Ant?k?s olimpisk?s sp?les
senaj?
Hell?d?
bija vienas no t.s.
panhell?niskaj?m sporta sp?l?m
(v?l bija
Pitijas sp?les
Delfos
no
586
. g.,
Istmas sp?les
Istmij?
no
582
. g.,
Nemejas sp?les
Nemej?
no
573
. g.).
Sengrie?u
m?ti v?sta, ka
olimpisko sp??u
trad?ciju iedibin?jis m?tiskais varonis
Herakls
, ta?u pirm?s dokument?t?s liec?bas attiecas uz laikaposmu
884
.-
828
. gadi p.m.?., kad t?s nol?mu?i organiz?t
Spartas
(Σπ?ρτη) le?end?rais valdnieks
Likurgs
(
Λυκο?ργο?
) un
Elidas
(
?λι?
vai
?λε?α
) valdnieks
Ipits
(
?φιτο?
). Ant?ko olimpisko sp??u trad?cij? k? oblig?ts pamatnosac?jums bija visp?r?js pamiers, kura laik? bija kategoriski aizliegti visu veidu kari un konflikti. Liel?kais ?tikas p?rk?pums bija saist?t olimpisk?s sp?les ar politiku. Sp??u nosaukums radies no vietas, kur t?s norit?ja ?
Olimpij?
(
Αρχα?α Ολυμπ?α
),
Pelopon?sas
pussalas zieme?rietumos, kur atrad?s viena no liel?kaj?m ant?k?s Hell?das sv?tviet?m,
Zeva
templis, un tika izb?v?ts sp??u
stadions
.
S?kotn?ji atl?ti bija
aristokr?ti
, kas uztv?ra sac?kstes k? savu upuri dieviem un k? sp?li. To ide?ls bija harmonija un slava, t?d?? parasti atl?ti piedal?j?s uzreiz vair?k?s discipl?n?s. Ta?u v?l?k, kad sacens?b?s s?ka piedal?ties ar? citu soci?lo sl??u p?rst?vji un sp?les zaud?ja reli?isko saturu, atl?ti pamaz?m p?rtapa par profesion??iem, kas specializ?j?s k?d? konkr?t? discipl?n?, visu sevi veltot treni?iem un uzst?j?s stadion? nevis dieviem par godu vai prieka p?c, bet vien?gi naudas d??. ??s p?rmai?as uzreiz atspogu?oj?s grie?u m?ksl? ? ja uz agr?n?s klasikas v?z?m ir att?loti proporcion?li un harmoniski att?st?ti atl?ti, tad uz IV gs. p.m.?. v?z?m att?lotas jau p?rsp?l?ti musku?otas un robustas profesion??u fig?ras.
[1]
Laikabiedri (
Platons
,
Diogens
u.c.) ?o procesu uztv?ra k? olimpisk?s idejas degrad?ciju un olimpisk?s kust?bas pagrimumu.
Piedal?ties olimpiskaj?s sp?l?s dr?kst?ja tikai hell??i, kuri nebija pak?auti
atimijai
(
τιrμ?α
, burt. ?nicin?jums“ ? pilso?u ties?bu at?em?ana), un nebija krimin?lnoziedznieki.
Barbariem
tika ?auts piedal?ties tikai k? skat?t?jiem, jo bija visp?rzin?ms, ka barbaru valstis olimpisko pamieru (
ερομην?α
) neiev?ro, t?tad neatbilst civiliz?tu cilv?ku krit?rijiem (v?l?k, jau
Romas imp?rijas
laik? organizatori bija spiesti at?aut piedal?ties ar? romie?iem). Sieviet?m, iz?emot
Dem?tras
priesterienes, bija aizliegts apmekl?t sp?les pat k? skat?t?j?m, ta?u sieviete var?ja k??t par olimpisko sp??u uzvar?t?ju nekl?tien?, piem?ram, ats?tot savus kaujas ratus ? uzvar?t?js bija nevis ?okejs, bet gan paj?ga ?pa?nieks). Katra
Sen?s Grie?ijas
pils?tvalsts
s?t?ja uz sp?l?m ar? politi?u deleg?ciju (
θεωρο?
), kuras uzdevums bija reprezent?t un reklam?t savu valsti, k? ar?, izmantojot pamieru, risin?t sarunas ar kaimi?valstu deleg?cij?m.
Pa?as sp?les norisin?j?s pirmaj? pilnm?nes? p?c
vasaras saulgrie?iem
un ilga 5 dienas (l?dz 472. g.p.m.?. sacens?b?m bija atv?l?ta 1 diena, bet atliku??s 4 dien?s notika reli?iskie ritu?li un dz?res, ta?u p?c ?? gada sporta sacens?bas s?ka norisin?ties 4 dienas, uzvar?t?ju apbalvo?anai atst?jot p?d?jo dienu).
