ordeni. 1392. gad? Jagailis un V?tauts net?lu no ?idas nosl?dza Ostrovas l?gumu , ar kuru V?tauts k?uva par Lietuvas di?kunigaiti. V?tauts, lai ar? form?li pak?auts Jagailim, turpm?k vald?ja neatkar?gi. Vi?? s?ka izbeigt daudzo ?edimina dinastijas k?azu varu, atst?jot vi?iem zemes ?pa?umus. Nepaklaus?g?kos k?azus nos?t?ja uz ieslodz?jumu Polij?. Iepriek??jo k?azu vietu aiz??ma zem?kas izcelsmes baj?ru ?imenes, kas ie??ma vado?os valsts amatus. K?azi saglab?j?s tikai nestabilaj? Maskavijas pierobe??, kur bija j?saglab? eso??s elites lojalit?te. ^[1] 1398. gad? Lietuvas augstma?i pasludin?ja V?tautu par karali. V?tauts s?ka lielu zemes ?pa?umu pie??ir?anu augstma?iem un bazn?cai. Izveidoj?s aristokr?tisko magn?tu dzimtas, kur?m pieder?ja milz?gi ?pa?umi. Augstma?i, kas l?dz ?im savu tur?bu veidoja no karag?jienos salaup?t?, k?uva par zemes ?pa?niekiem un zaud?ja interesi par karo?anu.

V?tauta varas laik? Lietuvas di?kunigaitijas teritorija sasniedza savu maksimumu ar robe?u pie Meln?s j?ras no D?estras l?dz D?epras ietek?m.Pak?autaj?m pils?t?m tika pie?irtas da??das privil??ijas, un t?s non?ca tie?? V?tauta p?rvald?. Rut??u valoda saglab?ja ofici?l?s valodas statusu, bet aizvien pla??ka k?uva ar? po?u valodas lieto?ana.

1397. gad? V?tauts dodas uz Krimu, kur pal?dz tron? k?pt savam sabiedrotajam, hanam Tohtami?am. Abu karag?jiens pret Timuru Kutlugu beidzas ar smago 1399. gada sak?vi Vorkslas kauj? . 1402. gad? izdodas gal?gi pak?aut Smo?ensku, ta?u katolisk?s Lietuvas pl?niem p?r?emt visas Kijivas Krievzemes zemes akt?vi s?k pretoties Zelta Ordas galven? sabiedrot? ? Maskavija . 1405. gad? Lietuva s?k karu ar Pleskavu, kuras iekaro?anai bija j?b?t pirmajam solim ce?? uz Novgorodas iekaro?anu. Tas izrais?ja 1406.-08. gada karu ar Maskaviju, kur? uzvar?ja Lietuva. 1424. gad? V?tauta vara izplet?s ar? p?r Krimu, kur vi?? pal?dz?ja tron? k?pt savam sabiedrotajam Mahmetam. 1390. gad? V?tauta meita Sofija apprec?ja Maskavas k?azu Vas?liju I , p?c kura n?ves 1425. gad? Sofija k?uva par Maskavijas re?enti un ar savu mazgad?go d?lu Vas?liju II p?rc?l?s pie t?va. V?tauta varu tagad atzina ar? Novgorodas, Pleskavas, Tveras, Rjaza?as un Pronskas k?azistes. ^[1]

1413. gad? Jagailis un V?tauts nosl?dza Horodlas vieno?anos, kas paredz?ja Lietuvas neatkar?bas saglab??anu ar? p?c V?tauta n?ves, dodot ties?bas Lietuvas augstma?iem iev?l?t n?kamo di?kunigaiti, nevis autom?tiski nodot varu Jagai?a mantiniekiem. 47 lietuvie?u augstma?u ?imenes sa??ma Polijas ?erbo?us, t? ieg?stot vienl?dz?gu statusu.

Dz?ves beig?s V?tauts veda sarunas ar Sv?t?s Romas imp?rijas imperatoru Sigismunda par kron??anos par Lietuvas karali, ta?u tam akt?vi pretoj?s Polijas aristokr?tija. V?tauts nomira 80 gadu vecum? 1430. gad?. V?tauta n?ve, un tai sekojo?? c??a par varu, atsl?bin?ja Lietuvas kontroli p?r nesen ieg?taj?m teritorij?m.

