Krusa
ir cietu
nokri??u
veids, parasti nov?rojama
vasar?
, izkr?t no
gubu lietusm?ko?iem
kop? ar
lietu
. Krusas graudi?i ir lodveida
ledus
bumbi?as, kas veidojas 4 km augstum?
m?ko?u
iek?pus?,
[1]
kur? ir daudz ?dens pilienu. Tie sasalst zem?
gaisa temperat?r?
(no ?40 l?dz ?20 °C), veidojot
ledus
krist?lus. Bie?i krusa ir nov?rojama kop? ar sp?c?gu
negaisu
un
lietusg?z?m
.
Krusas graudu lielums parasti ir no viena l?dz vair?kiem milimetriem, ta?u ir redz?ti ar? krusas graudi, kuru izm?rs ir bijis pat vair?ki
centimetri
, bet
masa
pat 1
kg
un vair?k. 1981. gad?
??n?
re?istr?ti pat 7 kilogramus smagi krusas graudi.
[
nepiecie?ama atsauce
]
Krusas graudi sast?v no vair?kiem
ledus
sl??iem un jo sp?c?g?ka ir aug?upejo?? gaisa masu
konvekcija
, jo liel?ku smagumu t? sp?j celt un liel?ki b?s krusas graudi. Tas t?d??, ka veidojoties tie gais? pavada daudz ilg?ku laiku.
Nokritu??s krusas sl??a biezums da?reiz var sasniegt p?ris centimetrus. Krusa var ilgt no min?tes l?dz pusstundai, parasti 5?10
min?tes
, ?oti retos gad?jumos pat l?dz
stundai
.
1888. gad?
Indijas
zieme?os sp?c?gs krusas lietus nogalin?ja vair?k nek? 250 cilv?kus
[2]
un vair?k nek? 1600 govis un aitas. Sp?c?ga krusa var saboj?t ?kas, transportl?dzek?us, lab?bu. Cilv?ki ir m??in?ju?i rast veidus, k? to nov?rst. 18. gadsimt? tika izgatavoti ?pa?i
krusas lielgabali
, bazn?c?s tika zvan?ti zvani. M?sdien?s ar lidapar?tiem ir m??in?ts m?ko?os kais?t ??miskas vielas. Nav tie?u pier?d?jumu, ka k?da no ??m metod?m b?tu efekt?va.
[2]
Nereti m?ko?u iek?pus? temperat?ra nokr?tas no -20 °C l?dz -40 °C, un ?dens pilieni taj?
sasalst
kop?. Kr?tot lej?, tie apaug ar v?l vienu
ledus
k?rti?u. Aug?upejo??s gaisa masas ledus gabali?us uznes aug??, un tie atkal s?k krist lejup. ??di aug?up lejup ledus gabali?i var kust?ties vair?kas reizes, l?dz tie k??st pietiekami smagi. Ja tie kr?t lejup ar ?trumu, kas liel?ks par 40 km/h, tad nepasp?j izkust un ir izveidojusies krusa.
Ja p?rgrie? krusas graudu, var redz?t ledus sl??us, kas veidoju?ies, krusas graudam “augot”. Tas ir k? s?pols. K?rt?jais sl?nis krusas graud? izveidojas katr? t?s pacel?an?s laik?, kad to uznes aug?upejo??s gaisa masas.
Rakst?
[3]
tiek atsp?kota Dekarta teorija par krusas veido?anos, kuru tagad ir akcept?ju?i meteorologi, un tiek izvirz?ta jauna teorija. Zibens sp?l? galveno lomu krusas veido?an?. Zibens ir adiab?tisks process, un t? izl?de izraisa strauju ?dens iek??j?s ener?ijas samazin??anos, kas izraisa sasal?anu un krusas veido?anos. Pateicoties p?k??ai zibens izl?dei, ?dens nekristaliz?jas, bet p?rv?r?as necaursp?d?g? amorf? form?.