Sacens?bas uzraudz?ja un uzvar?t?jus noteica izloz?ti tiesne?i ?ellanodiki“ (
?λλανοδ?και
), kuru skaits da??dos v?stures periodos vari?ja no 2 l?dz 12. Lai at??irtos no dal?bniekiem un viesiem, tie valk?ja ?pa?as purpura mantijas un pulc?j?s atsevi??? tiesne?u lo??. K?rt?bu nodro?in?ja ?pa?a sp??u policija (
?λ?ται
).
Pirms tikt pielaistiem pie sacens?b?m, katram sportistam n?c?s zv?r?t, ka vismaz m?nesi ir cent?gi tren?jies (
προγυμν?σματα
), un tad kvalific?ties, pier?dot, ka ir cien?gs start?t ??da l?me?a sacens?b?s. Ar? sportistu radiniekiem un treneriem vajadz?ja zv?r?t, ka neveiks neko ne?tisku vai pretlikum?gu.
Sacens?bu grafiks tika uzrakst?ts uz lielas t?feles (
λε?κωμα
). Savuk?rt sportistu piedal??an?s sec?ba tika noteikta loz?jot. Pirms katras sacens?bas
herolds
(
σπονδοφ?ροι
) ska?i izzi?oja dal?bnieka v?rdu, nopelnus un valsti, no kuras tas n?k.
- Stadija skr?jiens
(gr.
Στ?διον
, lat.
Stadium
). Pirmaj?s olimpi?d?s (l?dz 724. g.p.m.?.) bija tikai viens sporta veids: skrie?ana. J?skrien bija no viena stadiona gala l?dz otram, t.i. 1
stadiju
(192 m). Vieglatl?ti skr?ja kaili.
- Dubultskr?jiens
(gr.
diaulos, Δ?αυλο?
) ? divu
stadiju
distance (384 m), t.i. skr?jiens l?dz stadiona galam un tad atpaka? l?dz starta vietai. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 14. olimpiskaj?s sp?l?s 724. g.p.m.?.
- Gar? distance
(gr.
dolichos, δ?λιχο?
) septi?u
stadiju
distance (1344 m). Ieviesta k? sacens?bu discipl?na 15. olimpiskaj?s sp?l?s 720. g.p.m.?. Da??s olimpiskaj?s sp?l?s garo distanci palielin?ja pat l?dz 24
stadijiem
(4608 m).
- Hopl?tu skr?jiens
(gr.
hoplitodromos, ?πλ?τη?
) divu
stadiju
distance, kas j?veic piln?
hopl?ta
uzkab?, t.i. bru?ucepur?, k?jsargos, ar vairogu un ???pu. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 65. olimpiskaj?s sp?l?s 520. g.p.m.?.
- D?ru c??as
vai bokss (gr.
πυγμ?
, lat.
pugilatus
). Noteikumi nepie??va tv?rienus, bet tikai sitienus ar rok?m. Plaukstas tika nosait?tas ar ?das siksn?m, lai mazin?tu savainojumu risku. Ja c??a ieilga un sportisti piekusa, tiem ??va ?emt p?rtraukumu un atp?sties. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 23. olimpiskaj?s sp?l?s 688. g.p.m.?.
- Pankrations
(gr.
παγκρ?τιον
) ? c??as veids, kur? pie?auti bija gan sitieni ar rok?m, gan tv?rieni un metieni. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 33. olimpiskaj?s sp?l?s 648. g.p.m.?. (jaunie?iem - 145. olimpiskaj?s sp?l?s 200. g.p.m.?.).
- C??a
(gr.
π?λη
, lat.
lucta
) ? c??as veids, kur? bija aizliegti sitieni, ta?u at?auti gr?dieni. Ieviesta k? sacens?bu discipl?na 18. olimpiskaj?s sp?l?s 708. g.p.m.?.
- Pentatlons
vai piecc??a (gr.
πενταθλον
) ? multidisciplin?ras sacens?bas, kas ietv?ra stadijas skr?jienu, diska me?anu, ???pa me?anu, t?ll?k?anu un c??u. Ieviests k? sacens?bu discipl?na 18. olimpiskaj?s sp?l?s 708. g.p.m.?. Pentatlons jaunie?iem norit?ja tikai vienu reizi, 38. olimpiskaj?s sp?l?s.
- Tetripons
vai
kvadriga
(gr.
τ?θριππον, tethrippon
) - ?etru zirgu vilktu kaujas ratu ?truma sac?kstes. Kaujas rati veica 12 ap?us pa stadionu. T?pat k? cilv?ku sac?kst?s, ar? te bija dal?jums vecuma grup?s: pieaugu?ie zirgi un jaunu?i. ?emot v?r?, ka kaujas rati maks?ja ?oti d?rgi, ?aj? discipl?n? var?ja piedal?ties tikai
aristokr?tijas
p?rst?vji un tirgot?ji. Ieviestas k? sacens?bu discipl?na 25. olimpiskaj?s sp?l?s 680. g.p.m.?. V?l?k, 93. olimpiskaj?s sp?l?s (408. g.p.m.?.) ieviesa ar? kaujas ratus, kurus vilka divi zirgi.