V?cu orde?a sak?ve [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1392. gad? V?tauts sar?va attiec?bas ar Ordeni un ats?k?s abpus?ji karag?jieni. 1398. gad? tika nosl?gts miers, ar kuru Ordenis ap??m?s pal?dz?t c??? pret tat?riem, bet V?tauts atteic?s no da?as ?emaitijas teritorijas. Krusta kar? pret Zelta Ordu beidz?s 1399. gad? ar neveiksm?go kauju pie Vorsklas kur? boj? g?ja 3/4 lietuvie?u, po?u un orde?a apvienot? karasp?ka. Sak?ve ar? izbeidza V?tauta pl?nus kron?ties par karali.

1409. gad? ?emai?i s?ka lielu sacel?anos, kas p?rauga Orde?a-Lietuvas kar?, kas 1410. gad? noveda pie iz??iro??s Tannenbergas kaujas kur? apvienotais Po?u-lietuvie?u (un sabiedroto) karasp?ks sak?va V?cu ordeni. P?c uzvaras Jagailis 1413. gad? izl?ma krist?t ?emaitiju, kur sask?r?s ar viet?jo neapmierin?t?bu, kas tika asi?aini apspiesta un 1417. gad? visiem ?emai?iem bija j?pie?em kristiet?ba.

Sadursmes ar Livonijas ordeni notika v?l 1414. un 1422. gad?, p?c Melnas l?guma nosl?g?anas ?emaitijas kunigaitija k?uva par Lietuvas di?kunigaitijas autonomu da?u. P?d?j? liel? kauja bija Pabaiskas kauja , kur? Livonijas orde?a karasp?ku smagi sak?va un tas atteic?s no S?lijas zemes dienvidda?as. 1454. gad? Lietuva atteic?s iesaist?ties Tr?spadsmitgadu kar? . 1473. gad? nosprauda Lietuvas jauno robe?u ar Livoniju (t? pamat? sakr?t ar tagad?jo Latvijas-Lietuvas robe?u ), v?l?k ar? robe?u ar Pr?siju. ^[1]

Jagai?a dinastija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

P?c V?tauta Di?? n?ves 1430 . gad? di?kunigaitija dr?z sa???l?s div?s karojo??s pus?s . Par Lietuvas di?kunigaiti 1430. gad? iev?l?ja Jagai?a br?li ?vitrigaili , kuru 1432. gad? g?za V?tauta br?lis ?igimants , kur? vald?ja l?dz 1440. gadam, kad vi?u nogalin?ja ?vitrigai?a atbalst?t?ji. 1434. gad? vi?? izdeva r?kojumu, ar kuru lietuvie?u aristokr?ti un pareiztic?gie sl?vu augstma?i tika vien?doti ties?b?s, ar vien?go iz??mumu, ka pareiztic?gie nedr?kst?ja ie?emt augst?kos valsts amatus. P?c ?igimanta nogalin??anas 1440. gad? Lietuvas augstma?i l?dza Jagai?a d?lu, Polijas karali Vladislavu III k? valdnieku uz Lietuvu nos?t?t savu jaun?ko br?li Kazimiru IV , t? apvienojot abas valstis Jagai?a jeb Jagellonu dinastijas rok?s. 1492. gad? troni mantoja vi?a d?ls Aleksandrs Jagellons , kur? par mantinieku atst?ja savu br?li Sigismundu I , kur? 1529. gad? par savu p?cteci iec?la savu d?lu Sigismundu II . Tr?s reizes prec?tajam Sigismundam II nebija b?rnu, un Jagellonu dinastijas v?rie?u l?nija izmira 1572. gad?. Tro?a manto?anas probl?ma noveda pie 1569. gada ?ub?inas ?nijas, kas ieviesa v?l?tu monarhiju, un cie??k sasaist?ja abas valstis. ^[1]

Kari ar Maskaviju un Krimu [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Kazimirs IV 1449. gad? parakst?ja l?gumu ar Maskavas k?azu Vas?liju II , ar kuru Lietuva atzina Novgorodu, Pleskavu, Tveru un Rjaza?u par ietilpsto??m Maskavijas ietekmes sf?r? . Lietuvas dienvidus nodro?in?ja savien?ba ar Krimas hanisti , kas turpin?j?s l?dz 1466. gadam. T?d?j?di Kazimirs IV var?ja iesaist?ties veiksm?gaj? Tr?spadsmitgadu kar? ar V?cu ordeni, k? ar? att?st?t savas dinastisk?s amb?cijas Boh?mij? un Ung?rij?. Tikm?r Maskavija sev pak??va Krievzemes zieme?austrumus, atbr?voj?s no Zelta Ordas varas un nodibin?ja savien?bu ar Krimas hanisti. Lietuva uz ??m strat??iskaj?m izmai??m nek?di nerea??ja. ^[1]

Tat?ru reidi [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

1480. gad? Maskavija un Krimas haniste nosl?dz sadarb?bas l?gumu pret Zelta Ordu un Lietuvu. P?c atbr?vo?an?s no Zelta Ordas hana Ahmeda virskundz?bas, Maskavas lielk?azs Ivans III vair?kas reizes l?dz Krimas hanu iebrukt Lietuvas zem?s, lai atvieglotu Maskavijas uzbrukumu Lietuvai. 1482. gad? Krimas haniste noposta Kijivu. Posto?i reidi no Krimas turpm?k notiek regul?ri. Tiek iztuk?otas Ukrainas, Podoljas un Vol?nijas zemes, bet Lietuvas robe?a atk?pjas l?dz Ukrainas vidienei. ^[1]

Lietuvas di?kunigaitij? samazin?j?s iedz?vot?ju skaits un pan?ka saimniec?ba. Pirm?m k?rt?m tas sk?ra Podoliju, Kijivu u.c. dienvidu teritorijas. Virzoties uz zieme?iem, tat?ru uzbrukumi s?ka apdraud?t Navahrudakas un Minskas vojevodistes. Laik? no 1497 . gada l?dz 1527 . gadam di?kunigaitijas austrumu vaivadijas p?rcieta 12 tat?ru iebrukumus (simts gadu laik? tat?ri iebruka Lietuvas zem?s 75 reizes). Mobil?s un labi organiz?t?s tat?ru kaval?rijas p?rvieto?an?s virziens parasti bija pa brasliem gar Pripeti . Otrs ce?s bija ?vivas rajon? p?ri D?eprai .

1503. gad? visai veiksm?ga bija Sluckas aizst?v??ana, kuru vad?ja k?aziene Anastasija (te iz??iro?o lomu nosp?l?ja pils lielgabali). Notur?t Slucku izdev?s ar? 1506. gad? un 1521. gad?. Tat?ri nesp?ja ie?emt Pinskas un Kopilas pilis. Berestjes pils aizst?vji atpirk?s, ta?u pils?tu 1500. gad? nodedzin?ja. Bihoveca hronik? min?ts, ka 1505. gad? tat?ri iebruku?i lielk?azistes baltkrievu zemju centr?laj? un zieme?u da??. Laup?jums un g?stek?u daudzums tos vilin?ja uz Turovas , Pinskas un Sluckas augl?gaj?m zem?m. Daudzas reizes tika nodedzin?tas Turova, Mozira , Kameneca , Logoiska . G?stek?us no ??m zem?m p?c tam p?rdeva Kafas , Azovas un Stambulas vergu tirgos.

Sigismunda I laik? (1506?1548) Vol?nijas un Podolijas zem?s c?la jaunus nocietin?jumus, kas ierobe?ojs tat?ru p?rvieto?anos. Kauj? pie Kleckas Lietuvas di?kunigaitijas armija (7000 v?ru) k?aza Mihaila G?inska vad?b? sagr?va Krimas hanistes karasp?ku un kop? t? laika nopietnu tat?ru iebrukumu lielk?azistes zem?s vairs nebija. Hetmanis, Breslavas un Luckas st?rasts, Vol?nijas mar?als Konstantins Ostro?skis strauj? kampa?? atguva Turavu un Maziru . 1508 . gad? vi?? sak?va sadumpoju?os k?azu Mihailu G?inski un piespieda Maskavas lielk?azu nosl?gt mieru. P?c tam Ostro?skis strauj? p?rg?jien? smagi sak?va tat?ru karasp?ku.