- J??ana
- j??anas uz zirga ?truma sac?kstes. Ieviestas k? sacens?bu discipl?na 33. olimpiskaj?s sp?l?s 648. g.p.m.?.
Skat. ar?:
Kaujas ratu sac?kstes
Uzvar?t?jus apbalvoja ar savva?as
ol?ves
vainagu, liekot uzk?pt uz trijk?ja postamenta (
τρ?που? ?πιχαλκο?
) un rok?s ieliekot palmas zaru. Citu balvu nebija, k? vien gods b?t uzvar?t?jam, ta?u dzimten? uzvar?t?ju gaid?ja da??das privil??ijas un visp?r?ja cie?a, jo ar savu uzvaru sportists bija vairojis savas valsts labo slavu. (
At?nas
bija vien?g?
pils?tvalsts
, kur saviem olimpisko sp??u uzvar?t?jiem izsniedza ar? mazu naudas pr?miju; savuk?rt Pritanej? tam pie???ra m??a pensiju.) No 540. g.p.m.?. Altis? tika izvietotas uzvar?t?ju statujas.
- Par di??ko visu laiku hell??u skr?j?ju uzskat?ja Leon?du no
Rodas
salas, kur? uzvar?ja 12 reizes 4 olimpiskaj?s sp?l?s.
- D?ru c?n?t?js Tisandrs no Naksosas
Sic?lij?
uzvar?ja 4 olimpiskaj?s sp?l?s p?c k?rtas. K? p?c tam rakst?ja
Paus?nijs
(
Παυσαν?α?
), Naksosa sen esot drup?s, ta?u t?s nosaukumu v?l atceras, pateicoties Tisandram.
- 54. olimpiskaj?s sp?l?s pankrationa c?n?t?js Arihions no Tigalejas mira, nosmokot tv?rien?, ta?u tika atz?ts par uzvar?t?ju, jo vi?a pretinieks, nesp?jot iztur?t s?pes tv?rien? izlauztaj? k?j?, atzina sevi par zaud?t?ju (nemaz nepamanot, ka pretinieks miris). Skat?t?ju ov?ciju pavad?tu, Arihiona l??i vainagoja ar uzvaras vainagu.
- Pankratiastam Artemidoram no Tralas vajadz?ja c?n?ties pusaud?u grup?, ta?u, k?da pieaugu?? aizskarts, vi?? start?ja pieaugu?o kategorij? un k?uva par 93. olimpisko sp??u ?empionu.
- Le?end?rs c?kstonis bija Milons no Krotonas, kur? pirmo reizi k?uva par ?empionu 14 gadu vecum? pusaud?u grup? (l?dz 20 gadu vecumam), bet p?c tam k?uva par 5 n?kamo olimpisko sp??u ?empionu pieaugu?o vid?.
- Gorgs no Elidas bija vien?gais atl?ts, kur? k?uva par ?empionu piecc??? 4 olimpisk?s sp?les p?c k?rtas, pie tam v?l k?uva par ?empionu ar? dubultskr?jien? un hopl?tu skr?jien?.
- 68. olimpiskaj?s sp?l?s (396. g.p.m.?.) Feidola no Korintas zirgs pa?? distances s?kum? nometa ?okeju, ta?u visu distanci noskr?ja pareizi un fini??ja pirmais, k??stot par ?empionu un izc?not Feidolam uzvar?t?ja vainagu.
S?kotn?ji sp?les nenumur?ja, bet gan d?v?ja skrie?anas (
stadija
distanc?) uzvar?t?ja v?rd?. Pirmais olimpisko sp??u sarakstu, balstoties uz t? laika materi?liem, k? ar? le?end?m, m??in?ja izveidot
Parabalons no Elidas
. V-IV gs. mij? p.m.?.
Hipijs no Elidas
izveidoja prec?z?ku hronolo?isko sarakstu, atmetot m?tiskos laikus, un IV gs. p.m.?. visai izplat?ts k?uva
kalend?rs
, kura pamat? bija
olimpi?de
- 4 gadu cikls, - ar atskaites punktu no 776. g.p.m.?.
Kristiet?bai
k??stot par Romas imp?rijas vien?go valsts reli?iju, visp?r?j?
pag?nisma
vaj??anas un izn?d??anas viln? 394. gad? (293. olimpi?des 1. gads) tika aizliegtas ar? olimpisk?s sp?les, bet Olimpijas Zeva templis 426. gad? nodedzin?ts.
- ↑
Ривкин Б. В долине Алфея. - Москва, 1969. С. 53
- Mommsen. Ueber die Zeit der Olympien. -Leizig, 1891
- Krause. Olympia. - Вerlin, 1838
- Forster. De hellanodicis Olympicis. - Leipzig, 1879
- Печатнова Л.Г. История Спарты (период архаики и классики). - СПб.: Гуманитарная Академия, 2001.
ISBN 5-93762-008-9