?ai laik? strat??isks jaunums Lietuvas di?kunigaitijas dienvidu robe?u apsarg??an? bija kazaku apmet?u dibin??ana. Kop? ar garnizoniem kazaki piln?b? nodro?in?ja dienvidu robe?as un pat p?rg?ja pretuzbrukum?. 1524 . gad? lietuvie?u kazaki kop? ar kaval?riju ie??ma A?ikales cietoksni. Kazaku uzbrukumu ?im Osma?u robe?punktam vad?ja Da?kevi?s, lietuvie?us komand?ja hetmanis Ostro?skis. Veiksm?gs kazaku iebrukums Krimas hanistes vald?jumos, bija 1527 . gad? pie Ol?anices upes (net?lu no ?erkasiem ), kur di?kunigaitijas sp?kus komand?ja Ostro?skis, J. Ole?kovi?s, B. Radzivils un Da?kevi?s.

Kari ar Maskaviju [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Lietuvas?Maskavijas kari

1487. gad? Ivans III s?k karu, pak?aujot vair?kas nelielas k?azistes, kas izraisa 1492.-94. gada karu, kur? Maskavija ieg?st v?l vair?k zemju. Aleksandra Jagellona laik? (1492?1506) Lietuva zaud?ja Vjazmas k?azisti (1494) u.c. teritorijas. L?dz ar miera nosl?g?anu, 1495. gad? Aleksandrs Jagellons apprec Ivana III meitu Hel?nu. 1500. gad? kar? ats?kas, ies?kot nopietnu Maskavijas ekspansiju uz dienvidrietumiem. P?c 1500. gada Dorogobu?as kaujas pie Vedro?as , Lietuvas di?kunigaitija zaud?ja ?er?ihivu , Starodubu , Gome?u , Be?sku, Toropecku un da?u Mstislavas k?azistes.1502. gad? Maskavijas lielk?azs Vasilijs III sagr?ba Or?u , izpost?ja Vitebskas , Polockas un Mstislavas apkaimi. P?c 1503. gada miera l?guma noteikumiem Maskavija ieguva 19 pils?tas, 70 pagastus un ciemus. Lietuva ir spiesta atteikties no gandr?z 1/3 savas teritorijas par labu Maskavijai.

Ta?u konflikts ar Maskaviju tikai pie??m?s sp?k?. Karadarb?ba risin?j?s laik? no 1507. gadam l?dz 1508. gadam, un no 1512. gada l?dz 1522. gadam. 1508. gad?, vienlaikus karam ar Maskaviju, izce?as G?inska dumpis , kuru izdodas apspiest, ta?u Maskavijas karasp?ks ieiet dzi?i Lietuv?, sasniedzot Kau?u .

1514. gad? Maskavija ie?em Smo?ensku. Lietuvas noz?m?g? uzvara Or?as kauj? aptur t?l?kus Maskavijas uzbrukumus, ta?u Smo?ensku atg?t neizdodas. 1522. gad? tiek nosl?gts miers, ar kuru Lietuva atkal zaud? da?as teritorijas. ^[1]

1534.-1537. gad? notika jauns kar?, kur? tika nopost?tas Turava , Mazira un Bragina . Maskavijas karasp?ks jau dev?s Vi??as virzien?, kad kara gaita main?j?s. Lietuvas karasp?ks guva vair?kas uzvaras, un atguva Gome?u, ?ube?u un Starodubu, ko Lietuva bija zaud?jusi agr?k.

1563. gad? krievi ie??ma Polocku. Lietuvas lielk?azistei saglab?t status quo pal?dz?ja 1564. gada spo??s uzvaras pie Ulas un Or?as . T? k? ?aj? kar? Lietuvas di?kunigaitijai nebija sabiedroto, t? uzs?ka akt?vas sarunas ar Poliju, lai to k? sabiedroto iesaist?tu karadarb?b? pret Maskaviju.

Livonijas ieg??ana [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Livonijas un Lietuvas re?l?nija

P?d?jie lielie Lietuvas teritori?lie ieguvumi bija Livonijas kar? , kad t? kop? ar Poliju sav? kontrol? p?r??ma sabruku?o Livonijas Konfeder?ciju . ^[1] Livonijas orde?a pado?an?s un Vi??as ?nijas nosl?g?ana ??va izveidot Lietuvas kontroli Baltij?. P?d?jam Livonijas orde?a mestram Gothardam Ketleram , k? pirmajam Livonijas vietvaldim neizdev?s atjaunot savu varu vis? Livonij? un atrisin?t konfliktus ar R?gu . 1566. gad? par Livonijas vietvaldi iec?la Janu Hodkevi?u , kam ar Grod?as ?nijas nosl?g?anu izdev?s pan?kt Livonijas un Lietuvas re?l?nijas izveido?anu. P?c re?l?nijas nosac?jumiem, Lietuvas di?kunigaitis Sigismunds II Augusts k?uva par Livonijas hercogu . Tika likvid?tas iepriek? past?v?ju??s robe?as starp R?gas arhib?skapijas un Livonijas orde?a zem?m. P?rdaugavas Livonijas hercogiste tika sadal?ta ?etri apri??os: C?su , Daugavpils , R?gas (bez R?gas br?vpils?tas ) un Turaidas (v?l?k p?rveidots par P?rnavas apri??i . T?rbatas apri??is tolaik atrad?s krievu okup?cij?), p?c kara beig?m 1582. gad? tr?s prezidijos (C?su, T?rbatas un P?rnavas), kurus p?rvald?ja prezidenti, kas pak??v?s Livonijas vietvaldim. P?c 1598. gada p?rvaldes reformas tika izveidotas C?su , P?rnavas un T?rbatas vaivadijas .

Apvieno?an?s ar Poliju [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Polijas-Lietuvas kopvalsts

1553 . gada Vi??as Seims nos?t?ja uz Poliju ?im nol?kam ?pa?u deleg?ciju, lai t? risin?tu konkr?tas sarunas par iesp?jamo abu valstu ?nijas papla?in??anu. Apvieno?an?s noteikumi bija vienk?r?i: Lietuvas di?kunigaitijas suverenit?te paliek nemain?ga, bet karu uzs?k?ana un mieru sl?g?ana notiek uz l?dzv?rt?giem noteikumiem. ?ai savien?b? visai ieinteres?ta bija Romas Kato?u bazn?ca , jo tai bija j?maks? ?pa?u kara nodokli pret Maskavas draudiem.

Polijas Sejms 1563.-64. gad? apsprieda jaut?jumu par cie??ku ?niju ar Lietuvu. Lai ar? Lietuvas augstma?i pretoj?s ?ai idejai, Sigismunda II pazi?ojums, ka p?c n?ves visu varu atst?s Polijas kronim, noz?m?ja, ka vi?iem j?s?k sarunas ar po?iem, kas beidz?s ar 1569. gada ?ub?inas ?niju . ^[1] Lietuvas di?kunigaitija un Polijas karaliste izveidoja Polijas-Lietuvas ?niju ( ?e?pospolitu , po?u : Rzeczpospolita Obojga Narodow , lietuvie?u : Abiej? Taut? Respublika , baltkrievu : Рэч Паспал?тая Абодвух Народа? ).

Iek?politika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?edimina dinastijas laik? di?kunigai?i varu kontrol?ja kop? ar k?du no br??iem, vai d?liem, kas k?uva par tro?mantinieku. ?is modelis ??va sadal?t atbild?bas jomas strauji augo?aj? valst?. Tom?r 1381. gad? ?? sist?ma izrais?ja pilso?u karu, kad ??stutis no varas padzina Jagaili un par l?dzvaldnieku iec?la savu d?lu V?tautu. ^[1]

L?dz Lietuvas krist??anai 1387. gad?, t? bija pag?nu karaliste, kur? vald?ja baltu reli?ijas sekot?ji. Lietuvai izple?oties, aizvien liel?ku iedz?vot?ju da?u veidoja pareiztic?gie. ?edimins 1317. gad? pan?ca Navahrudakas metropolijas izveido?anu, kas past?v?ja tikai l?dz 1330. gadam. Turpm?kie valdnieki regul?ri cent?s pan?kt Konstantinopoles patriarha piekri?anu metropolijas atjauno?anai. Valsts iedz?vot?ju vair?kumu veidoja biju??s Kijivas Krievzemes pareiztic?gie iedz?vot?ji. Vi???, bez vienas pareiztic?go un div?m kato?u bazn?c?m, kas bija paredz?tas ?rvalstu tirgo?iem, past?v?ja ar? ?edimina celtais templis, kuru uzb?v?ja uz Mindauga katedr?les drup?m. Templ? atrad?s galven?s lietuvie?u diev?bas ? debesu valdnieka Perk?na veidols. Tom?r liel? da?a baltu reli?ijas ritu?lu norit?ja br?v? dab?, sv?taj?s birz?s vai pie sv?tajiem akme?iem. Nepast?v?ja hierarhiskas gar?dzniec?ba, di?kunigaitis pats bija augst?k? reli?isk? autorit?te un vad?ja vairumu svar?g?ko reli?isko ritu?lu.

Di?kunigai?a kancelej? str?d?ja francisk??u ier?d?i, kas r?p?j?s par saraksti ar rietumu valst?m lat??u valod?, un ar? rut??u ier?d?i, kas sazin?j?s ar Lietuvas austrumu vasa?iem un sabiedrotajiem ofici?laj? rut??u valod? (kancelejas sl?vu valod?), jo liel?k? da?a iedz?vot?ju un aristokr?tijas bija austrumsl?vi. Lietuvie?u valodai ?aj? laik? nebija rakst?bas un p?rvald? to neizmantoja. ^[2] Valdnieka tituli bija gospodars , k?azs , lielk?azs (lietuvie?u Kunigaik?tys ir jaunlaiku literat?r? ieviests titula apz?m?jums). ^{[ nepiecie?ama atsauce ]}

L?dz ar pla?ajiem iekarojumiem un imigr?cijas veicin??anu, Lietuvas lielk?aziste izveidoj?s par daudzetnisku, daudzkultur?lu un daudzreli?isku valsti. Ebrejus apmesties Lietuv? pirmais uzaicin?ja ?edimins, pie??irdams tiem tirdzniec?bas privil??ijas, kuras v?l?k papla?in?ja V?tauts, dodot tiem reli?isko un ekonomisko br?v?bu. V?tauta vald??anas laik? no dienvidaustrumiem Lietuva iece?oja divas nelielas etnisk?s grupas, kas ir saglab?ju?as savu identit?ti l?dz m?sdien?m. Tie bija kara?mi  ? tjurku izcelsmes j?daisma sekot?ji un musulma?u tat?ri . Abas grupas valsts armijai deva kareivjus. Pareiztic?go un kato?u gar?dzniekiem bija noz?m?ga loma ? rut??u gar?dznieki veidoja valsts birokr?tiju, bet po?u gar?dznieki Lietuv? vad?ja kato?u bazn?cu. Tom?r nelietuvie?u ties?bas bija ierobe?otas ? valsts amatos iec?la tikai lietuvie?us, un ?rzemnieki (ieskaitot po?us) nedr?kst?ja ieg?d?ties vai mantot zemi. ^[3] Lai ar? Gorode?skas ?nijas 9. rindkop? nor?d?ts, ka valsts augst?kos amatus var ie?emt tikai kato?i, pareiztic?gie pavalstnieki netika ierobe?oti. Piem?ram, Breslavas un Luckas st?rasts, Vol?nijas mar?als Konstantins Ostro?skis , pateicoties laul?b?m ar Tatjanu Al?ansku ( 1509 ), mantoja Vi??as kastel?na amatu.

Valsts iedz?vot?ju vair?kumu veidoja pareiztic?gie rut??u zemnieki, no kuriem v?l?k izveidoj?s baltkrievi un ukrai?i . Pils?tu iedz?vot?ju liel?ko da?u veidoja po?i un ebreji. Aizvien pieaugo?ajai ebreju kopienai pie???ra autonomu pa?p?rvaldi. Protestantisma un kalvinisma izplat??an?s laik? Lietuv? strauji samazin?j?s kato?u bazn?cu skaits, atv?r?s daudzas protestantu skolas, aktiviz?j?s gr?matu izdo?ana. Kontrreform?cija Lietuv? s?k?s 1569. gad?, kad Vi??? darb?bu s?ka jezu?ti . Neskatoties uz lielaj?m at??ir?b?m abu konfesiju starp?, 1596. gad? tiek nosl?gta kato?u un pareiztic?g?s bazn?cas Brestas ?nija , ar kuru pareiztic?g? bazn?ca atzina Romas p?vesta varu, izveidojot uni?tu bazn?cu. ^[1]

Lai ar? valsts dienvidu un austrumu rajonos notika regul?ra karadarb?ba, valsts kodolu t? sk?ra maz. Ekonomiskajai aktivit?tei pieaugot, l?dz 16. gadsimta vidum bija nodibin?tas ap 120 jaunas pils?ti?as. Vi??? uzplauka celtniec?ba un m?kslas. Caur R?gas un K?nigsbergas ost?m Lietuva eksport?ja kokmateri?lus un lab?bu. 1529. gad? Sigismunds I izdod Lietuvas stat?tus . Pieauga magn?tu ?ime?u zemes ?pa?umi, dzimtcilv?ku ekspluat?cija un politisk?s amb?cijas. Notiek strauja augst?k?s un vid?j?s aristokr?tijas p?rpo?o?an?s. Reform?cijai s?kum? ir daudz piekrit?ju, daudzi mui?nieki pie?em kalvinismu . Lietuvas aristokr?tij? veidoj?s divas galven?s grupas ? lielo magn?tu dzimtas, kas varu v?l?j?s patur?t sav?s rok?s, un vid?j? mui?niec?ba, kas v?l?j?s ieg?t Polijas ??ahti?iem l?dzv?rt?gas privil??ijas, un ties?bas piedal?ties valsts p?rvald? ar regul?ru Sejmu sasauk?anu. ^[1]

Sigismunds II, saprotot, ka ir p?d?jais Jagai?a dinastijas p?rst?vis, laic?gi piev?rs?s Lietuvas politisk?s iek?rtas probl?m?m. Vi?? atbalst?ja vid?j?s mui?niec?bas pras?bas, un 1564.-66. gados ieviesa virkni reformu, kas Lietuvu padar?ja l?dz?g?ku Polijai. 1564. gad? ievie? jaunu tiesu sist?mu, kur? tiesas darbiniekus bija j?iev?l mui?niec?bas Sejmikiem. ?stenoja administrat?vo reformu, izveidojot 14 vojevodistes. 1566. gad? tika pie?emta jauna Lietuvas stat?tu versija. 1568. gad? pareiztic?gajiem aristokr?tiem pie???ra t?das pa?as ties?bas k? p?r?jiem ??ahti?iem. ^[1]

Valsts simbolika [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• 
  V?tauta Di?? mazais z?mogs ar Lietuvas ?erboni, 1385
• 
  V?tauta Di?? lielais z?mogs ar Lietuvas, Tra?u un Vol?nijas ?erbo?iem
• 
  ?igimanta (vald?ja 1432?1440) lielais z?mogs ar Lietuvas, Tra?u, un Vol?nijas ?erbo?iem
• 
  1548. gada pusgrasis ar ?erboni
• 
  Lietuvas di?kunigaitijas lielais ?erbonis, 1614

Lietuvas di?kungi (lielk?azi) [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

Pamatraksts: Lietuvas valsts vad?t?ji

Mindauga dinastija

• Mindaugs ( Mindaugas , 1203.??1263.)
• Traidens (12??.-1282.), galvaspils?ta ??rnava , vald?ja 1270 .? 1282 . gad?

?edimina dinastija

• V?tenis , vald?ja no 1293.(1296.) l?dz 1316. gadam
• ?edimins ( Gediminas , 1275.?1341.), galvaspils?ta Vi??a , vald?ja 1316.?1341. gad?
• Jaunutis ( Jaunutis , ?edimina d?ls), vald?ja 1341.?1345. gad?
• A??irds ( Algirdas , ?edimina d?ls, 1296.??1377.), vald?ja 1345.?1377. gad?
• Jagailis ( Jogaila , A??irda d?ls, 1351.?1401.), vald?ja 1377.?1381. gad?
• ??stutis ( K?stutis , ?edimina d?ls, 1297.?1382.), vald?ja 1381.?1382. gad?
• ??irgailis ( Skirgaila , A??irda d?ls, 1354.?1397.), vald?ja 1386.?1392. gad?
• V?tauts Di?ais ( Vytautas Didysis , ??stu?a d?ls, 1392.?1430.)
• ?vitrigailis ( ?vitrigaila , A??irda d?ls, 1430.?1432.)
• Sigismunds I ( ?ygimantas K?stutaitis , ??stu?a d?ls, 1432.?1440.)

Jagai?a dinastija

• Kazimirs ( Kazimieras Jogailaitis , Jagai?a d?ls, 1440.?1492.)
• Aleksandrs ( Aleksandras , Kazimira d?ls, 1492.?1506.)
• Sigismunds II Vecais ( ?ygimantas Senasis , Kazimira d?ls, 1506.?1548.)
• Sigismunds III Augusts ( ?ygimantas Augustas , Sigismunda Vec? d?ls, 1530.?1572.)

Bibliogr?fija [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Stryjkowski M. Kronika polska, litewska, ?modzka i wszystkiej Rusi. ? Warszawa, 1846.
• Vij?kas-Kojelavi?ius A. Lietuvos istorija. Pirma ir antra dalis / i? lotyn? k. vert? L. Valk?nas. Vilnius, 1989.
• Ivinskis Z. Lietuvos istorija: iki Vytauto Did?iojo mirties. ? Roma, 1978. (p?rizdota: Vilnius, 1991.)
• Andress Kasekamps. Baltijas valstu v?sture. ? JUMAVA, 2011

Atsauces [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

?r?j?s saites [ labot ?o sada?u | labot pirmkodu ]

• Vikikr?tuv? par ?o t?mu ir pieejami multivides faili. Skat?t: Lietuvas lielk?aziste .

• Visuotin? lietuvi? enciklopedija raksts (lietuviski)
• Ukrainas v?stures enciklop?dijas raksts (ukrainiski)
• Pareiztic?go enciklop?dijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklop?dijas raksts (v?ciski)
• Lietuvas lielk?aziste (administrat?v? karte) (poliski) (angliski) (baltkrieviski) (krieviski)
• Lietuvas v?stures p?rskats Arhiv?ts 2005. gada 20. decembr?, Wayback Machine vietn?. (angliski)
• Lietuvas v?stures hronolo?ija (angliski)
• Lietuvas v?stures hronolo?ija Arhiv?ts 2005. gada 26. apr?l?, Wayback Machine vietn?. (lietuviski)
• Viduslaiku Lietuvas v?sture un mantojums (angliski) (lietuviski) (krieviski) (poliski) (baltkrieviski)

s d l Krievijas Imp?rijas koloni?l? strukt?ra Imp?rijas ?eizara pilns tituls (1917): "Viskrievijas, Maskavas , Kijevas , Vladimiras , Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kaza?as cars , Astraha?as cars, Polijas cars, Sib?rijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smo?enskas , Lietuvas , Vol?nijas , Podolijas un Somijas lielk?azs , Igaunijas , Vidzemes , Kurzemes un Zemgales , ?emaitijas , Belostokas , Kar?lijas , Tveras , Udoras , Permas , Vjatkas , Bulg?rijas u.c. k?azs , ?i??ijnovgorodas , ?er?igovas , Rjaza?as , Polockas , Rostovas , Jaroslav?as , Belozerskas , Jugras , Obdoras , Kondas , Vitebskas , Mstislavas un visas zieme?u zemes valdnieks un lielk?azs, Iv?rijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Arm?nijas apgabala pav?lnieks un valdnieks, ?erkesu un Kalnie?u k?azu un p?r?jo mantots valdnieks un ?pa?nieks, Turkest?nas valdnieks utt. utt." Lielkrievija ?i??ijnovgorodas (1393), Jaroslav?as (1463), Rostovas (1474), Udoras (1478), Beloozeras (1485), Tveras (1488), Pleskavas (1510), Rjaza?as (1521), Smo?enskas (1667) zemes Anekt?t?s lielk?azistes Vladimiras (1364), Novgorodas (1478) un Kijivas (1667) zemes Novgorodas zemes Vjatkas (1489), Jugras (1502), Permas (1547), Kondas (1594), Obdoras (1609) zemes Tat?ru hanistes Kaza?as (1552) Astraha?as (1556) Sib?rijas (1607) Krimas (Taurijas) (1783) zemes Baltijas provinces un Kar?lija Igaunijas (1721), Vidzemes (1721), Kar?lijas (1743), Kurzemes un Zemgales (1795) zemes Lietuvas di?kunigaitija Mscislavas (1772), Polockas (1772), Vitebskas (1772), Lietuvas (1795), ?emaitijas (1795), Bjalistokas (1807) zemes Ukraina ?er?ihivas (1764), Podolijas (1772), Vol?nijas (1795) zemes Kauk?za valstis Kartlijas (1801), Kahetijas (1801), Imeretijas (1811), Kabardijas (1825), Arm?nijas (1828) un ?erkesijas (1829) zemes Somijas lielhercogiste Somijas (1809) zemes Polijas karaliste Polijas (1815) zemes Turkest?na Vidus?zijas (1867) zemes